Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Labvēlīgā gadījumā pēc desmit gadiem Olainfarm Turcijā būs tikpat liels tirgus kā Krievijā, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas zāļu ražotāja a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un to, ka Krievijas un Ukrainas tirgus daļa ir būtiska jūsu produkcijas realizācijā, a/s Olainfarm peļņa pirmajā ceturksnī pieauga par 81%. Kas to ietekmēja un kā vērtējat situāciju Krievijā un Ukrainā?

Ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija ir slikta Krievijā, Ukrainā tā ir vēl sliktāka. Taču šī gada pirmajā ceturksnī mēs tiešām pārdevām vairāk, nekā plānots gan Krievijas tirgū, gan visos citos tirgos, izņemot Baltkrieviju. Tur radās problēmas ar piegādēm, jo valsts regulē tirgu, nosakot ierobežojumus ārvalstu kompānijām.

Mēs ļoti koncentrējamies arī uz Latvijas tirgu. Krievijā mēs 1.ceturksnī piegādājām produkciju par 2 miljoniem eiro vairāk, Latvijā un Ukrainā kopā – par 1 miljonu vairāk. Tāpat mums izdevās par 1,5 miljonu eiro vairāk pārdot medikamentu tuberkulozes ārstēšanai PASS nātrija sāls Pasaules Veselības organizācijai. Līdz šim mēs bijām pēc apjoma otrie lielākie šī produkta piegādātāji Pasaules Veselības organizācijai, pēc audita esam kļuvuši par pirmajiem, apsteidzot kompāniju no ASV. Mūsu peļņas izaugsme ir balstīta arī uzņēmuma mārketinga panākumos, kas ir ļoti aktīvi gan Krievijā, gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Ekonomisko problēmu dēļ mēs nesamazinām uzņēmuma medicīnas pārstāvju skaitu, bet gan to palielinām. Piemēram, Kazahstānā mums bija aptuveni divdesmit pārstāvju, tagad to skaits ir ap trīsdesmit. Runājot par 1.ceturkšņa peļņu, tomēr jāatzīst, ka pēc rubļa devalvācijas decembrī un milzīgajiem zaudējumiem, ko cietām tās dēļ, mēs koriģējām pārdošanas cenu. Lielā valūtas riska dēļ faktiski vienu eiro pielīdzinājām 82 rubļiem. Rublis noripoja lejā, un mēs guvām virspeļņu. Līdz ar to var teikt, ka šī gada 1. ceturksnī mēs atguvām vismaz daļu no tā, ko pazaudējām pērn decembrī.

Krāsa ir kā kosmētika – iespēja vienkāršā ceļā uzlabot mājokļa izskatu, tam iegūstot jaunu «seju»

Tā intervijā DB norāda Pireta Minna (Piret Minn), Igaunijas krāsu un koka apdares līdzekļu ražotāja Akzo Nobel Baltics AS ģenerāldirektore. Kompānija tirgū pārstāv divas uzņēmējdarbības jomas – «dari pats» (Do it Yourself – DIY), kur galvenā pircēju daļa ir privātpersonas, mājokļu īpašnieki, un industriālais bizness, kur klienti ir citi uzņēmumi, piemēram, mēbeļu, logu ražotnes u.tml.

Pagājušais gads uzņēmumam bija labākais pēckrīzes periodā – apgrozījums pieauga līdz 64,5 miljoniem eiro. Saistībā ar notikumiem Ukrainā šogad iespējams apgrozījuma samazinājums. «Gada sākums bija diezgan labs, bet martā un aprīlī, kad sezonai vajadzēja sākties, tā nenotika,» saka P. Minna. Domājot par nākotni, viņa norāda, ka krāsu biznesā būs svarīgi spēt sekot līdzi vides un drošības standartiem. «Mūsu biznesā ir izaicinoši censties atstāt mazāku ekoloģiskās pēdas nospiedumu, jo joprojām galvenokārt darbojamies cenas jutīgā segmentā. Ir jāspēj izskaidrot pircējiem, kāpēc tas ir svarīgi,» stāsta P. Minna.

Notikumi Ukrainā negatīvi ietekmē Latvijas pārtikas ražotājus

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure uzskata, ka līdz ar to krīzes ieilgšanas gadījumā valdībai vajadzētu apsvērt iespēju atbalstīt eksportētājus.

Izjūt ietekmi

Piena, gaļas un dzērienu nozares uzņēmēji ir tie, kurus visvairāk ietekmē saspīlētā situācija Ukrainā. «Patlaban eksportētāju un partneru Ukrainā sadarbības noteikumus nediktē ekonomiskie principi, bet gan politika. Tādēļ ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk tiek atrisināta sarežģītā politiskā situācija. Ražotāji izjūt ļoti lielu negatīvu ietekmi. Tas saistīts gan ar drošības jautājumiem konkrētajās valstīs, gan valūtas vērtības krišanos, kas pasliktina Krievijas un Ukrainas uzņēmēju maksātspēju par mūsu precēm,» portālam Nozare.lv pauda I. Šure. Viņa paredz, ka notikušā sekas būs jūtamas vēl kādu laiku, lai arī akciju vērtība biržā jau ir atguvusies.

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Vēl īsti neatgūstot no pandēmijas, pasaule piedzīvo šausminošos notikumus Ukrainā, kas ilgst jau vairāk nekā mēnesi. Virkne starptautisku uzņēmumu viens pēc otra pamet Krievijas tirgu, aizvien vairāk kompāniju pauž atbalstu Ukrainai, tostarp ziedojot. Vienlaikus daudzu uzņēmumu dienaskārtībā ir jautājums, kā šobrīd plānot komunikāciju publiskajā telpā un mārketinga aktivitātes?

Turpināt aktivitātes, neraugoties uz notiekošo Ukrainā, apturēt vai mainīt komunikācijas saturu? Kā sabalansēt atbalstu Ukrainai un uzņēmuma mērķu sasniegšanu?

Daļa uzņēmumu, kas jūtas līdzatbildīgi, aktuālās tēmas iekļauj arī savā komunikācijā – gan pandēmijas laikā, piemēram, publicējot atbilstošu saturu un lietojot tēmturus #PaliecMājās, #EsiPiesardzīgs, #IevēroDistanci, gan sākoties Ukrainas notikumiem, piemēram, #StandWithUkraine, #Ukraine, #HelpUkraine u.tml. Gan pandēmijas, gan Ukrainas kara laikā uzņēmumi komunikācijā aizvien vairāk iekļauj drošības tēmu un iespējamos riskus, piemēram, airBaltic vēsta - “Pie mums lidot ir droši.” Virkne uzņēmumu veido arī informatīvās un izglītojošās publikācijas, piesaistot vēstnešus jeb influencerus, kuri runā par aktuālām tēmām, kā arī piedāvājot bezmaksas tiešsaistes pasākumus, piemēram, diskusijas vai seminārus.

Ja Krievijas un Ukrainas konflikts neeskalēsies, ELKO grupas rezultāti pirmajā pusgadā varētu būt pagājušā gada līmenī; pērn 10% pieaugums.

AS ELKO grupa ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, kas pārstāvēts deviņās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā, Krievijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ukrainā un Kazahstanā. AS ELKO grupa prezidents Egons Mednis intervijā DB neslēpj riskus Ukrainas tirgū, kā arī sniedz ieskatu uzņēmuma šā gada plānos un pērnā gada rādītājos.

Kāda situācija šobrīd ir Ukrainā? Kā tā ietekmē AS ELKO grupa biznesu?

Es nezinu, kāda situācija bija 1940. vai 1945. gadā, bet pieļauju, ka tendences bija ļoti līdzīgas. Protams, ir milzīgas problēmas un neskaidrības par reģiona attīstību. Šobrīd veiktas darbības, lai biznesu kontrolētu, tas attiecas gan uz kredītlīniju, gan apjomiem noliktavās. Daudz stingrāk tiek skatīti maksāšanas nosacījumi, ļoti rūpīgi tiek monitorētas vietējās valūtas svārstības. Lai gan tās tiešā veidā mūs neskar, bet vietējos uzņēmumus ietekmē, turklāt iespaido gala cenu pircējam, pirktspēju un visu pārējo. Ukrainā problēmas ir, un tiek darīts viss, lai riskus samazinātu. Diemžēl tirgū nevar atnākt un no tā aiziet vienā dienā, jo ir saistības, noliktavas, klienti. Iespēju robežās šie procesi tiek kontrolēti, veiktas korekcijas. To, kas notiek tirgū, visi ir sapratuši un atbilstoši tam izturas. Pārdošanas apjomi, protams, ir samazinājušies, bet lielas panikas šobrīd vēl nav un dzīve turpinās. Vislielākās neskaidrības ir saistības ar notikumu turpmāko attīstību. Valstī scenārijs ir tāds, ko redzam avīzēs, žurnālos, ziņās. Labākais scenārijs ir tāds, ka pašreizējā situācija paliks status quo stāvoklī. Sliktākais – problēma samilzīs un Austrumukraina, nedod dievs, visa pasaule iesaistīsies šajā procesā citādā formātā.

Krīze vispirms jau notiek Ukrainā, tomēr Krievijas aktivitātes rada draudus visai Eiroatlantijas kopienas drošībai. Pašlaik notiekošais Ukrainā ir Krievijas mēģinājums pārzīmēt Eiropas karti un novilkt jaunas robežlīnijas, intervijā CNN pauda NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen).

Runājot par notiekošo Ukrainā, A. F. Rasmusens pašlaik neredz spriedzes samazināšanos Ukrainā. Krievijas militārie spēki tikai pastiprina savas pozīcijas.

NATO ģenerālsekretārs neizslēdza, ka Krievijas armija pārvietosies tālāk par Krimas reģiona robežu. Tāpat viņš pauda, ka pastāv risks, ka Krievija pati rada saspīlējumu Ukrainas reģionos, piemēram, Doņeckā, lai sagatavotu augsni savām darbībām.

Iepriekš Vācijas kanclere Angela Merkele pauda – ja Krievija turpinās agresiju, tad kaimiņvalstis to uzskatīs kā draudu viņām pašām. A. F. Rasmusens, vaicāts komentēt šo apgalvojumu, tam piekrita un norādīja, ka Krievijas aktivitātes rada draudus visai Eiroatlantijas drošībai.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Mēs visi esam liecinieki tam, cik asiņaini un nežēlīgi norit Krievijas izvērstais karš Ukrainā un cik drosmīgi Ukraina izcīna karu pret agresoru – izcīna visas Eiropas vārdā.

Tāpēc mazākais, ko varam darīt, ir nebūt pasīviem vērotājiem, bet atbalstīt ukraiņu centienus saglabāt savu brīvību un valstisko nedalāmību, kā arī visiem spēkiem palīdzēt Ukrainas cilvēkiem gan karadarbības skartajās zonās, gan bēgļu gaitās. Mēdz teikt, ka trauksmi un neziņu par nākotni lieliski neitralizē praktiska darbošanās. To šobrīd īsteno Latvijas uzņēmēji, kas apvienojušies inicatīvā "Uzņēmēji mieram". Īsteno katrs savu iespēju robežās – palīdzot atrast vajadzīgos kontaktus, organizējot humānās palīdzības kravas, sniedzot finansiālu atbalstu un apzinoties, ka tas šobrīd ir katra veiksmīga Latvijas uzņēmēja pienākums.

Zibenspalīdzība šodien, ilgstošs atbalsts turpmāk

Ir aizvadīts grūts gads, kas nesis pēdējo gadu lielāko satricinājumu – Krievijas izvērstu plaša mēroga karu Ukrainā. Tas visā pasaulē atstājis paliekošu ietekmi arī uz energoapgādes nozari, tostarp nostiprinājis izpratni par kritiskās infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības lielo nozīmi ikvienas valsts pastāvēšanā.

Šīs sūrās mācības kļuva par atskaites punktu vietējo atjaunīgo energoresursu attīstībā (AER) – Latvijā 2022. bijis rekordgads saules un vēja ģenerācijas attīstībā, diemžēl rekordgads arī energoresursu cenu lēcienos. Visstraujāko attīstību piedzīvoja mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana mājsaimniecībās, caur to akcentējot arī elektroenerģijas sadales sistēmas nozīmi zaļās ražošanas un enerģētiskās pašpietiekamības kontekstā. Izmaiņas sistēmā kopā ar ģeopolitiskās situācijas nestu vispārēju cenu pieaugumu radīja arī nepieciešamību pārskatīt līdzšinējos elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifus, to veidošanas metodiku. Būtiski, ka abu elektroapgādes operatoru – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un AS "Sadales tīkls" – tarifu projekti tiek skatīti ciešā mijiedarbībā, kam ir liela nozīme, domājot par valsts kopējās energosistēmas turpmāku attīstību un ilgtspēju.

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs aicinājis Krieviju «likt Ukrainu mierā» un brīdināja, ka tiks aizstāvēta NATO teritorijas «katra colla», ja tai radīsies draudi, vēsta BBC.

Krievija nav spējusi izpildīt vienošanos par spriedzes samazināšanu Austrumukrainā, pauda Dž. Kerijs. Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins jorpojām uzsver, ka Ukrainā nav Krievijas militāro spēku. Pēc Dž. Kerija paustā, Krievija ir pastiprinājusi Krīzi Ukrainā.

Krievija nav spērusi nevienu nopietnu soli, kas apliecinātu nopietnus mēģinājumus pildīt vienošanos, kas panākta Ženēvā, paziņojis Dž. Kerijs. Viņš arī pauda, ka Krievija mēģina «izmainīt Austrumeiropas drošības sistēmu».

«Es svinīgi apliecinu, ka tur [Ukrainā – red.] nav krievu instruktoru, speciālo vienību vai karavīru,» pauda V. Putins.

Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas).

Biroja mēbeļu ražošanai viņš pievērsās pēc drauga ieteikuma. P. Narbuts pēc izglītības ir fiziķis, un 80. gadu beigās pēc Viļņas universitātes absolvēšanas viņš strādāja Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ražotnē, kur izgatavoja lāzerus. Viņam kā jaunajam speciālistam uzticēts radīt lāzergaldus un sākt to ražošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi sāka uzņēmējdarbības gaitas, tostarp kāds P. Narbuta draugs, kurš tirgojis datorus. Viņš P. Narbutu mēģinājis pārliecināt, ka cilvēkiem bez pašiem datoriem ir nepieciešami arī datorgaldi. «No sākuma mani šī ideja pārāk neaizrāva, jo man kā fiziķim nešķita prestiži ražot mēbeles. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā, kad sākās pārmaiņu laiki un varēja sākt uzņēmējdarbību, trešdaļa kļuva par taksistu, bet, kad taksistiem bija pārāk daudz, daudzi sāka ražot mēbeles. Tāpēc vienbrīd šķita, ka visi ražo mēbeles. Turklāt Lietuvā jau iepriekš bija un joprojām ir daudz lielu mēbeļu fabriku. Ražot mēbeles biznesā šķita līdzvērtīgi pašnāvībai,» atminas P. Narbuts. Taču viņš nolēma mēģināt un pievērsties mēbeļu izgatavošanai, turklāt darīt to nopietni un ilgtermiņā, tāpēc uzņēmuma nosaukumā tika ietverts viņa uzvārds – Narbutas ir Ko, UAB. Uzņēmums dibināts 1991. gadā.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

2021. gada izskaņā šķita, ka nu nāks 2022. gads, viss sakārtosies, un jaunajā gadā varēsim sagaidīt arī izaugsmi – būs ekonomikas uzplaukums, inflācijas samazināšanās, Covid-19 pastāvīgi klātesošās ēnas atkāpšanās. Tad atnāca 2022. gads, un jau pavisam drīz patiesās norises sāka liecināt par pretējo, liela daļa pasaules palika gluži kā uz pauzes.

Krievijas aizsāktais karš Ukrainā daudziem uzņēmumiem apturēja plānoto ekonomisko augšupeju, lika pārskatīt darbību līdzšinējos tirgos, pārstrukturizēt piegāžu ķēdes un uzsākt cīņu ar izmaksu pieaugumu. Taču 2022. gadā mēs atguvām savu cilvēcīgo būtības šķautni – karš Ukrainā vienaldzīgu atstāja tikai reto. Nupat ir sācies nākamais gads, kurā atkal lūkojamies ar zināmām bažām un cerībām. Vai 2023. gads atnesīs pozitīvas pārmaiņas vai tomēr iestūrēs dziļāk tumšajos un dziļajos ūdeņos, kur mājo pieaugoša inflācija, resursu dārdzība un sajūta, ka nekad nepaliks labāk?

Alternatīvo finansētāju 2022. gada rezumē

2022. gada nogale finansēšanas nozarei bija netipiska – parasti darījumu skaits decembrī pieaug, bet pērn tas samazinājās. Spriežot pēc mūsu uzņēmuma datiem, darījumu skaita samazinājums pret 2021. gada decembri bija 12%, taču pieauga vidējā darījuma summa – par 19%. Tas izlīdzsvaroja nozares darbības apjomus un ļāva pabeigt gadu uz pozitīvas nots. Kopumā 2022. gada pēdējā ceturksnī klienti kļuva vēl piesardzīgāki, lielāku vērību pievēršot biznesa plānošanai un iespējamo ieguldījumu atdeves rēķināšanai. Līdzīgu tendenci jutām jau Covid-19 pandēmijas laikā un energoresursu krīzes priekšvakarā. Varējām precīzi just, kā samazinās patēriņš, jo patērētāji sāka vairāk taupīt un attiecīgi – tērēt mazāk.

Degvielas cenu pieauguma galvenais iemesls ir enerģētikas krīze, kura sākās 2019. gada vēlā rudenī, bet pandēmija līdz ar patēriņa sarukumu to noslāpēja, tomēr, tautsaimniecībai atdzīvojoties, tā atgriezās visā krāšņumā, bet Krievijas invāzija Ukrainā bija tikai vēl viens papildu ažiotāžas avots.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un nacionālā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Viņš norāda, ka degvielas cenu līmenis Latvijā ir valsts politikas spogulis, jo starpvalstu konkurencē Latvijā pašlaik ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai Baltijā un Polijā, kura ļoti pragmatiski īstenojusi zemāko degvielas cenu politiku, tādējādi veicinot kaimiņvalstu autobraucēju vēlmi uzpildīt bāku, tā būtiski ne tikai palielinot pārdotās degvielas apjomus, bet arī ienākumus biznesam un valstij.

Fragments no intervijas

Krimā ar Krievijas līdzdalību sākta «Abhāzijas scenārija» īstenošana, lai panāktu Krimas atdalīšanu no Ukrainas, Krievijas telekanāla Doždj ēterā piektdien sacīja ukraiņu politologs Volodimirs Fesenko.

Šādi politologs reaģēja uz informāciju, ka bruņoti cilvēki - atbilstoši mediju ziņām un Ukrainas iekšlietu ministra Arsēna Avakova teiktajam tie ir Krievijas karavīri - Krimā ielenkuši Sevastopoles Belbekas lidostu, kur atrodas Ukrainas armijas daļa. Kā piektdien paziņoja Avakovs, Krievija sākusi bruņotu iebrukumu Ukrainā.

«Aerodromu sagrābšana Krimā atgādina ļoti labi pārdomātu, režisētu, koordinētu militāru operāciju,» sacīja Fesenko. «Šī scenārija uzsākšana nozīmē, ka Krimā sākas iekšpolitiskā krīze (..), otrkārt, ap Krimu rodas starptautiski politiska krīze, (..) jo šādas lielas teritorijas statusa maiņa - turklāt statusa maiņa konflikta formā -, protams, novedīs pie nopietnas krīzes, pirmkārt, attiecībās starp Krieviju un Ukrainu.»

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

ASV patlaban apdomā dažādus rīcības plānus, ieskaitot sankcijas, ja Ukrainā turpināsies politiskā krīze, vēsta BBC.

Šāds ASV paziņojums nācis klajā pēc tam, kad milicija sāka padzīt no Kijevas centra pret prezidentu noskaņotos protestētājus. ASV amatpersonas izteikušas brīdinājumu Ukrainai nelietot spēku pret civiliedzīvotājiem.

Ukrainas aizsardzības ministrs Pavlo Ļebedevs telefonsarunā pārrunāja notiekošo Ukrainā ar ASV aizsardzības ministru Čaku Hāgelu, kurš uzsvēra, ka draudus var radīt jebkura militāra iejaukšanās protestos.

«Mēs izskatām vairākas iespējas, arī sankcijas, tomēr es neatklāšu detaļas,» medijiem pauda ASV pārstāvis Jens Psaki. Jau iepriekš ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs pauda riebumu pret Ukrainas amatperosnu lēmumu izmantot milicijas spēku pret miermīlīgiem protestētājiem. «Policija, buldozeri, steki tā vietā, lai respektētu demokrātiskās tiesības un cieņu pret cilvēku,» pauda Dž. Kerijs.

Ukrainai draud defolta risks, ņemot vērā, ka valstī ir uzliesmojusi politiskā krīze un sadurmes, norāda starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s, kura nolēmusi pazemināt valsts kredītreitingu līdz CCC līmenim, kas ir astoņus līmeņus zem investīciju kategorijas.

Iepriekšējais reitings bija CCC+. Jaunā reitinga perspektīva saglabāta negatīva.

«Mēs tagad uzskatām, ka ir ticami, ka Ukraina piedzīvos defoltu, ja apstākļi ievērojami nemainīsies,» norāda aģentūra. «Politiskā situācija Ukrainā ir ievērojami pasliktinājusies, un uzskatām, ka tas pavājina valsts spēju atmaksāt parādus un palielina neskaidrību saistībā ar Krievijas finansiālo atbalstu šajā gadā,» norāda aģentūra.

Krievijas valdības atbalsts Ukrainai ir saistīts ar pašreizējo vadību un tās politisko virzību prom no Eiropas Savienības pretī Krievijai, skaidro Standard&Poor’s eksperti, piebilstot, ka, ņemot vērā politisko satricinājumu pastiprināšanos, aģentūra uzskata, ka nākamais paredzētais Krievijas finansējums 15 miljardu dolāru apmērā kļūst aizvien neskaidrāks.

Izskatās, ka Krievijas stratēģija ir sagandēt Ukrainas politiku un ekonomiku, lai tā Rietumiem šķistu nepievilcīga

Militārais konflikts Austrum- ukrainā, enerģētikas krīze valstī un tirdzniecības attiecību normalizēšana ar Krieviju ir galvenās tēmas, ko Minskā notikušajā Muitas savienības samitā Ukrainas prezidents Petro Porošenko mēģinājis izrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Precīzi tas pats plus vēl ar Ukrainas-ES asociācijas un brīvās tirdzniecības lūgumu saistītais bija arī klātesošo ES vadošo amatpersonu – Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, tirdzniecības komisāra Karela de Guhta un enerģētikas komisāra Gintera Etingera – interešu lokā.