Ekonomika

Eurostat: Nodarbinātības kritums Latvijā bijis straujāks nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Nodarbināto cilvēku skaits Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada samazinājies par 3,2%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.

Nodarbinātības kritums otrajā ceturksnī reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Luksemburgā un Maltā, kur reģistrēts pieaugums attiecīgi par 1,4% un 4,2%.

Straujākais kritums pagājušajā ceturksnī bijis Spānijā (-7,6%), Ungārijā (-5,6%), Austrijā (-4%), Īrijā (-3,9%), Portugālē, Itālijā un Igaunijā (visās valstīs -3,6%). Lietuvā šajā periodā reģistrēts nodarbinātības samazinājums par 2%.

ES nodarbinātība otrajā ceturksnī bija par 2,9% mazāka nekā pirms gada, bet eirozonā fiksēts kritums par 3,1%. Savukārt salīdzinājumā pirmo ceturksni šis rādītājs ES sarucis par 2,7%, bet eirozonā - par 2,9%. Ceturkšņa laikā nodarbināto personu skaits samazinājies visās ES dalībvalstīs, izņemot Maltā, kur tas pieaudzis par 0,6%.

Straujākais samazinājums ceturkšņa salīdzinājumā bijis Spānijā (-7,5%), Īrijā (-6,1%), Ungārijā (-5,3%), Igaunijā (-5,1%) un Latvijā (-4,4%). Lietuvā nodarbināto personu skaits šajā periodā samazinājies par 2,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis Latvijas darba tirgu pagaidām ir ietekmējis būtiski mazāk nekā tās pirmais vilnis, un pērnā gada pēdējā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājās līdz 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Protams, stingrākie epidemioloģiskie ierobežojumi stājās spēkā tikai decembra otrajā pusē, un ceturtā ceturkšņa bezdarba rādītājos tos vēl īsti neredzam, taču arī šī gada janvārī situācija darba tirgū saglabājas labāka nekā Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Kā liecina operatīvie dati, janvārī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 8,8 %, savukārt reģistrētais bezdarbs pakāpies līdz 8,1 %. Salīdzinājumam Covid-19 pirmā viļņa laikā 2020. gada maijā reģistrētais bezdarbs Latvijā bija 8,6 %, tomēr jāņem vērā, ka ziemas mēnešos Latvijā ir raksturīgs sezonāls bezdarba pieaugums, secina Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņš norāda, ka darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un Covid-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām. Covid-19 pandēmija ir smagi ietekmējusi atsevišķas pakalpojumu nozares, kuru darbība ir būtiski ierobežota nu jau gandrīz gadu. Tikmēr citas nozares, piemēram, rūpniecību, būvniecību un profesionālos pakalpojumus Covid-19 otrais vilnis nav būtiski ietekmējis, un tajās turpinās izaugsme. Tā rezultātā bezdarbs cilvēkiem ar augstāko izglītību ir samazinājies no 5,6 % 2020. gada 1. ceturksnī līdz 4,5 % gada nogalē. Tikmēr strādājošajiem ar vidējo izglītību bezdarbs ir pieaudzis no 7,5 % līdz 10 %. Šī nevienmērīgā Covid-19 krīzes ietekme redzama arī ienākumu struktūrā, jo gada laikā 15 % līdz 10 % ir sarucis strādājošo īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai zemāku, savukārt no 6 % līdz 8 % pieaudzis lielu algu saņēmēju īpatsvars. Rezultātā Latvijā šobrīd aug bezdarbs, nedaudz samazinās patēriņš un iedzīvotāju kopējie ienākumi, bet vienlaikus strauji aug uzkrājumi tiem, kurus Covid-19 krīzes nav ietekmējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā arvien plašāks radītāju skaits norāda uz ekonomikas negaidīti strauju atkopšanos no COVID-19 izraisītā šoka un tas redzams arī darba tirgū, norāda "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir pieaudzis līdz 8,6% no 6% pērnā gada nogalē. Tas ir ievērojams pieaugums un bezdarbs Latvijā ir atgriezies 2017. gada līmenī, taču bezdarba kāpums otrajā ceturksnī bija ievērojami mazāks nekā gaidīts šīs krīzes sākuma posmā, kad Latvijā tik prognozēts bezdarba pieaugums virs 10%. Tāpat bezdarba pieaugums Latvijā otrajā ceturksnī būtiski neatšķiras no Lietuvas un Igaunijas, un labā ziņa ir tā, ka bezdarba kāpums Latvijā, visticamāk, jau ir beidzies.

Līdzīgi kā ekonomikā kopumā arī darba tirgū COVID-19 krīze vissmagāk ir ietekmējusi tūrisma, izklaides un citās pakalpojumu nozares. Uz to netieši norāda arī izmaiņas nodarbinātībā. Salīdzinājumā ar 2019. gada otro ceturksni Latvijā vislielākais nodarbinātības kritums bija starp cilvēkiem ar vidējo izglītību un sieviešu nodarbinātība šajā krīzē ir cietusi vairāk nekā vīriešu nodarbinātība. Tikmēr nodarbināto skaits starp cilvēkiem ar augstāko vai arodizglītību ir palicis iepriekšējā gada līmenī, kas liek domāt, ka citās nozarēs situācija jau ir būtiski uzlabojusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarbs šā gada beigās Latvijā varētu veidot 7,3-8%, prognozēja banku analītiķi.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka darba meklētāju īpatsvars 2021.gada beigās jeb ceturtajā ceturksnī varētu būt 7,3% apmērā pretstatā apmēram 8% pagājušā gada nogalē. "Tātad gaidāma situācijas uzlabošanās, bet ne gluži pilna nodarbinātība," viņš teica.

Tostarp Strautiņš prognozēja, ka šogad strauji augs nodarbināto skaits nozarēs, kurās 2020.gadā tas samazinājās.

"Izmaiņu virziens darba tirgū 2021.gadā, protams, būs pretējs 2020.gada dinamikai, samazinoties bezdarbam un augot nodarbinātībai, taču gada vidējie skaitļi daudz neatšķirsies," viņš piebilda.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka spēcīgais Covid-19 otrais vilnis situāciju darba tirgū atkal pasliktinās un tuvākajā laikā bezdarbs pieaugs, tostarp novembrī darba tirgus vēl bija stabilitāte, bet, visticamāk, decembrī situācija mainījās, taču augstākā bezdarba virsotne varētu tikt sasniegta 2021.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

EK apstiprina Latvijas priekšlikumus ES fondu finansējuma pārdalēm

Db.lv, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas iesniegtos priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” grozījumiem, paredzot finansējuma pārdales COVID-19 krīzes seku mazināšanai veselības, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā.

“Eiropas Komisijas lēmums ir pozitīvs starta signāls nekavējoties ieguldīt ES fondu līdzekļus krīzes seku mazināšanai, pēc iespējas efektīvāk stiprinot Latvijas ekonomiku pēckrīzes periodā. Gandrīz 386 miljoni eiro ES fondu finansējuma tiks novirzīti infrastruktūras attīstībai, veselības sistēmas uzlabošanai, uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un darbinieku pārkvalificēšanās iespējām”, skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs.

EK apstiprināšanai tikai iesniegti grozījumi, kas atbilstoši valdības pieņemtajiem lēmumiem paredzēja atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai gandrīz 500 miljonu eiro apmērā. EK apstiprinātie grozījumi paredz 386 miljonus eiro ES fondu finansējuma novirzīt darbam pie ekonomikas atveseļošanas pasākumiem – ātri ieviešamiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarba kāpums pandēmijas pirmajā vilnī bija zemāks nekā visoptimistiskākajās sākotnējās prognozēs, bet darba tirgus atgūšanās sākās ļoti ātri.

Ar vīrusa ļaunajiem tīkojumiem pret Latvijas iedzīvotājiem tikām galā ļoti labi, savukārt valsts atbalsts palīdzēja uzņēmumiem saglabāt darbavietas. Jau pirms šodienas darbaspēka apsekojuma datu publicēšanas zinājām, ka 3. ceturkšņa ietvaros bezdarbs ir samazinājies pa mēnešiem – no 8,9% jūlijā līdz 8,1% septembrī. Šodien CSP apstiprināja, ka darba meklētāju īpatsvars samazinājās arī 3. ceturksnī kopumā, līdz 8,4%. 2. ceturksnī tas bija par 0,2 procentpunktiem augstāks. Vēl svarīga ziņa – ļoti strauji ir normalizējies nostrādātais darba laiks, viens cilvēks strādājis par 1,5 stundām jeb 4% ilgāk nekā 2. ceturksnī.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 8,4% 

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem....

Taču ne visas darbaspēka apsekojuma ziņas ir iepriecinošas. 3. ceturksnī strādāja par 25 tūkstošiem cilvēku mazāk nekā pērn šajā laikā. Salīdzinājumā ar mīnus 14 tūkstošiem 2. ceturksnī šī rādītāja kritums gada griezumā ir paātrinājies.

Darbaspēka apsekojuma uzrādītais nodarbināto skaits iepriekš ir krasi un ne vienmēr saprotami svārstījies, dažkārt uzrādot kritumu straujas izaugsmes brīžos. Taču arī darbavietu skaita dati, kas parasti atbilst loģikai, rādīja diezgan krasu kritumu 2. ceturksnī, par trešo vēl nav ziņu. Šodienas dati it kā apstiprina, ka jūlijā, augustā un septembrī ekonomika strauji atguvās pēc krasā krituma pavasarī, taču sajūsmu tie nerada. Uzņēmumi darba tirgū 3. ceturksnī bija piesardzīgi, un tam bija pamats, kā apstiprina jaunākās ziņas no medicīnas frontes. Bezdarba līkne pēc pandēmijas beigām varētu izskatīties diezgan līdzīga divkupru kamieļa mugurai.

Otrā viļņa radītais IKP kritums būs mazāks. Taču atkārtota situācijas pasliktināšanās smagi skars uzņēmumus, kuru bilances jau ir novājinājis pirmais vilnis. To spēja noturēt darbiniekus būs mazāka, varbūt arī motivācija, ja zudīs cerības uz situācijas ātru atrisinājumu. Turklāt šoreiz negatīva ietekme būs sezonalitātei, kas pavasarī darbojās pretēji.

Šodien publicētajos datos ir nojaušama atblāzma no procesa, par ko vēstīja gan mediju ziņas, gan daudzās automašīnas ar britu numuriem Latvijas ielās – pandēmija drīzāk labvēlīgi ietekmēja Latvijas iedzīvotāju skaitu. Par spīti joprojām bēdīgai situācijai vairākās nozarēs, ekonomiski aktīvo cilvēku skaits gada laikā gandrīz nav mainījies – citiem vārdiem, ja cilvēki ir zaudējuši darbu, tad nav zaudējuši cerības to atkal atrast. Salīdzinājumā ar pērnā gada 3. ceturksni ekonomiski aktīvo kopskaits samazinājās par 2,5 tūkstošiem jeb 0,3%, kamēr kopš globālās finanšu krīzes tas vidēji gada laikā samazinājās par 1,2%.

Tāpat kā kaimiņvalstīs, ekonomikas attīstība agri vai vēlu mainīs iedzīvotāju skaita tendences, jautājums tikai, kad. Cilvēku skaits ekonomiski aktīvajā vecumā gada griezumā samazinājās par 0,65%, bet vidēji iepriekšējā desmitgadē tas saruka par 1,8%. Lai gan tie, kuri pandēmijas dēļ zaudējuši ienākumus, gan tie, kuri šajā laikā atgriezušies Latvijā, saglabātu ticību savai nākotnei mūsu zemē, valstij nevajadzētu skopoties ar darba tirgus atbalsta pasākumiem.

Cīnoties pret vīrusa izplatību, bet vienlaikus mīkstinot ietekmi uz ekonomiku, valstij ir jāizspēlē šaha kombinācija, kurā gudri jāupurē kāda figūra, lai uzvarētu spēlē kopumā. Saprātīgs upuris šobrīd ir īslaicīga darbības ierobežošana nozarēs, kas rada lielus infekcijas riskus, bet ne tik lielu daļu kopējās pievienotās vērtības. Taču šīm nozarēm var būt nozīmīga loma darba tirgū, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas daļa nodarbinātībā 2018. gadā bija 2,2 reizes augstāka nekā kopējā pievienotajā vērtībā. Mūsu valsts zemais parāds ļauj kompensēt ienākumus krīzes skartajiem cilvēkiem, kas arī veicinātu noteikumu ievērošanu un lojalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts loma vīrusa krīzes laikā izšķiroši svarīga

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sliktas un ir labas ziņas. Sliktās - vīruss ir atpakaļ, un nākamajos mēnešos pret mums spēlēs arī laikapstākļi.

Labās ziņas - pasaules ekonomika šī gada laikā pierādījusi iespaidīgu spēju pēc nokdauna strauji piecelties kājās. Jāatzīst gan, ka bez centrālo banku un valdību atbalsta tas nebūtu bijis iespējams.

Arī turpmāk ekonomikas attīstība būs atkarīga no vīrusa izplatības, valsts atbalsta un valdību spējas skaidri komunicēt spēles noteikumus. Prognozējam, ka kopumā šogad iekšzemes kopprodukts (IKP) saruks par 5%. Tā kā ziemā redzēsim aktivitātes sarukumu gan Latvijā, gan lielākajā daļā partnervalstu, atgūšanās 2021.gadā būs lēnāka nekā iepriekš prognozēts (3,1%). Savukārt, neskaidrībai mazinoties, 2022.gadā izaugsmes tempi būs strauji (4,1%).

Vīruss ir atpakaļ, frontes līnijā - valdības

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pārsvarā krītas bažās par kredītlikmju palielināšanos

LETA--AFP, 23.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā pirmdien pārsvarā kritās, pastiprinoties bažām par kredītlikmju palielināšanos, atkopjoties ASV ekonomikai un pieaugot cenām.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga, raisot investoru bažas, ka tas signalizē par līdzīgu procentlikmju kāpumu. Šis pieaugums notika laikā, kad ir gaidāms, ka ASV Kongress drīz pieņems prezidenta Džo Baidena ierosināto ekonomikas stimulu paketi 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 2,5%, samazinoties "Apple", "Tesla" un citu tehnoloģiju kompāniju akciju cenām.

"Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardillo atzīmēja, ka augošas kredītlikmes vairāk skar tehnoloģiju uzņēmumus, jo tie ir vairāk atkarīgi no finansējuma.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels ir atkārtoti apliecinājis, ka FRS neplāno pacelt bāzes procentlikmi, kamēr nav uzlabojusies nodarbinātība un nav sācies inflācijas kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai pārejot no investīcijām betonā uz ieguldījumiem cilvēkos, Latvija var novērst ekonomisko atpalicību, radīt labi atalgotas un globāli konkurētspējīgas darbavietas, kā arī vairot iedzīvotāju apmierinātību ar savu valsti, uzsvērts Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā "No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana".

Latvijai nākamajā desmitgadē no Eiropas Savienības būs pieejami neredzēti milzīgi finanšu resursi, kas paredzēti atveseļošanās pasākumiem un tautsaimniecības transformācijai. Iepriekš ES finansējums prioritāri tika novirzīts dažādu infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un būvniecībai. Šajā desmitgadē ir nepieciešama kardināla investīciju politikas maiņa - par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, transformējot Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par "labo darbavietu" ekonomiku.

Kopumā no Eiropas Savienības 2021. - 2027. daudzgadu budžeta, NextGenerationEU programmām, tajā skaitā Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), Latvija saņems 10,6 miljardus eiro grantos. Šo līdzekļu ieguldīšanā centrālo lomu spēlēs publiskais sektors, un līdz ar to šajā desmitgadē pieņemtie lēmumi par šo resursu sadali izšķirs to, vai Latvija un iedzīvotāji būs pietiekoši gatavi jaunās ekonomikas un jaunā darba tirgus prasībām. Vai Latvija joprojām fokusēsies uz celtņu un infrastruktūras objektu transformāciju, vai arī koncentrēs resursus iedzīvotāju sagatavošanai darbam jaunajā ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) būvniecības konkursā Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma īstenošanai Rīgā, Miera ielā 58a Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām saņemts rekordliels skaits pieteikumu – pieteikušies 17 būvuzņēmēji.

VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai iesnieguši būvuzņēmēji: PS "AKN", PS "CES Group", SIA "Labā māja Latvija", SIA "Lagron", SIA "MARELS BŪVE", SIA "Merks”, SIA "NEWCOM Construction", PA "ARMS", AB "Panevėžio statybos trestas", personu apvienība "P un P", piegādātāju apvienība "3A", SIA Pillar Contractor, SIA "RERE MEISTARI", PS "SIA "Eltex" un SIA "LAGUTA"", SIA "TORENSBERG", AS "UPB" un SIA “VELVE”.

Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 3,24 miljoniem eiro līdz 4,99 miljoniem eiro (bez PVN).

Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Ņujorkas Satiksmes departaments izvēlējās trīs elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojuma sniedzējus, kas pilsētas nabadzīgākajās apkaimēs Bronksas austrumos varēs realizēt e-skrejriteņu pilotprojektu.

Ņujorka ir starp nedaudzajām pilsētām, kas salīdzinoši ilgi liegusi e-skrejriteņu koplietošanas uzņēmumiem pieeju pilsētas infrastruktūrai. Atšķirībā no ņujorkiešiem rīdzinieki ar iznomātiem e-skrejriteņiem pa pilsētas ietvēm, parkiem un ielām var traukties jau kopš 2019. gada pavasara. Ņujorkai attiecībā uz jauno transporta veidu bijusi nogaidoša attieksme un arī tagad, lai piedalītos konkursā par iespēju realizēt minēto pilotprojektu, uzņēmumiem bija jāizpilda virkne nosacījumu, viens no kuriem bija aizliegums Ņujorkā algot darbiniekus kā pašnodarbinātas personas.

Lai saviem klientiem nodrošinātu ērtu un drošu pakalpojumu, vadošās e-skrejriteņu koplietošanas kompānijas izmanto un turpina attīstīt dažādus jaunus tehnoloģiskus risinājumus (ģeožogus, automatizētu skrejriteņu tehniskā stāvokļa diagnostiku utt.), taču to pārvietošana, uzlāde un apkope vēl nav pilnībā automatizēta. Pašnodarbināto statusa piemērošana algojot darbiniekus, ļauj uzņēmumiem samazināt savas darbaspēka izmaksas un dinamiskāk pielāgoties tirgus svārstībām. Piemēram, viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem Bird pandēmijas laikā atlaida vairāk kā 400 savus darbiniekus, pārraidot divu minūšu garu ziņojumu Zoom platformā un slēdzot darbinieku e-pasta un Slack kontus. Daudzi no atlaistajiem darbiniekiem bija sašutuši, un šāda uzņēmuma vadības attieksmi pret saviem darbiniekiem nav savietojama ar laba darba devēja reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās atrod neskartu kultūrslāni

Lelde Petrāne, 08.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās šobrīd notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums. Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus.

Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta, informē AS "RERE Grupa".

Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–85) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264) feniņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Elektroauto uzlādes vietām paredzētos 461 154 eiro novirzīs elektrovilcieniem

LETA, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrotransportlīdzekļu uzlādes vietu izveidei paredzētus 461 154 eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma novirzīs Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegādes projekta īstenošanai, šodien nolēma valdība.

Ministru Kabinets (MK) šodien atbalstīja Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus MK 2015.gada 3.novembra noteikumos "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru Latvijā" īstenošanas noteikumi". Grozījumi nosaka, ka līdz 2023.gada 31.decembrim projekta laikā Latvijā jāuzstāda 139 elektrotransportlīdzekļu uzlādes vietas iepriekš plānoto 150 vietā. Savukārt Latvijā reģistrēto elektrotransportlīdzekļu skaitam līdz 2023.gada 31.decembrim jāsasniedz 693 iepriekš plānoto 747 vietā.

Attiecīgi grozījumos noteikts, ka projektam paredzētais finansējums samazināts līdz 7,802 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums 6,631 miljons eiro un valsts budžeta finansējums 1,170 miljoni eiro. Kopā no projektam paredzētā finansējuma 542 eiro tiks novirzīti elektrovilcienu iepirkumam, tostarp 461 154 eiro ERAF līdzfinansējums un 81 380 eiro valsts budžeta finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas cirka atklātajā konkursā "Rīgas cirka vēsturiskās ēkas Merķeļa ielā 4, Rīgā, pārbūve" par uzvarētāju atzīta personu apvienība "Aidaco Group”.

Konkurss tika izsludināts 2020. gada 25. novembrī, un tajā bija pieteikušies trīs pretendenti. Līgumcena: EUR 3 201 364,43 + PVN. Rīgas cirks ar konkursa uzvarētāju šī gada 13. maijā noslēdzis līgumu. Projektu – Rīgas cirka rekonstrukcijas siltumizolācijas un energoefektivitātes etapu – paredzēts īstenot 15 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

2021. gada 3. februārī tika noslēgts arī līgums ar būvuzraudzības iepirkuma konkursa uzvarētāju – SIA "CMB" par būvuzraudzības veikšanu šajā projektā. Līgumcena: EUR 65 760,00 + PVN.

"Esam pagodināti uzsākt pārbūves darbus tik nozīmīgā ēkā – vienā no vecākajām cirka ēkām Eiropā. Tehnoloģiski sarežģītākais šajā projektā ir jaunā kupola izbūve no krusteniski līmētām koka paneļu konstrukcijām un vēsturisko saglabājamo ēkas daļu atjaunošana. Rīgai šī ir vitāli nozīmīga ēka, kas jau sen ir pelnījusi atbilstošu renovāciju, lai rekonstruētā cirka ēka iespējami drīz priecētu rīdziniekus un Rīgas viesus," komentē "Aidaco Group" vadītājs Valdis Koks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas izraisītās krīzes dēļ nabadzībā nonākuši vēl 100 miljoni strādājošo

LETA/AFP, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes dēl vairāk nekā 100 miljoni strādājošo pasaulē nonākuši nabadzībā, liecina trešdien publiskots ANO Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) ziņojums.

ILO brīdina, ka pandēmijas radītā krīze darba tirgū vēl nebūt nav pārvarēta, un nodarbinātība līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms šīs krīzes, atgriezīsies, agrākais, 2023.gadā.

"Covid-19 nav bijusi tikai veselības krīze, bet arī nodarbinātības un cilvēces krīze," norāda ILO vadītājs Gajs Raiders.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu vēl 108 miljoni cilvēku pasaulē klasificēti kā nabadzīgi vai ārkārtīgi nabadzīgi, kas nozīmē, ka viņiem un viņu ģimenēm nākas iztikt ar mazāk nekā 3,2 dolāriem uz vienu cilvēku dienā, vēsta ILO.

"Nabadzības līmenis ir dramatisks," saka Raiders, piebilstot, ka piecos gados panāktais progress attiecībā uz strādājošo nabadzības izskaušanu ticis likvidēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic pēc krīzes atsāks lidot ar piecām Airbus A220-300 lidmašīnām

Zane Atlāce - Bistere, 07.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzei un tās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem beidzoties, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno atsākt savu darbību ar piecām "Airbus A220-300" lidmašīnām, pēcāk pakāpeniski pievienojot flotei pa vienai lidmašīnai nedēļā, informē kompānijas prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Jau iepriekš pieņēmām lēmumu vairs neveikt lidojumus ar "Boeing" un "Bombardier Q400" lidmašīnu floti. Līdz ar jauno realitāti mēs esam priekšplānā izvirzījuši lēmumu vienkāršot savu darbību un veikt lidojumus tikai ar "Airbus A220-300" floti, kas arī būs vienīgās lidmašīnās, ar kurām veiksim lidojumus, atsākot darbību," skaidro M.Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Viņš norāda, ka "airBaltic" patur tiesības pasūtīt līdz pat 80 A220-300 lidmašīnām, un centīsies vienoties par optimālu piegādes grafiku, kas atbalstītu uzņēmuma izaugsmi.

"Pēkšņa "airBaltic" lidojumu pārtraukšanas ietekme ir uzreiz pamanāma. Lidojumu apturēšana radījusi vērtību ķēdes pārrāvumu. Baltijas lidostās nav pasažieru, transporta uzņēmumiem, automašīnu nomām un lidostās esošajiem veikaliem nav ienākumu. Pasta piegāde un kravu pārvadājumi notiek lēnāk nekā iepriekš, kad "airBaltic" lidojumos pārvadāja kravu, kas mērāma tonnās. Viesnīcas Baltijā ir tukšas, kā arī lielāko daļu no tām šī brīža apstākļos ir jāslēdz. Tāda pati situācija ir arī vietējiem restorāniem. Šobrīd cieš tūrisma nozare, un, kamēr mēs neveicam lidojumus, tikmēr nav tūristu," secina M.Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais projekts "Parunāsim" šogad iecerējis attīstīties Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā.

"Parunāsim" ir klientu servisa vēstniecības "Sonido" sociālais projekts. "Katru gadu es izvirzu attīstības mērķus un šajā gadā ir plānots sociālo projektu "Parunāsim" attīstīt Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā. Šogad vēlamies atrast iespēju, kā varam zvanu centrā nodarbināt cilvēkus ar redzes invaliditāti. Tas sevī ietver atrisināt jautājumu, kā pielāgot tehniskos līdzekļus. Savukārt 2021. gadā ir plānots iziet pasaules līmenī, izmantojot informācijas tehnoloģijas," stāsta Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle. Šo mērķu īstenošanai uzņēmums ir piesaistījis Labklājības ministrijas un finanšu institūcijas "Altum" sociālās uzņēmējdarbības grantu, kura kopējā summa kopā ar uzņēmuma līdzfinansējumu ir 75,9 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējdarbībai, izglītībai un pētniecībai, veselības aprūpei atļauj piešķirt līdz 70,44 miljoniem eiro

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma atļaut Covid-19 seku mīkstināšanai izmantot valsts budžeta virssaistību finansējumu līdz 70,44 miljoniem eiro Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā vairākiem atbalsta mērķiem un pasākumiem uzņēmējdarbības, izglītības un pētniecības, veselības aprūpes prioritārajās jomās.

Finanšu ministrija (FM) rosināja piešķirt papildu virssaistības līdz 70,44 miljoniem eiro uzņēmējdarbības, izglītības un pētniecības, veselības aprūpes prioritārajās jomās vairākiem atbalsta mērķiem un pasākumiem. Valdībā uzklausītajā FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka no plānošanas perioda sākuma līdz 2020.gada 1.jūlijam ES fondu maksājumi projektu īstenošanai stabili turpina pieaugt, pārsniedzot 2,1 miljardu eiro jeb 48,6% no 2014.-2020.gada plānošanas perioda pieejamā 4,4 miljardu eiro ES finansējuma.

Kopumā 2020.gada pirmajā pusgadā darbības programmā kopējie maksājumi projektu īstenotājiem veikti atbilstoši prognozētajam. Gada prognoze (536,7 miljoni eiro) izpildīta par vairāk nekā 60%. Savukārt individuālo projektu maksājumu pieprasījumu 2020.gada plānu izpildē saglabājas negatīvas tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumā Latvijas Leļļu teātra atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā, informē VNĪ.

Tiks uzlabots ēkas estētiskais un tehniskais stāvoklis, teātra darbinieki un apmeklētāji iegūs komfortablāku un pozitīvāku darba vidi, vienlaikus tiks panākts ap 60% ietaupījums uz siltumenerģiju, ļaujot ietaupītos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem.

Darbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, cokols, bēniņi un jumts, nomainīti logi un koka ārdurvis, modernizēts esošais siltummezgls, pārbūvēta un modernizēta apkures sistēma, kā arī pārbūvēta esošā ventilācijas sistēma. Veicot jumta siltināšanu un tā seguma nomaiņu tiks paaugstināti mazās zāles griesti gan skatītāju, gan aktieru ērtībām, kas vienlaikus dos iespēju dažādot skatītājiem pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viltošanas izraisītais ekonomiskais un sociālais kaitējums mazina valdību ieņēmumus un var atbalstīt tādus smagus noziegumus kā narkotiku tirdzniecība un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, ziņo "Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma" birojs (EUIPO).

Ziņojumā lēsts, ka valdības Eiropas Savienībā (ES) zaudē kopumā līdz 15 miljardiem eiro gadā tirgū esošu viltotu preču dēļ, jo ir mazāk ieņēmumu no tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kā arī sociālajām iemaksām, ko nelegālie ražotāji nemaksā.

Turklāt saskaņā ar EUIPO aplēsēm ES ik gadu viltošanas dēļ tiek zaudēti 19 miljardi eiro tirdzniecības ieņēmumu kosmētikas un ķermeņa kopšanas nozarē, vīna un stipro alkoholisko dzērienu nozarē, farmācijas nozarē un rotaļlietu un spēļu nozarē. Kā arī, viltojumus nepārbauda tik stingri kā oriģinālās preces, lai pārliecinātos, vai tās ir drošas cilvēku patēriņam vai lietošanai. Analīzē redzams, ka reģistrētās bīstamās viltotās preces tika novērtētas kā tādas, kas var radīt būtisku risku patērētājiem. Lielākā daļa minēto preču bija paredzētas bērniem - rotaļlietas, bērnu aprūpes preces vai bērnu apģērbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studējošo stipendijām studējošo stipendijām valdība 11. augustā piešķīrusi papildu 5,1 miljonu eiro, kas ļaus ikmēneša valsts budžeta stipendijas apmēru palielināt no 99,60 eiro līdz 200 eiro.

Piešķirtais finansējums vairāk nekā divkāršos līdzšinējo stipendiju fonda apmēru un ļaus arī palielināt stipendiju saņēmēju skaitu par aptuveni 740 studējošajiem.

Kā viens no kritērijiem stipendijas piešķiršanai pievienots arī ienākumu mazināšanās Covid-19 ietekmē. Stipendiju apmērs pieaugs studējošajiem koledžas līmeņa programmās, bakalaura studiju programmās, profesionālās augstākās izglītības programmās, maģistra studiju programmās un rezidentiem medicīnā.

Finansējums piešķirts tikai vienam studiju gadam, un šobrīd nav lemts saglabāt šādu stipendiju apmēru arī 2021./2022. studiju gadā un turpmāk.

Finansējums stipendijām paredzēts no Izglītības un zinātnes ministrijai jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru