Jaunākais izdevums

Ministru kabinets šā gada 3. aprīlī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā apstiprināja Ēriku Eglīti, kurš iepriekš pildīja Būvniecības valsts kontroles biroja Metodiskās vadības un informācijas pārvaldības departamenta direktora vietnieka pienākumus. Ē. Eglītis valsts sekretāra pienākumus sāks pildīt šā gada 3. aprīlī.

Ē. Eglītim ir ilggadēja darba pieredze privātajā un nevalstiskajā sektorā, kā arī valsts pārvaldē. Ē. Eglītim ir nozīmīga pieredze, pārstāvot uzņēmēju un investīciju vides intereses valsts un starptautiskajās institūcijās, vadītprasme un praktiskā darba pieredze organizācijas procesu attīstības un stratēģisko jautājumu īstenošanā, vienlaikus integrējot tos plašākā uzņēmējdarbības un investīciju vides attīstības ietvarā.

«Ekonomikas ministrijai ir komplicēts uzdevums: tai jābūt jūtīgam sensoram, kas uztver kā Latvijas, tā pasaules ekonomikas izmaiņas, un tai jāreaģē uz šiem signāliem, nodrošinot stabilu valsts tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā. Vadīt un attīstīt komandu, kura veic šādu uzdevumu, ir liels pagodinājums un milzīga atbildība. Iepazīstot šos cilvēkus un līdz šim paveikto, redzu daudzsološu un pozitīvu pamatu - esmu pārliecināts, ka atrisināsim gan pašlaik dienas kārtībā esošos jautājumus, gan spēsim organizēties sarežģītiem ilgtermiņa uzdevumiem,» uzsver Ē. Eglītis.

Iepriekš Ē. Eglītis bijis Microsoft Latvia pārstāvniecības vadītājs, Samsung Electronics Baltic telekomunikāciju produktu grupas direktors, vairākos amatos VAS Latvijas Pasts un tās meitas uzņēmumā AS IT Latvija, SIA Lattelekom Sakaru Sistēmas Pārdošanas un mārketinga daļas direktors un vēlāk valdes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī dažādos amatos SIA IBM Latvija. Tāpat pēdējos gados Ē. Eglītis pildījis prezidenta, valdes locekļa un finanšu viceprezidenta amatus Latvijas ASV Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas padomes locekļa un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zināšanu ekonomikas padomes locekļa pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Astronomijas institūts, kurš apvieno divas lielas observatorijas - Baldones astrofizikas observatoriju un Lāzerstaciju «Rīga», šobrīd spiests iztikt ar valsts finansējumu vien 53 tūkstošu eiro apmērā, taču nesen saņemta bēdīga vēsts - finansējums būtiski samazināsies. Cenšoties izdzīvot, Baldones observatorija spērusi kāju arī izklaides lauciņā, bet tas pagaidām lielu atbalstu nesniedz.

Pērn Baldones observatoriju apmeklēja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, taču ieņēmumi no ekskursantiem bija vien aptuveni viens tūkstotis eiro. Tas tāpēc, ka Baldones observatorijas apmeklējuma cenas noteiktas ļoti zemas, dodot iespēju tajā ielūkoties plašākam interesentu lokam, biznesa portālam db.lv stāsta Baldones observatorijas vadītājs Ilgmārs Eglītis, kurš observatorijā strādā kopš 1974. gada. 2017. gadā I. Eglītis saņēmis Gada balvu zinātnē..

«Pamazām mēs visu cenšamies atjaunot, bet tas notiek ļoti lēni, jo diemžēl ieguldījums no valsts puses ir neliels,» stāsta observatorijas vadītājs. Baldones observatorijas telpām kosmētiskais remonts nav veikts kopš astoņdesmitajiem gadiem. Tāpat būtu nepieciešama remontdarbu veikšana atsevišķām fasādes daļām. Finansējums aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā dotu iespēju veikt Baldones Šmita teleskopa pilnīgu automatizāciju, kas ļautu darbināt teleskopu attālināti, līdz ar to piesaistot ārzemju astronomu interesi par novērojumiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK maksājumu sistēmas atcelšanai izstrādāti 15 potenciālie instrumenti

Monta Glumane, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības izveidotā augsta līmeņa darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai intensīvi strādā, lai rastu labākos risinājumus obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk - OIK) sistēmas atcelšanai, informē Ekonomikas ministrija.

Darba grupa kopš aprīļa beigām ir diskutējusi un vairāku organizāciju vadītāji ir snieguši detalizētas prezentācijas par iespējamajiem nākotnes scenārijiem OIK sloga mazināšanai. Šobrīd ir radīts 15 potenciāli iespējamo instrumentu katalogs un uzsākta rūpīga to analīze, lai rastu labāko risinājumu obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai, vienlaikus maksimāli samazinot tiesvedību risku. Darba grupas locekļu viedokļi un aprēķini dalās – vieni atbalsta OIK maksājuma pilnīgu atcelšanu, otri – OIK maksimālu samazināšanu, lai nodrošinātu atjaunojamo energoresursu nozares tālāku attīstību un pēc iespējas mazinātu tiesvedību riskus valstij. Pēc visu instrumentu rūpīgas analīzes darba grupai būs jāpieņem lēmums, kādus priekšlikumus iesniegt Ministru kabinetam, izpildot tai doto uzdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursu izsludinās līdz augustam, taču pieteikšanās termiņš būs garš un uzvarētājs tiks nosaukts pēc Saeimas vēlēšanām, šodien žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre stāstīja, ka patlaban Valsts kanceleja meklē jaunu personāla atlases kompāniju, kuru piesaistīt VID vadītāja amata konkursam. Kad tā būs atrasta, konkursa komisija pārskatīs pretendentu prasību kritērijus, kā arī paredzēs gana daudz laika, lai pretendēti varētu sagatavoties konkursam.

Plānots, ka VID vadītāja amata konkurss varētu tikt izsludināts jūlija beigās vai augusta sākumā, paredzot gana ilgu laiku, lai pretendenti varētu pieteikties. «Lēmums par jauno VID vadītāju jāpieņem pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, lai samazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu periods,» pauda ministre.

Savukārt VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā žurnālistiem norādīja, ka vēl nav izlēmusi, vai pieteiksies VID ģenerāldirektora amata konkursā, jo vispirms vēloties redzēt konkursa nolikumu. Reizniece-Ozola gan piebilda, ka viņa gribētu, lai amata konkursā pieteiktos arī kāds no VID vadības, lai konkursam uzstādītu augstāku latiņu un nodrošinātu lielāku konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc «ABLV Bank» iesnieguma sākts kriminālprocess par nepatiesu ziņu izplatīšanu par Latvijas finanšu sektoru

LETA, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvalde pēc likvidējamās «ABLV Bank» iesnieguma augustā sākusi kriminālprocesu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu par situāciju Latvijas finanšu sektorā, aģentūrai LETA apstiprināja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Viņš norādīja, ka iesniegumā minēti vairāki fakti, kurus bez kriminālprocesa sākšanas nav iespējams pārbaudīt.

VP priekšnieks gan uzsvēra, ka kriminālprocess ir sākts par faktu, nevis konkrētām personām.

«ABLV Bank» sabiedrisko attiecību vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA sacīja, ka kriminālprocess sākts pēc bankas šā gada 14.februāra iesnieguma, kurā tā lūdza izmeklēt nepatiesu ziņu izplatīšanu par banku un Latvijas finanšu sistēmu. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 194.panta pirmās daļas - par juridiskās personas finanšu instrumentu laišanu apgrozībā, pirms juridiskā persona uzsākusi darbību vai bez likumā noteiktās finanšu instrumentu reģistrācijas, vai apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu par finanšu instrumentu laišanu publiskā apgrozībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Japānas uzņēmējiem liela interese paplašināt sadarbību ar Latviju

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai ir plašs potenciāls. Ievērojamā Japānas uzņēmēju delegācija, kas šajās dienās viesojas Rīgā, un notikušais biznesa forums apliecina abu pušu interesi, norāda Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

Lai arī Latvijas un Japānas tirdzniecības apjomi ir nelieli, tiem ir tendence palielināties. Japāna ir Latvijas 40.lielākais tirdzniecības partneris un 2017. gadā tirdzniecības apjomi sasniedza 77 miljonus eiro. Šobrīd Japānas investīcijas ir 12 Latvijas uzņēmumos.

Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijai un Japānai ir interese attīstīt sadarbību tūrisma, aviācijas, transporta un loģistikas, kā arī IKT, inovāciju un investīciju jomās.

«Pēdējo piecu gadu laikā Japānas tūristi arvien biežāk viesojas Latvijā un 2017. gadā Japānas tūristu skaits Latvijā pieauga gandrīz par 6% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un Latvija aktīvi strādā, lai vēl vairāk paplašinātu sadarbību šajā jomā,» sarunās uzsvēra Ē.Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti: zināšanu ekonomikas pamatā ir efektīva ekosistēma un starptautiskā sadarbība

Laura Mazbērziņa, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zināšanu ekonomikas attīstībā nefinanšu atbalstam no valsts puses ir tikpat liela nozīme kā finanšu instrumentu pieejamībai, turklāt Latvijā nopietni ir jādomā par esošo un topošo uzņēmēju biznesa iemaņu un izglītības stiprināšanu, tika secināts «Events Worth Attending» organizētajā diskusijā.

«Svarīgi veidot uzņēmējdarbības ekosistēmu pēc iespējas efektīvāku. Nevajadzētu tik ļoti koncentrēties tikai uz jaunuzņēmumiem un t.s. «vienradžiem» (uzņēmumiem, kuri nesuši lielu peļņu dibinātājiem un ieguldītājiem), bet ir jādomā arī par pretējo pusi – it kā parastiem, nelieliem uzņēmumiem, kas ir dibināti, piemēram ģimenes vajadzību apmierināšanai. Mēs, protams, visi vēlamies redzēt šos «vienradžus», taču, ja runājam par to, kā vairot labklājību un radīt darba vietas, tad jāatceras arī par vienkāršu kafijas veikaliņu īpašniekiem. Šādiem uzņēmējiem vienkārši vajag pamata zināšanas, kā veidot efektīvu biznesu,» teica Bobs Dorfs, investors un dižpārdokļa «The Startup Owner’s Manual» līdzautors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgajā uzņēmumā «KVV Liepājas metalurgs» varētu atjaunot ražošanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja informatīvo ziņojumu par esošo situāciju «KVV Liepājas metalurgā». Pēc sēdes Eglītis gan pārrunātā detaļas neatklāja, vien norādīja, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt «KVV Liepājas metalurga» teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību.

Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi «KVV Liepājas metalurga» teritorijas attīstīšanai ir dažādi - sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem, kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot «KVV Liepājas metalurga» ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis «KVV Liepājas metalurgs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolēs pārdos KVV Liepājas metalurgam piederošo mantu; sākumcena 2,64 miljoni eiro

LETA, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinātas divas izsoles par maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošo kustamo mantu un tehnoloģiskajām iekārtām, kuru sākumcena noteikta 2,64 miljonu eiro apmērā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Vienā izsolē, kuras sākumcena noteikta 2 417 108 eiro, plānots izsolīt «KVV Liepājas metalurgam» piederošās kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu, kas atrodas Liepājā šādās adresēs - Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4.

Šīs izsoles ietvaros plānots pārdot 718 vienības, tostarp tvaika katlus, dīzeļdzinējus, pakarceltņus, automašīnas u.c.

Izsoles solis ir noteikts 24 200 eiro apmērā. Visām personām, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu izsolē, līdz 2019.gada 10.janvārim jāiemaksā nodrošinājuma summa 241 710,8 eiro apmērā jeb 10% apmērā no novērtējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolē par 2,95 miljoniem eiro pārdota KVV Liepājas metalurgam piederoša kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas

LETA, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē par 2,954 miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Pirmdien tika slēgta pērn 21.decembrī izsludinātā kustamās mantas un tehnoloģiskās iekārtas izsole. Augstākā nosolītā cena bija 2 953 983 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsolē, kuras sākumcena bija noteikta 2 417 108 eiro, tika izsolīta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, kas atrodas Liepājā Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4. Izsoles solis bija noteikts 24 200 eiro apmērā.

Šīs izsoles ietvaros tika pārdotas 718 vienības, tostarp tvaika katli, dīzeļdzinēji, pakarceltņi, dažādas ražošanas iekārtas un instrumenti, automašīnas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finanšu sektora uzraudzības apakškomisija: Jāsāk process attiecībā uz ABLV Bank kreditoru interešu apmierināšanu

LETA, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas deputāti uzticas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), ka «ABLV Bank» pašlikvidācijas process notiks tiesiski un juridiski korekti, aģentūrai LETA pēc slēgtas apakškomisijas sēdes sacīja tās priekšsēdētājs Gatis Eglītis (JKP).

Deputāti arī uzsvēruši, ka beidzot ir jāapstiprina metodoloģija un jāvirzās tālāk, teica Eglītis. Viņš norādīja, ka jāsāk arī process attiecībā uz kreditoru interešu apmierināšanu, lai nebūtu tiesvedību risku. Politiķis uzsvēra, ka kopumā šajā procesā kavēties nevajadzētu.

Eglītis arī norādīja, ka deputāti uzticas FKTK kā šī procesa uzraugam, attiecīgi arī tam, ka tiks nodrošināta tiesiski, juridiski korekta un kontrolēta pašlikvidācija.

Kā ziņots, likvidējamās «ABLV Bank» likvidatora amatā iecelts Ringolds Balodis un Lauma Bērziņa, savukārt darbu atstās Elvijs Vēbers, pavēstīja bankā.

Bankā norādīja, ka «ABLV Bank» akcionāri otrdien nolēma veikt izmaiņas bankas Likvidācijas komitejas sastāvā. Ar informāciju par jaunajiem likvidatoru amata kandidātiem ir iepazīstināta arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas dažādu kritēriju vidū vērtē arī Bērziņas un Baloža profesionālo pieredzi, izglītību un reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien lēma nodot izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā Finanšu ministrijas (FM) rosinātos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), paredzot iedzīvotājiem maksimāli atvieglot gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu.

Tomēr deputāti apsvēra iespēju problēmu ar izveidojušos nodokļa parādu risināt plašāk.

Diskusijā par likuma grozījumiem neizpalika asa viedokļu apmaiņa par ieviesto nodokļu reformu kopumā. Gatis Eglītis (JKP) atzina, ka viņa ieskatā minētie grozījumi tikai «lāpīs» problēmu ar nodokļu parādiem, nevis to risinās, tāpēc viņš neatbalstīja likumprojekta tālāku virzību.

«Mums tiek nolikts priekšā vienpusējs FM skatījums, kas paredz uz brāķa uzlikt ielāpu. Pieņemsim kaut ko, ko saprot tikai FM, bet atbildīgi būsim mēs. Es nevaru atbalstīt šādu pieeju jautājumu risināšanā,» uzsvēra Eglītis, piebilstot, ka nepieciešas rīkot diskusijas, lai rastu draudzīgāku risinājumu grāmatvežiem, uzņēmējiem un cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir ļoti labas izredzes dabūt labu Moneyval novērtējumu, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā «Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū,» pauda Saeimas finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Gatis Eglītis.

Tas, cik daudz pēdējā laikā Latvija ir izdarījusi - neviena valsts neko tamlīdzīgu nav spējusi paveikt, attiecībā uz likumdošanas izmaiņām, resursu piešķiršanu, risku apzināšanu un ievērošanu, viņš sacīja.

«Tādēļ domāju, ka Moneyval novērtējums būs pozitīvs un ceru ka varēsim atgriezties normālā situācijā. Pēdējais pusotrs gads bijis traumējošs – gan bankām, gan valsts sektoram. Būtisks aspekts novērtējuma saņemšanā ir mūsu sabiedrotie, un ceru, ka no lielākā sabiedrotā varētu būt laba rekomendācija kas lielā mērā izšķirs šo vērtējumu,» viņš piebilda.

Tajā pašā laikā G. Eglītis atzina, ka situācija tirgū nekad vairs nebūs tāda kā bija un 9 miljardi eiro, kas pēdējā gada laikā aizplūdis no banka sektora, ir liels apjoms, banku sektors nebūs tāds kā iepriekš. Bankas izdarījušas daudz lai mazinātu AML riskus, un, manuprāt, Latvija varētu būt čempione AML jautājumos, uzskata G. Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs rosina Putniņam un Razānei izmaksāt 80% no gada algas, ja viņi atkāpsies no amata līdz 1.augustam

LETA, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Pāvels Rebenoks, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai «Nasdaq Riga».

Vienlaikus padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā iecelts Renārs Degro.

Savukārt «Latvenergo» pagaidu padomes revīzijas komitejā strādās Degro un Kristaps Stepanovs.

Kompānijas pārstāvji arī atzīmē, ka pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu jaunā padome ievēlēta uz pagaidu termiņu līdz Ekonomikas ministrija konkursa kārtībā izvēlēsies jaunus padomes locekļus.

«Atbilstoši akcionāra uzdevumam jaunajai padomei jāpaātrina sāktā efektivizācijas programma, lai sasniegtu konkurētspējīgu elektroenerģijas tarifu nodrošināšanu Latvijas ekonomikā, un nodrošinātu atjaunotu skatu uz koncerna attīstību,» sacīts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne ceturtdien iesnieguši atlūgumus, apstiprināja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Abi iesnieguši atlūgumus, lūdzot atbrīvot viņus no amata ar 15.jūliju, pastāstīja Reirs. Viņš informēja, ka šos atlūgumus ir pārsūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) ar pavadvēstuli, lūdzot jautājumu par Putniņa un Razānes atbrīvošanu no amatiem atbilstoši likumam izskatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam arī parlamenta sēdē.

Reirs piebilda, ka Razāne viņam iesniegumu atnesusi klātienē, bet Putniņš par savu nodomu rakstīt atlūgumu ministru informējis jau nedēļas sākumā telefoniski.

Līdz ar to Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no mēnešalgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītājs visticamāk tiks nosaukts piektdienas laikā, piektdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

«Esmu uzrunājis gan esošos padomes locekļus, gan arī FKTK departamentu vadītājus un domāju, ka šīs dienas laikā pagaidu vadītājs tiks izvirzīts,» sacīja Reirs.

Viņš piebilda, ka pēc tam šis kandidāts tiks ieteikts saskaņošanai Latvijas Bankas padomei. «Būtu ideāli, ja Saeima lēmumu par pagaidu vadītāja apstiprināšanu varētu pieņemt vienlaikus ar lēmumu par esošo FKTK vadītāju atlūgumu apstiprināšanu,» sacīja Reirs.

Ministrs atturējās sniegt vērtējumu līdzšinējo FKTK vadītāju Pētera Putniņa un Guntas Razānes darbam. «Viņi vēl turpina strādāt līdz 15.jūlijam un es patlaban koncentrējos uz to, lai pildītu likuma normas un atrastu pagaidu vadītāju. Pēc 15.jūlija varēšu sniegt līdzšinējās vadības darba vērtējumu,» sacīja Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra atrašanu apgrūtina esošais atalgojuma līmenis

LETA, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra meklējumus apgrūtina esošais atalgojuma līmenis, kā arī vāji organizētā ierēdniecības rotācija un kadru izaugsmes veicināšana valsts pārvaldē, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs stāstīja, ka valsts sekretāra meklējumi turpinās nemitīgi.

"Diemžēl ir jāmin divas lietas. Viena ir esošais atalgojuma līmenis augstākajai ierēdniecībai un tas attiecas ne tikai uz valsts sekretāru, bet arī uz struktūrvienību vadītājiem," teica Linkaits, piebilstot, ka tiek sludināti konkursi arī uz ministrijas komunikāciju speciālistu, juristu amatiem un pārsvarā nākas dzirdēt izsmieklu par atalgojumu, kas tiek piedāvāts.

Linkaits teica, ka tas ir īpaši izteikti, ja to salīdzina ar transporta nozari, kur ir aviācija, dzelzceļš, citi sektori ar ļoti labu algu līmeni, tostarp starptautiskā līmenī.

"Diemžēl atrast valsts sekretāru, kura atalgojums ir 2400 eiro pirms nodokļu nomaksas, ir grūti, jo cilvēki ļoti labi arī apzinās, kāds tas ir atbildības līmenis," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru