Jaunākais izdevums

2017. gads lauksaimniecības un pārtikas nozarē bijis neviennozīmīgs un, visticamāk, ieies vēsturē ar sviesta bumu, otrdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

2016. gada septembrī zemākā sviesta cena bija 6,51 eiro/kg, bet pašlaik sviesta vidējā cena Rīgas lielveikalu ķēdēs ir 10,68 eiro/kg. Tas nozīmē, ka sviesta cenas pieaugums bijis par 64%. Sviesta ažiotāža Igaunijā, pēc Gulbes paustā, gan bijusi lielāka, jo tur ir pilnas noliktavas ar franču, poļu sviestiem un savu ražotāju preci ir grūti pārdot. Globālā sviesta cena bija sasniegusi pat 7 tūkstošus eiro/t, bet tagad tā sarukusi līdz 4,3 tūkstošiem eiro/t.

Gulbe arī atgādina, ka ažiotāžas laikā visvairāk nopelna nevis ražotājs, bet gan kāds no starpniekiem.

Piena nozarē savukārt sarežģītais periods beidzies un vairs netiek prognozētas tik zemas iepirkumu cenas, kādas tās bija 2015. un 2016. gadā. Tomēr, salīdzinot ar citām ES valstīm, piena iepirkuma cenas Latvijā ir zemas. Iemesls tam ir neefektīvā piena pārstrāde. Gulbe sacīja, ka situācija uzlabojas, jo piena pārstrādātāji meklē un atrod jaunus tirgus. Latvijā parādās jauni produkti ar augstu pievienoto vērtību, modē nāk produkti ar olbaltumvielām, grieķu jogurti. Arī paši pārstrādātāji pievēršas piena ražošanai, piemēram, Preiļu sieram ir moderna ferma, arī citiem uzņēmumiem pieder fermas. Turklāt neesot jāsatraucas, ka govju skaits Latvijā samazinās, jo pieaug produktivitāte.

Gulbe prognozē, ka pārtikas cenām šogad vajadzētu palikt stabilām, bet ar nelielu pieauguma tendenci. Jo vairākās pārtikas nozarēs dominē minimālā alga, taču tā nākamgad tiks palielināta, arī akcīzes nodoklis augs.

LTVC vadītāja piebilda, ka lauksaimniecībā modernizācija, efektivizācija notiek pareizā virzienā, jo zemes cenas augušas trīskārt un ražotāji aktīvi iesaistās jaunu tirgu meklējumos.

LASI ARĪ:

ZM: Latvijā sviesta cena oktobrī bija par 87% augstāka nekā pirms gada

Uzraugs sviesta cenas nepētīs

LPCS: Sviesta cenu «burbulis» kaut kad plīsīs

Viedoklis: Sviesta cenu kāpums ir nesamērīgs un radīts mākslīgi

Neredz pamatu būtiskam sviesta cenas kāpumam

Sviesta cena – rekordaugsta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Eiropas Savienībā (ES) sviesta cenas sāka pazemināties jau pagājušā gada septembrī, Latvijā sviesta cena pērn novembrī bija par 51% augstāka nekā pirms gada, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka ES sviesta cenas jau pērn septembrī sāka pazemināties, bet jo īpaši straujš kritums notika pagājušā gada oktobrī un novembrī. Pērnā gada novembra vidū sviesta cena bija 5,3 eiro kilogramā, kas ir tikai par 28% augstāka nekā pirms gada.

Tikmēr Latvijā, pretēji tendencēm ES, sviesta cena līdz šim turpina pieaugt, pērn novembrī sasniedzot 5,89 eiro kilogramā, kas ir par 51% vairāk nekā pirms gada.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati arī liecina, ka ES turpināja pazemināties arī vājpiena pulvera cena, kas pērn novembra vidū ES vidēji sasniedza 1,51 eiro kilogramā un bija par 26% mazāka nekā pirms gada. ES intervences krājumos esošo vājpiena pulvera krājumu pārdošana nesekmējas. Pēdējā pārdošanas konkursā pērn 14.decembrī EK noraidīja visus iesniegtos pārdošanas piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Francijas veikalos tukši sviesta plaukti

Lelde Petrāne, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sviesta trūkums Francijā tiek raksturots kā sliktākais kopš Otrā pasaules kara beigām un, lai gan maizniekiem tas ir liels izaicinājums, viņi pagaidām atsakās padoties finansiālajam spiedienam izmantot margarīnu, vēsta thelocal.fr.

Visā valstī veikaliem ir arvien grūtāk piepildīt plauktus, un ainas ar tukšiem plauktiem kļūst ierastākas.

«Piena trūkuma dēļ mūsu piegādātāji nevar izpildīt pasūtījumus,» šādi paziņojumi lasāmi veikalos pie sviesta plauktiem.

Kā vēstīts, Latvijā sviestam ir būtiski palielinājusies cena, bet sviesta deficīts nav novērots.

LASI ARĪ:

Eiropas Savienībā sviesta cena gada laikā pieaugusi par 84%

FOTO: Cenu izmaiņas gada laikā dažādās preču un pakalpojumu grupās

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) sviesta cena turpina pieaugt un šogad augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu sviesta cena palielinājusies par 84%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Vienlaikus ZM pārstāvji norāda, ka arī pārējiem produktiem cenas attīstās labvēlīgi, izņemot vājpiena pulveri, kam cena pazeminās. Eiropas Komisijas (EK) eksperti pieļauj, ka sviesta cenu kāpums var atkal izraisīt sviesta aizstāšanu patēriņā ar augu taukiem.

Tāpat ministrijā atzīmēja, ka ES krājumos ir apmēram 360 000 vājpiena pulvera, kas iepirkti, sākot no 2015. gada. Šā gada augustā un septembrī ES bija atsākusies vājpiena pulvera pārdošana intervencē, taču no 1. oktobra intervences mehānismi ES vairs nav pieejami.

Piena produktu eksportā pasaules mērogā kopumā joprojām pozitīvas tendences. ES sekmīgs vājpiena pulvera eksports - šā gada septiņos mēnešos vājpiena pulvera eksports pieaudzis par 39% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. ES sviesta eksports jūlijā par 56% pieaudzis uz ASV. ASV šā gada septiņos mēnešos par 4% izdevies kāpināt sviesta, par 22% - siera un par 15% vājpiena pulvera eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sviesta cenām Latvijā tuvākajos mēnešos vajadzētu kristies salīdzinājumā ar esošo cenu līmeni, aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa pastāstīja, ka kopumā piena produktu cenām Latvijas veikalos nevajadzētu kāpt. Sviesta cenām, kas pērn būtiski palielinājās, vajadzētu samazināties. Globālajā tirgū sviesta cenām ir tendence samazināties jau kopš pērnā gada. Lai arī Latvijā patlaban sviesta cena vēl ir salīdzinoši augsta, paredzams turpmāks sviesta cenu kritums.

AREI vadītāja piebilda, ka kopumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas šogad saglabāsies stabilas, ar nelielu pieauguma tendenci. Vairumā gadījumu pārtikas cenām nav pamata samazināties, jo palielinājusies minimālā alga, ko lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā saņem liels īpatsvars cilvēku. Tāpat šogad ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai un gāzei, līdz ar to ražošanas process nav kļuvis lētāks un nav pamata cerēt, ka pārtika Latvijā kļūs lētāka. Taču nav arī tādas pārtikas produktu grupas, kur tuvākajā cenas būtiski kāps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Sviesta cena ES februārī nedaudz pieaugusi, savukārt Latvijā turpināja kristies

LETA, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā (ES) sviesta cena pēc ilgākas lejupslīdes šā gada februārī ir nedaudz pieaugusi, kamēr Latvijā tā februārī kritusies par 2% - līdz 5354 eiro tonnā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

ES sviesta cena šogad februārī bija 4550 eiro tonnā, kas ir 2% pieaugums salīdzinājumā ar janvāri. Tikmēr šā gada marta otrajā nedēļā Latvijā sviesta cena atkal pieauga par 2% salīdzinājumā ar marta pirmo nedēļu, bet ES sviesta cena šajā periodā pieauga par 1%.

Līdzīga tendence kā sviesta cenām februārī ES attiecīgajā mēnesī bija vērojama arī Čedaras siera cenām, kas pieauga par 2% līdz 3200 eiro tonnā salīdzinājumā ar janvāri, kad ES Čederas siers maksāja 3126 eiro tonnā. Latvijā Čederas siers februārī maksāja 2696 eiro tonnā, kas ir 1% samazinājums salīdzinājumā ar janvāri.

Tikmēr ES februārī joprojām turpināja pazemināties vājpiena pulvera cena, nokrītoties par 2% - līdz 1383 eiro tonnā, neraugoties uz ražošanas apjomu samazināšanos. Latvijā vājpiena pulvera cena šogad februārī bija 1157 eiro tonnā, kas ir par 26% mazāk nekā janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Eiropas Savienībā (ES) sviesta cenas sāka pazemināties jau septembrī, Latvijā sviesta cena oktobrī bija par 87% augstāka nekā pirms gada, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Ministrijā norādīja, ka ES sviesta cenas sāka samazināties septembrī, bet īpaši straujš kritums bija oktobrī un novembrī. Novembra vidū sviesta cena ES bija vidēji 5,3 eiro kilogramā, kas ir par 28% augstāka nekā pirms gada.

Savukārt Latvijā, pretēji tendencēm ES, sviesta cena turpināja pieaugt, oktobrīs sasniedzot vidēji 5,89 eiro kilogramā, kas ir par 87% vairāk nekā pirms gada.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati arī liecina, ka Latvijā šogad desmit mēnešos piena iepirkums pieauga par 1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad strauji palielinājušās piena produktu un sevišķi - sviesta cenas. Pēc Konkurences padomes (KP) secinājumiem, sviesta cenas apmēru nosaka globālās tendences, pašizmaksas palielināšanās pārstrādes procesā izejvielu ierobežotās pieejamības dēļ, kā arī mazumtirgotāju uzcenojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī sviesta cenas turas augstā līmenī, Konkurences padome negrasās tās pētīt, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Konkurences padomes (KP) pārstāvis Toms Noviks skaidro, ka, ņemot vērā veikto tirgus situācijas izpēti un vairākkārtējos pētījumus par piena tirgu, šobrīd KP neredz nepieciešamību veikt pētījumu par sviesta cenām.

Jau līdz šim KP secinājusi, ka sviesta cenas apmēru nosaka globālās tendences, pašizmaksas palielināšanās pārstrādes procesā izejvielu ierobežotās pieejamības dēļ, kā arī mazumtirgotāju uzcenojums. Analizējot šī gada augusta datus, redzams, ka mazumtirdzniecības veikalos Latvijā 82% gadījumu sviesta cena svārstās no 7,95 līdz 13,61 eiro/kg. Pēc iepazīšanās ar Eiropas Komisijas datiem par globālām tendencēm ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē un Eiropas Savienībā, KP konstatējusi, ka šī gada jūlijā salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju ASV novērots sviesta cenas kāpums par 14%, visā ES - par 94 %, bet Okeānijas valstīs tas ir pat 118 %. Globālā tirgū sviesta cenu kāpumu ir ietekmējuši gan sliktie laikapstākļi, gan arī Eiropas kopējā nostāja kvotu atcelšanai, norāda KP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Straupe sasniedz augstākos rezultātus

Sandra Dieziņa, 08.05.2018

Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības (PKS) Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība (PKS) Straupe sasniegusi rekordapgrozījumu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pagājušajā gadā sasniedzām 6,6 miljonu eiro apgrozījumu. Tas ir augstākais rādītājs kooperatīva vēsturē,» stāsta ilggadējais kooperatīva valdes priekšsēdētājs Imants Balodis, kurš nule kā atkal pārvēlēts šajā amatā. Šogad kooperatīvam ir jubilejas gads – PKS apritēs 25 gadi, bet kooperatīva ražotnei – Straupes pienotavai – 105 gadi, tāpēc jo īpaši prieks par sasniegto. I. Balodis atklāj, ka pirms 105 gadiem dibināja arī Straupes piensaimnieku biedrību, kura darbību pārtrauca 1949. gadā un pienotavu pārņēma valsts. Jau izsenis Straupē ražo sviestu, bet jau kopš PKS dibināšanas sviestam pievienojies plašs produktu klāsts. Pēdējā gada laikā pusotru reizi pieaugusi šķidro fasēto piena produktu – piena, kefīra, paniņu – ražošana, ko var skaidrot ar pieprasījuma pieaugumu un jauniem iepirkumu līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zīmola vēsture: Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas 130 gadu veiksmes stāsts

Laura Mazbērziņa, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmola Putnu fabrika Ķekava vēsture

Laura Mazbērziņa, 28.06.2018

20. gadsimta 60. gadu vidū putnu fabrikas uzcelšana būtiski izmainīja dzīvi Ķekavā. Līdz ar fabriku «izauga» arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada deviņos mēnešos iepirkts par 4% mazāk piena nekā pērn. Piena ražotāju skaits piecos gados sarucis uz pusi.

Latvijas iedzīvotāji pienu tikai nedaudz vairāk par pusi saņem no Latvijas ražotājiem, un zemniekus sagaida kārtējā dabīgās atlases kārta, tāds ir Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētāja Jāņa Šolka piensaimniecības nozares raksturojums, kā vienīgo risinājumu saredzot pašmāju produkcijas patēriņa palielināšanu.

«2017. gadā šogad iztrūkstošie 4% vai 25 tūkstoši tonnu piena tika pārstrādāti industriālajos produktos, kas pamatā ir sausais vājpiens. Šobrīd iepirktā piena apjoms valstī ir pietiekams un iepirkuma cena – aptuveni 0,29 eiro – līdz jaunajam gadam ar nelielām izmaiņām varētu saglabāties stabila,» tā J. Šolks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares uzņēmumi pērn ir uzstādījuši nebijušu neto apgrozījuma pieaugumu – par 25%, sasnieguši rekordu, ko veicināja produkcijas globālā inflācija un arī ražošana.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga. Savukārt būtisku apgrozījuma pieaugumu – vairāk par 10 milj. eiro – pērn veica 22 uzņēmumi, vairāk par vienu milj. eiro to iespēja 79 uzņēmumi. Nozares eksperti neatceras, kad iepriekš ir bijis tik straujš ienākumu pieaugums nozarē, jo jau 5% ir labs rādītājs, 10% skaitās izcils, bet 25% tiek vērtēts kā fantastika – acīm redzamais, neticamais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd līdzīgi kā citas kultūras un mākslas organizācijas Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) ir "gaidīšanas režīmā". LNSO vēro kā situācija tālāk attīstīsies, cer, ka izolācija nebūs ilgstoša un vīrusa izplatību būs iespējams apturēt drīz.

"Covid-19 krīze mūs nepārsteidza pilnīgi nesagatavotus – nedēļā no 9. marta, kad sākās mēģinājumi programmai "Mālera Piektā un RIX", no dienas uz dienu bija aizvien sliktākas ziņas par vīrusa izplatību Itālijā un citviet Eiropā, tādēļ sākām apsvērt domu kā rīkoties, ja Latvijā tiktu pieņemts lēmums par publisku pasākumu atcelšanu. 12. martā jau bija skaidrs, ka valdība šādu lēmumu pieņems, un, tā kā koncerta programma bija jau gatava, nolēmām, ka ieguldīsim līdzekļus, lai šo koncertu straumētu publiski pieejamā tiešsaistē LMT Straumē. Tas notika 13. martā, pirmajā izolācijas dienā Latvijā," stāsta LNSO direktore Indra Lūkina.

LNSO koncertu savās viedierīcēs noskatījās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku un droši vien šis koncerts ieies LNSO vēsturē ar vislielāko klausītāju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pallādija fenomens: pirkt vai pārdot?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Galerijā augstāk - preču un pakalpojumu cenu izmaiņas gada laikā!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Zīmola DPD Latvija vēsture: viss sākās divistabu dzīvoklī

Laura Mazbērziņa, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu piegāžu uzņēmums «DPD Latvija» maijā atzīmē savu 20. darbības gadu. Aizvadīto gadu laikā kopš dibināšanas uzņēmums ir piedzīvojis attīstību un bijis liecinieks pārmaiņām nozarē. Darbības trešās dekādes ieskaņā «DPD Latvija» plāno turpināt investēt «Pickup» tīkla attīstībā, uzstādot arvien jaunus paku skapjus sūtījumu saņēmējiem un nosūtītājiem.

Sākotnēji «DPD Latvija» telpas atradās divistabu dzīvoklī, kura platība bija vien 62 kvadrātmetri, taču tagad tās aizņem vairāk nekā 8000 kvadrātmetru.

Pašreizējā biroja ēka un termināls tika celti pilnībā no jauna, un atklāšana norisinājās 2007. gada 7. maijā. Kopumā celtniecība ilga aptuveni 9 mēnešus. Pirms tam uzņēmums atradās telpās gan Antonijas ielā, gan Rankas ielas apkaimē. Tagad jau 11 gadus uzņēmums tas mitinās Uriekstes ielā 8a. Uzņēmums pakāpeniski vairo savu atpazīstamību starptautiskajā līmenī un veido arvien plašāku sūtījumu piegādes tīklu. Kopējais «DPD Latvija» piegādāto paku apjoms 2017. gadā palielinājās par 11%, bet uzņēmuma apgrozījums kāpa par 22,9%, salīdzinot ar 2016. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Zīmola Stockmann vēsture Latvijā

Laura Mazbērziņa, 18.05.2018

Tālāk galerijā skatāmas vēsturiskās fotogrāfijas, kas saistītas ar «Stockmann» Rīgā! Piemēram, šajā fotogrāfijā redzams būvniecības process 2003. gadā.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads ir universālveikala «Stockmann» jubilejas gads. «Stockmann» Rīgā atvērts 2003.gada oktobrī. Jubilejas gadā universālveikals modernizācijā ieguldīs 220 tūkstošus eiro, turpinot digitalizēt pakalpojumus klientiem.

«Stockmann» vietas izvēle notika ilgstoši, tā tika izvēlēta 5 gadu laikā. Universālveikala atvēršanai Rīgā tika meklēta vieta pilsētas centrā, kura labi pieejama iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Viena no sākotnēji iecerētām vietām bijusi ēka, kur iepretim stacijai tagad atrodas «McDonald`s» restorāns. Tomēr «Stockmann» iegādājās esošo vietu, kur bija iesākta un nepabeigta autostāvvietas būvniecība.

Narvesen zīmola vēsture

Zīmola Olainfarm vēsture

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajiem finanšu tirgiem šī nedēļa atkal solās būt vētraina. Vadošajos Eiropas akciju tirgos pirmdiena sākās uz ļoti pesimistiskas nots – cenas faktiski uzreiz atradās brīvajā kritienā. Tāpat, ja nenotiks kādi brīnumi, dziļi mīnusos atvērsies ASV akciju tirgus.

Šāds tirgus kritums noticis, pat neskatoties uz ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) ārkārtas paziņojumiem par to, ka iestāde dolāru refinansēšanas likmi apcirpusi uzreiz par procentpunktu līdz nullei. Tāpat tā izlēma palielināt savus obligāciju krājumus par gigantiskiem 700 miljardiem ASV dolāru (jeb - atgriežamies pie dolāru drukāšanas!). Pēdējās dienās faktiski arī visu citu pasaules reģionu ietekmīgākie centrālie baņķieri ziņojuši par avārijas pasaukumiem, lai mēģinātu palīdzēt savām tautsaimniecībām.

Jāteic, ka nosacīti normālākos laikos šādi pasākumi, visticamāk, noteiktu kādu riska aktīvu cenu grīdu. Tiesa gan, šobrīd milzīga neskaidrība saistās ar koronavīrusa un tā izraisītās panikas ietekmi uz ekonomiku. Būtībā tiek apšaubīts, ka šoreiz ar procentiem izdosies apkarot šīs problēmas. Turklāt daudzos gadījumos monetārās politikas noteicēji jau pirms visām koronavīrusa problēmām faktiski joprojām atradās monetārās eksperimentēšanās stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprit 10 gadi kopš pirmskrīzes cenu pīķa un 30 gadi kopš 1987. gada akciju cenu sabrukuma

Šogad Rietumvalstu akciju tirgos jaunu cenu rekordu sasniegšana kļuvusi par ierastu parādību. Tiesa gan, ja atskatās vēl samērā nesenā vēsturē, tad dzīvojuši esam visādos laikos. Tieši pirms 10 gadiem ASV akciju vērtības oktobrī sasniedza savu pirmskrīzes rekordu. Pēc tam, lai ASV Standard & Poor’s 500 indekss atkal spētu aizsniegties līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, bija jāgaida līdz 2013. gada martam. 2007. gada oktobrī ASV bankas sāka ziņot par zaudējumiem, bet vēl pēc gada aktuālā situācija pārtapa par vienu no lielākajiem globālajiem finanšu krahiem mūsdienu vēsturē. Situāciju lielā mērā pēc tam palīdzēja stabilizēt pasaules ietekmīgāko centrālo banku rīcība, kas ietvēra rekordzemu likmju un bezprecedenta likviditātes drukāšanas politiku. Tas, pēc daudzu ekonomistu domām, palīdzējis novest gan pie straujākas ekonomikas, gan krietni augstākām vērtspapīru cenām.Šobrīd pat tiem investoriem, kas akcijas iegādājās 2007. gada cenu pīķī un tās nepārdeva finanšu krīzes trakumā, savu šo ieguldījumu vērtību būtu izdevies dubultot. Eksperti arī mēdz piebilst, ka akcijām šajā periodā izdevies investoriem sniegt ievērojamu atdevi virs inflācijas, ja ieskaita dividendes. Bieži vien šāda situācija tiek izcelta kā ilgtermiņa domāšanas triumfs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā saucamā "Janvāra barometra" hipotēze paredz to, ka gada pirmais mēnesis ir lielisks priekšvēstnesis tam, kāds noskaņojums fondu tirgū būs visu atlikušo gadu.

Proti, ja šī mēneša skatījumā pasaules ietekmīgākajā akciju tirgū - ASV - ir vērojama cenu palielināšanās, tad vēsture liecina, ka veiksmīgs akcijām būs arī viss atlikušais gads.

Janvāris gluži noslēdzies vēl nav, lai gan kaut kādu sauso atlikumu tāpat izvilkt jau var. Kopumā gada pirmais mēnesis bijis visai interesants. Pašā gada sākumā pasaulei piedraudēja jauns karš, kur ASV un Irāna apmainījās ar savstarpējām raķešu dāvanām. Tas akcijas gluži no rekordu sasniegšanas ritma izsist nespēja.Ja ne raķetes, tad vīruss! Janvāra otrajā pusē tas pa spēkam, iespējams, būs bijis nāvējošajam Ķīnas koronavīrusam.

No gada sākuma līdz 17. janvārim ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība bija pieaugusi par vareniem 3%.

Komentāri

Pievienot komentāru