«Mūsu statistikas sistēma šobrīd ir decentralizēta, jo datu vākšanā, apstrādē un analīzē ir iesaistīta virkne valsts iestāžu,» atzina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšniece Aija Žīgure, norādot, ka tādēļ nepieciešams jauns likums, kas CSP nacionālajā statistikas sistēmā noteiks lielāku lomu.

Likuma, kuru sagatavojusi CSP un kuru otrdien izskatīs Ministru kabinets, mērķis «ir noteikt institucionālo un organizatorisko ietvaru oficiālās statistikas nodrošināšanas sistēmas izveidošanai, darbībai un attīstībai», teikts CSP oficiālajā paziņojumā.

«Likumā noteikta statistikas nodrošināšanas sistēmas uzbūve, statistikas iestāžu tiesības un pienākumi, kā arī to savstarpējā sadarbība un sadarbība ar citām valsts institūcijām oficiālās statistikas nodrošināšanā. Likumā atrunātas privātpersonu un valsts institūciju tiesības un pienākumi oficiālās statistikas nodrošināšanā u.c.,» skaidro CSP pārstāvji.

Latvija ir pilnībā integrējusies Eiropas statistikas sistēmā. Tas nozīmē, ka valsts ir ļoti tuvu tiem starptautiskajiem standartiem un prasībām, kādas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), norāda organizācijas Statistikas direktorāta direktora vietnieks Pauls Šraiers (Paul Schreyer).

Viņš uzsver, ka lielā daļā nozaru Latvijas statistiku jau ir vērtējis Eiropas statistikas birojs Eurostat, un OECD var balstīties uz šo novērtējumu.

«Divu dienu laikā esmu redzējis vairākas statistikas un institucionālās prakses, kas varētu interesēt citas valstis, un es rosinātu CSP un citus statistikas partnerus raudzīties uz šo iestāšanās procesu kā uz iespēju pievienoties plašākai statistikas kopienai,» viņš atzīmēja.

No 26. līdz 28.martam Latviju apmeklēja OECD pārstāvji, lai izvērtētu Latvijas statistikas sistēmas atbilstību organizācijas prasībām statistikas jomā.

Trīs dienās OECD eksperti iepazinās ar statistiskās informācijas sagatavošanas, apstrādes un izplatīšanas procesu Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), kā arī novērtēja svarīgāko CSP partneru – Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieguldījumu statistikas sagatavošanā.

Jau kādu laiku Latviju Eiropas neveiksminieku augšgalā ir nomainījusi Grieķija. Grieķu realitāte ir patiešām skarba un, atšķirībā no Latvijas, izeju no problēmām pašreizējos apstākļos saskatīt ir grūti. Negatīvāk noskaņotie eksperti pat runā, ka Grieķijas problēma var iedragāt Eiropas Savienības un eiro zonas pastāvēšanas pamatus, un nākamie aiz grieķiem rindā jau stāv spāņi, portugāļi, īri un itāļi.

Kas notiek Grieķijā?

Budžeta deficīts - 13%, valsts parāds – 121% no IKP, korupcija, nodokļu nemaksāšana, novecojusi izglītības sistēmā, reāla krīzes izejas plāna neesamība – tās ir tikai dažas no problēmām, kas,diemžēl, izklausās jau kaut kur dzirdētas ... Salīdzinājumā ar Latviju, Grieķija vēl dzīvo ilūzijā, ka viss pats no sevis kaut kā nokārtosies, ka viņus izglābs, ka algas vēl var palielināt un atkal viss būs labi. Grieķijas sabiedrība krasi iebilst pret ienākumu samazināšanu. Pat Grieķijas statistika ir viena liela ilūzija, kas atsauc prātā veco labo teicienu, ka ir lieli meli, ir mazi meli un ir statistika. Grieķu statistika. Tā, piemēram, tieši manipulācijas ar statistikas datiem Grieķijai nodrošināja eiro ieviešanu. Pagājušogad, piemēram, Grieķijas budžeta deficīta līmenis, mainoties politiskajiem līderiem, īsā laika periodā tika pārskatīts no 6.7% uz 12.7%. Atklājoties patiesībai par valsts vājo finanšu stāvokli, uzticība starptautiskajos tirgos strauji kritās. Investoru mērs bija pilns, spekulanti vēl nedaudz piepalīdzēja, un ārvalstu kapitāls sāka pamest valsti. Tad arī sākās problēmas, jo naudas, ar ko deficītu finansēt, vairs nebija. Lai nosegtu šī gada budžeta deficītu, Grieķijai būs nepieciešams aizņemties vēl 55 miljardus eiro. Un pašlaik neviens reāli nestādās priekšā, kur šādu summu savākt, un cik tas izmaksās Grieķijai.

Statistikas dati ir izziņas avots valsts amatpersonām un uzņēmējiem lēmumu pieņemšanā, tomēr svarīgākais ir pareiza šo datu izpratne; bez uzlabojumiem neiztikt

Tāds ir ES statistikas biroja Eurostat un Centrālās statistikas pārvaldes sadarbībā ar Dienas Biznesa rīkotā foruma «Statistika zināšanu sabiedrībai» darba rezultāts. Lai arī statistikas dati ir sava veida konkrētā brīža fotogrāfija, kura var patikt vai nepatikt, tomēr «sist» spoguli (statistiku), ka tā nerāda to, ko kādam gribētos redzēt, jau nav izeja no situācijas.

Latvija jau vairāk nekā desmit gadu ir ES dalībvalsts un tieši tāpēc ar Eurostat datiem tiek mērīts, kādi izskatāmies uz kopējā Eiropas fona, kādi esam salīdzinājumā ar tuvākajiem kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, kurās jomās esam priekšā un kurās atpaliekam. Protams, statistika parādīs skaitļus, bet izskaidrojumi tiem un secinājumi ir meklējami citur. Tieši tāpēc ir svarīga iegūto skaitļu adekvāta izpratne par notiekošo. Statistikas datus izmanto ne tikai uzņēmējdarbības vajadzībām, bet arī labklājības, veselības aprūpes, sociālās nevienlīdzības jautājumu risināšanai.

Lietuvas modes zīmola Julia Janus dizainere Jūlija Janulaitīte (Julija Janulaitytė) nākotni saskata e-komercijā un iespējā sev tīkamu apģērbu iegādāties jebkuram neatkarīgi no tā, kādu apģērba izmēru nēsā

Dizainere Jūlija Janulaitīte uzskata, ka modes pasaules radītā ilūzija par to, kā cilvēkam jāizskatās, neatbilst realitātei, tāpēc Julia Janus apģērbu zīmola izmēru skalā ir apģērbi arī lielāka auguma cilvēkiem. Viņas koncepcijai ir panākumi.

Fragments no intervijas:

Pirms pusotra gada jūs sākāt piedāvāt arī apģērbus vīriešiem. Kā izlēmāt par šādu soli?

Ideja par to bija jau no zīmola pirmsākumiem – es domāju par nobeigtu zīmola identitāti, veidojot apģērbu sievietēm un vīriešiem virs 30 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu mode ir daudzējādā ziņā mainījusies. Vīriešiem vairs gandrīz nav vajadzīgs formālais apģērbs – uzvalks. Tos vairs nēsā tikai baņķieri un politiķi – cik daudz tādus cilvēkus mēs katrs zinām? Manā kontaktu tīklā tādu nav daudz. Tā vietā vīriešiem vajag ikdienas apģērbu (smart casual), kas nav sporta apģērbs. Vīrieši ir daudz konservatīvāki nekā sievietes. Es domāju, ka mans darbs ar vīriešu kolekciju ir arī viņu izglītošana. Vīrieši ģērbjas tik līdzīgi! Mēģināt iegūt vīriešu uzmanību ir tiešām liels izaicinājums. Joprojām ir daudz vīrieši, kuri nezina par mums, jo nav sasniedzami, neseko modei. Ir liels izaicinājums, kā veidot mārketingu vīriešiem vecumā virs 30 gadiem, lai viņi atpazītu mūsu zīmolu. Tagad tā ir organiska reklāma. Sievietes pamana mūsu apģērbus vīriešiem un rāda saviem draugiem vai pērk viņiem dāvanas. Vīrieši mūs pēta un ar lielu pārsteigumu secina, ka šīs drēbes viņiem der un ir ērtas. Viņi atgriežas. Pirmais solis, kāpēc es sāku šo biznesu, bija manas dusmas – es biju kļuvusi dusmīga. Pirms izveidoju savu zīmolu, es strādāju šajā biznesā 15 gadus. Es biju strādājusi citiem zīmoliem kā ārštata dizainere, un man bija savs ateljē, kur šuvu apģērbu klientiem pēc individuāla pasūtījuma. Tiekoties ar klientiem, es sapratu, ka mēs visi esam tik dažādi un atšķirību mērogs ir milzīgs. Ir ļoti grūti standartizēt cilvēkus. Modes pasaule mēģina radīt skaistums noteikumus, kā cilvēkam jāizskatās – cik tievam vai jaunam jābūt. Tā ir absolūta «buļļa kaka». Tā ir ilūzija, kas reālajā pasaulē neeksistē. Oficiālā mode rādīja un 97% gadījumu reklāmās joprojām rāda jaunus un tievus pusaudžu ķermeņus. Pieaugušajam, kuri ir beiguši augt, kam mainās vielmaiņa, un sievietēm, kuras ir dzemdējušas, nav iespējams tā izskatīties. Mode pārdod bailes kļūt vecam. Protams, ir lētāk ražot trīs četrus izmērus, nevis 10. Es nolēmu veidot šo zīmolu, piedāvājot daudzus izmērus un progresīvu stilu. Mēs strādājam pēc britu izmēriem un mazākais ir 6., kas atbilst eiropiešu 34. izmēram, un lielākais ir 26., kas atbilst eiropiešu 54. Mums ir arī seši vīriešu izmēri.

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Algu samazināšana Latvijas ekonomiskajā situācijā var būt tikai tāds īstermiņa «ielāps». Mēs sevi mānām, ja uzskatām, ka algu samazināšana ir strukturālas reformas, kas spēs uzlabot un nodrošināt mums augstu konkurētspēju ilgtermiņā. Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un vairums ES valstīs Latvijas pilsoņi var strādāt bez īpašām darba atļaujām.

Piekrītot «atbrīvot» darbaspēka tirgu, mēs būtībā esam ieviesuši mehānismu, kas spiedīs pakāpeniski izlīdzināties vienādu prasmju algām Latvijā un ES (sk. attēlu). To, šķiet, daudzi aizmirsuši, runājot par kārtējo darba algu griešanu un «lielajām» Latvijas algām.

Attēls. Vidējā darba alga ES 2007. gadā.

Avots: Eurostat. Autora aprēķini.

Būtiski palielinoties darba algu plaisai starp Latviju un ES, cilvēki vienkārši brauks prom (Latvija jau 2007. gadā bija valsts ar vienu no zemākajām darba algām Eiropā, un 2008/2009 gada laikā šī «plaisa» ir tikai palielinājusies). Tas ir tas, ko mēs redzējām pirms gadiem pieciem un diemžēl redzam ar jaunu sparu arī pašlaik (sk. Diena). Latvijas iespējas reaģēt uz krīzi caur darba algu samazināšanu ir visai ierobežotas un darbosies tikai īsu brīdi. Produktivitātes pieaugums, kas panākts caur algu samazinājumu, ir lielā mērā ilūzija.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu, liecina informācija statistikas pārvaldes mājaslapā.

"Lai neapdraudētu objektīvas oficiālās statistikas sagatavošanu, CSP pieņēmusi lēmumu turpmāk neveidot, neizsniegt un nepublicēt eksportējošo un importējošo uzņēmumu sarakstus uz jebkuru valsti," teikts CSP paziņojumā.

Vienlaikus CSP atzīmē, ka statistikas pārvalde turpmāk regulāri informēs sabiedrību par eksportētāju un importētāju skaitu ar konkrētām interesējošām valstīm, un šāda statistika nodrošinās pamatinformāciju darījumu ar Krieviju un Baltkrieviju uzraudzībai.

CSP paziņojumā skaidrots, ka statistikas pārvalde ir izvērtējusi ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanas metodoloģijas aspektus, kā arī pēc eksportējošo uzņēmumu saraksta publicēšanas saņemtos uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmē importējošo un eksportējošo uzņēmumu sarakstu analīzi. Secināts, ka vairāki aspekti liedz izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Ēģiptes statistikas vadošie speciālisti no 9.-13. novembrim ieradušies darba vizītē Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), lai iepazītos ar Latvijas un Eiropas Savienības valsts pārvaldes sistēmas tiesisko bāzi un pieredzi tās veidošanā.

Piedevām ēģiptiešus interesējot arī statistiskās likumdošanas un normatīvo aktu izstrādes pamatprincipi. Līdz šim jau ir notikušas vairākas CSP ekspertu vizītes uz Ēģiptes statistiku, kuru laikā tika uzsāktas konsultācijas par iepriekš minētajām tēmām.

Šāda sadarbība CSP speciālistiem ir laba iespēja ne tikai iepazīstināt ar mūsu valsts pieredzi oficiālās valsts statistikas organizācijas jomā, bet arī paaugstināt savas profesionālās pieredzes līmeni un zināšanas, uzsver CSP.

CSP eksperti Eiropas komisijas finansētā Twinning projekta Galvenās valsts mobilizācijas un statistikas aģentūras (CAPMAS) institucionālās kapacitātes celšana un statistikas tiesiskā pamata izstrāde Ēģiptē ietvaros sadarbībā ar Dānijas, Čehijas, Zviedrijas, Somijas statistiku pārstāvjiem piedalās Ēģiptes statistikas iestādes darbības tiesiskās bāzes un statistiskās informācijas kvalitātes uzlabošanā.

Atzīmējot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 101. gadadienu, no 1. septembra testa režīmā ir pieejams Oficiālās statistikas portāls stat.gov.lv, kas turpmāk apvienos CSP un citu valsts iestāžu sagatavoto oficiālo un eksperimentālo statistiku.

"Statistikas portālam esam izvēlējušies neizgudrot riteni, bet izstrādi balstīt uz atvērtā koda programmatūru un papildināt veiksmīgākos citu statistikas iestāžu risinājumus – Zviedrijas statistikas radīto datubāzes rīku un Slovēnijas statistikas veidoto karšu pārlūku," norāda CSP Informācijas un komunikācijas departamenta direktors Uldis Ainārs.

Portāls sniedz iespēju ne tikai ātrāk sameklēt nepieciešamos datus, bet arī iepazīties ar detalizētu metodoloģisko informāciju par to aprēķiniem, noskaidrot, kad ir paredzamas citas aktuālu datu publikācijas – apskatot datu publicēšanas kalendāru. Saskatīt tendences datos palīdzēs portālā izveidotās interaktīvās datu vizualizācijas, savukārt ģeotelpiskās sakarības palīdzēs saskatīt karšu pārlūks, kurā ir iespējams attēlot Latvijas novadus, pagastus, blīvi apdzīvotas teritorijas un Rīgas un Valmieras apkaimes, kā arī citas teritorijas.

Latvijas Banka sākusi publicēt jaunu statistikas veidu - nedēļas datus par norēķiniem ar vadošo Latvijas kredītiestāžu izsniegtajām maksājumu kartēm tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Dati pieejami Latvijas Bankas statistikas datubāzē INTS un turpmāk tiks atjaunoti reizi nedēļā - katru trešdienu plkst.11.30.

Jaunajā statistikas veidā iekļauta šāda informācija - iekšzemes un pārrobežu maksājumu skaits un summa dažādās tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs ar vadošo Latvijas kredītiestāžu izsniegtajām kartēm, tirgotāja kategorija, tirgotāja valsts, maksājuma uzsākšanas veids - klātienē vai attālināti.

No idejas līdz datu iekļaušanai Latvijas Bankas statistikas datubāzē INTS pagāja aptuveni gads. Latvijas kredītiestādes izrādīja atsaucību un gatavību dalīties ar savā rīcībā esošajiem datiem, neidentificējot kartes turētāju.

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure intervijā DB noraida bažas, ka ekonomikas izaugsme pamazām kļūtu neveselīga, un statistikā aicina lielāku uzmanību pievērst niansēm, jo vidējos rādītājus ir visai grūti attiecināt uz savos paradumos, tēriņos un vēlmēs visai atšķirīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Precizētie dati par 2013. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu būs martā, bet ātrais novērtējums liecina, ka ceturtajā ceturksnī ekonomika pieauga par 3,5%. Kā jūs raksturotu pagājušo gadu?

Ja mēs skatāmies uz gadu kopumā, tad var teikt, ka ir iestājusies zināma ekonomiskā stabilitāte, jo visos ceturkšņos pieauguma temps vairāk vai mazāk, bet šādā līmenī arī turas. Mums patīk sevi salīdzināt arī ar kaimiņvalstīm, un mums šis pieauguma temps nedaudz augstāks ir bijis visu gadu. Tomēr pamatā es gribētu lietot vārdu «stabilitāte».

Vai parādās interesantas iezīmes dažādu nozaru attīstībā?

Joprojām ir jautājums, vai statistika ir valsts spogulis vai zinātkāres apmierināšanas materiāls, šobrīd tā vairāk der vidējās temperatūras mērīšanai nekā patiesās situācijas rādīšanai .

Statistika ir joma, kura kuru mēdz izmantot gan valsts, gan privātkompāniju budžeta veidotāji, tirgotāji un ražotāji, zinātnieki un pētnieki, ekonomisti un studenti, pat blēži. Katram no minētajiem ir savas intereses, kāpēc statistika tiek izmantota. Statistikai būtībā jāatspoguļo reālā aina, lai kā tas nepatiktu kādam no tās izmantotājiem. Tomēr, kā liecina vēsturiskā pieredze, statistiku savtīgām interesēm var izmantot arī valsts vara.

Padomju varas gados bieži vien, ieejot veikalā un ieraugot tukšos plauktus, cilvēki secināja tikai to, ka statistika, maigi izsakoties, neatspoguļo patieso ainu, lai neteiktu, ka tā vienkārši bija lieli meli, jo bija taču pierakstījumi. Bieži vien, vēloties parādīt sasniegumus, tika izmantota salīdzināšanas metode ar 1913. gadu vai Pirmo pasaules karu un revolūcijām un apvērsumiem bagāto, bet ekonomiski bēdīgo 1917. gadu. Diemžēl šķiet, ka kādā brīdī statistikas datus spēja uzspodrināt Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Grieķija, tāpēc ir saprotama Briseles priekšnieku un kontrolētāju vēlme pārliecināties, vai ar kaut ko līdzīgu nenodarbojas arī citas dalībvalstis. ES kontrolētāji pabija arīdzan Latvijā un vērtēja mūsu pašu Centrālo statistikas pārvaldi.

Innai Šteinbukai savā darba dzīvē ne vienu reizi vien ir nācies veidot kaut ko jaunu. To viņa dara arī Eiropas Savienības statistikas birojā Eurostat.

Bijusī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja trešo gadu ir Eurostat Ekonomiskās un reģionālās statistikas departamenta direktore. Uz šo amatu viņa pieteicās, neviena nemudināta.

"Man gribējās izmēģināt savus spēkus starptautiskā mērogā. Tiklīdz Eiropas Komisijā (EK) parādījās pirmie konkursi, kuros varēja pieteikties no jaunajām dalībvalstīm, es šo iespēju izmantoju. Izturot garas pārbaudes un neskaitāmas intervijas, arī ar EK komisāriem, beigās starp vairāk nekā 100 pieteikumiem biju pirmā."

Visas savas karjeras laikā esmu bijusi aktīva statistikas lietotāja, Inna Šteinbuka pamato savu izvēli par labu Eurostat. "Kad vēl strādāju Zinātņu akadēmijā, mans zinātniskais darbs bija saistīts ar prognozēšanu un t.s. ekonometriku - ekonomikā izmantojamo matemātisko statistiku. Tolaik vēl nebija datoru, un es daudz laika pavadīju Statistikas komitejas arhīvos, kur ar roku izrakstīju garas skaitļu rindas.

Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.

«Latvijai reitings ir zems ne tikai pēc reitingu aģentūras skaitļiem, bet arī reputācijas ziņā, kas nekur nav fiksēta, bet tā ir relatīvi slikta, un visiem jāstrādā, lai to atgūtu. Pazaudēt reputāciju ir viegli, bet to atgūt – sarežģīti,» intervijai laikrakstam Neatkarīgā, norāda habilitēta ekonomikas doktore, Eiropas Komisijas Eurostat Sociālās statistikas un informācijas sabiedrības direktorāta direktores Inna Šteinbuka.

«Es ne tikai kā speciāliste, bet arī kā cilvēks esmu optimiste. Zinot arī ekonomikas teoriju, optimistiski skatos nākotnē. Protams, mums būs izaugsme! Kad, man grūti teikt, jo tagad arī Eiropas un visas pasaules prognozes ir ļoti nenoteiktas. Ir ļoti daudz scenāriju, un mēs zināmā mērā esam atkarīgi no tā, cik ātri atgūsies Eiropa, mūsu kaimiņvalstis, Krievija, mūsu partneri, kuri veido pieprasījumu pēc mūsu precēm un pakalpojumiem. Tas, ka mums tagad krītas algas, ir ļoti nepatīkami katram individuāli, bet, lai arī tas skan nežēlīgi, no ekonomikas, konkurētspējas, produktivitātes viedokļa tas ir pluss, jo mūsu preces un pakalpojumi kļūst lētāki un konkurētspējīgāki. Jo lētāk mēs tos piedāvājam, jo lielāks pēc tiem varētu būt pieprasījums, un tā ir cerība,» uzsver I. Šteinbuka.

Latvijas valsts ar saviem ienākumiem izdzīvot nespēj jau daudzus gadus un šo iztrūkumu regulāri un sistemātiski kompensē aizņemoties. Īpaši straujš valdības parāda pieaugums novērots tieši 2021. gadā.

Tādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Faktiski līdzšinējā Latvijas iedzīvotāju labklājība vai tas, cik un ko varam atļauties, daļēji ir valsts aizņemšanās nopelns. Varam redzēt, ka citās Eiropas valstīs parāds ir vēl iespaidīgāks un lielāks, piemēram, Portugālē, Itālijā, Grieķijā, Spānijā. Ir pat ieviests neformāls saīsinājums šim ES aizņēmēju četriniekam. Tomēr tas, ka kāds tā dzīvo, nevar būt arguments, lai mēs turpinātu aizņemšanos, nedomājot par savu ienākumu palielināšanu vai apetītes mazināšanu, iespējams, upurējot daļu savas labklājības. Labklājība uz parāda ir ilūzija, jo to nav iespējams saglabāt ilgtermiņā. Lai pārkreditētu veco kredītu, ir jāaizņemas vēl vairāk, un pienāk brīdis, kad procentu nasta kļūst neciešama.

Šogad strādājošo vidējie ienākumi pēc pirktspējas beidzot pārsnieguši trekno gadu līmeni, vedina domāt statistikas dati

Ik pa laikam sabiedrībā uzvirmo kāda lielāka vai mazāka diskusija par to, cik lielā mērā mūsu dzīves līmenis ir tāds pats vai zemāks nekā tā dēvētajos treknajos gados. Par to, ka lielākajai daļai iedzīvotāju krīze nešķiet pārvarēta, liecina kāds nesen veikts Rīgas Stradiņa universitātes pētījums, kur šādu viedokli pauda 78% aptaujāto respondentu. Šī atziņa varētu būt likumsakarīga, ja ņemam vērā to, ka daļai sabiedriskajā un droši vien arī privātajā sektorā strādājošo algas nav atgriezušās pirmskrīzes līmenī. Vienlaikus statistiskajos skaitļos vidējā alga valstī ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeni. Vēl pērn par to varējām runāt absolūtos skaitļos, taču tagad par vidējā strādājošā atalgojuma atgriešanos pirmskrīzes līmenī varam runāt arī, ņemot vērā reālās pirktspēju, iekļaujot inflāciju. Vidējā bruto darba samaksa 2008. gadā, kad algas iepriekš sasniedza savu vēsturisko maksimumu, bija 682 eiro, taču šā gada trešajā ceturksnī skaitlis bija pieaudzis līdz 775 eiro. Reālais ieguvums, protams, ir mazāks, jo daļu no nopelnītā apēd inflācija, taču, atrēķinot patēriņa cenu pārmaiņas, vidējā strādājošā bruto darba samaksa, skatoties 2008. gada cenās, sasniedz apmēram 694 eiro. Tādējādi tā ir par 1–2% augstāka nekā pirms krīzes konsolidācijas pasākumiem.

Turpinot 2015. gadā aizsākto tradīciju gada beigās pateikties vienam uzņēmumam, 28. decembrī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Preiļu datu savākšanas centra vadītāja Konstantīna Seile pasniedza AS “Preiļu siers” ikgadējo CSP balvu par teicamu sadarbību kvalitatīvas statistikas nodrošināšanā 2023. gadā.

“Dati rāda, ka uzņēmums attīstās un ir līderis savā jomā. Vēlu, lai arī turpmāk saglabājat tempu, veicinot Latvijas uzņēmumu attīstību, gādājot garšīgus produktus mūsu galdiem. Tad arī statistikas dati būs pozitīvi. Īpašs paldies uzņēmuma grāmatvedības darbiniekiem, ar kuriem statistiķiem ir prieks strādāt. Atsaucīgi, saprotoši un gudri sadarbības partneri ir liela vērtība mūsu darbā,” pasniedzot ikgadējo CSP balvu, teica K. Seile.

Uzņēmuma sasniegumus un izaugsmi apliecina arī izdevuma “TOP 500+ Latvijas lielākie uzņēmumi 2023” saraksti, saskaņā ar kuriem AS “Preiļu siers” 2022. gadā noturējis pirmo vietu kā lielākais Latgales uzņēmums. Kategorijā “Lielākie pārtikas un dzērienu ražotāji pēc neto apgrozījuma 2022. gadā” uzņēmums ierindojies 8. vietā, gada laikā pakāpjoties par trim vietām.

Centrālā statistikas pārvalde izsludinājusi iepirkumu jauna oficiālās statistikas portāla izveidei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Projekta mērķi ir paaugstināt resursu izmantošanas efektivitāti oficiālās statistikas publicēšanā, vispusīgi informēt sabiedrību un veicināt oficiālās statistikas izmantošanu lēmumu pieņemšanā, nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem oficiālās statistikas lietotājiem, veicināt pareizu datu interpretāciju, Nodrošināt lietotājiem ērtu oficiālās statistikas atkalizmantošanu, mašīnlasīšanas iespējas, kā arī veicināt zinātnisko pētījumu veikšanu un pētījumu rezultātu izmantošanu.

Kopējās izmaksas ir 500 000 eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums sasniedz 425 000 eiro, valsts budžeta publiskais finansējums 75 000 EUR pastāstīja CSP pārstāve Sanda Rieksta.