Ražošana

Fazer Latvija apgrozījums palielinājies par 29%

Žanete Hāka, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Maiznīcas Fazer Latvija apgrozījums 2015. gadā sasniedzis 21,59 miljonus eiro, kas ir par 28,6% vairāk nekā 2014. gadā, informē uzņēmums.

Pērn Fazer Grupa pabeidza Baltijas ražošanas konsolidācijas projektu - paplašināja maiznīcu un uzbūvēja jaunu kūku ražotni Ogrē, investējot vairāk nekā 5 miljonus eiro un izveidojot vairāk nekā 40 jaunas darba vietas. Savukārt Fazer Grupas apgrozījums 2015. gadā sasniedza 1,58 miljardus eiro, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa ir palielinājusies un sasniedza 44,9 miljonus eiro.

Fazer Grupas prezidents Kristofs Fitctums (Christoph Vitzthum) komentē: «Mēs strādājam, lai nostiprinātu Fazer konkurētspēju un rentabilitāti. Pēdējo trīs gadu laikā Fazer ir investējis aptuveni 100 milj. eiro Somijā un nākamo trīs gadu laikā mēs plānojam investēt tikpat, veicinot eksportu un radot jaunas darba vietas». Vienlaikus 2015. gadā Fazer Grupa vairāk nekā 22 milj. eiro ir investējusi citās valstīs, kur kā nozīmīgākie projekti ir maiznīcas Ogrē paplašināšana un industriālās virtuves izveide Kavlingē (Kavlinge) Zviedrijā.

2015.gadā Fazer Grupa īstenoja arī vairākas sociālās atbildības programmas, tostarp panākot, ka no ražošanā radītajiem atkritumiem 93% tiek izmantoti otrreiz vai no tiem radīta enerģija, 80% no izmantotās enerģijas ražota no atjaunojamiem resursiem, kā arī negadījumu skaits darba vietās samazināts par 13,8%.

«Savus galvenos mērķus 2015. gadā – pabeigt ražošanas konsolidāciju Baltijā un nostiprināt tirgus pozīcijas, esam sasnieguši, neskatoties uz pastāvīgajiem izaicinājumiem, ko rada arvien sarūkošais maizes tirgus un sīvā konkurence. Mainoties patērētāju vēlmēm, tradicionālās maizes patēriņš turpina sarukt visās Baltijas valstīs. Tāpēc, lai attīstītos, uzņēmumiem ir jābūt elastīgiem, piedāvājot gan tradicionālo rudzu un kviešu maizi, gan jaunus maizes veidus ar pievienoto vērtību, papildinot to ar sēklām un graudiem, jo tieši tādu maizi, domājot par veselīgāku uzturu, arvien vairāk pieprasa patērētāji. Pateicoties investīcijām maiznīcas paplašināšanā un kūku ražotnes izveidē, esam palielinājuši eksportu uz Somiju un pārējām Baltijas valstīm vairāk nekā divas reizes,» informē Mindaugs Snarskis (Mindaugas Snarskis), Fazer Bakery Baltics rīkotājdirektors.

2015. gada pavasarī Fazer pabeidza ražošanas konsolidācijas projektu Baltijā, kā rezultātā visas ražošanas līnijas tika pārceltas uz Ogres un Kauņas maiznīcām. Projekta ietvaros Fazer maiznīcā Ogrē ir paplašināta ražotne, pārveidojot esošās līnijas un uzstādot jaunu porciju maižu līniju. Tāpat pērn darbu uzsāka jaunuzceltā saldēto kūku un konditorejas izstrādājumu ražotne, kas sākotnēji orientējas uz eksportu. Kopumā ražotnē Ogrē pagājušogad investēti vairāk nekā 5 miljoni eiro un izveidotas vairāk nekā 40 jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā reizē portāls db.lv ciemojas Fazer maizes ražotnē Ogrē, kur top dārzeņu maize!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami vairāk nekā 60 gadus atpakaļ - 1946. gadā, kad Rīgā darbu uzsāka maizes un makaronu fabrika, kuras produkcija tika marķēta ar Druvas zīmolu. 2001. gadā Druva apvienojas ar Ogres apkaimē zināmāko maiznīcu - Ogres maiznieks, un pārceļ ražotni uz Ogri. Uzņēmums turpina darbību kā Ogres maiznieks, un, apvienojot abu uzņēmumu pieredzi, piedāvā pircējiem gan iecienītas, gan jaunas maizes šķirnes.

2001. gada beigās Ogres maiznieku pārņem Somijas lielākā un pazīstamākā maiznīca - Fazer Bakeries. Sākotnēji uzņēmuma nosaukums ir Fazer maiznīcas Druva, vēlāk 2005. gadā tas tiek pārdēvēts par Fazer maiznīcām, bet 2012. gada 27. martā uzņēmuma jaunais nosaukums ir Fazer Latvija. No 2010. gada Fazer Latvija pārņem Fazer saldumu tirdzniecību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ražotājiem ir jāmeklē arvien jauni risinājumi, lai plašajā produktu daudzveidībā pārsteigtu patērētājus, tāpēc maizes tirgus attīstību veicina inovācijas, aģentūrai LETA sacīja Fazer Bakery Baltic, kurā ir apvienotas Fazer maiznīcas Ogrē un Kauņā, rīkotājdirektors Mindaugs Snarskis.

Viņš pastāstīja, ka pircēji pārtikas, tajā skaitā maizes izvēlē arvien vairāk pievērš uzmanību veselīgumam, kvalitātei, kā arī maizes svaram. Tie meklē jaunas garšas un formātus, kas atbilst viņu izpratnei par veselīgumu. Tāpēc uzņēmumi iegulda daudz resursu, meklējot inovatīvus risinājumus. «Nevienu vairs nevar pārsteigt, pievienojot receptūrā jaunas sēklas vai graudus - vajadzīgi jauni risinājumi,» sacīja Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Snarskis piebilda, ka inovācijas veicina maizes tirgus attīstību, un šī tendence ir vērojama ne tikai maizes segmentos ar augstu pievienoto vērtību, bet arī tradicionālajos segmentos. Piemēram, baltmaizes segmentā pēdējā gadā laikā pēc vairāku gadu lejupslīdes ir redzama stabilizācija. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen tirgus pētījuma datiem, galvenais iemesls stabilizācijai šajā segmentā ir pircēju izvēle par labu augstvērtīgai baltmaizei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Fazer Latvija” investēs jaunas tostermaižu produkcijas ražošanas līnijas attīstībā, kas būs apjomīgākā investīcija uzņēmuma ražotnē Ogrē kopš 2015. gada, kad maiznīcā tika atklāta “Fazer” kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanas vienība.

Ņemot vērā biznesa vidē valdošo konkurenci un "Fazer Group" korporatīvo politiku, konkrētu investīciju apjomu uzņēmums neizpauž.

Lai arī viens no maizes ražotāju lielākajiem izaicinājumiem ir arvien krītošais maizes patēriņš, “Fazer Latvija” tirgus daļa aizvadītajā gadā ir bijusi 20%, norāda uzņēmumā.

“Analizējot patērētāju ieradumus, aizvadītajā gadā kopumā tirgū novērojams pieprasījums pēc produktiem, kas ne vien garšo labi, bet arī dara labu mūsu ķermenim un liek mums justies labi. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas “Nielsen” datiem, no dažādajiem maizes izstrādājumu segmentiem, pircēji ir arvien vairāk iecienījuši tieši tostermaizi. Kā rezultātā tostermaizes segments aizvadītajā gadā kļuva par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tā vērtība palielinājās par 16%, savukārt šī segmenta patēriņa apjoms pieauga par 14%,” atklāj “Fazer Bakery Baltic” vadītājs Klāvs Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Fazer kefīra baltmaize

Kristīne Stepiņa, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top kefīra baltmaize Fazer ceptuvē Ogrē.

«Fazer kefīra baltmaizei ir bērnības garša,» saka Fazer Latvija ražošanas vadītājs Kalvis Fjodorovs.

2018. gada nogalē Fazer Latvija un SKDS veiktais pētījuma par maizes ēšanas paradumiem Latvijā parādījis, ka 76% Latvijas iedzīvotāju maizi ēd katru dienu, tostarp kviešu maizi. Nemainīgi maizes ēdājiem galvenais kritērijs izvēloties ir garša, to norādījuši 79% vīriešu un 75% sieviešu.

Fazer kefīra baltmaizi ēd arī Lietuvā un Igaunijā. «Ik mēnesi mēs izcepam mazliet vairāk nekā 100 tonnas šīs baltmaizes, apmēram puse paliek Latvijas ēdājiem, bet otra puse – Igaunijas un Lietuvas pircējiem,» informē K. Fjodorovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Fazer iegādājas zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala

Lelde Petrāne, 29.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fazer Group iegādājusies zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Ar šo zīmolu pārņemšanu Fazer nostiprina tirgus pozīcijas cepumu tirgū un saskata lielu potenciālu tālākai attīstībai.

Fazer paplašina savu cepumu sortimentu, no uzņēmuma Mondelez iegādājoties cepumu zīmolus Domino, Jaffa un Fanipala. Minēto zīmolu pārņemšana ir turpinājums 2012. gadā veiktajai cepumu ražošanas pārņemšanai no uzņēmuma Kraft Foods (šobrīd Mondelez) Somijas pilsētā Vantā. Domino ir atzīts par vērtīgāko zīmolu cepumu kategorijā Somijā.

Fazer ir ilglaicīga pieredze cepumu biznesā - cepumi tika ražoti laikā no 1929. līdz 1995. gadam. Cepumi Domino sākti ražot 1953. gadā, Jaffa – 1969. gadā, bet Fanipala – 1997. gadā.

Šā gada septembrī apritēs 125 gadi, kopš zviedru izcelsmes uzņēmējs Karls Fazers (Karl Fazer) atvēra savu franču–krievu kafejnīcu Helsinku centrā. Šobrīd Fazer ir viens no Somijas pazīstamākajiem uzņēmumiem. Fazer cepumu ražotne atrodas Vantā (Vantaa), un tajā strādā ap 80 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot starptautisko stratēģiju, «Fazer Group» iegādājies vadošo smūtiju zīmolu Ziemeļvalstīs – «Froosh». Šis zīmols ir tirgus līderis savā segmentā Somijā un Zviedrijā, kā arī ieņem stabilu otro vietu Dānijā un Norvēģijā. Iegādājoties «Froosh» zīmolu, «Fazer» piesaka savu darbību jaunā kategorijā un paplašina savu klātbūtni mazumtirdzniecībā. «Froosh» izpilddirektors Brendans Hariss (Brendan Harris) ir iecelts par «Fazer Lifestyle Foods» izpilddirektoru.

«Froosh» iegāde atbilst «Fazer» stratēģiskajiem nākotnes izaugsmes un internacionalizācijas plāniem, atbalstot paplašināšanos un plašāku produktu klāstu tirdzniecībai pašreizējos un jaunajos tirgos. «Froosh» būs daļa no «Fazer Lifestyle Foods» biznesa virziena, kas ir platforma veselīgu, uz augļu–bāzes veidotu produktu piedāvājumam.

«Veselība un labklājība vienlaikus ar ilgtspējīgu dzīvesveidu ir vadošās patērētāju tendences globālā mērogā, un mēs redzam lielu potenciālu šajā jomā. «Froosh» pārņemšana ir daļa no izaugsmes plāna, īpaši ņemot vērā to, ka smūtiju tirgus pieaugs par 10%+ gadā,» komentē Kristofs Fitctums (Christoph Vitzthum), «Fazer Group» prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Karl Fazer šokolāde

Anda Asere, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No "Karl Fazer" sortimenta Latvijā visiecienītākā ir šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem – aizvadītājā gadā pārdoti vairāk nekā 400 tūkstoši šo šokolādes tāfelīšu.

Ik gadu gardēžu rokās nonāk vairāk nekā 13 miljoni "Karl Fazer" šokolādes tāfelīšu. Tā tiek ražota Somijas pilsētā Vantā.

"Pasaulē šokolādes ražošanā lielākoties tiek izmantots piena pulveris, taču "Fazer" ir viens no retajiem, kas joprojām izmanto īstu, svaigu pienu. Piemēram, vienas 200 gramu šokolādes tāfelītes pagatavošanai ir nepieciešamas trīs svaiga piena glāzes. Katru gadu 20 miljoni litru svaiga piena pārtop "Fazer" piena šokolādē," stāsta Edmunds Jansons, "Fazer Confectionery" Tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Šokolādes ražošanas procesā izmantoto svaigu pienu nogādā rūpnīcā īpašās autocisternās, kur tas tiek iebiezināts, iztvaicējot pienā esošo ūdeni. Pēc tam pievieno cukuru un maisījumu pārstrādā kondensētā pienā, kas piemērots šokolādes ražošanai. Tālākajā procesā tiek atkārtoti tvaicēts ūdens, kam tiek pievienota kakao masa un kakao sviests. Tad iegūto šokolādes masu divos posmos sasmalcina smalkā pulverī, lai no tās iegūtu piena šokolādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas «Fazer Bakery Baltic» rīkotājdirektora amatā un «Fazer Bakery» biznesa jomas vadības komandas locekļa amatā no novembra darbu sāks Klāvs Bērziņš, informē uzņēmumā.

«Pēdējo gadu laikā «Fazer» bizness Baltijas valstīs ir veiksmīgi attīstījies. Es esmu pārliecināts, ka Klāva pieredze un zināšanas, strādājot kopā ar Baltijas vadības komandu, ļaus veiksmīgi vadīt mūsu biznesu un sasniegt vēl labākus rezultātus nākotnē», komentē «Fazer Bakery» biznesa jomas rīkotājdirektors Petri Kujala.

«Kad man bija iespēja pievienoties «Fazer», es nekavējoties piekritu, jo uzņēmuma vērtības sakrīt ar manām vērtībām. Esmu priecīgs pievienoties «Fazer» komandai», komentē K. Bērziņš.

Kā liecina «Fazer Bakery Baltic» sniegtā informācija, tad K.Bērziņam ir starptautiska pieredze un zināšanas FMCG biznesa jomā. Viņš ir 19 gadus strādājis dažādos amatos un valstīs uzņēmumā «Philip Morris International». Pašreiz Bērziņš strādā Šveicē un ir atbildīgs par uzņēmuma pārdošanas stratēģiju pasaulē. Pirms tam viņš ir bijis «Philip Morris International» tirdzniecības direktors Polijā un rīkotājdirektors Zviedrijā un Islandē, kā arī strādājis kā mārketinga vadītājs Baltijā un uzņēmuma vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas produktu ražotāja SIA «Fazer Latvija» līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Marko Kristians Bergholms pēc amatā pavadītiem sešiem gadiem to atstājis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju iecelta Maria Katarīna Firstena. Viņa SIA «Fazer Latvija» valdē pievienosies valdes locekļiem Petri Sakari Kujala un Jarmo Olavi Lappi, kuri turpinās darboties kā līdz šim.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 1.oktobrī.

SIA «Fazer Latvija» dibināta 2000.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 17 182 671 eiro un tas pilnībā pieder Somijas kompānijai «Fazer Bakeries Ltd.».

2017.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 25,322 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļiem bija 801 tūkstotis euro. Uzņēmums nodarbināja vidēji 317 darbiniekus, un tā kopējie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā bija 2,429 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un konditorejas produktu ražotāja SIA «Fazer Latvija» valdes priekšsēdētāja Marija Katarīna Firstena atstājusi amatu pēc nepilniem četriem tajā pavadītiem mēnešiem, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Viņa par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju tika iecelta tikai 2018.gada 1.oktobrī.

Tagad par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju kļuvis Santtu Tuomas Kallionpā. Viņš SIA «Fazer Latvija» valdē pievienosies valdes locekļiem Petri Sakari Kujala un Jarmo Olavi Lappi, kuri turpinās darboties kā līdz šim.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas šī gada 16.janvārī.

SIA «Fazer Latvija» dibināta 2000.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 17 182 671 eiro un tas pilnībā pieder Somijas kompānijai «Fazer Bakeries Ltd.».

2017.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 25,322 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļiem bija 801 tūkstotis euro. Uzņēmums nodarbināja vidēji 317 darbiniekus, un tā kopējie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā bija 2,429 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Fazer Bakery Baltic» vadītājs Mindaugs Snarskis (Mindaugas Snarskis) paziņojis par došanos projām no uzņēmuma, izmaiņām uzņēmuma vadībā stājoties spēkā šā gada jūlija beigās.

Viņš ir pieņēmis piedāvājumu turpināt savu profesionālo izaugsmi citā uzņēmumā.

«Ņemot vērā 2017. gadā sasniegtos labos rezultātus un veiksmīgi uzsākto 2018. gadu, esmu pārliecināts, ka komanda turpinās nostiprināt »Fazer Bakery Baltic« pozīcijas tirgū. Savukārt man šis ir piemērots brīdis doties tālāk pretī jauniem profesionālajiem izaicinājumiem,» gaidāmās pārmaiņas komentē Mindaugs Snarskis.

Kopš 2014. gada maija Mindaugs Snarskis kā rīkotājdirektors vadījis «Fazer» maiznīcu biznesa struktūrvienību Baltijā. Viņa vadības laikā uzņēmums ir paplašinājies, izveidojot jaunas darba vietas jaunizveidotajā kūku un konditorejas izstrādājumu ražotnē Ogrē un sausmaizīšu ražotnē Kauņā. Pēdējo gadu laikā uzņēmums ir nostiprinājis savas pozīcijas maizes tirgū visās Baltijas valstīs. 2017.gadā «Fazer Latvija» ieguva starptautiski atzītus sertifikātus pārtikas drošības un energoefektivitātes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1991. gadā dibinātais uzņēmums Miandum no bišu produkcijas ražotāja kļuvis par vienu no pamanāmākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Sākumā SIA Miandum nedarbojās loģistikas jomā, jo atjaunotās Latvijas neatkarības pirmajos gados šādas nozares īsti nemaz nebija. Tagad Miandum autoparku veido gandrīz 90 kravas automašīnu, lai gan uzņēmumu tā tagadējā vadītāja Didža Miža vecāki dibināja pavisam citā jomā. Bišu produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmums salto kūleņus starp nozarēm veica īsi pirms jaunās tūkstošgades, no bitēm un medus pievēršoties automašīnām un pārvadājumiem.

Rīgas magnēts

Blakus Miandum darbojas maizes Fazer Latvija industriālā maizes ceptuve. Somijas kompānijai ienākot Latvijas tirgū, viņi pirka ārpakalpojumu savas produkcijas piegādei, un tepat blakus bija Miandum. Skandināvu uzņēmums nāca ar augstām prasībām, kas Miandum bija laba skola, palīdzot kompānijai arī turpmāk. Līdz ar Fazer izaugsmi gan Ogrē, gan Latvijā un Baltijā Miandum turpināja augt līdzi šim uzņēmumam. Sadarbība gan Latvijas, gan visas Baltijas mērogā turpinās joprojām. Fazer Latvija apkalpošana nodrošina aptuveni trešo daļu uzņēmuma darba. Pateicoties ievērojamajam un ilggadējajam sadarbības partnerim, Miandum joprojām par savām mājām sauc Druvas ielu Ogrē. «Tajā pašā laikā Rīgā gan uzņēmumu skaita ziņā, gan darbaspēka pieejamības ziņā koncentrējas aptuveni 70% valsts ekonomikas. Diemžēl reģionu uzņēmējiem ar to ir jārēķinās – tirgus un bizness tomēr veidojas ap Rīgu, kas faktiski veidojas par Baltijas ekonomikas metropoli,» vērtē Didzis. Tajā pašā laikā Ogrē ir lētāk īrēt telpas, arī darbaspēks ir nedaudz lētāks, nav mazsvarīgi, ka šeit ir pieejamas stāvvietas un ikdiena rit bez satiksmes sastrēgumiem. Pašlaik Ogrē atrodas ne tikai Miandum centrālais birojs, bet arī servisa zona, kas apkalpo lielāko daļu uzņēmuma autoparka. Kompānijā pašlaik strādā 90 darbinieku, Ogrē – aptuveni 45, un lielākā daļa ir ogrēnieši vai apkaimes iedzīvotāji. Kompānijai augot, tai Ogrē kļuvis par šauru, tāpēc uzņēmums gatavojas sekot biznesa straumei un meklēt jaunu bāzes vietu tuvāk galvaspilsētai. Attīstīties pašreizējā teritorijā vairs nav iespējams, taču Ogrē paliks uzņēmuma filiāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Maiznīca: Kefīra baltmaize ir piemērs tam, ko mūsdienās vēlas patērētāji

Lelde Petrāne, 06.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas Fazer Latvija apgrozījums 2016. gadā veidojis 24,23 miljonus eiro, kas ir par 12,23% vairāk salīdzinājumā ar 2015. gadu.

Uzņēmums sasniedzis galvenos izvirzītos mērķus - uzlabot rentabilitāti, nostiprināt pozīcijas maizes tirgus segmentos ar pievienoto vērtību un nodrošināt eksporta apjomus uz Somiju un pārējām Baltijas valstīm.

Maizes tirgus Baltijā, tostarp arī Latvijā, turpina samazināties, norāda uzņēmumā. Vienlaikus pircēji arvien vairāk izvēlas maizi mazākās porcijās un maizi ar augstāku pievienoto vērtību. Arī veikalos rīkoto cenu akciju spiediens joprojām ir liels. Lai sekmīgi attīstītos, uzņēmumiem ir jāpiedāvā maizei jaunas garšas un formāti. Fazer Kefīra baltmaize «ir piemērs tam, ko mūsdienās vēlas un sagaida patērētāji».

«Uzņēmuma mērķis 2017. gadā ir turpināt strādāt šajā virzienā, piedāvājot to, ko sagaida pircēji – jaunus produktus, kas atbalsta veselīguma tendences,» komentē Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors Mindaugs Snarskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klāvs Bērziņš pēc 19 tabakas nozarē pavadītiem gadiem nolēmis mesties maizes biznesā, jau teju pusgadu viņš vada vienu no lielākajām ceptuvēm Baltijā

Klāvs Bērziņš pēdējos 15 gadus ir veltījis karjeras veidošanai ārvalstīs – dzīvojis piecās zemēs, ieņēmis 10 dažādus amatus, šajā laikā nomainot 13 dzīvesvietas. Ārzemēs viņa ģimenē ir dzimuši trīs bērni. Lēmums atgriezties sievas dzimtenē Lietuvā un izveidot tur pastāvīgu dzīvesvietu pieņemts, kad meita uzdevusi jautājumu – kur īsti ir mūsu mājas? Lai arī šobrīd, būdams uzņēmuma Fazer Bacery Baltic izpilddirektors, K. Bērziņš dzīvo Kauņā, lielu daļu darba laika viņš pavada Ogrē, uzraugot maizes ceptuves darbu, attīstot produktus un plānojot kompānijas nākotnes stratēģiju. Viņa pakļautībā ir 300 darbinieki Latvijā, 270 – Kauņā un 50 – Igaunijā. K. Bērziņš atzīst, ka lielākās problēmas pēc atgriešanās ir sagādājusi bērnu integrācija valsts skolās, kurās nav tam nepieciešamā atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Baltic Restaurants sāk nodrošināt ēdināšanu uz prāmjiem Igaunijā

Ilze Žaime, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «BR Group» ēdināšanas uzņēmums «Baltic Restaurants Estonia», sākot ar šā gada oktobri, sācis nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus arī uz prāmjiem, kas veic pārvadājumus no Igaunijas sauszemes uz divām salām - Sāremā un Hījumā.

Darbības uzsākšanas investīciju apmērs šobrīd esot sasniedzis 150 tūkst. eiro apmēru, taču paredzams, ka līguma darbības laikā investīciju summa varētu pieaugt, informē «Baltic Restaurants» valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Līgums par sadarbību ir noslēgts uz septiņiem gadiem.

Divus minētos Igaunijas prāmju maršrutus apkalpo četri prāmji, kas gadā pārvadā apmēram trīs miljonus pasažieru. Lai nodrošinātu maltīšu pagatavošanu un prāmju pasažieru apkalpošanu, uzņēmumā izveidotas 70 jaunas darbavietas. Uz prāmjiem Igaunijas grupas uzņēmums «Baltic Restaurants Estonia» izmantos zīmolu «TakeOff».

«Jau vairākus gadus mūsu uzņēmums eksportē zināšanas un pakalpojumus uz Igauniju, taču sadarbība ar Igaunijas prāmju operatoriem mums būs pavisam jauna pieredze un arī izaicinājums. Ēdināšana uz prāmja pieprasa apgūt jaunas darba metodes, kas ļauj nodrošināt raitu klientu apkalpošanu un augstu pakalpojuma kvalitāti,» norāda A. Kaugars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētas izmaiņas mazumtirgotāja SIA “Maxima Latvija” valdes sastāvā. Kā rāda Lursoft izziņā publicētā informācija, valdei pievienojusies Gunita Ķiesnere, kura iecelta par uzņēmuma valdes locekli.

Bez viņas mazumtirdzniecības tīkla valdē darbu turpina arī valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers un valdes locekļi Viktors Troicins, Jānis Vanags, Valdis Zeps un Kristīne Āboltiņa.

Pēc publiski pieejamās informācijas, jaunieceltā valdes locekle Gunita Ķiesnere uzņēmumā atbildīga par personālvadības jautājumiem, iepriekš G. Ķiesnere strādājusi uzņēmumā Fazer.

Aizvadītajā gadā SIA “Maxima Latvija” palielinājusi savu apgrozījumu līdz 776, 62 milj.EUR, pēc nodokļu nomaksas nopelnot 21,92 milj.EUR. 2018.gadā uzņēmums ar darba vietām nodrošinājis 7427 darbiniekus, izdevniecības Dienas bizness un Lursoft kopīgi veidotajā TOP 500 sarakstā tiekot atzītam par TOP darba devēju Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Viena no lielākajām pārtikas ražotnēm Igaunijā

Anda Asere, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku laikā saldumu ražotājs Kalev plāno pārdot vairāk nekā 700 tonnas našķu; lielāko daļu apēdīs Igaunijā, bet daļa nonāks arī pie citu valstu kārumniekiem

Uzķert ilgtermiņa tendenci ir daudz sarežģītāk, nekā saražot šokolādi, kas būs populāra dažas sezonas, saka AS Kalev pārdošanas direktors un valdes loceklis Janeks Kalbins (Janek Kalbin).

Pašlaik Kalev ietilpst Orkla uzņēmumu grupā, kurā ir vairāki virzieni, tostarp pārtika (Orkla Foods), saldumi un uzkodas (Orkla Confectionery & Snacks). Lielāku valstu tirgū katrs virziens tiek vadīts atsevišķi. Piemēram, tā ir Latvijā, savukārt Igaunijā abiem virzieniem ir kopīga vadība, kas atbild par visu produktu ražošanu un zīmolu virzīšanu tirgū. Uzņēmums pārstāv šādus zīmolus – Kalev, Laima, Selga, Staburadze, Ādažu Čipsi, Taffel, Felix, Gutta, Spilva, kā arī pārtikas piedevas Möller’s, Livol, Gerimax u.c. «Mūsu pārvaldes modelis ir diezgan unikāls un interesants. Izaicinājums ir tas, ka produktu portfelis ir tiešām liels un dažāds un ir jautājums, kā to vadīt,» saka J. Kalbins. Pašlaik Kalev ir viena no lielākajām pārtikas ražotnēm Igaunijā, kas uzbūvēta pēc neatkarības atgūšanas. Tā aizņem vairāk nekā 2,5 ha. Tajā ražo aptuveni astoņus tūkstošus tonnas saldumu gadā. Apjomus ir iespējams dubultot, efektīvi vadot ražošanu; ir iespējas augt gan Igaunijā, gan eksportā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ceptuvē Lielezers nepieļauj viduvējības

Monta Glumane, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" valda ģimeniska atmosfēra. Tas liek domāt, ka pozitīvās emocijas un mīlestība pret darbu tiek iecepta arī maizē, kā arī palīdz uzņēmuma attīstībā gan Latvijā, gan austrumu virzienā.

"Kopumā "Lielezers" iet nedaudz pret tirgus tendenci, ja runā par saldskābmaizes un rupjmaizes samazināšanos kopējā portfelī. Mēs redzam nelielu kāpumu ar atsevišķu mēnešu kritumiem. Protams, cits stāsts ir par baltmaizi. Tur šie rādītāji krītas, un mēs nespējam konkurēt ar lielajiem ārzemju kapitāla uzņēmumiem, piemēram, "Fazer", "Hanzas maiznīca" un "Latvijas Maiznieks".

Tas ir saprotami. Uz līnijām neražojam, maizi cepam ar rokām, un tas ir dārgāk, bet savu nišu tirgū turam. Mēs esam rokdarbnieki, tradicionālie, bet viņi – modernā ceļa gājēji," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta maiznīcas "Lielezers" maizniekmeistars Valters Kanopa.

Maiznīcas "Lielezers" galvenais noieta tirgus ir Rīga, jo tur dzīvo pirktspējīgākā tirgus daļa. Katru dienu trīs līdz pat četras mašīnas no Limbažiem mēro ceļu uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Fazer Bakery Baltic, kura valdes priekšsēdētājs ir Mindaugs Snarskis, Latvijā realizētās šokolādes apmērs pagājušajā gadā samazinājies par 4% salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Uzņēmumā to skaidro ar to, ka iedzīvotāju skaits valstī turpina sarukt, kā arī vairāk uzmanības tiek pievērsta veselīgam dzīvesveidam.

Komentāri

Pievienot komentāru