Sabiedrība

Nevienlīdzības šķēres pasaulē veras plašāk; Latvija aizvien «līderos»

Jānis Šķupelis, Inguna Ukenābele, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

Daudzi ekonomisti uzsver – lielākas bažas pašlaik ir par to, ka ienākumu nevienlīdzība pieaug galvenokārt uz sabiedrības vidusslāņa rēķina – tas kļūst plānāks, kamēr nabadzīgāko īpatsvars pieaug. Piemēram, ASV Džini koeficients 2012. gadā pieaudzis līdz 0,48 punktu atzīmei no 0,39 punktiem 1968. gadā.

Latvijas Džini koeficients, izteikts procentos, 2012.gadā bija 35,3. Labā ziņa ir tā, ka koeficients nedaudz sācis samazināties. Tomēr priekam īpaši liela pamata nav, jo Latvijā šis rādītājs vienalga ir augstākais ES. Salīdzinājumam, viszemākais Džini koeficienti un līdz ar to arī mazākā plaisa starp turīgo un trūcīgo slāni Eiropā ir Ziemeļvalstīs. Savukārt uz papēžiem ienākumunevienlīdzības ziņā Latvijai min krīzes smagi skartās Dienvideiropas valstis, kā arī Rumānija un Bulgārija.

Krīzes ietekme

Nevienlīdzības jautājums ir aktualizējies vērienīgās krīzes ietekmē un nonācis daudzu valstu politisko darbu dienaskārtībā, atsevišķās valstīs gan kļūstot par zināmu modes lietu bez konkrētiem soļiem tās mazināšanā. «Var spekulēt, ka nevienlīdzības jautājums ir aktualizējies tieši politisko risku ietekmē, apzinoties, ka bezdarbs un ienākumu trūkums ir laba augsne politiskiem nemieriem un radikālismam, attiecīgi arī drauds esošajai kārtībai, iekārtai. To parāda Arābu pavasara notikumi, un turīgās Rietumu valstis nav izņēmums. Te ir jautājums – cik dziļa patiesībā ir problēma un cik reāls ir risinājums? Līdzšinējā monetārā politika, piemēram, ASV parāda – lai ekonomika atgūtos un iedzīvotāji tiktu kaut vai pie nelieliem ienākumiem, turīgie kļūst vēl bagātāki, veicinot tālāku noslāņošanos. Kā rāda turīguma sadalījums, tas jau šobrīd ir pietiekami nevienlīdzīgs. Tāda ir cena par to, lai saglabātos ierastā kārtība,» atbildot uz jautājumu par ienākumu plaisas palielināšanos, saka SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Arī Latvijas gadījumā nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaits būtiski pieauga tieši pēckrīzes gados. Tiesa, ātru risinājumu šai problēmai, iespējams, nav. «Kamēr Latvija neatgūs vismaz 300 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ir aizbraukuši, mēs nevaram cerēt, ka situāciju radikāli izdosies uzlabot,» saka Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš.

Nabadzības seja

Latvijā nabadzībai ļoti izteikti ir vecuma seja. Eurostat apkopotie dati rāda, ka nabadzības riskam Latvijā ir pakļauti 42,6% vientuļo cilvēku, kas ir vecāki par 65 gadiem, un 13,1% cilvēku šādā vecumā, kas dzīvo ģimenēs. A.Siliņš min, ka faktiski pusei Latvijas pensionāru regulāri ir problēmas ar galu savilkšanu. Turklāt otrajā pusē tikai daļai pensionāru relatīvu labklājību garantē pensijas – lielākoties ir jāpateicas bērnu un citu radinieku atbalstam vai savulaik iegādātiem īpašumiem.

Pēc viņa domām arī valsts pēdējie lēmumi nebūt neveicina līdzvērtīgus ienākumus. «Mēs ierosinājām uzlikt griestus pensiju izmaksām. Tā vietā griesti tika uzlikti iemaksām pensiju budžetā. Tas ir pozitīvi cilvēkiem ar lielām algām un nevienlīdzību tikai palielina,» stāsta A.Siliņš.

Reģionālās atšķirības

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka Latvijā pieaug reģionālās atšķirības. Piemēram, Rīgā mājsaimniecību ienākumi 2012.gadā bijuši par 21% lielāki nekā vidēji Latvijā, Pierīgā – par 5% lielāki. Savukārt Vidzemē un Latgalē ienākumi ir vien 81% un 75% no vidējā valsts rādītāja. Pasaulē satraukumu rada arī vidusslāņa samazināšanās, tad Latvijas gadījumā joprojām notiek diskusijas, vai stabils vidusslānis maz ir paspējis izveidoties. «Pie mums par vidusslāni var runāt nosacīti – tāda faktiski joprojām nav. Ja kāds ir uzbūvējis greznu māju, vēl nenozīmē, ka viņš klasiskā izpratnē pieder pie vidusslāņa. Visdrīzāk viņš vienkārši pareizā laikā gadījās pareizā vietā. To skaits, kas turību ir panākuši ar sistemātisku darbu, joprojām ir mazs. Tam ir vajadzīgs ilgāks laiks,» saka ekonomists Uldis Osis.

Pieaugošā progresija

No teorijas izriet, ka izteiktai ienākumu nevienlīdzībai mēdz būt visai graujošas sekas. Proti, bagātajiem ir daudz plašāka pieeja dažāda rakstura informācijai, kas tiem ļauj cementēt savu ietekmi vēl vairāk.

Savukārt nabadzīgākiem sabiedrības slāņiem ir daudz grūtāk tikt pie vienlīdzīgām izglītības iespējām (jo tā labāka, jo dārgāka) un bieži nav arī pietiekamu resursu, lai kāpinātu savas iemaņas.

Darba tirgus ir pakļauts nežēlīgai konkurencei un jāņem vērā, ka pieprasījums pēc cilvēkiem ar «augstām prasmēm» arī mēdz būt ierobežots (uz zināmu sabiedrības daļu pilnīgi pietiek ar dažiem indivīdiem ar «augstām prasmēm»). Rezultātā šo augstāko pakāpienu aizņem tie, kuriem ir gan pieeja informācijai, gan līdzekļi savu prasmju efektīvai celšanai, jeb bagātie.

Tāpat jāņem vērā, ka ierindas cilvēkiem nākas ne tikai pastiprināti konkurēt globalizācijas apstākļos, bet to nākas darīt arī ar robotiem. Sagaidāms, ka šāda tendence tikai pieaugs. Proti, arvien vairāk agrāko darba roku aizstāj mašīnas, kur zināma loma šajā apstāklī ir kompāniju vēlmei samazināt izmaksas un palielināt darba ražīgumu. Rezultātā pieaug risks, ka arvien lielāka sabiedrības daļa mūsdienu pasaulē jutīsies lieka.

«Kā viens no riskiem, kas apdraud iedzīvotājus individuālā un arī valstiskā līmenī, ir produktivitātes sāncensība un procesu automatizācija. Tas uztur aktualitāti par atbilstošu izglītību, lai pasargātos no noslāņošanās. Līdz ar to primārais izaicinājums ir nodrošināt atbilstošas zināšanas, izglītību, kas ļautu uzturēt konkurētspēju. Jau tā ir globāla konkurence starp darbiniekiem par ienākumiem, bet nākotnē konkurenci pastiprinās roboti. Tātad cīņa par vienlīdzību ir ne tikai katras sabiedrības ietvaros, bet arī starpnacionālā līmenī. Tā ir cīņa par dominanci. Manuprāt, jo demokrātiskāka un sociāli vairāk attīstīta valsts, jo lielāki ir iespējami tās panākumi nevienlīdzības mazināšanā. Tomēr pilnīga vienlīdzība kādā konkrētā valstī vai globāli laikam ir ilūzija. Būtiski būt sociāli atbildīgai sabiedrībai, kas lielā mērā izriet no tā, kādas vērtības katrā konkrētā sabiedrībā dominē un cik izglītota tā ir,» piebilst SEB eksperts.

Ekonomiskie riski

Ienākumu kraso atšķirību mazināšana būs liels izaicinājums pasaulei, jo esošā situācija var gan apdraudēt ekonomikas izaugsmi, gan radīt labu fonu sociālajiem nemieriem. Ekonomikas izaugsme var tikt apdraudēta tāpēc, ka sabiedrības lielā nabadzīgā slāņa dēļ var būt nepietiekams vai stagnējošs pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem. Tāpat, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda aplēses liecina, ka sabiedrībai, kurā ir lielāka ienākumu vienlīdzība, ir mazāka nosliece uz korupciju. Šādām valstīm arī labāk veicoties starptautiskajā tirdzniecībā un izdodas piesaistīt vairāk ilgtermiņa ārvalstu investīcijas. Savukārt sociālo nemieru risks augs, jo pārliecinoši lielākā sabiedrības daļa jutīsies nenovērtēta, lieka, nesaprasta un varbūt nepaēdusi. Nebūs brīnums, ja šis iedzīvotāju vairākums lietu kārtību gribēs mainīt.

Jau pierādīts, ka ar sabiedrības ienākumu nevienlīdzības līmeni korelē, piemēram, noziedzības līmenis un veselības kvalitāte. Dažādi pētījumi liecina, ka augstāka ienākumu nevienlīdzība mēdz novest pie tā, ka liela sabiedrības daļa daudz pasīvāk iesaistās kultūras un pilsoniskajās aktivitātēs. «Nespēja tikt galā ar augošo ienākumu atšķirību risku var negatīvi ietekmēt pieprasījumu un politikā vairot populismu,» Bloomberg norāda Institute of International Finance prezidents Tims Adams.

U.Osis norāda, ka nabadzības pieaugums ietekmē visu sabiedrību. «Cilvēkiem zūd motivācija kaut ko tālāk darīt, zūd cerības un nolaižas rokas. Turklāt tas var būt masveidīgi. Ticības trūkums visu laiku atražojas,» viņš iezīmē draudus.

No nodokļiem…

Ienākumu vienlīdzības vairošai tiek izteikti visdažādākie priekšlikumi. Viens no populārākajiem ir progresīvā nodokļa ieviešana. Valdība situāciju var mēģināt labot arī ar dažādiem pabalstiem, minimālo algu, izglītības nodrošināšanu. Tāpat tā var steigties palīgā ar kāda svarīga uzņēmuma nacionalizāciju (tas gan mūsdienu kapitālismā mēdz būt jutīgs jautājums) vai, dažādu jomu subsidēšanu (piemēram, lai visiem būtu pieejama pārtika un medicīna).

«Latvijas gadījumā pirmām kārtām ir jārunā par nodokļu sistēmas sakārtošanu un tostarp darbaspēka nodokļu samazināšanu, kas Latvijā ir ļoti augsti,» saka U. Osis. Vienlaikus viņš neitrāli raugās uz progresīvā ienākuma nodokļa nepieciešamību, jo šo problēmu jau pašlaik var risināt ar nodokļiem neapliekamā minimuma palīdzību.

«Protams, katrā valstī uzskats par nevienlīdzību un vienlīdzību atšķirsies, jo arī vērtību skalas ir atšķirīgas. Vienkāršoti, bez saspīlējumiem, vienlīdzību, kā to nereti postulē partijas, panākt nemaz nav iespējams. Tā nav iekārtota cilvēka daba, jo katrs cīnās par savām interesēm, bet, kam ir vairāk resursu, arī ietekme ir lielāka. Situāciju nevar regulēt revolūcijas ceļā, kas nozīmē, ka notiktu tikai resursu pārdale un pēc laika atkal noslāņošanās. Tikpat būtisks jautājums kā par iedzīvotāju vienlīdzību ir jautājums arī par valstu vienlīdzību pieejā pasaules resursiem – dabas, iedzīvotāju, ģeogrāfiskā novietojuma utt. Ir secinājumi, ka nevienlīdzību iespējams mazināt ekonomiskās izaugsmes ceļā, ne tik daudz ar nodokļu palīdzību. Protams, arī nodokļu sistēmai ir jābūt atbilstošai, kas neveicina noslāņošanos. Bet to ir ārkārtīgi grūti panākt, jo tie, kas spējīgi radīt, vēlēsies vairāk nopelnīt, liekot lietā arī ekonomisko ietekmi. Būtiski atzīmēt, ka ļoti liels uzsvars šobrīd visu problēmu risināšanai tiek likts uz izaugsmi, lai gan arvien biežāk parādās šaubas par šī koncepta dzīvotspēju nākotnē, respektīvi, cik ilgi iespējama izaugsme, izmantojot esošos zemes resursus lai, saglabātu atbilstošu vidi dzīvošanai,» spriež D. Gašpuitis.

…līdz kāzām

Priekšlikumi tiek izteikti arī citās frontēs. Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka viens no ienākumu nevienlīdzības mazināšanas veidiem varētu būt precības (bagātie prinči apprec pelnrušķītes vai otrādi). Tiesa gan, vienlaikus biznesa laikraksts vērš uzmanību uz dažādiem pētījumiem, kas liecina, ka cilvēkiem ar augstu ienākumu līmeni arī otra puse visbiežāk nāk no šīs sabiedrības daļas. Turklāt šī tendence pēdējo gadu desmitu laikā kļuvusi arvien vairāk izteikta. Lielu lomu spēlē gan iegūtā augstā, prestižā izglītība, gan saskarsme darba vidē. Piemēram, pētījumā Marry Your Like: Assortative Mating and Income Inequality secināts, ka līdz ar sieviešu spēju uznācienu uz pasaules darba tirgus skatuves ir vērojama augoša tendence izvēlēties tādus dzīves partnerus, kuriem ir līdzīga izglītība un profesionālās iemaņas. Tas savukārt gājis roku rokā ar augošu ienākumu plaisu dažādu sabiedrības slāņu vidū jeb vienkāršāk to varētu pateikt – bagātie precas ar bagātajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomistes Līva Zorgenfreija un Ludmila Fadejeva, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū Latvijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija ap 30% no Eiropas vidējā līmeņa, tad pagājušajā gadā tie jau sasniedza 67%.

Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek. Ir skaidrs, ka pie vienāda iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs. Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības (gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro). Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku. Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksa palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nevienlīdzības ģeogrāfiskie vaibsti

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik plaši iedzīvotāju protesti notiek Čīlē. Nesen Parīzi plosīja dzeltenās vestes. Kas kopīgs šiem nemieriem un kādēļ par to vērts runāt Latvijā?

Iedzīvotāju neapmierinātībai gan Čīlē, gan Francijā nevis iegansts, bet dziļākais cēlonis ir kopējs – ģeogrāfiskā nevienlīdzība. Proti, Francijā par iemeslu dzelteno vestu kustībai kļuva degvielas cenas sadārdzinājums, kas īpaši sāpīgi skāra nabadzīgākos iedzīvotājus (turklāt daudzi no tiem – strādājošie) perifērijās, kuriem uz darba vietu jāpārvietojas ar auto. Savukārt Čīlē nemierus izraisīja metro biļešu cenas pieaugums, kas sāpīgi «sit» pa nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kas koncentrējušies pilsētu nomalēs un uz centru var tikt, vienīgi izmantojot metro.

Tieši šī ģeogrāfiskā nevienlīdzība lielā mērā veido arī Latvijas nevienlīdzības seju. Arī mūsu valsts gadījumā taisnība ir pirms pāris gadiem Pasaules Bankas secinātajam, ka daudz izteiktāka ir nevienlīdzība valstu iekšienē nekā starp valstīm. Eiropā un ASV aktuālais jēdziens «spatial inequality» jeb «telpiskā nevienlīdzība» ir pilnā mērā attiecināms arī uz Latviju. Jo pārtikusī urbānā vidusšķira Rietumu metropolēs ir savstarpēji daudz tuvāka dzīves līmeņa ziņā nekā savas valsts attālāko reģionu un lauku iedzīvotāji. Proti, dzīves līmeņa ziņā (tajā, ko var atļauties un ko nē) Rīgas IT speciālists vai advokāts būs tuvāks saviem kolēģiem Polijā, Čehijā un Francijā nekā, piemēram, maza veikaliņa īpašniekam Latgales vai Vidzemes laukos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Oxfam: 1% pasaules iedzīvotāju pieder vairāk nekā pārējiem kopā

LETA--AFP, 18.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātākajam 1% pasaules iedzīvotāju tagad pieder vairāk bagātību nekā visiem pārējiem kopā, pirmdien paziņoja humānās palīdzības organizācija Oxfam dienu pirms Pasaules ekonomikas foruma, kas notiks Šveices pilsētā Davosā.

«Nevaldāmā nevienlīdzība ir radījusi pasauli, kurā 62 cilvēkiem pieder tikpat daudz kā pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai pusei,» savukārt pirms pieciem gadiem šāda bagātība piederēja 388 cilvēkiem, konstatēts Oxfam ziņojumā, kas publicēts pirms pasaules finansiālās un politiskās elites pārstāvju ikgadējā saieta Davosā.

Ziņojumā Ekonomika vienam procentam (An Economy for the 1%) arī atzīts, ka globālā nevienlīdzība nesamērīgi ietekmē sievietes.

«Viena no citām galvenajām tendencēm augošajā nevienlīdzībā, kuras noteiktas Oxfam International ziņojumā, ir tā, ka arvien mazāka nacionālā ienākuma daļa nonāk pie strādniekiem gandrīz visās attīstītajās valstīs un vairākumā jaunattīstības valstu ... Vairākums maz apmaksāto strādnieku pasaulē ir sievietes,» vēstīja Oxfam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

OECD: Ienākumu nevienlīdzības plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem sasniegusi rekordaugstu līmeni

LETA, 21.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienlīdzība starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem vairumā pasaules attīstīto valstu šobrīd ir rekordaugstā līmenī, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums.

OECD norāda, ka vairumā no 34 organizācijas dalībvalstīm plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem ir lielākā pēdējo 30 gadu laikā, bagātākajiem 10% iedzīvotāju pelnot 9,6 reizes vairāk par nabadzīgākajiem 10% iedzīvotāju.

20.gadsimta 80.gados šis īpatsvars veidoja septiņi pret viens, vēsta organizācija.

OECD arī ziņo, ka turības plaisa ir pat vēl lielāka, 1% turīgāko iedzīvotāju 2012.gadā piederot 18%, bet 40% turīgo iedzīvotāju tikai 3% no mājsaimniecību bagātības.

Mēs esam sasnieguši augstāko punktu. Nevienlīdzība OECD valstīs ir augstākajā līmenī kopš brīža, kad tika sākta šādu datu apkopošana, vēsta organizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Normālās valstīs, kur ir progresīvā nodokļu sistēma, tiek aplikti visi ienākumi: gan dividendes, gan ienākumi no īres vai vērtspapīru pārdošanas. Taču šis «solidaritātes nodoklis» attiecas tikai uz darbaspēku. Cilvēkam, kurš pelna 75 000 eiro gadā, faktiski būs jāmaksā 56% nodokļu likme. Vienlaikus mēs zinām, ka mums valstī ir 40% strādājošo cilvēku, kas saņem «aplokšņu algas» un nemaksā neko. Kādēļ cilvēkiem, kas daudz mācījušies, dienu un nakti strādājuši, investējuši savā izaugsmē, tagad būtu «jāsolidarizējas» ar tiem, kas saņem algu aploksnē? Kāpēc mums jāmaksā par tiem, kas nemaksā nekādus nodokļus? » intervijā žurnālam Sestdiena saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Fragments no intervijas

Kādēļ esat vērsies pret valdības plānoto «solidaritātes nodokli», ko varētu apstrīdēt Satversmes tiesā?

Pirms gada sociālie partneri (darba devēji un arodbiedrības) vienojās ar valsti par nodokļu politikas stratēģiju. Vienošanās paredzēja, ka netiek ieviesti jauni nodokļi, jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs, kā arī jāpaplašina nodokļu bāze uz citu avotu rēķina (nekustamais īpašums, kapitāls, patēriņš). Taču augustā Finanšu ministrija no atvilktnes izvilka «solidaritātes nodokli», kas ir pretrunā visiem šiem principiem: tas ir jauns nodoklis, ar ko aplikt darbaspēku, un tas nav ne progresīvs, ne solidārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kurš stiprāks – Satversme vai Veidenbaums?

Anita Kantāne - DB galvenās redaktores vietniece, 05.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Lielās franču revolūcijas laika jēdziens vienlīdzība ir gluži kā sarkanais lakats Spānijas buļļu cīņās. Pavicināja, izaicināja un uzvarēja vai zaudēja. Skatītāji vēro arēnu un azartā aiztur elpu, lai uzgavilētu matadoram par izveicību vai noelstos par asiņaino spēles iznākumu. Vienkārša un dzīvnieciska cīņa, kas balstās uz veiksmi un pieredzi, nevis vienlīdzību. Gluži tāpat kā Latvijas vienlīdzības pretstati.

Mums ir Satversme, kurā teikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Mums ir Veidenbaums, kurš dzejojis, ka dūrei tik spēks. Kur mēs esam nonākuši? Nekur tālāk neesam tikuši, kaut gan jēdziens vienlīdzība ir kļuvis par brīvbiļeti uz eiropiešu sirdīm. Cilvēki grib dzīvot ar apziņu par sociālo taisnīgumu, kuru var izteikt arī matemātiskā izteiksmē, piemēram, ar Džini koeficientu. Latvija nav visnevienlīdzīgākā Eiropas valsts, taču nav arī starp valstīm, kur iedzīvotājiem ir vienlīdzīgi dzīves apstākļi, ienākumi, iespējas.

Salīdzināšanai - 2015. gadā Latvijai Džini koeficients bija ap 35%, un šis rādītājs bija viens no sliktākajiem Eiropā. Tas parāda, cik vienlīdzīgi ir ienākumi starp dažādām sabiedrības grupām un cik liela ir plaisa starp bagātākajiem un trūcīgākajiem. Piemēram, Zviedrijai Džini koeficients bija 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nenotveramais brīdis, kad būsim pārliecinājušies par noturīgu stabilitāti

Latvijas Bankas Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs Gundars Dāvidsons, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad 2015. gada martā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome pieņēma lēmumu par valsts vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) sākšanu, to pavadīja arī solījums programmu turpināt līdz 2016. gada septembra beigām vai līdz brīdim, kad ECB Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās cenu stabilitātes mērķim (inflācija tuvu, bet zem 2% līmeņa).

Šomēnes varam atzīmēt datumu, kad sākotnēji bija paredzēts eirozonas centrālo banku PSPP noslēgums.

Bet programma tomēr turpinās.

Varam konstatēt, ka acīmredzot nav izpildījies otrais priekšnosacījums: ECB Padome, kuras sastāvā ir arī Latvijas Bankas prezidents, nav guvusi pārliecību, ka vērojama noturīga inflācijas tuvināšanās 2%. Programmas izbeigšanas vietā tā ir pagarināta par sešiem mēnešiem, ir palielināts pirkto vērtspapīru mēneša apjoms, paplašināts pērkamo vērtspapīru loks, samazinātas procentu likmes un uzsākta jauna programma (TLTRO II). Arī 2016. gada 8. septembra sēdē ECB Padome apstiprināja, ka visi uzsāktie pasākumi turpinās. Un kāds ir tā visa rezultāts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kopš pandēmijas sākuma tiek spriests par to, kādu burtu galu galā atgādinās notiekošais ekonomikā. Sākotnēji, esot aktuālai bezcerībai, tika runāts par burtu L, kas simbolizētu strauju ekonomikas kritumu, kam seko stagnācija.

Tiesa gan, pēc tam plauka pieņēmumi, ka drīzāk būs sagaidāma V, U vai W veida atgūšanās. Pēdējā laikā gan tiek norādīts, ka, iespējams, alfabētu vajadzētu papētīt vēlreiz. Nu ekonomistu izvēles kārts bieži krīt uz burtu K, kas simbolizē to, ka ekonomikas atgūšanās ne visiem būs vienāda. Proti, daļai sabiedrības materializēsies kaut kas līdzīgs V veida atgūšanās scenārijam, bet otrai daļai no šīs krīzes tik ātri izrāpties neizdosies, un viņu dzīves kvalitāte uz ilgu laiku var pat pasliktināties. Attiecīgi – Covid-19 pandēmijas pienesums var būt augoša nevienlīdzība gan sabiedrību, gan valstu vidū.

Izgaismo nevienlīdzību

Augošu nevienlīdzību nosaka kaut vai tas, ka šī krīze vairāk ietekmējusi nozares, kuras jau tāpat parasti nevar izcelties ar lielām algām un gigantiskām peļņām. Faktiski Covid-19 primāri skāris zemu ienākumu, ierobežotu prasmju un nepieredzējušus darbiniekus, kuriem bieži vien sociālā aizsardzība nav tā augstākā. Piemēram, zemāka līmeņa atalgojums mēdz būt viesmīlības nozarē, kurai pandēmija norāvusi stopkrānu. Daudzās šādās nozarēs darbs no mājām īsti nav iespējams, kas nozīmējis, ka šiem cilvēkiem vai nu darbs zūd, paliek būtiski mazāk, vai kādā citā veidā tiek apgrūtināts. Savukārt biroju darbu no mājām veikt ir nosacīti vieglāk. Līdz ar to sitiens pa baltajām apkaklītēm bijis ne tik iznīcinošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

WEF: Bezdarbs un nevienlīdzība nākamgad radīs galvenās problēmas pasaulē

LETA, 07.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarbs un aizvien pieaugošā ienākumu nevienlīdzība būs vieni no svarīgākajiem jautājumiem, ko nākamgad nāksies atrisināt pasaules valstu līderiem, liecina piektdien publiskotais Pasaules ekonomikas foruma (WEF) pētījums.

Organizācija, kas katru gadu Šveices kūrortpilsētā Davosā uz pārrunām pulcē valstu vadītājus, biznesa līderus un akadēmiķus, izveidojusi desmit svarīgāko jautājumu sarakstu, kas, visticamāk, nākamajos 12-18 mēnešos būs uzmanības centrā.

Šī saraksta augšgalā ierindota aizvien pieaugošā ienākumu nevienlīdzība.

Pasaules turīgākajiem iedzīvotājiem turpinot uzkrāt bagātību rekordlielā ātrumā, vidusšķira saskaras ar grūtībām, šajā ziņojumā norāda bijušais ASV viceprezidents Als Gors, kurš ir viens no 1800 ekspertiem, kas piedalījušies šī pētījuma izstrādē.

Pērn WEF veidotajā sarakstā ienākumu nevienlīdzība ieņēma otro vietu aiz bažām par saspīlējumu Sīrijā un Ziemeļāfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sods vai solidaritāte – attieksmes jautājums

Rūta Kesnere, DB žurnāliste, 21.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā ir krietni augstāka ienākumu nevienlīdzība nekā vidēji Eiropas Savienībā, ko atspoguļo arī viens no augstākajiem Džini koeficientiem, tomēr nodokļu reformas ietvaros ieviesto Iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti uzņēmēju organizācijas uzņēmušas ar lielu pretestību.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera pat ir aicinājusi no tās steidzami atteikties. Galvenie argumenti pret progresivitāti tradicionāli saistīti ar to, ka pieaugs ēnu ekonomika un tas būs šķērslis labi atalgotu darba vietu izveidei. Izskan arī viedokļi, ka tādējādi tiek sodīti uzņēmēji, kas maksā lielas algas. Bet pats galvenais – vajagot vispirms uzkrāt bagātību un tikai tad domāt par tās pārdali.

Uzņēmēju, kas maksā lielas algas saviem darbiniekiem un ir efektivizējuši ražošanu vai sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, nepatiku pret augstāku nodokļu slogu, protams, var saprast. Jo sevišķi tāpēc, ka Latvijā šis slogs ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Līdz ar to tā mazināšana vieniem uzņēmējiem uz citu rēķina, protams, sajūsmu neizsauc.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasaules Banka rosina Latvijai sociālās nevienlīdzības mazināšanai ieviest IIN progresivitāti

LETA, 13.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāuzlabo nodokļu sistēma, lai saviem pilsoņiem sniegtu labākus pakalpojumus, uzskata Pasaules Bankas (PB) speciālisti, kas gatavo ziņojumu par Latvijas nodokļu sistēmu. Sociālās nevienlīdzības mazināšanai PB rosina ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti apvienojumā ar sociālo atbalstu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

Kā aģentūru LETA informēja organizācijas pārstāvji, PB norāda - ja Latvijas vēlas piepildīt pilsoņu arvien augošās cerības uz labākiem publiskajiem pakalpojumiem veselības, izglītības un transporta jomā, tai būtu jāapsver iespēja palielināt budžeta ieņēmumus, veicot uzlabojumus nodokļu sistēmā.

Ziņojumā teikts, ka vispiemērotākie instrumenti nevienlīdzības mazināšanai ir ienākumu nodokļi un pabalsti. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāte apvienojumā ar sociālo atbalstu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem varētu mazināt nevienlīdzību Latvijā.

Saskaņā ar PB aprēķiniem, ieviešot trīs līmeņu iedzīvotāju nodokļa likmes skalu - 19%, 23% un 33% - apvienojumā ar neapliekamo minimumu, Latvija varētu gan mazināt nevienlīdzību, gan palielināt budžeta ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga par 10,6%, sasniedzot 354 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tādējādi ir sasniegts 2008. gada ienākumu līmenis.

Par 12,5% ir palielinājušies mājsaimniecību ienākumi no algota darba – 2012. gadā šo ienākumu summa bija vidēji 216 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt 2013. gadā – 243 eiro. Sociālie transferti2 pieauga lēnāk – par 5,7% uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (no 88 eiro 2012. gadā līdz 93 eiro 2013. gadā).

Sociālo transfertu – pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu – īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos turpina samazināties. Trīs gadu laikā to īpatsvars ir samazinājies par 6 procentpunktiem – no 32,4% 2010. gadā līdz 26,2% 2013. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nevienlīdzībai ir izteikta ģeogrāfiska dimensija

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 15.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem, pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā (ES), pieaug nevienlīdzība. Taču nevienlīdzība ir ne tik daudz starp valstīm kā starp reģioniem, laukiem un pilsētām.

Ja Rīga aizvien vairāk tuvinās vidējam ES dzīves līmenim, tad to nevar teikt, piemēram, par Latgali. Līdz ar to, runājot par nevienlīdzību, noteikti ir jāņem vērā ģeogrāfiskais komponents. ES un ASV jau gadiem ekonomisti debatē, vai nevienlīdzības mazināšanai efektīvāka ir «teritorijā balstīta politika» (place based policy) vai cilvēkos balstīta (people based policy).

Pirmajā gadījumā atbalsts tiek sniegts atpalikušiem reģioniem kā ģeogrāfiskām vietām, otrajā gadījumā – cilvēkiem. Ir virkne ekonomistu ES un ASV, kuri uzskata, ka nav mākslīgi jācenšas uzturēt pie dzīvības ekonomiski mirstošas teritorijas, tā vietā jāpalīdz to iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā vairums ekonomistu uzskata, ka ir jāpielieto gan teritorijā balstīta politika, gan teritoriāli neitrāla, abas šīs pieejas kombinējot. Eiropas politikas pētījumu centra eksperti savos rakstos proponē, ka teritorijā balstīta politika noteikti ir piemērojama, tikai tajā vajadzīgas pārmaiņas. Vispirms jau, kā norāda vairāki ekonomisti, uzsvars ir jāpārliek no teritoriālās vienlīdzības uz reģionālo konkurētspēju. Tas varētu būt atbilstoši arī Latvijas situācijai. Tas nozīmē arī pārmaiņas izvēlētajos valsts politikas instrumentos. Primāri tā ir pāreja no teritoriālām subsīdijām uz investīcijām, lai sekmētu reģionālo konkurētspēju, balstoties uz reģionu specializāciju un tiem piemītošajām priekšrocībām. Tā ir arī pāreja no sektorālas uz multisektorālu pieeju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurp ejam? Kas mūs – valsti, tautu – sagaida nākotnē? Kādi ir Latvijas attīstības mērķi un kas tiks darīts, lai tos sasniegtu? Un vai vispār valstī īstenotā politika ir mērķtiecīga? Bet, ja ir, tad aktuāls jautājums: vai tie mērķi ir labākie iespējamie un sabiedrības akceptēti?

Šādus un līdzīgus jautājumus, ikdienā runājot ar ļoti daudziem uzņēmējiem, nākas dzirdēt aizvien biežāk. Jā, valstī ir pieņemts gan Nacionālais attīstības plāns, gan daudzi citi plānošanas dokumenti, taču kā agrāk, tā arī tagad tie tapuši un apstiprināti bieži vien tikai tāpēc, ka tādiem esot jābūt, nevis lai, līdzībās runājot, būtu par tādu kā koka stumbru ar augšup vērstu galotni, ap ko tad veidoties normatīvu sazarojumam. Tas, kas redzams šobrīd, drīzāk atgādina krūmāju. Ir milzum daudz dažādu mērķu, kuru vārdā kaut kas tiek lemts, kaut kas mainīts, tostarp biznesa spēles noteikumos, taču tas viss nav savstarpēji saistīts, nav virzīts vienā, kaut vai valsts līdzsvarotas, bet straujākas attīstības virzienā. Tad nu nav brīnums, ja ik pa brīdim ar tikpat vērā ņemamiem argumentiem kā pieņemot kāds lēmums tiek atcelts, grozīts vai atlikts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Valstis ar lielāko iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību

Žanete Hāka, 24.05.2019

15. Latvija

Džini koeficients: 0.35

Bezdarba līmenis: 8.7%

IKP uz vienu iedzīvotāju: 23 710 dolāri

Nabadzības līmenis: 16.8%

Iedzīvotāju skaits: 1.9 miljoni

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība vērojama visos kontinentos, un lielākā daļa attīstītāko un produktīvāko valstu nespēj šo starpību apturēt vai pat samazināt.

Ienākumu nevienlīdzību raksturo Džini koeficients, kas to mēra skalā no 0 līdz 1. 0 raksturo perfektu vienlīdzību, bet 1- ārkārtīgu nevienlīdzību.

Portāls 24/7 apkopojis Džini koeficientu 42 OECD valstīs, lai identificētu, kurās nevienlīdzība ir visaugstākā, un galerijā iespējams uzzināt, kurās 15 valstīs ir vislielākā atšķirība starp iedzīvotāju ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai turpinot stabilu izaugsmi, pēdējo gadu laikā auguši gan iedzīvotāju ienākumi, gan kopējais labklājības līmenis valstī, ļaujot sabiedrības vidusslānim pakāpeniski kļūt spēcīgākam.

Šobrīd vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Krietni retāk šādu viedokli pauž seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem. Savukārt starp dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem viedokļu atšķirību nav un jautājumā par piederību vidusslānim valda zināma vienprātība. Interesanti, ka, lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi asociē ar vidusslāni, vērtējot kopainu valstī, vairums iedzīvotāju jeb 60% norāda, ka Latvijā vidusslāni veido ne vairāk kā 30% mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nevienlīdzību rada nevis naudas, bet izglītības trūkums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu Latvijā nevienlīdzība ir ieguvusi jaunu seju un vaibstus. Proti, atšķirībā no pagājušā gadsimta, kad nevienlīdzības galvenā izpausme un dalījuma līnija bija cilvēku mantiskais stāvoklis – turīgs vai trūcīgs, pašlaik jaunā dalījuma līnija ir izglītība un zināšanas, un mantiskais stāvoklis ir tikai sekas tam, vai cilvēks pieder zināšanu sabiedrībai vai nē.

Īsto nevienlīdzību šodien definē (ne) iegūtās zināšanas un profesija. Darbspējīgiem veseliem cilvēkiem nabadzība nav kāds ļauns liktenis, ar ko pazemīgi jāsamierinās. Parasti tās ir sekas sliktai izglītībai un nepietiekamām prasmēm. Ja jaunietis pēc pamatskolas vai pat vidusskolas beigšanas nemācās tālāk un neapgūst profesiju, tad viņš sevi nolemj nabadzībai. Labā ziņa gan ir tā, ka jauniem cilvēkiem ir visas iespējas no šāda likteņa izbēgt vai nu mācoties, vai apgūstot profesiju.

To, ka nevienlīdzības galvenais iemesls ir nepietiekama izglītība un prasmes, apliecina arī Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Saskaņā ar tiem tikai ļoti neliels procents bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību, un viņu bezdarba periods ir ļoti īss. Visvairāk bezdarbnieku ir ar vidējo izglītību, viņiem ir tikai vidusskolas izglītība bez profesionālās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecības agonē

Zane Meļķe, speciāli DB, 15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vien nepilni 4% Latvijas mājsaimniecību ar maksājumiem tiek galā viegli

Izdevumi pamatvajadzībām prasa nesamērīgi lielu ienākumu daļu, tādējādi pusei Latvijas iedzīvotāju vēl arvien ir grūti un pat ļoti grūti nomaksāt mājsaimniecības (MS) ikdienas izdevumus. Tiesa, iedzīvotāju rocību palielina algu kāpums pret zemo inflācijas līmeni un naftas cenu samazinājumu, zemās EURIBOR likmes un pakāpeniska MS kredītu uzsūkšanās. Tāpat ievērojamu atspaidu MS sniedz emigrējušo tautiešu naudas pārskaitījumi. Tomēr vidējais MS ienākumu apjoms vēl aizvien nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams ikdienas izdevumu segšanai.

Mazumtirdzniecības apjoma pieaugumam pirmajā ceturksnī sekoja tirdzniecības tempu bremzēšanās nākamajā, ko ekonomisti pavadīja ar spriedumiem par to, ka tēriņu izaugsme, visticamāk, tomēr atpaliek no kāpuma iedzīvotāju pirktspējā. Tomēr tā vien šķiet, ka visdrīzāk tā ir vien mazas iedzīvotāju daļas pirktspēja. Kā liecina, piemēram, Swedbank klientu informācija, tās turīgo klientu īpatsvars Baltijā nepārsniedz 1% no visiem bankas klientiem, Latvijā šo klientu aktīvu līmenis 70 reižu pārsniedz vidējo bankas klientu aktīvu līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts loma vīrusa krīzes laikā izšķiroši svarīga

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sliktas un ir labas ziņas. Sliktās - vīruss ir atpakaļ, un nākamajos mēnešos pret mums spēlēs arī laikapstākļi.

Labās ziņas - pasaules ekonomika šī gada laikā pierādījusi iespaidīgu spēju pēc nokdauna strauji piecelties kājās. Jāatzīst gan, ka bez centrālo banku un valdību atbalsta tas nebūtu bijis iespējams.

Arī turpmāk ekonomikas attīstība būs atkarīga no vīrusa izplatības, valsts atbalsta un valdību spējas skaidri komunicēt spēles noteikumus. Prognozējam, ka kopumā šogad iekšzemes kopprodukts (IKP) saruks par 5%. Tā kā ziemā redzēsim aktivitātes sarukumu gan Latvijā, gan lielākajā daļā partnervalstu, atgūšanās 2021.gadā būs lēnāka nekā iepriekš prognozēts (3,1%). Savukārt, neskaidrībai mazinoties, 2022.gadā izaugsmes tempi būs strauji (4,1%).

Vīruss ir atpakaļ, frontes līnijā - valdības

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Nabadzībā dzīvo vairāk nekā 2,2 miljardi pasaules iedzīvotāju

LETA, 01.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 2,2 miljardi pasaules iedzīvotāju dzīvo nabadzībā vai uz nabadzības sliekšņa, un situāciju pasliktina finanšu krīzes, dabas katastrofas, pieaugošās pārtikas cenas un vardarbīgi konflikti, brīdina ANO.

Kaut arī nabadzība pasaulē ir samazinājusies, nopietnus draudus turpina sagādāt pieaugošā nevienlīdzība un sistēmiskas problēmas, teikts ANO gadskārtējā tautas attīstības ziņojumā.

ANO norāda, ka aptuveni 1,2 miljardi pasaules iedzīvotāju nākas ikdienā izdzīvot ar aptuveni 1,25 ASV dolāriem vai pat mazāku naudas summu.

Nabadzības problēmu risināšanā svarīga loma ir valdības politikas orientēšanai uz darba vietu radīšanu un sociālo drošības sistēmu, teikts ziņojumā.

Dziļa nevienlīdzība un nabadzība bieži vien izceļ strukturālās vājās vietas. Lielāka nabadzība parasti ir starp nabadzīgajiem, sievietēm, minoritātēm (etniskām, valodas, reliģijas, migrācijas vai seksuālām), pamattautību iedzīvotājiem, lauku un nomaļu reģionu iedzīvotājiem, invalīdiem un valstīm, kurām nav pieejas atklātiem ūdeņiem vai ir ierobežoti dabas resursi, teikts ANO ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību ienākumi Latvijā: Latgalē - 330 eiro, Rīgā – 592 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).

2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē aptuveni trīs reizes mazāk nekā vidēji ES

LETA, 28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē aptuveni trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisijas pētījums.

Noskaidrots, ka visvairāk veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē Luksemburga, kura atvēl 6023 eiro, Vācija - aptuveni 4000 eiro -, Nīderlande - 3983 eiro -, Zviedrija - 3937 eiro -, kā arī Īrija - 3922 eiro. Vismazāk uz vienu iedzīvotāju atvēl Rumānija - 816 eiro -, kurai cieši seko Latvija ar 1030 eiro. Vidēji Eiropā tēriņi 2015.gadā bija 2781 eiro. Tikmēr Šveicē, kura ir ārpus ES, tie bija 5354 eiro, bet Norvēģijā - 4681 eiro. Pārējās Baltijas valstis uz vienu iedzīvotāju atvēlēja vairāk nekā Latvija: Igaunija - 1348 eiro, bet Lietuva - 1364 eiro.

Attiecībā uz izdevumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvijai izdevumi bija 5,6%, Lietuvai - 6,5%, bet Igaunijai - 6,3%. ES vidēji pagājušajā gadā tie gan bijuši 9,9% no IKP, salīdzinot ar 8,7% 2005.gadā. Pētnieki prognozē, ka visās valstīs veselības aprūpes izdevumu daļa IKP turpmākajos gados palielināsies, galvenokārt saistībā ar sabiedrības novecošanu un jaunu diagnostikas un ārstniecības tehnoloģiju izplatīšanu, kā arī valdības būs arvien vairāk spiestas reaģēt uz pieaugošajām ilgtermiņa aprūpes vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trūcīgo ienākumi pieaug

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vislielākais ienākumu pieaugums par 10,6 % bija trūcīgākajās jeb 1. kvintiļu grupas mājsaimniecībās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2016. gadā veiktās aptaujas dati.

Vidēji valstī ienākumu pieaugums gada laikā bijis 7,6 %, bet vislēnāk ienākumi pieauga 2. kvintiļu grupas mājsaimniecībās – par 4,8 %. Turīgākajās jeb 5. kvintiļu grupas mājsaimniecībās ienākumi gada laikā pieauga lēnāk nekā vidēji valstī – par 5,7 %.

2015. gadā, salīdzinot ekonomiskās krīzes zemāko punktu – 2010. gadu, visstraujāk ienākumi pieauga trūcīgākajās (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecībās (par 54,4 %) un turīgākajās (5. kvintiļu grupas) mājsaimniecībās (par 44,4 %). Ievērojami lēnāk ienākumi pieauga 2. un 3. kvintiļu grupas mājsaimniecībās (par 32,2 %).

Latvijā ir samazinājusies ienākumu nevienlīdzība. 2015. gadā Džini koeficients bija 34,5 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. 2015. gadā 20 % visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,2 reizes lielāki nekā 20 % vistrūcīgāko iedzīvotāju (2014. gadā – 6,5 reizes lielāki)

Komentāri

Pievienot komentāru