Atpūta

FOTO,VIDEO: Līgatnes tīklu parku plāno paplašināt; piedāvās nakšņošanu kokos

Monta Glumane, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Līgatnes bijušās ķiveru fabrikas rekonstrukcijas projekta virzītāji Inese un Marģers Zeitmaņi kopā ar Gunti Avotiņu Līgatnē izveidojuši tīklu parku. Ar laiku plānots šo izklaides vietu paplašināt un piedāvāt arī nakšņošanu kokos.

«Mums bija iespēja iegādāties bijušo ķiveru fabriku. Nolēmām, ka vajadzētu attīstīt blakus esošo pauguru un izveidot labiekārtotu teritoriju vietā, kur iepriekš atradās diezgan daudz atkritumu. Laikam tā dzīvē notiek - pasvied ideju gaisā un viss smuki sastājas. Nejauši iepazināmies ar Gunti Avotiņu, kuram bija pieredze, idejas, ambīcijas un vēlme realizēt kaut ko nebijušu un tas viss - tieši saistībā ar šādiem objektiem. Mēs bijām investori un viņš - tehniskais izpildītājs,» stāsta I.Zeitmane.

Koncepta ideja aizgūta no Anglijas un projektā ieguldīti tikai personīgie līdzekļi, kas rakstāmi kā sešu ciparu skaitlis, detalizētāk ieguldīto naudas summu gan neatklājot.

Tīklu parka līdzīpašniece iepriekš novērojusi, ka cilvēki, kas ierodas Līgatnē, apmeklē dabas takas, izstaigā Līgatnes centru un dodas tālāk. Jau iepriekš paziņas vaicājušas, vai ir vēl kaut kas, ko darīt Līgatnē. «Sapratām, ka ir jārada universāls produkts, kas ir ne tikai bērniem, bet ģimenei, neizslēdzot, ka to var izmantot arī gados vecāki cilvēki. Neesmu aktīvā sporta piekritēja un mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka tradicionālie virvju parki ir nedaudz ekstrēmi, bet šeit ir tikai daži ekstrēmi vai nedaudz nervus kutinoši elementi. Esmu šeit redzējusi arī vairākas sievietes gaidībās, kuras guļ, relaksējas, mazi bērni lēkā un spēlējas ar bumbām, klučiem. Ir vecāki, kuri dodas trasē ar zīdaiņiem ķengursomās, ar klēpju sunīšiem. Apmeklētāju spektrs ir diezgan plašs,» stāsta I.Zeitmane.

Pieprasījumu pēc izklaidēm tīklos I.Zeitmane raksturo kā ļoti lielu un nedēļas nogalēs veidojas pat rindas. «Darba dienās ir labāk nekā mēs domājām. Tas vēl vairāk liek mobilizēties. Izveidoti arī bērnu atpūtas namiņi un terase, kur cilvēki rīko piknikus un piesēž - apēd saldējumu un tikmēr rinda ir pienākusi,» saka I.Zeitmane.

«Mēs kā īpašnieki esam klāt, klausāmies, ko runā un iesaka apmeklētāji. Mēs paši šeit esam ienācēji, un jebkurš līgatnietis var to apstiprināt, ka līgatnieši svešos nepieņem. Ja trīs paaudzēs esi dzimis līgatnietis, tad sauc par vietējo. Netiec cauri, pat nodzīvojot šeit 100 gadus. Mums šajā projektā ir paveicies ar to, ka, realizējot gan manas, gan vīra trakās idejas, sastopam vajadzīgos cilvēkus, īstajā mirklī, tikpat dullus un tādām pat idejām. Bez komandas, kas šeit ir, nekas nebūtu izdevies. Līdzīgi kā citās mazpilsētās Latvijā, arī šeit ir totāls darbaspēka trūkums. Komanda no maza kodola aug aizvien lielāka, es ar izbrīnu skatos un domāju, kur mēs šādus cilvēkus esam atraduši, tiešām tīrradņus,» saka I.Zeitmane.

Drošības apsvērumu dēļ un lai apmeklētāji izbaudītu lekšanu vai zvilnēšanu, trasē vienlaicīgi netiek laisti vairāk nekā 40 apmeklētāji. Starp tīklu parka klientiem 80% ir Latvijas ģimenes, bet Līgatni kopumā apmeklē daudz ārvalstu tūristu, kuri ierodas arī tīklu parkā.

Pirms parka būvniecības tas saskaņots ar Vides pārvaldi, kā arī kokus pārbaudījis dendrologs.Parka plānošanā strādājis arhitekts, bet konstrukcijas ir aprēķinājis inženieris. Kā stāsta tīklu parka līdzīpašnieks G. Avotiņš, parkam izstrādāts reglaments un ir noteiktas darbības, kas jāveic katru stundu, dienu, nedēļu, mēnesi. G.Avotiņš iepriekš piedalījies arī «Sajūtu parka» veidošanā Valmierā, kā arī citos līdzīgos projektos.

Parka izveidē ir izmantoti sporta tīkli. «Tiem ir savs standarts un izturība. Trasē tiek laists noteikts skaits apmeklētāju. Tur tikpat labi var atrasties 300 cilvēki un nekas nenotiks, bet mēs uzstādām savu limitu, lai mums pašiem vieglāk un lai cilvēks cilvēkam netraucētu,» skaidro G.Avotiņš.

Tīklu parka izveidē izmantotie materiāli ir pasūtīti no ārvalstīm, gan no Eiropas, gan ārpus tās. «Pētījām ne tikai Baltiju, bet arī Rietumeiropu, Amerikas tirgu un tehnoloģiju, kā viņi to dara. Eiropā šādi parki ir Anglijā, Francijā, tuvākais ir Polijā. Ir daudz un dažādas tīklu atrakcijas, bet tieši šādā apjomā un izpildījumā Baltijā nav,» norāda G.Avotiņš. Darbus veicis viņa uzņēmums SIA «KuKu Parki».

«Salīdzinājumam - lēkājot uz batuta, ir grūti kontrolēt savas kustības, bet tīkls nav tik atsperīgs, nav metāla detaļu, uz kurām var sasisties,» saka G.Avotiņš.

Šis ir pirmais tīklu parka atīstības posms, kas ir nodots ekspluatācijā un atvērts. Plānots paplašināties un izveidot trases pirmo stāvu, kas būtu piemērotāks mazākiem bērniem un cilvēkiem gados. «Redzam, ka atbrauc vecmāmiņas, kurām veselības stāvoklis neatbilst tādam, lai skrietu un lēkātu. Pirmajā stāvā būs šūpuļtīkli, mazāks bērnu laukums ar dažādiem rāpošanas elementiem,» stāsta parka līdzīpašniece.

Iecerēta arī nakšņošana tīklos. Tieši no parka apmeklētāju puses bijusi šāda interese, vai par pāris eiro drīkst palikt pa nakti. «Sapratām - kāpēc ne, jo teritorija ir apsargāta, neko aiznest nevar,» saka I.Zeitmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rehabilitācijas centrs Līgatne ticis ārā no parādiem un meklē investoru

Laura Mazbērziņa, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rehabilitācijas centrs «Līgatne» šobrīd meklē investoru, kurš palīdzētu sakārtot infrastruktūru un atkopties pēc lieliem parādiem.

Patlaban visvairāk būtu nepieciešams sakārtot ventilācijas sistēmas un atjaunot ārējo fasādi. Tam vajadzīgi 1,5 miljoni eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja Dace Klāmane, SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» valdes locekle.

Vēl 2013. gadā rehabilitācijas centra ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to radās finansiālas problēmas, kuru rezultātā uzņēmums vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Situācijas risināšanai tika pieņemts lēmums uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

2018. gada februārī veikti pēdējie maksājumi saskaņā ar TAP plānu. Tagad «Rehabilitācijas centrs «Līgatne»» apņēmies īstenot piesardzīgu un taupīgu finanšu politiku. Galvenais mērķis ilgtermiņā ir finanšu stabilitātes un tirgus mērķu sasniegšana, lai panāktu konkurētspējīga uzņēmuma darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO, VIDEO: Padomju slepenajā bunkurā Līgatnē neviens nedzīvos

Laura Mazbērziņa, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik slepeno pazemes bunkuru izmantošanai mūsdienās ir dažādi piemēri, tostarp tajos mēdz piedāvāt arī nakšņošanas pakalpojumus. Taču zem rehabilitācijas centra «Līgatne» esošais padomju laiku slepenais bunkurs šādu iespēju tuvākajā nākotnē nepieļauj, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» klientu apkalpošanas daļas vadītāja Ludmila Annuškāne.

«Bunkurā netiks izveidota viesnīca, jo tam ir nepieciešami lieli ieguldījumi, kuru mums nav,» saka L. Annuškāne, kura bunkurā strādājusi arī padomju laikos. Bunkurs kā slepens objekts ir izbūvēts pagājušajā gadsimta astoņdesmitajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā.

FOTO: ekskluzīva viesnīca armijas bunkurā

Bunkurs ir cieši saistīts ar Rehabilitācijas centru «Līgatne», kuram šobrīd ir «atveseļošanās» periods, un tieši ieņēmumi no tūrisma plūsmas uz bunkuru palīdzējuši risināt centra finansiālās problēmas. Vēl 2013. gadā Rehabilitācijas centram «Līgatne» ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to izveidojās finansiālas problēmas, kuru rezultātā tas vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Šobrīd visi parādi ir nomaksāti un Rehabilitācijas centrs «Līgatne» kaļ attīstības plānus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sirmais un Dreibants Līgatnē atvērs vienas dienas restorānu

Natālija Poriete, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 11.augustā, Līgatnē jau otro reizi notiks šefpavāru Ērika Dreibanta, Mārtiņa Sirmā un Līgatnes novada domes organizēts Festivāls Pārceltuve.

Festivāla laikā tiks svinēti reiz iemīļotie Papīra svētki, kur papīra godināšanu papildinās zemnieku un amatnieku tirdziņš, brīvdabas kafejnīcas, ekskursijas, īpašas meistarklases, Dabas garšu sarunas un improvizēts vienas dienas restorāns « 101 Latvijas produkts».

Līgatnē satiksies dažādu jomu pārstāvji. Viņus visus vieno alkas izzināt dabu tās dažādākajās izpausmēs – Zero Waste dzīvesveidā, sportojot dabā un mākslā. Sarunu tēmu spektrs tikpat plašs kā dalībnieku intereses, sākot no mākslas un kulinārijas beidzot ar sportu. Dzirdēsim Rimantu Liepiņu (Stirnu buks) , Lauru un Andi Arnicānus ( Blogs seekthesimple.com) , Māri Jansonu ( restorāns KEST, Cēsis), Žani – Raivo Behmani ( Restorāns 3, Rīga), Arturu Gailīti ( Vakars uz ezera organizātors), Kristīni Pilienu ( Latvijas Kazkopības biedrība), mākslinieci, dizaineri IrituTīlani-Pakalniņu u.c. Sarunas vadīs un runātājus pieskatīs dabas pētnieks Māris Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO,VIDEO: Dreibants kūti pārveido par pavāru māju, bet Līgatnes dzemdību namā plāno restorānu

Monta Glumane, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.

«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.

Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.

Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO, VIDEO: Valkas padomju laika bunkuri gaida labu biznesa ideju un naudu

Laura Mazbērziņa, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas padomju laika armijas bunkuri šobrīd ir izdemolēti, izdedzināti un piegružoti ar atkritumiem. Valkas novada dome informē, ka jau vairākus gadus norisinās investora meklējumi, bet bunkuri nevienam nav vajadzīgi.

Pirms pāris gadiem izskanēja informācija, ka Valkā tiks atjaunoti pazemes bunkuri. Ieceres bija lielas. Tika minēts, ka tajos varētu ierīkot lāzeršaušanas vietu, boulingu, peintbolu, mūzikas klubu ar skatuvi, kafejnīcu, vēsturisku ekspozīciju. «Mums ir bijušas visādas idejas par to, kā mēs varētu atjaunot šo vietu, taču diemžēl viss ir bijis neveiksmīgi, jo ir nepieciešami lieli līdzekļi un bagāti investori. Es ticu, ka Valkas centrā esošie pazemes bunkuri nākotnē varētu kļūt par ievērojamu tūrisma objektu pilsētā,» biznesa portālam db.lv stāsta Dainis Čapiņš, Valkas tūrisma biroja vadītājs.

Valkas novada dome bija izsludinājusi skiču konkursu un secināts, ka bunkuru atjaunošanai nepieciešami no diviem līdz trīs miljoniem eiro. Bija pieteicies viens investors, kurš tomēr nozuda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Līgatnē rekonstruē bijušo ķiveru fabriku

Monta Glumane, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgatnē šobrīd rekonstruē bijušo ķiveru fabriku un tajā plānots attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, radīt pakalpojumu pieejamību ģimenēm ar bērniem, tajā skaitā bērniem invalīdiem, sociāli mazaizsargātām grupām, bāzi apmācībām un dažādiem semināriem, kā arī ieviest atsevišķus veselības aprūpes pakalpojumus.

Bijušo ķiveru fabriku vietējie līgatnieši sauc par kasku cehu, jo tajā tika ražotas motociklistu ķiveres visai Padomju Savienībai. Pirms tam ēkā atradušies staļļi, skola, govju ferma. Aptuveni divdesmit gadus ēka bijusi pamesta, bet pagājušajā gadā 1500 kvadrātmetru lielo ēku Līgatnē iegādājās Inese un Marģers Zeitmaņi.

Iegādājoties īpašumu, ēkas tehniskais stāvoklis bijis salīdzinoši labs. Laika gaitā ir nomainīti logi, jumts,sakārtota kanalizācijas un elektrosistēma, taču grīda tiks saglabāta esošā. Arī telpu sienu krāsa noņemta ar smilšu strūklu un dažās vietās tā tiks atstāta tāda, kāda bijusi sākotnēji.

Kā min ēkas īpašnieki, ēkas pārbūve tiek veikta, maksimāli cienot Līgatnes vēsturi, kā arī otrreizēji izmantojot demontētos materiālus atjaunotajā vidē. Bijušajās fabrikas telpās plānots izveidot vidi kultūras dzīves attīstībai, piemēram, paredzēta nelielas izstāžu zāles izveide pastāvīgām un mainīgām ekspozīcijām, kā arī nelielu koncertu un teātra izrāžu rīkošana un bērnu rotaļu laukumu izveide. Tāpat plānots piedāvāt dažādu pārgājienu un ekskursiju komplektus, izmitināt tūristus jaunizveidotajos apartamentos ēkas otrajā stāvā. Ēkas priekšplānā aiz stikla konstrukcijām tiks izveidota kafejnīca.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas maiznieks nopelna par 45% vairāk

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem maizes ražotājiem Latvijā «Latvijas maiznieks» pagājušajā gadā strādāja ar 28,72 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45% - līdz 680 649 eiro, liecina informācija portālā «Firmas.lv»

Pērn sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu uzņēmums realizēja projektu, kura rezultātā paplašināja un nodeva ekspluatācijā ražošanas ēku.

«Latvijas maiznieks» vadība arī atzīmējusi, ka pērn kompānija nodarbināja vidēji 274 darbiniekus.

2018.gadā «Latvijas maiznieks» tika sertificēts pēc LVS EN ISO 50001:2012 enerģētikas pārvaldības vadības standartam ar mērķi maksimāli efektīvi izmantot energoresursus, kā rezultātā optimizēt uzņēmuma izdevumus, paaugstināt konkurētspēju, kā arī samazināt kaitīgo faktoru ietekmi uz apkārtējo vidi.

Jau ziņots, ka saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi. Tajā pašā laikā viņš atturējās pagaidām prognozēt konkrētu apgrozījuma pieauguma apmēru šajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju uzņēmums «Kool Latvija» atklājis savu desmito «Kool» zīmola degvielas uzpildes staciju (DUS) – Jūrmalas šosejas A10 malā, informē uzņēmumā.

Tā ir līdz šim lielākā DUS ar septiņām degvielas uzpildes vietām, veikalu, kura platība sasniedz ap 200 kvadrātmetru, un āra terasi. Kopējās investīcijas DUS ierīkošanā sasniedz 1,3 miljonus eiro.

«Neraugoties uz apjomīgajiem Jūrmalas šosejas pārbūves remontdarbiem, vēl aktīvajā vasaras sezonā sākam piedāvāt Jūrmalas un Kurzemes virzienā braucošiem iedzīvotājiem, atpūtniekiem un darījumu cilvēkiem alternatīvu DUS pieredzi, kas atšķirsies no jau ierastām mazumtirdzniecības vietām. Arī pašam uzņēmumam «Kool Latvija» šī ir jauna pieredze, jo esam spēruši soli uz priekšu gan DUS izmēru ziņā, gan arī investējuši jaunos produktos un mūsdienīgos risinājumos, kas atbilst laikmeta prasībām. Piemēram, klienti varēs ērti iegādāties atvēsinātus lielos produktu iepakojumus, burtiski ieejot pašapkalpošanās ledusskapī, kur tie glabājas,» skaidro «KOOL Latvija» valdes loceklis Sandis Šteins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viesu nama Paradīzes īpašnieks: Ļoti iepatikās šī vieta

Armanda Vilcāne, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarboties ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu Balvu novadā ir interesanti, taču biznesa attīstīšanā un viesu piesaistē jāiegulda liels darbs, finansiālie līdzekļi un izdoma, laikrakstam Dienas Bizness atzīst viesu nama Paradīzes īpašnieks Normunds Prūsis.

«Viesu nams iekārtots latviskā garā, un te iespējams izmitināt aptuveni 40 viesus. Visvairāk cilvēku Paradīzes apmeklē vasarā, taču nepieciešamības gadījumā strādājam arī ziemā. Pie mums ir apmetušies gan viesi no Baltkrievijas un Erasmus programmas dalībnieki, gan atpūtnieki no citām Eiropas valstīm,» pauž N. Prūsis, uzsverot, ka pārsvarā informāciju par atpūtas vietu atrod paši tūristi, jo tuvējā apkaimē šī ir viena no retajām vietām, kur vienlaicīgi var izmitināt tik lielu skaitu cilvēku.

N. Prūsis pats dzimis Rīgā, viņa sieva nāk no Madonas, taču šobrīd ģimene ar bērniem dzīvo Skrīveros. «Te izpaužas latvietim ļoti raksturīgā īpašība – daudz un pamatīgi strādāt neatkarīgi no attāluma un novada. Ar Balviem man nav nekādas saistības. Īpašuma iegādi savā ziņā varētu saukt par nejaušību, jo man vienkārši ļoti iepatikās šī vieta. Ņemot vērā to, ka pats jau ilgus gadus nodarbojos ar guļbaļķu ēku būvniecību, 2004. gadā nolēmu māju atjaunot. Kad tas tika izdarīts, aicināju ciemos draugus, un viņi ieteica šo vietu parādīt citiem – tā tas viss sākās,» šā biznesa vēsturi ieskicē N. Prūsis. Viesu nams un tā apkārtne tiek uzturēta pašu spēkiem, jo darbinieku piesaiste nozīmētu papildu finansiālo slogu. «Visu darām paši – es, sieva un bērni,» teic Paradīzes īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KOOL Latvija sāk piesaistīt jaunu kapitālu 10 miljonu eiro apjomā

Lelde Petrāne, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums «KOOL Latvija», kas pieteicis sevi Latvijas mazumtirdzniecības tirgū, divu gadu laikā atverot pirmās 10 «KOOL» zīmola degvielas uzpildes stacijas (DUS) un veikalus, ir uzsācis darbu pie jauna finansējuma piesaistes.

Uzņēmuma mērķis ir līdz 2021. gada beigām paplašināt «KOOL» tīklu līdz 20 DUS, palielinot tirgus daļu un nodrošinot daudz plašāku pārklājumu Latvijas teritorijā.

Kapitāla piesaistes procesa vadība uzticēta Latvijas finanšu un investīciju kompānijai «Callidus Capital», ar kuru uzņēmumam «KOOL Latvija» izveidojusies ilgstoša sadarbība. Pirmām kārtām tiek uzrunāti vietējie investori, lai uzņēmuma īpašnieku struktūrā saglabātu nozīmīgu vietējā kapitāla īpatsvaru, kā arī Austrumeiropas reģionā strādājošie investīciju fondi.

«KOOL» ir pilnībā Latvijā izstrādāts DUS un veikala koncepts.

Kopš 2017. gada «KOOL» DUS tīkla attīstībā ir ieguldīti vairāk nekā 7,5 miljoni eiro, atvērta pirmā «KOOL» franšīze un notiek aktīvs darbs pie franšīzes modeļa paplašināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kool Latvija gatavojas atklāt DUS Valmierā un Sauriešos

Zane Atlāce - Bistere, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā atklāšanai gatavojas Kool Latvija degvielas uzpildes stacija (DUS), novēroja Db.lv. Uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins apstiprina, ka jaunā stacija pašlaik ir nodošanas procesā un kopā ar ērtas iepirkšanās veikalu to iecerēts atklāt jūnija sākumā.

Arī šeit, tāpat kā Kool stacijās Augšlīgatnē un Ādažos, papildus degvielas iegādei un veikalam būs pieejamas ātrās ēdināšanas iespējas – burgeri, smalkmaizītes, kafija u.c.

Nodošanas stadijā ir arī Kool stacija Sauriešos. Vēl šogad iecerēts atklāt Kool stacijas Jelgavā un pie Rīgas apvedceļa Babītes novadā, netālu no Piņķiem. DB jau vēstīja, ka uzņēmums nākotnē vēlas izveidot 40 veikalu tīklu Latvijā. Pirmais Kool veikals kopā ar DUS tika atklāts pērn rudenī, Augšlīgatnē.

Jautāts par pirmās stacijas un veikala Rīgā, K.Barona ielā panākumiem, S.Šteins atzīst, ka sākotnējie plāni un aprēķini izpildīti ar uzviju, klientu esot krietni vairāk nekā sākotnēji plānots. Veikalam Barona ielā plānu izpilde esot nedaudz piezemētāka, savukārt pārdotās degvielas apjomi Līgatnē krietni pārsniedz ieceres, arī veikalā apgrozījums esot divas reizes lielāks, nekā plānots. Tas stiprinot pārliecību, ka izvēlēts īstais ceļš. Tiesa, konkurentu asā reakcija gan esot bijis pārsteigums – atverot jaunu Kool staciju, novērots, ka mikrorajona apkārtnē konkurenti ļoti strauji samazinājuši cenas. «Iespējams, tas nozīmē, ka daļa viņu klientu pārnāk pie mums. Katrā ziņā konkurentu reakcija bija tiešām ļoti asa,» secina S.Šteins.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Un kas pažēlos tos, kas viens otru nesastapa

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada 31. janvārī bezdarbs bija 6,7%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2008. gada. «Trekno» gadu pīķī – 2007. gadā – bezdarba rādītājs bija tikai nedaudz zemāks – 6,2%. Tas ir viens no zemākajiem bezdarba rādītājiem Eiropas Savienībā. Tas liek uzdot būtisko jautājumu – vai iekšējie darbaspēka resursi ir izsmelti?

Ja skatāmies tikai uz skaitļiem, tad jāteic, ka mūsu rezerve ir teju 60 000 reģistrēto bezdarbnieku. Taču de facto situācija ir cita. 25% jeb ceturtā daļa no visiem bezdarbniekiem ir tieši ilgstošie bezdarbnieki, kuru integrācija darba tirgū ir ļoti sarežģīta un ko apgrūtina samērā lielais tādu personu īpatsvars, kam ir dažādas atkarības. Reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā 2018. gada decembra beigās lielāko īpatsvaru veidoja bezdarbnieki ar profesionālo izglītību – 36,2%, no kuriem puse (52,9%) ir vecumā 50 gadi un vairāk. Nereti arī šo cilvēku darba gaitu atsākšana ir apgrūtināta, jo prasmes neatbilst tam, ko pieprasa darba tirgus.

Jāteic, ka no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem tikai pusei bezdarba ilgums ir līdz pusgadam. Pārējie diemžēl šajā statusā iestrēgst, kas nozīmē, ka darba devēji ar viņiem īsti rēķināties nevar. Galvenie iemesli – dažādas atkarības, zema motivācija strādāt, prasmju neatbilstība darba tirgus pieprasījumam un zema mobilitāte, kas nozīmē, ka bezdarbnieki koncentrējušies vietās, kurās nav darba, bet nav gatavi pārcelties. Piemēram, Latgalē bezdarbs ir 15%, kamēr citos Latvijas reģionos, nemaz nerunājot par Rīgu, tas ir būtiski zemāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirgotājs "Kool Latvija" plāno būvēt degvielas uzpildes staciju Berģos, Rīgā, aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas pilsētas būvvaldē.

Rīgas pilsētas būvvaldē uzņēmumam izsniegta būvatļauja.

"Kool Latvija" pārstāve Inna Bērziņa apstiprināja, ka "Kool Latvija" Rīgas pilsētas būvvaldē ir saskaņojis projektēšanas ieceri minimālajā stadijā par objekta izbūvi Brīvības gatvē 435, iepretī Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam.

Viņa skaidroja, ka šajā stadijā uzņēmumam ir nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus no valsts un pašvaldības iestādēm un inženiertīklu turētājiem, tāpēc plašāka informācija par plānotajām investīcijām un projekta pabeigšanas termiņiem vēl nav pieejama.

Jau ziņots, ka uzņēmums "Kool Latvija" reģistrēts 2016.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro.

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Kool Latvija" ir 10 īpašnieku - no tiem "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitāldaļu pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Sandim Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 880 tūkstošus eiro, pašmāju degvielas tirgotājs Kool Latvija atvēris jau trešo jauna koncepta DUS ar veikalu Rīgā, Dārzciema ielā. Kopumā šī ir septītā Kool DUS Latvijā.

«Kā vietējais degvielas mazumtirgotājs vēlamies atbalstīt arī citus vietējos uzņēmējus, tāpēc KOOL Latvija veikalos vienmēr atradīsiet vietējo ražotāju produktus,» stāsta «KOOL Latvija» valdes loceklis Sandis Šteins.

Papildus septiņām jau esošajām vietām «KOOL Latvija» drīzumā plāno atvērt DUS un veikalus arī Jelgavā un uz Rīgas apvedceļa pie Piņķiem.

«KOOL Latvija» dibināts 2016. gada oktobrī, sadarbojoties privātajiem investoriem un «ZGI-3» alternatīvo ieguldījumu fondam, lai radītu un attīstītu jaunu degvielas uzpildes tīklu Latvijā. 2018. gada nogalē par nozīmīgu «KOOL Latvija» kapitāldaļu turētāju kļuva «BaltCap Izaugsmes Fonds» («BaltCap Growth Fund»), iegādājoties aptuveni 30% uzņēmuma kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ir parakstījis rīkojumu, ar kuru tiek apturēta lokālplānojuma darbība teritorijai Līgatnē, Ainavu ielā 2. Ministrija konstatējusi, ka pašvaldībai, kuras vadītājs ir Ainārs Šteins, nav spēkā esoša vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ainavai nav robežu

Zane Atlāce- Bistere, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klīversalā šodien pirmo reizi tiks pasniegtas Latvijas Ainavu arhitektūras balvas, tā akcentējot ainavu kā sociāli, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu cilvēku koprades produktu.

Balvām trīs nominācijās - Ārtelpa, Personības un Procesi – varēja pieteikt kā jau izbūvētas ārtelpas, tā vēl nerealizētus projektus, vērienīgas pilsētvides pārveidošanas koncepcijas un privāto dārzu projektus. Un konkurence nudien bija sīva, teic Latvijas Ainavu arhitektūras asociācijas valdes locekle Indra Purs.

Fragments no intervijas

Vai Ainavu arhitektūras balvas izveide ir mēģinājums skaļāk atgādināt par šīs profesijas esamību un nozīmi?

Jā, tā arī ir – mēs šogad pirmo reizi izskanam un meklējam veidu, kā skanēt skaļāk. Ainavu arhitektūra bijusi visu laiku, bet šī ir reize, kad iznākt no ikdienas veikuma, pasvinēt, celt pašapziņu, apzināties savu spēku un daudzveidību. Jo, atskatoties pagātnē, ainavu arhitektūra Latvijā ir ļoti sena, paralēles ar citām valstīm ir tādas pašas. Taču nozares īpatnība ir tāda, ka visu laiku ir mainījušies nosaukumi – ir bijusi dārza māksla, daiļdārzniecība, dārzu arhitektūra. Pasaulē meklējumi, kā to labāk nosaukt, nonākuši pie ainavu arhitekta ar tendenci virzīties tālāk uz ainavu urbānismu. Balva šobrīd ir vairāk kā rīks, ar kura palīdzību arī plašāka sabiedrība un citu nozaru profesionāļi varētu labāk saprast, ar ko tad ainavu arhitektūra nodarbojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mazsalacas «meteorīts» un Zemenes skrējiens joprojām nepārspēti

Kristīne Stepiņa, 27.11.2018

Tā dēvētā «meteorīta» radītā bedre pļavā Mazsalacas novadā 2009.gadā

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partizānu mārketings šobrīd attīstās digitālajā vidē, taču, tā kā tur šādas aktivitātes notiek teju vai katru dienu, tās vairs nav tik skandalozas

T.s. partizānu mārketings pasaulē tiek plaši izmantots, arī Latvijā ir bijušas vērā ņemamas aktivitātes, piemēram, Mazsalacā it kā nokritušais meteorīts, kam uzmanību pievērsa arī daudzi ārvalstu mediji, arī puskailās meitenes Zemenes skrējiens futbola laukumā Pasaules čempionāta kvalifikācijas spēles laikā starp Latvijas un Portugāles izlasēm. Tā kā cilvēki vairāk laika pavada sociālajos tīklos, tas šobrīd attīstās tieši digitālajā vidē un ir būtiska tīklu mārketinga sastāvdaļa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru