Finanses

Eksperti par potenciālo palīdzību Grieķijai un Ukrainai: Latvijai ir nozīmīgi palīdzēt kaimiņiem un partneriem

Žanete Hāka, 27.02.2014

Jaunākais izdevums

Latvijai ir nozīmīgi palīdzēt kaimiņiem un tuvākajiem partneriem sarežģītos ekonomiskos apstākļos, tomēr patlaban nav precīzi skaidrs, cik un kāds finansējums no Eiropas Savienības puses tiks piešķirs Grieķijai un Ukrainai, saka Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Grieķijas un tā sauktās Troikas (Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK)) vidū patlaban notiek asas diskusijas par to, cik papildus naudas nepieciešams Grieķijas banku sektoram, raksta Financial Times. SVF ir draudējis publicēt savas aplēses, kas ir nepilni 20 miljardi eiro, ja Grieķija turpinās minēt 6 miljardus eiro. Kāds Grieķijas baņķieris gan sacījis, ka valdības aprēķini ir bāzēti uz faktu, ka bankas nākamajā gadā atgriezīsies peļņā, taču ES pārstāvji uzskata, ka šīs prognozes ir pārmērīgi optimistiskas. Ja šis strīds ieilgs, tas samazinās Grieķijas spēju šogad mainīt ekonomiku un bremzēs banku vēlmi izsniegt jaunus kredītus, vairāk domājot par kapitalizācijas paaugstināšanu.

Savukārt Ukrainas politiskie satricinājumi ir aktualizējuši nepieciešamību pēc 35 miljardu dolāru finansējuma. Eiropas Savienība ir paudusi gatavību Ukrainai piedāvāt finansiālo atbalstu vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī pagarināt termiņus sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā, raksta Financial Times. Eiropas Savienība ir gatava sadarboties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), lai piedāvātu Ukrainai finansiālo atbalstu 20 miljardu eiro apmērā uz septiņiem gadiem.

Grieķijas finanšu palīdzības sniegšanā Latvija nav ņēmusi dalību, jo finansējumu Grieķijas 1. makroekonomiskās korekcijas programmai nodrošināja eirozonas dalībvalstis. Savukārt finansējums Grieķijas 2.programmai tiek sniegts no Eiropas Finanšu stabilitātes fonda, kurā Latvija nav pārstāvēta (paralēli ES sniegtajai palīdzībai, Grieķijas abās programmās piedalījās arī SVF, kurā mēs esam dalībvalsts), stāsta Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Grieķijas galvenais uzdevums šobrīd ir finanšu atbalsta programmas nosacījumu izpilde, saka Latvijas Bankas ekonomiste Aleksandra Bambale. Daudzi no šiem nosacījumiem jau ir izpildīti un nesuši pozitīvo (tai skaitā, fiskālo) rezultātu, bet priekšā vēl ir pietiekami daudz uzsākto vai plānoto strukturālo reformu, kas vidējā un ilgtermiņā nodrošinās pozitīvu ieguldījumu ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanā. Šim procesam ļoti uzmanīgi seko (un sniedz nepieciešamo atbalstu) gan SVF, gan ES institūcijas, saka LB pārstāve. Viņa uzsver, ka par nākamo finanšu atbalstu Grieķijai patlaban, kad vēl nav noslēgta esošā starptautiskā finanšu atbalsta programma, būtu pāragri spekulēt.

Diemžēl pagaidām nav iespējams konkrēti spriest kādi finanšu instrumenti/avoti un cik lielā apmērā varētu tikt izmantoti, ja gadījumā ES dalībvalstis nolems sniegt finanšu palīdzību Ukrainai, saka A. Jarockis. Teorētiski ES varētu piešķirt Ukrainai kā partnerattiecību valstij vidēja termiņa vai ilgtermiņa makrofinansiālo palīdzību, kas būtu papildinājums SVF sniegtajam finansējumam. Turklāt pastāv iespēja, ka ES vai eirozonas dalībvalstis sniedz arī divpusējo atbalstu, kā tas līdzīgi notika Grieķijas 1. makroekonomiskās korekcijas programmas gadījumā.

Potenciālā palīdzība Ukrainai nav saistīta ar Latvijas dalību eirozonā un iemaksām Eiropas Stabilitātes mehānismā, kas ir finanšu atbalsta fonds eirozonas valstīm, kuras nonākušas krīzē, skaidro A. Bambale.

Ukrainas gadījumā tai ir iespējas saņemt starptautisko finanšu atbalstu, vispirms jau no Starptautiskā Valūtas fonda. Aizdevuma piešķiršanai ir svarīgi, lai Ukrainā izdotos izveidot valdību, kura būtu spējīga vest sarunas ar SVF un uzņemties atbilstošas saistības, kas palīdzētu šai valstij stabilizēt ekonomiku, skaidro LB pārstāve.

SVF atbalstam Ukrainai (līdzīgi kā citos gadījumos) var pievienoties arī citi reģionālie partneri vai atsevišķas valstis, skaidro LB pārstāve. Eiropas Savienības (ES) gadījumā jau ilgstoši tās kaimiņvalstīm (Austrumeiropas, Vidusjūras un citos reģionos) tiek sniegts dažāda veida (t.sk. finanšu) atbalsts tā saucamās ES sadarbības ar kaimiņvalstīm politikas ietvaros. Ar šīs politikas palīdzību ES veicina kaimiņvalstu ekonomisko integrāciju ar ES.

Līdzīgi SVF programmai, arī ES atbalstam ir savi nosacījumi, kas virzīti uz attiecīgās valsts politisko un ekonomisko stabilizēšanos, saka A. Bambale.

«Latvijai ir nozīmīgi palīdzēt tās kaimiņiem un tuvākajiem partneriem sarežģītos ekonomiskos apstākļos, jo savulaik paši lūdzām finanšu palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem ar mērķi stabilizēt tautsaimniecību finanšu un ekonomikas krīzes kontekstā,» uzsver A. Jarockis. Viņš gan piebilst, ka tomēr vienlaicīgi finanšu palīdzības sniegšanai ir jāiet roku rokā ar stingriem nosacījumiem, kas būtu vērsti uz ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, īstenojot konsolidācijas pasākumus un strukturālās reformas, piebilst FM pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās organizācijas "Reach for Change" Latvijas konkursā "Pārmaiņu līderis 2020" četri uzvarētāji iekļuvuši inkubatorā, lai viņu biznesa idejas palīdzētu uzlabot bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā un arī ārpus tās.

Uzvarētāju vidū ir Alīses Potašas ideju par attīstošajiem ziepju burbuļu veidošanas komplektiem runas prasmju pilnveidošanai pirmskolas vecuma bērniem, Ineses Grīnvaldes attīstošās nodarbības siltajās smiltīs, Sergeja Petrova lokalizētā mobilā lietotne sporta amatieriem un Egitas Matulēnas "Pēcpusdienas māja". Viņiem visiem būs iespēja piedalīties "Reach for Change" inkubācijas programmā, kas ilgst līdz trim gadiem.

"Reach for Change" ir starptautiska organizācija, taču konkursi norisinās vietējā mērogā. "Mēs ticam, ka vietējie iedzīvotāji vislabāk pārzina problēmas, kas eksistē viņu vidē un valstī," teic Kristīne Vērpēja, "Reach for Change" Programmas un partnerattiecību vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inese Grīnvalde un Agita Akmentiņa–Kūliņa ar silto smilšu terapiju vēlas palīdzēt bērniem un jauniešiem cīņā ar stresu.

"Manas metodes pamatā būs drošas piesaistes teorija, zināšanas par vecumposmu īpatnībām un pieredze speciālajā pedagoģijā, kā arī sadarbība ar vecākiem. Nodarbības domātas ikvienam bērnam no pusotra līdz 16 gadiem un plānotas reizi nedēļā. Jau ir gatavs smilšu kastes parauga modelis ar apsildāmām smiltīm, ko lietosim ne tikai nodarbībām. Šobrīd ar partnerības "Daugavkrasts" atbalstu top lielā smilšu kaste, ar ko gatavojamies sākt strādāt no septembra. Tajā varēs pildīt uzdevumus un vingrinājumus siltās smiltīs arī laikā, kad aiz loga snieg," stāsta Inese Grīnvalde, SIA "BeATUS" līdzīpašniece.

Viņa vairāk nekā desmit gadus ir strādājusi skolā gan ar bērniem un jauniešiem ar smagiem attīstības traucējumiem, kuri nezina, kas ir vecāku rūpes un siltums, gan bērniem no privātās mācību iestādēm, kuri mīlēti un saņēmuši emocionālu drošību, kā arī ar pusaudžiem, kuri ir no tā sauktajām sociālā riska ģimenēm. "Atrodoties ilgstošā stresā, cieš gan veselība, gan savstarpējās attiecības. Mūs visus, neatkarīgi no veselības, vecuma un sociālā stāvokļa, vieno nepieciešamība pēc emocionāla siltuma," saka I. Grīnvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Slīcēju glābšana - pašu slīcēju rokās

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) ar kavēšanos ir nodevusi sabiedrības apspriešanai Ministru kabineta noteikumu projektu Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība. Jaunajai kārtībai jāstājas spēkā 1. septembrī. Taču sabiedrības veselības eksperti un mediķi satraucas, ka tā būtiski pasliktinās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un līdz ar to sabiedrības veselības stāvokli.

Galvenās bažas un neapmierinātību rada tas, ka jaunā kārtība paredz izveidot maksimālo un minimālo pakalpojumu grozu un pilnais grozs būs pieejams tikai sociālo iemaksu veicējiem un sabiedrības grupām, kuras apdrošina valsts. Pārējie varēs vai nu brīvprātīgi apdrošināties, lai saņemtu valsts apmaksātus pakalpojumus, vai arī būs pašiem jāmaksā pilna pakalpojumu cena.

Jāatgādina - lai būtu apdrošināts ar nākamo gadu, šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019. gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020. gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Tas attiektos gan uz mājsaimniecēm, gan mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, gan pašnodarbinātajiem, kas veic patentmaksājumus, gan sezonas laukstrādniekiem, gan, piemēram, cilvēkiem, kas nodarbināti savā piemājas saimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nodokļu brīvdienas uzņēmējiem varētu piešķirt līdz trim gadiem

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem, plānots uzņēmējiem paredzēt nodokļu brīvdienas līdz trim gadiem, tā pēc vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai paziņoja tās vadītājs finanšu ministrs Jānis Reirs.

Likums patlaban paredz nodokļu brīvdienas līdz vienam gadam, bet taču plānots izstrādāt grozījumus, kas ļaus to darīt līdz trim gadiem.

"Šobrīd ietekme uz ekonomiku kopumā un atsevišķām nozarēm ir mainīgs lielums, jo situācija gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē kopumā strauji attīstās. Arvien vairāk valstu nosaka jaunus ierobežojumus, aizliedzot organizēt publiskus pasākumus, slēdzot izglītības iestādes un ierobežojot robežu šķērsošanu. Ierobežojumu dēļ arvien vairāk uzņēmumu saskaras ar kavētām piegādēm, atceltiem pasūtījumiem vai rezervācijām, kā rezultātā atsevišķu nozaru uzņēmumu apgrozījums strauji krītas. Lai pārvarētu šīs īslaicīgās grūtības, valdība uzņēmējiem un darba ņēmējiem piedāvās vairākus atbalsta risinājumus," norāda J.Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Jaceņuks: Ukrainas Valsts kase ir tukša, un valsts novesta līdz bankrotam

LETA--INTERFAX, 24.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas valsts kase ir tukša, un valsts ir novesta līdz bankrotam, pirmdien izteicās Ukrainas parlamenta frakcijas Batkivščina līderis Arsēnijs Jaceņuks.

«Tādu finansiālo katastrofu Ukraina nav piedzīvojusi visā neatkarības laikā,» norādīja Jaceņuks, piebilstot, ka Ukrainai nekavējoties jāvēršas Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) ar lūgumu pēc finansiālās palīdzības.

Jaceņuks norādīja, ka viņš ticies ar finanšu ministrijas amatpersonām, kuras valsts finansiālo stāvokli attēlojušas drūmās krāsās.

«Mums nav laika. Mums ir steidzami jāveido valdība,» uzsvēra Jaceņuks.

Kā vēstīts, Ukrainas pagaidu finanšu ministrs Jurijs Kolobovs pirmdien paziņoja, ka Ukrainai turpmāko apmēram divu gadu laikā būs nepieciešama starptautiskā finansiālā palīdzība 35 miljardu dolāru (25,5 miljardu eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā kopīgi pārvarēt krīzi

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets", 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas grivnas vērtība ceturtdien nokritusies par aptuveni 7% un sasniegusi rekordzemu līmeni, ņemot vērā pieaugošo neskaidrību saistībā ar valsts politisko un finansiālo situāciju.

Grivnas vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pārsniedza 11 grivnu pret dolāru atzīmi.

Kopš gada sākuma grivnas vērtība ir samazinājusies par gandrīz 20%.

Ekonomisti pauž viedokli, ka Ukrainas parādsaistību maksātnespēja ir reāla iespējamība.

Ukrainas privātā un sabiedriskā sektora parādsaistību līmenis šobrīd pārsniedz 66 miljardus dolāru.

Šogad Ukrainai ir jāatmaksā parādi 13 miljardu dolāru apmērā, un tas valstij varētu radīt ievērojamas grūtības, ņemot vērā apstākli, ka Ukrainas Centrālās bankas rezervju apjoms ir nokrities zem 18 miljardu dolāru atzīmes.

Kā vēstīts, Ukraina lūgusi Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) finansiālu palīdzību, ceturtdien paziņoja SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā kinoteātra "Liesma" telpās iluzionisti Dace un Enriko Pecolli plāno atvērt Brīnumu Muzeju un Burvju triku teātri, kurā plānots uzstāties ar savām izrādēm, kā arī nākotnē viesosies citi pasaulē atzīti iluzionisti.

Lai realizētu ieceri, mākslinieki ir uzsākuši pūļa finansējuma kampaņu, aicinot ikvienu, kam tuva ir šī iecere, sniegt savu atbalstu. Vienlaikus mākslinieki uzsver, ka interesenti tiks gaidīti arī uz palīgdarbiem un teātra atjaunošanu. Mērķis ir radīt teātri, kurā ne tikai atdzīvotos labākās iluzionisma tradīcijas, bet vienlaikus radīt kultūras un mākslas telpu, kuru katrs Latvijas iedzīvotājs uztvertu kā "savu".

Šobrīd pasaulē darbojas vairāki burvju mākslai veltīti muzeji, no kuriem nemainīgi par prestižāko un slavenāko tiek uzskatīts Holivudā esošais "Magic Castle". Lai arī Latvijā ir spēcīgas iluzionisma tradīcijas, šāda tipa teātris un muzejs nav pieejams ne tikai Baltijā, bet visā Austrumeiropā, norāda D. un E. Pecolli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Jaceņuks: Lai dabūtu SVF aizdevumu, nāksies pieņemt ārkārtīgi nepopulārus lēmumus

Gunta Kursiša, 28.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saņemtu aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Ukrainas valdība ir gatava pieņemt «ārkārtīgi nepopulārus» lēmumus, piektdien pavēstīja Ukrainas jaunās valdības vadītājs Arsenijs Jaceņuks (Арсений Яценюк), raksta Korrespondent.

Viņš precizēja, ka šo lēmumu vidū būs, piemēram, gāzes tarifa pacelšana. «Tas skars gāzes tarifu pacelšanu, subsīdiju piešķiršanu, tas skar sociālās programmas,» skaidroja A. Jaceņuks.

Premjers uzsvēra, ka Ukrainas valdība necer uz SVF aizņēmuma saņemšanas nosacījumu atvieglojumiem.

«Mēs vēl pārrunāsim to ar SVF, bet maz kas mainīsies no sākotnējās programmas,» pauda A. Jaceņuks.

Iepriekš A. Jaceņuks pauda, ka «tādu finansiālo katastrofu Ukraina nav piedzīvojusi visā neatkarības laikā».

Ukrainas pagaidu finanšu ministrs Jurijs Kolobovs pirmdien paziņoja, ka Ukrainai turpmāko apmēram divu gadu laikā būs nepieciešama starptautiskā finansiālā palīdzība 35 miljardu dolāru (25,5 miljardu eiro) apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Grib studēt un prasa atbalstu

Evelīna Puzo, Latvijas Studentu apvienības Sabiedrisko attiecību vadītāja, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms, kopš 13. marta arī studiju process notiek neklātienē. Otrajā nedēļā pēc ārkārtējās situācijas sākuma LSA veica aptauju, kurā noskaidrojās, ka liela daļa studentu saskaras ar grūtībām – visvairāk bija vērojams tieši informācijas trūkums par izmaiņām un jaunās situācijas ietekmi uz studiju procesu. Šobrīd gan studenti, gan augstskolas pārsvarā paguvušas pielāgoties jaunajai situācijai.

Studenti tomēr atzīst, ka patstāvīga mācīšanās aizņem pat divreiz vairāk laika nekā studijas ikdienas režīmā. Ir nozares, kas īpaši cieš tieši praktisko nodarbību trūkuma dēļ – medicīnu vai teātra mākslu pilnvērtīgi šajos apstākļos apgūt vienkārši nevar.

Tikai viena banka 

Līdz šim bankas nav bijušas ieinteresētas piedalīties konkursā par studiju kredītu ar valsts...

Covid-19 krīze pilnīgi noteikti finansiāli ietekmējusi gan studentus, gan augstskolas un koledžas. Par studentu finansiālo stāvokli runājam daudz, šī iemesla dēļ arī rīkojam #GribuStudēt akciju, kas joprojām turpinās. Viens no tās mērķiem ir panākt atbalsta mehānismu izveidi studējošajiem, kuri no krīzes cietuši visvairāk – zaudējuši darbu vai palikuši bez ģimenes atbalsta un nekvalificējas jau pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Vislielāko ietekmi uz augstskolu budžetu varētu atstāt prognozētā ārvalstu studējošo skaita samazināšanās – viņu studiju maksa ir būtisks ienākumu avots tām augstskolām, kur ārvalstnieku skaits ir lielāks. Ir arī papildu izdevumi, kas radušies krīzes ietekmē.

Labā ziņa – šis ir gan stimuls, gan iespēja augstskolām attīstīt spēju strādāt attālināti, sakārtot e-studiju vidi, uzlabot mācībspēku digitālās prasmes. Cerams, ka arī pēc krīzes studentiem gan lekciju ieraksti, gan citi materiāli būs vairāk pieejami tiešsaistē.

Jāņem vērā arī pārvietošanās ierobežojumu ietekme uz ārvalstu studējošo skaitu un mobilitāti - gan apmaiņas studentu ierašanos Latvijā, gan mūsu studentu došanos uz ārvalstīm.

Ir studenti, kuri nevar samaksāt mācību maksu, tāpēc vēršas savā augstskolā vai koledžā ar lūgumu pārcelt vai sadalīt studiju maksājumus. Lai gan martā situācija dažādās augstskolās un koledžās atšķīrās, šobrīd IZM uzsver, ka par šo jautājumu notikušas sarunas un visas augstskolas un koledžas piekritušas izrādīt pretimnākšanu studentiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Mūsu veiktajā aptaujā gandrīz 12% studentu norādīja, ka plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, tomēr nav zināms, cik daudzi šo iespēju apsvēra jau iepriekš, cik daudzi – tikai krīzes ietekmē.

12. maijā LSA ar atklātu vēstuli vērsusies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, finanšu ministra Jāņa Reira un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, aicinot piešķirt līdzekļus īpašu atbalsta mehānismu izveidei studentiem Covid-19 krīzes radīto finansiālo seku novēršanai. Tajā minētie priekšlikumi:

  1. Īpaša stipendiju fonda izveide, lai atbalstītu krīzes vissmagāk skartos studējošos. Šādas stipendijas būtu nepieciešamas 8000 studentiem. LSA rosināja, ka to apmērs būtu 100 eiro mēnesī, maksimālais saņemšanas ilgums – 4 vai 7 mēneši (atkarībā no ieviešanas laika).

  2. Esošā stipendiju fonda stiprināšana akadēmiskās izcilības veicināšanai un jauno speciālistu atbalstam. Šobrīd IZM piedāvā šīs stipendijas palielināt no 99,60 līdz 200 eiro mēnesī un palielināt to saņēmēju skaitu.

  3. Turpināt pilnveidot valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, palielinot 2020. gadā saņemto kredītu skaitu no 2000 uz 2500 kredītiem.

  4. Palielināt valsts budžeta vietu skaitu nozarēs, kas palīdzēs ekonomikas atlabšanā un Covid-19 seku novēršanā.

  5. Izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu augstskolām un koledžām.

Šāds piedāvājums stipendijām krīzē vissmagāk skartajiem studentiem pieņemts, balstoties uz mūsu veikto aptauju. 10% respondentu ietilpa tā sauktajā riska grupā – zaudējuši vai prognozē, ka zaudēs vismaz 50% līdzšinējo ienākumu, nekvalificējas esošajiem atbalsta mehānismiem un nevar saņemt palīdzību no citiem avotiem, piemēram, ģimenes vai partnera.

2. jūnija žurnāla "Dienas Bizness" tēma - izglītība: lasiet elektroniski, meklējiet preses tirdzniecības vietās vai pasūtiet ar "Bolt Food".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi iekārtas lielākoties pasūta ārzemēs, tām strādāt «iemāca» ražotāju pārstāvji, taču ikdienā labi tiek galā vietējie, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas ražotāji savas produkcijas radīšanā izmanto gan Latvijā, gan ārzemēs gatavotas iekārtas, bet vietējā tirgū specifiskas iekārtas bieži vien nav pieejamas. «Mūsu specifika nosaka, ka parasti mūsu vajadzībām tiek speciāli izgatavotas ražošanas līnijas. Šādu pasūtījumu izpildē esam sadarbojušies gan ar vietējām, gan ar ārvalstu kompānijām. Speciālistu profesionalitātes ziņā neizjūtam atšķirības, vai tā ir pašmāju vai ārvalstu kompānija. Pēdējā iepirkumā uzvarēja Latvijas uzņēmums, kas specializējies noteiktu iekārtu izgatavošanā un uzstādīšanā ar plašu darbības pieredzi. Daļa no pasūtītās iekārtas tika izgatavota Latvijā, bet daļa ar apakšuzņēmēju palīdzību iepirkta ārvalstīs,» stāsta Edijs Vegners, augļu un dārzeņu pārstrādātāja SIA Milda KM valdes loceklis un direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Parakstīts memorands par makrofinansiālo palīdzību Ukrainai 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.05.2015

Ukrainas Nacionālās bankas vadītāja Valērija Gontareva (no kreisās), Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis un Ukrainas finanšu ministre Natālija Jaresko

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (V), Ukrainas finanšu ministre Natālija Jaresko un Ukrainas Nacionālās bankas vadītāja Valērija Gontareva Rīgā parakstījuši saprašanās memorandu un aizdevuma līgumu par trešo Eiropas Savienības (ES) makrofinansiālās palīdzības programmu Ukrainai.

Saprašanās memorands iezīmē būtiskas ekonomikas un strukturālās politikas reformas sešās jomās: valsts finanses, pārvaldība un atklātība, uzņēmējdarbības vide, enerģētikas nozare, sociālās drošības pasākumi un finanšu nozare. Šo politikas reformu mērķis ir panākt progresu attiecībā uz galvenajām valsts īstermiņa prioritātēm, kuras noteiktas ES un Ukrainas asociācijas programmā, ko šī gada 16.martā apstiprināja ES un Ukrainas Asociācijas padome. Tās arī ņem vērā Ukrainas pašreizējās reformu saistības, ko valsts uzņēmusies, parakstot aizdevuma programmas ar starptautiskajiem kreditoriem - Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Pasaules Banku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turpinās atbalsta pasākumus Krievijas embargo skartajiem augļu un dārzeņu ražotājiem

Žanete Hāka, 08.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 8. septembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā piešķir Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām.

Izmaiņas noteikumos paredz turpināt pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumus konkrētu augļu un dārzeņu ražotājiem, lai stabilizētu cenas un kopējo situāciju tirgū, informē ZM.

Ņemot vērā to, ka Krievija ir pagarinājusi embargo ES lauksaimniecības produktiem līdz 2016. gada 5. augustam, izmaiņas noteikumos paredz iespēju augļu un dārzeņu ražotājiem saņemt atbalstu par ārkārtas atbalsta pasākumu īstenošanu attiecībā uz viņu saražotu produkciju. Finansiālā palīdzība tiek paredzēta tādiem tirgus pasākumiem kā augļu un dārzeņu produktu izņemšana no tirgus bezmaksas izplatīšanai un izplatīšanai citiem galamērķiem, ražas novākšana priekšlaikus vai tās nenovākšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Pēcpusdienas māja" iecerēta kā vide, kur jaunāko klašu bērni pēc skolas un brīvlaikos var pavadīt laiku, mācoties dzīvei svarīgas iemaņas caur darbošanos.

Idejas iedīgļi "Pēcpusdienas māja" radītājai Egitai Matulēnai radušies laikā, kad bija jādomā, kur un kā bērni pavadīs laiku, kad beigsies bērnudārza gaitas vasarā pirms skolas.

"Sagatavošanas grupas bērnudārzos savus izlaidumus svin vasaras sākumā – ko bērnam darīt pēc tam? 1. klasē stundas beidzas laikā no 12 līdz diviem. Ko bērnam darīt pēc tam? Kur bērnu atstāt? Kam uzticēt? Domājot par to un vērojot situāciju, kas notiek skolās pēc stundu beigām pagarinātajā grupā, radās ideja par "Pēcpusdienas māju" ar mobilo pakalpojumu. Idejas galvenais mērķis ir radīt drošu vidi, kas ir tendēta bērnā veidot daudzas dzīvei svarīgas pamatzināšanas – lēmumu pieņemšanu, sava laika plānošanu, problēmu un konfliktu risināšanu, savu emociju atpazīšanu u.c.," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrie kredīti, jeb online aizdevumi ir īstermiņa kredīta veids, kurā debitoram ir iespējams saņemt līdz 500 Eiro lielu aizdevumu uz laiku līdz 30 dienām. Ātrie kredīti pasaulē kļuva populāri pēc 2008. gada finanšu krīzes, kad lielai daļai cilvēku bija grūti nomaksāt ikmēneša maksājumus un bija vajadzīga finansiāla palīdzība. Un arī pie mums Latvijā pirmās īstermiņa kredītu kompānijas, kas piedāvāja saņemt naudu ar interneta palīdzību parādījās ap 2009. gadu. Kopš tā laika nebanku kreditoru nozare ir izaugusi līdz vienai no lielākajām Latvijā ar vairāk kā 150 miljonu Eiro apgrozījumu gadā. Un jebkurā vietā, kur no nulles ir iespējams dažu gadu laikā iegūt tik lielu apgrozīju neizbēgami būs ļoti liela konkurence, jo jebkurš uzņēmējs, kurš nav akls, saredzēs šajā nozarē potenciālu.

Pašlaik Latvijā ir vairāk kā 20 dažādi nebanku kreditēšanas uzņēmumi, kas ir saņēmuši PTAC licenci par patērētāju kreditēšanu. Šie uzņēmumi visi viens ar otru nemitīgi konkurē un mēģina ar aizvien jauniem paņēmieniem piesaistīt klientus un atņemt to saviem konkurentiem. Tāpēc arī patērētājiem ir ļoti grūti izsekot līdzi visiem jaunumiem un visai informācijai, kas būtu jāņem vērā pirms saņem šo kredītu. Tāpēc šeit jums būs galvenie kritēriji, kurus vajadzētu noteikti izvērtēt pirms stājaties kredīt attiecībās ar kādu no šiem uzņēmumiem:

  • Gada Procentu Likme (GPL) – Vissvarīgākais rādītājs, pēc kura vajadzētu izvērtēt pakalpojumus ir GPL likme, kas būtībā ir rādītājs cik daudz naudas tev būs jāpārmaksā gada laikā, ja tu saņemsi kredītu. Ja GPL likme ir 100% tas nozīmē, ka tu gada laikā procentos samaksātu tikpat daudz cik ir kredīta summa.
  • Aizdevuma summa – Arī paša kredīta minimālā un maksimālā summa ir svarīgs rādītājs, kas ir jāņem vērā, jo katra klienta vajadzības ir atšķirīgas.
  • Aizdevuma termiņš – Kredīta atmaksas termiņš nozīmē to, pēc cik ilga laika tev aizdevums būs jāatmaksā, un jo šis termiņš būs garāks, jo vairāk laika tev būs, lai atrastu naudu, ko tad atmaksāt kreditoram.
  • Soda procenti – Arī soda procenti ir jāņem vērā, jo ja nu tu nespēj laikā atmaksāt kredītu, tu būsi pateicīgs, ka pirms aizņemšanās būsi izvērtējis un atradis aizdevēju ar viszemākajiem soda procentiem.
  • Pirmais bez procentiem? – Ja tu kredītu ņem pirmo reizi, tad noteikti pārbaudi, vai aizdevējs izsniedz jaunajiem klientiem pirmo kredītu bez procentiem, jeb tā saukto bezprocentu kredītu, jo tā tu varēsi visai efektīvi ietaupīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) apstiprinājis papildu finansiālo palīdzību 47,5 miljardu eiro apmērā smagāk skartajiem Eiropas Savienības (ES) reģioniem, lai tie varētu novērst Covid-19 pandēmijas radītās sekas sociālajā un veselības aprūpes jomā.

EP trešdien apstiprināja iniciatīvu "React-EU" - 47,5 miljardu eiro finansiālo palīdzību, lai palīdzētu novērst Covid-19 krīzes tiešās sekas ES reģionos, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš. Iniciatīvu pieņēma, 654 deputātiem balsojot par, 23 pret un 17 atturoties.

Finansiālā palīdzība būs pieejama no ES struktūrfondiem. 2021.gadam ir piešķirti 37,5 miljardi eiro, savukārt 2022.gadam - 10 miljardi eiro. Projekti, ko aptver iniciatīva "React-EU", būs tiesīgi uz finansējumu no 2020.gada 1. februāra ar atpakaļejošu spēku. Saņemtos līdzekļus varēs izlietot līdz 2023.gada beigām.

Plānots, ka daļu saņemtās naudas ES valstis varēs novirzīt Eiropas Sociālajam fondam, Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, kā arī pārrobežu programmām. Tāpat paredzēta iespēja ieguldīt arī tajās nozarēs, kuras pandēmijas ekonomiskās sekas skārušas vissmagāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētkos Ukraina no Pasaules Bankas saņēmusi 1,34 miljardus ASV dolāru (aptuveni 1,22 miljardus eiro), pirmdien paziņojusi Ukrainas Finanšu ministrija.

Šī nauda galvenokārt tiks izlietota pensiju izmaksām un civilās aizsardzības darbinieku algām, paziņoja ministrija.

Nedaudz vairāk nekā viens miljards ASV dolāru ir Japānas valdības garantēts aizdevums, bet pārējā summa nāk no Norvēģijas, ASV un Šveices, atklāja ministrija.

"Starptautiskā finansiālā palīdzība ir nozīmīgs ieguldījums Ukrainas finansiālās un ekonomiskās stabilitātes uzturēšanā un ļauj mums kara laikā nodrošināt prioritāros sociālos izdevumus. Kopš pilnā iebrukuma sākuma Japānas, Savienoto Valstu, Norvēģijas un Šveices valdības ir vairākkārt apliecinājušas savu nelokāmo atbalstu un solidaritāti Ukrainai. Esmu pateicīgs mūsu partneriem par gatavību sadarboties un palīdzēt Ukrainai izšķirīgā brīdī," uzsvēra Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krievijas embargo skartie augļu un dārzeņu ražotāji turpinās saņemt atbalstu

Žanete Hāka, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 16. novembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā piešķir Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām. Izmaiņas noteikumos paredz turpināt pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumus konkrētu augļu un dārzeņu ražotājiem, lai stabilizētu cenas un kopējo situāciju tirgū, informē ZM.

Ņemot vērā to, ka Krievija ir pagarinājusi embargo ES lauksaimniecības produktiem līdz 2017. gada beigām, izmaiņas noteikumos paredz iespēju augļu un dārzeņu ražotājiem saņemt atbalstu par ārkārtas atbalsta pasākumu īstenošanu attiecībā uz viņu saražotu produkciju. Finansiālā palīdzība tiek paredzēta tādiem tirgus pasākumiem kā augļu un dārzeņu produktu izņemšana no tirgus bezmaksas izplatīšanai un izplatīšanai citiem galamērķiem, ražas novākšana priekšlaikus vai tās nenovākšana.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu Latvijas augļu un dārzeņu ražotāji varēs īstenot ārkārtas pasākumus 3600 tonnu apmērā. Izmaiņas noteikumos paredz arī šo apjomu sadalījumu starp augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām un individuāliem ražotājiem, kuri nav šo organizāciju biedri, attiecīgi 1264 tonnas un 2336 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Jāpēta direktīvas un jārēķinās ar resursiem

Kristīne Stepiņa, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā cīnīties pret klimata izmaiņu negatīvajām sekām Lietuvas valdība stimulēs valsts lielo pilsētu pašvaldības, lai tās ierobežotu automobiļu ar dīzeļdzinējiem pārvietošanos.

Lietuvas Vides ministrijas sagatavotajā gaisa piesārņojuma samazināšanas plānā paredzēts, ka, ja Viļņas, Kauņas, Klaipēdas, Šauļu vai Panevēžas pašvaldības no 2020.gada visā vai daļā savu teritoriju ierobežos automašīnu ar dīzeļdzinējiem pārvietošanos, tad tās varēs saņemt finansiālu palīdzību.

Plānā teikts, ka finansiālā palīdzība tiks piešķirta par transporta pārvietošanās ierobežošanas īstenošanu, un šos līdzekļus varēs izmantot tikai ar transporta sektoru saistītiem mērķiem.

Lietuva šajā ziņā seko Rietumeiropas lielpilsētu paraugam, kur arī tiek ierobežota transportlīdzekļu ar dīzeļdzinējiem pārvietošanās.

Gaisa piesārņojuma samazināšanas plānā teikts, ka no 2020.gada vieglās automašīnas tiks apliktas ar nodokli attiecībā no to radītā piesārņojuma līmeņa. Šis nodoklis būs jāmaksā transportlīdzekļu īpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

ExpressCredit: Ja pieņems likuma grozījumus, vērsim ciet filiāles reģionos un būsim spiesti atlaist darbiniekus

Db.lv, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamenta vēlēšanu nedēļā Saeimas deputāti galīgajā lasījumā plāno pieņemt nebanku kreditēšanas jomu ierobežojošos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Pēc to stāšanās spēkā nozares uzņēmēji būs spiesti aizvērt daļu filiāļu visā Latvijā. Tas nozīmē, ka cilvēki reģionos zaudēs ne tikai daudzviet tik grūti atrodamo darbu, bet arī iespēju aizņemties nelielas naudas summas, prognozē SIA «ExpressCredit» valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

«Sliktākajā gadījumā būsim spiesti aizvērt līdz pat 15 lombardu filiālēm visā Latvijā. Īpaši sāpīgi to izjutīs Vidzemē un Latgalē dzīvojošie cilvēki, jo tādās pilsētās kā Viļāni esam ne tikai darbadevējs, kas maksā galvaspilsētas līmeņa atalgojumu, bet arī vienīgā iespēja aizņemties mazas summas uz īsu laiku. Šis finanšu pakalpojums īpaši svarīgs ir tiem cilvēkiem, kuriem ir regulāri, bet salīdzinoši zemi ienākumi, tādēļ ir nepieciešama nauda kaut vai malkas un zāļu iegādei,» norāda A. Evertovskis.

Viņš norāda, ka tad, ja deputāti atstās spēkā partijas «Latvijas Reģionu apvienība» piedāvātos un deputāta Edvarda Smiltēna iniciētos likuma grozījumus, uzņēmums būs spiests aizvērt filiāles reģionos, kur tas ir vienīgā vieta, kur cilvēki var vērsties pēc finanšu palīdzības: Viļānos, Kandavā, Aizputē, Iecavā, Ādažos un Ķekavā. Šajās pilsētās dzīvo vairāk nekā 68 tūkstoši cilvēku, tajā skaitā 12 tūkstoši pensionāru, kuri tiks pilnībā atrauti no jebkādas finanšu sistēmas, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot eksportu uz kādu no Eiropas valstīm, uzņēmumam būtu jāiepazīstas ar šīs valsts uzņēmumu maksājumu disciplīnu – kaut arī visas valstis atrodas vienā reģionā, maksājumu disciplīna valstu griezumā būtiski atšķiras.

Tāpat nozīmīgi atšķiras uzņēmumu nākotnes vērtējums par ekonomikas tālāko izaugsmi – daļa prognozē vienmērīgu attīstību, savukārt citi uzskata, ka recesija ir tepat aiz stūra, kā rezultātā uz sadarbības partneriem skatās daudz piesardzīgāk.

Aprēķini liecina, ka šajā gadā Eiropas uzņēmumu parādu zaudējumi pieauguši līdz 2,31%, salīdzinot ar 1,69% pagājušajā gadā, un kompāniju vadītāji prognozē, ka kavējumu risks pieaugs, liecina kompānijas Intrum veiktais pētījums. Pārsteidzoša ir tendence, ka 50% Eiropas uzņēmumu norādījuši, ka maksājumus kavē nevis maksātspējas vai cita finansiāla iemesla dēļ, bet apzināti. Secināts, ka vidējais rēķinu apmaksas termiņš uzņēmēju vidū Eiropā ir 40 dienas, kas ir ilgāk nekā pērn, kad tas bija 34 dienas. 41% uzņēmumu vadītāju norādījuši, ka ilgu maksājumu termiņu risināšanai nepieciešama palīdzība likumdošanas mērogā, bet 45% uzskata, ka tas nepieciešams kavētu maksājumu problēmu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēks kļūst par parādnieku jau aizdevuma saņemšanas brīdī, taču problēma rodas tad, kad aizņēmējs nevar vai atsakās nokārtot parādsaistības ar aizdevējiem, tostarp ar finanšu vai kredīta devēja uzņēmumiem. Protams, katrs aizņēmējs ir atšķirīgs, tomēr, kā uzsver parādu atgūšanas uzņēmuma SIA Legal Balance izpilddirektore Olga Pripodobna, ir konkrētas likumsakarības, kas ļauj tos kategorizēt un atrast efektīvāko veidu, kā atgūt parādu.

“Balstoties uz parādu atgūšanas teoriju un praksi, var izdalīt piecus galvenos parādnieku veidus – īslaicīgie, solītāji, klusie, ļaunprātīgie un izmisīgie parādnieki. Iepazīstot šo grupu atšķirīgās iezīmes, ir vieglāk sazināties ar parādniekiem un palīdzēt viņiem veikt parāda atmaksu,” stāsta Olga Pripodobna.

Īslaicīgie parādnieki, pēc Olgas Pripodobnas domām, ir tie, kuri uz laiku ir nonākuši finansiālās grūtībās, kas radušās darbavietas maiņas vai atvaļinājuma dēļ. Šie aizņēmēji ir labvēlīgi, ar viņiem ir iespējams panākt vienošanos, piemēram, pielāgojot ikmēneša maksājuma datumu tā, lai tas sakristu ar parādnieka ikmēneša saņemtiem ienākumiem un parādnieks nekavētu maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ietekmes mazināšanai uz ekonomiku valsts dažādu finanšu instrumentu veidā uzņēmumiem atvēlēs līdz miljardam eiro, piektdien žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers piektdien tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku un nozaru ministriem, lai spriestu par Covid-19 ietekmes mazināšanu uz Latvijas tautsaimniecību.

Premjers uzsvēra, ka Covid-19 negatīvā ietekme uz pasaules un arī Latvijas ekonomiku, ticamākais, būs īslaicīga, proti, vienu līdz divus mēnešus. Vienlaikus Kariņš atzina, ka patlaban notiekošais nav salīdzināms ar finanšu krīzi, kādu piedzīvojām pēc 2008.gada. "Salīdzinot ar 2008.gadu, patlaban esam labā situācijā, jo šī nav strukturāla krīze ar pārmērīgiem parādiem," piebilda premjers.

Tāpat Kariņš paziņoja, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējusi Covid-19 izplatība, valsts būs gatava palīdzēt, dažādiem finanšu instrumentiem veltot līdz miljardam eiro. Daļa šo Valsts kasē esošo līdzekļu uzņēmumiem būs pieejami caur "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" ("Altum") un banku programmām, piemēram, kā kredītu garantijas, lai palīdzētu uzņēmumiem ar īslaicīgu apgrozījuma kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru