Šodien sākas sulu ražotājas Gutta galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums mazākuma akcionāriem, ko izsaka Gutta lielākais īpašnieks Nordic Partners, kurš tādējādi kļūs par vienīgo sulu ražotājas īpašnieku. Galīgajā akciju atpirkšanas piedāvājumā, kurā Nordic Partners par vienu Gutta akciju piedāvā 0,36 latus, visiem Gutta akcionāriem ir pienākums pārdot uzņēmuma akcijas. Nordic Partners var izteikt galīgo Gutta akciju atpirkšanas piedāvājumu, jo tam pieder vairāk nekā nepieciešamie 95 % sulu ražotājas akciju. Latvijas Vēstnesī otrdien publicētajā paziņojumā par Gutta galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu sacīts, ka Gutta galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums ilgs 30 dienas. Nesen noslēdzās Nordic Partners izteiktais Gutta akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, kura rezultātā Nordic Partners ietekme uzņēmuma pamatkapitālā palielinājās līdz 3 660 328 jeb 98,3% akcijām. Līdz tam Nordic Partners piederēja 3 607 959 jeb 96,89% no Gutta akciju kopskaita. Nordic Partners par Gutta akcionāru kļuva pērn oktobrī, atpērkot akcijas no Ellipse Electronics Limited (39,61%), Boninvest LLC (37,38%) un Neo Way LLC (19,9%), kuras savukārt Gutta akcijas iegādājās 2001.gadā. Nordic Partners pieder uzņēmējam un Gutta padomes loceklim Gisli Reinisonam, Gutta valdes priekšsēdētājam Daumantam Vītolam un Islandes uzņēmumam J&K Holding, kura pārstāvis ir Jons Tors Hjaltasons. Gutta kopējais akciju skaits ir 3 723 719, nominālvērtība - viens lats. Gutta akcijas līdz 2004.gada sākumam kotēja Rīgas Fondu biržas brīvajā sarakstā, taču 1.janvārī kotāciju pārtrauca, jo uzņēmums nebija noslēdzis attiecīgu līgumu ar biržu. "Gutta" akcijas biržā sāka kotēt 1998.gada martā.

AS GUTTA, investējot 3,5 miljonus eiro, uzstādīta un darbību sākusi Baltijas valstīs pirmā aseptiskā pildīšanas PET līnija, kuras ražošanas jauda ir līdz 12 tūkstošiem pudeļu stundā. Kopējais AS GUTTA pēdējā pusotra gada laikā veikto investīciju apjoms ražotnes modernizācijā sasniedzis 6 miljonus eiro, Db.lv informēja AS GUTTA valdes priekšsēdētājs Didzis Zālītis.

"Esam pirmie Baltijā, kas uzstādījuši šādu aseptisko aukstās pildīšanas PET līniju. Arī pasaulē šī tehnoloģija ir salīdzinoši jauna. Aseptiskā pildīšana nozīmē to, ka sterilizācijā uzkarsētais produkts tiek strauji atdzesēts un aseptiskos apstākļos pildīts pudelēs. Produkts nesaskaras ar ārējo vidi, tāpēc produkcijas kvalitātes nodrošināšanai nav nepieciešams izmantot konservantus. Faktiski, maksimāli tiek saglabātas dzēriena dabīgās īpašības," informē Didzis Zālītis, AS GUTTA valdes priekšsēdētājs.

"Pateicoties šai līnijai, esam uzsākuši ražot jaunu bezkonservantu nektāru Gutta Free. Šos nektārus varēs uzglabāt līdz pat 12 mēnešiem, un tie nezaudēs savu garšu un veselīgās īpašības. Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk uzmanības pievērš tieši produktu veselgumam un dabīgumam, aukstā aseptiskās pildīšanas līnija sniedz mums iespēju ražot bezkonservantu dzērienus. Pēdējā pusotra gada laikā veiktās investīcijas ražotnes modernizācijā ļaus veiksmīgāk sasniegt izvirzītos mērķus - palielināt GUTTA tirgus daļu Latvijā, kā arī agresīvāk paplašināt mūsu pozīcijas Igaunijas un Lietuvas tirgos," turpina Didzis Zālītis.

Rīt, 24. novembrī stājas spēkā a/s Gutta lielākā akcionāra - Latvijā reģistrēta uzņēmuma Nordic Partners izteiktais a/s Gutta akciju atpirkšanas piedāvājums. Tas paredz, ka a/s Gutta akcijas tiks atpirktas par cenu - 0,36 lati par akciju. Akciju atpirkšanas piedāvājums būs spēkā 30 dienas, līdz š.g. 23. decembrim. Samaksa par akcijām tiks veikta līdz 28. decembrim, saskaņā ar vienlaicīguma principu, kas nozīmē piegādi pret samaksu.

Akciju atpirkšanas piedāvājums šodien ir izsludināts LR oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Akcionāri, kas vēlas pārdot savas akcijas, sīkāku informāciju par atpirkšanas piedāvājumu var iegūt internetā: www.gutta.lv vai www.fktk.lv, kā arī darba dienās no plkst. 10.00 līdz 17.00 a/s Gutta, Rīgā, Maskavas ielā 240, (tālr.: 7 033 101, fakss: 7 033 163, e-pasts: [email protected]).

Izsludinātais piedāvājums ietver divus akciju atpirkšanas piedāvājumus. Š.g. oktobrī Nordic Partners kļuva par 96,89% a/s Gutta akciju īpašnieku. Tāpat a/s Gutta ārkārtas akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts lēmums neatsākt a/s Gutta akciju kotēšanu Rīgas Fondu biržā. Saskaņā ar LR Finanšu instrumentu tirgus likumu, Nordic Partners abos gadījumos bija jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

Bezalkoholisko dzērienu ražotājs AS Gutta atzīmē 20 gadus kopš darbības uzsākšanas un ražotnes izveidošanas Latvijā.

Gutta eksportē produktus uz Krieviju, Lielbritāniju, Norvēģiju, Īriju, Japānu, Slovākiju un Baltijas valstīm. Uzņēmuma sortimentā ir vairāk nekā 60 produktu ar tādām preču zīmēm kā Gutta, Gutta MAX, Everest, Rīgas Kvass un citām.

Rolands Gulbis, AS Gutta valdes priekšsēdētājs, uzsver, ka ik gadu uzņēmuma apgrozījums palielinās, radot jaunas attīstības iespējas un pilnveidi nākotnē, izstrādājot un piedāvājot jaunus produktus. Gutta regulāri investē līdzekļus ražotnes modernizācijā.

Uzņēmums dibināts Latvijā 1994. gadā. Sākotnēji Gutta ražošana tika attīstīta Ogres rajona Ogresgalā, bet 1997. gadā Gutta pārcēla ražošanu uz Valdlaučiem jaunuzbūvētajā rūpnīcā Rāmava. No 2002. gada AS Gutta ietilpst Latvijas un Īslandes industriālo investīciju grupā Nordic Partners. Kopš 2014. gada AS Gutta ir Norvēģu koncerna ORKLA Group sastāvā.

AS Gutta neto apgrozījums 2006. gadā bija 11,5 miljoni LVL, kas, salīdzinājumā ar 2005. gadu veido gandrīz +15%. 56 % no apgrozījuma tika realizēts Latvijas tirgū, pārējais eksporta tirgū, no kuriem lielākais ir Igaunijā - 21% no kopējiem tirdzniecības rādītājiem, Db.lv informēja AS Gutta valdes priekšsēdētājs Elmer Maas.

Kopā pārdoto litru skaits sastāda 60.5 miljoni. 2006. gada laikā AS Gutta palielināja apgrozījumu visos tirgos, īpaši Igaunijā +56%, kas skaidrojams ar meitas uzņēmuma Gutta Eesti veiksmīgo darbību.

Vislabāk pārdotie produkti 2006. gadā ir bijuši Gutta Max līnijā - ģimenes iepakojums 2 L apjomā. Kopējais pieaugums Gutta Max apgrozījumam sasniedzis +40%, Igaunijas tirgū veidojot +80% salīdzinājumā ar 2005. gada pārdošanas rezultātiem.

Lielākie 2006. gada projekti AS Gutta bija 3,5 miljonu EUR investīcijas jaunās ražošanas iekārtās, kas patreiz dod kompānijai iespēju attīstīt produkcijas sortimentu un palielināt ražošanas apjomus, atbilstoši pieaugošajam tirgus pieprasījumam.

No šī gada 1.aprīļa par AS Gutta valdes priekšsēdētāju kļūs Didzis Zālītis, kas nesen tika iecelts kompānijas valdes locekļa amatā, Db.lv firmas sabiedrisko attiecību konsultante Inese Ozoliņa.

Vadītāju nomaiņa kompānijā Gutta norisinās, jo līdzšinējais kompānijas valdes priekšsēdētājs Elmer Maas nolēmis pārcelties uz pastāvīgu dzīvi dzimtajā Igaunijā. E.Maas turpinās savu profesionālo darbību, vadot vienu no vadošajām loģistikas un distribūcijas kompānijām Igaunijā VIA3L.

Laikraksts Dienas bizness raksta, ka Guttas izpilddirektora amatā Didzis Zālītis ir no 1. marta, un viņu plāno ievēlēt par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju jau šajā mēnesī.

Līdzšinējais Gutta valdes priekšsēdētājs Elmer Maas: "Tas bija pārdomāts lēmums, par kuru jau savlaicīgi zināja arī Gutta akcionāri. Tāpēc viņiem bija pietiekami daudz laika izraudzīt jaunu, spēcīgu vadītāju, kas varētu sekmīgi turpināt iesāktās reformas uzņēmumā. Esmu gandarīts par viņu izvēli – Didzi Zālīti, kurš nāk no mūsu grupas kompānijas Laima un ar kuru mums saskan vīzija par Gutta ilgtermiņa attīstību."

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Ar jauno dzērienu sēriju Four Seasons otrs lielākais sulu, nektāru, sulas dzērienu, dzeramā ūdens un gāzēto bezalkoholisko dzērienu ražotājs Baltijā a/s Gutta cer audzēt kopējo realizācijas apjomu.

Guttas produktu grupas vadītāja Maija Avota Db gan atturējās prognozēt plānoto pieaugumu, vien piebilda, ka realizāciju iecerēts kāpināt, nenocērpot esošajiem. Patlaban tirgū valda bažas un nogaidoša pozīcija par ekonomikas bremzēšanos, taču M. Avota cer, ka būtiskām izmaiņām nevajadzētu būt.

Kā pirmie patērētājiem tiek piedāvāti rudens – ziemas nektāri Ābolu -mežrozīšu un Apelsīnu, burkānu un cidoniju viena litra iepakojumā. Vienlaikus Gutta izsludina pavasara-vasaras sezonas Four Seasons dzērienu garšu konkursu. "Mūsu sulu eksperti Four Seasons sērijas ietvaros katru sezonu radīs jaunus produktus, kas atspoguļos aktuālākās garšu tendences. Līdzīgi kā modes pasaulē, Four Seasons dzērienu sērija ievēros rudens-ziemas un pavasara-vasaras sezonu dalījumu," saka Dmitrijs Tairovs, AS Gutta izpilddirektors. Jau tuvākajā laikā diviem jaunajiem Four Seasons modeļiem pievienosies Upeņu – sarkano vīnogu karstais dzēriens.

Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

22. oktobrī noslēdzās darījums, kura rezultātā par 96.89 % a/s «Gutta» akciju īpašnieku kļuva Nordic Partners, informé »Gutta«. Nordic Partners ir Latvijā reģistrēts uzņēmums. Nordic Partners ir reģistrēta LR komercreģistrā š.g. 23. augustā. Kompānija pieder Gisli Reinisonam, Daumantam Vītolam un Islandes uzņēmumam J&K Holding, kura pārstāvis ir Jons Tors Hjaltasons. J.T.Hjaltasons izveidojis vienu no lielākajām mazumtirdzniecības ķēdēm Islandē, bet šobrīd aktīvi darbojas kā investors. Ņemot vērā faktu, ka šobrīd Nordic Partners pieder vairāk kā 50% a/s Gutta akciju, Nordic Partners turpmāk veiks visas LR likumdošanā paredzētās darbības, lai tiktu ievērotas mazākuma akcionāru intereses. «A/s «Gutta» ir stabils Baltijas līderis savā tirgus segmentā. Tāpat uzņēmumam ir vērā ņemamas perspektīvas attīstīt darbību arī citu valstu tirgos. Biju šī uzņēmuma iegādes konsultants un esmu sekojis līdzi uzņēmuma attīstībai pēdējos gados. Tāpēc uzskatu a/s «Gutta» iegādi par perspektīvu ieguldījumu ilgtermiņā,» skaidro Gisli Reinisons, SIA Nordic Partners valdes priekšsēdētājs. Līdz šim a/s Gutta lielākie akcionāri bija kompānijas Ellipse Electronics Limited (39.61%), Boninvest LLC (37.38%) un Neo Way LLC (19.9%), kuras a/s Gutta akcijas iegādājās 2001. gadā.

2007. gada pirmajos sešos mēnešos AS Gutta kopējais apgrozījums ir sasniedzis 7,12 miljonus latu, kas par 23% pārsniedz attiecīgos 2006. gada rādītājus, Db.lv informēja AS Gutta valdes priekšsēdētājs Didzis Zālītis.

Par 38% 2007. gada pirmajā pusgadā palielinājies ārvalstu tirgos realizētās produkcijas apjoms. Igaunijas tirgū realizācijas apjomi auguši par 43%, bet Lietuvā par 32%.

"Produktu realizācijas apjoma pieaugums par gandrīz ceturto daļu demonstrē, ka investīcijas ražotnes modernizācijā nes plānotos pozitīvos rezultātus," saka Didzis Zalītis, AS Gutta valdes priekšsēdētājs. "Pusgada darbības rezultātu apkopojums arī rāda, ka mūsu peļņa ir pieaugusi par 13%."

Uzņēmuma visvairāk pārdotais produkts ir Multiaugļu Gutta MAX, kura kopējie realizācijas apjomi Latvijas un ārvalstu tirgos auguši par 50,5% sasniedzot 683,5 tūkstošus latu.

AS Gutta, kas ietilpst NP Confectionary AB grupā, ir otrs lielākais sulu, nektāru, sulas dzērienu, dzeramā ūdens un gāzēto bezalkoholisko dzērienu ražotājs Latvijā un Igaunijā.

Viens no lielākajiem bezalkoholisko dzērienu ražotājiem Baltijā AS Gutta šā gada 22.novembrī plkst.12.00 ražotnē Rāmavā, Vadlaučos, svinīgi atklās vienu no jaudīgākajām PET produkcijas ražošanas līnijām Baltijā, kā arī jaunu ražošanas līniju 2 litru Tetra Pack iepakojumam. Kompānija jauno līniju izveidē ieguldījusi vairāk nekā 3,5 milj.eiro.

Pēc modernās ražošanas līnijas atklāšanas notiks preses konference, kuras laikā klātesošie tiks informēti par Gutta nākotnes plāniem Baltijā un ārpus tās, šī brīža kompānijas sasniegumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un aktuālākajām bezalkoholisko dzērienu tirgus tendencēm Baltijā.

Elmer Maas, Gutta valdes priekšsēdētājs: "Jaunu ražošanas līniju izveide PET produkcijai un Tetra Pack divu litru iepakojumam ir ļoti būtisks solis Gutta nākotnes mērķu sasniegšanai, lai palielinātu kompānijas ietekmi Lietuvas un Igaunijas tirgos. Investējot jaunos projektos, iecerēts Baltijā ievērojami palielināt tirgus daļu gan sulu, gan dzeramā ūdens segmentos."

Bezalkoholisko dzērienu ražotāja a/s Gutta pērno gadu noslēgusi ar 1,52 miljonu Ls apgrozījumu un 753 tūkst. Ls zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

2012. gadā a/s Gutta veica aukstās aseptiskās pildīšanas līnijas vērtības samazinājumu, un zaudējumi no aktīvās vērtības samazināšanās 735 tūkst. Ls apmērā atzīti par izdevumiem peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Vērtējot situāciju šogad, a/s Gutta vadība norāda, ka lielākie riski ir saistīti ar situāciju ārējā vidē un eirozonā. Lai arī vērojama situācijas stabilizācija, izaugsme ir negatīva. Līdz šim Latvijas ekonomika ir izrādījusies ļoti noturīga pret ārējās ekonomiskās vides pasliktināšanos, tomēr attiecībā uz izaugsmes pieaugumu nākamajā gadā ir nepieciešams saglabāt piesardzību, teikts kompānijas vadības ziņojumā.

Jaunu grafisko identitāti ir ieguvis sulas, nektāru un sulas dzērienu zīmols Gutta. Tās ir ievērojamākās izmaiņas Gutta vizuālajā izskatā un veidolā visā šī zīmola 22 gadu pastāvēšanas vēsturē. Zīmolam tagad ir jauns logo, tiek ieviesta jauna vizuālā identitāte un modernāks iepakojuma dizains, kas pakāpeniski aizstās līdzšinējo.

Pēc zīmola Gutta jaunā logo ieviešanas turpinās darbs pie jaunās identitātes ieviešanas ikdienā. Gutta sulas, nektāri un sulas dzērieni jaunajā izskatā veikalos kļūs pieejami aprīļa gaitā.

2015. gada decembrī tika pabeigta Orkla grupai piederošo kompāniju SIA Spilva un AS Gutta apvienošana vienā uzņēmumā.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Uzņēmumu a/s Staburadze un a/s Gutta valdes priekšsēdētāja amatu pametis Igors Ļitinovs, un viņa vietā uzņēmumu vadībā iecelts Rolands Gulbis, liecina informācija Lursoft.

R. Gulbis ieņem valdes priekšsēdētāja amatu vēl vairākos savstarpēji saistītos uzņēmumos – SIA Staburadzes konditoreja, SIA NP Logistics un SIA NP Foods. Tāpat viņš ir īpašnieks juridisko pakalpojumu firmai SIA Rogul.

I. Ļitvinocvs kopš 3. decembra, kad notikušas izmaiņas a/s Staburadze un a/s Gutta vadībā, uzņēmumos ieņem valdes locekļa amatu. Šī gada 6. februārī tādas pašas izmaiņas notikušas arī a/s Laima valdē.

A/s Gutta un a/s Staburadze darbu valdes locekles amatā turpina arī Jekaterina Stuģe.

Patlaban vērojama potenciālo pircēju interese par Orkla Foods Latvija grupā esošā uzņēmuma Gutta ūdens ražotni Valdlaučos, tomēr par konkrētu pircēju vēl pāragri runāt, atzina Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Viņa norādīja, ka uzņēmums patlaban neatklās ieinteresētās puses, kā arī nevar prognozēt darījuma beigu datumu.

«Par pārdošanas procesu informācija būs pieejama, kad tiks noslēgta vienošanās,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Ražotne atrodas Rāmavā, Valdlaučos, tās platība ir 3445 kvadrātmetri, savukārt kopējā teritorija aizņem 18 051 kvadrātmetru.

Gutta Valdlaučos ražo 13 veidu sulas, sulu dzērienus un nektārus, kā arī zīmola Everest gāzētu un negāzētu ūdeni, kas tiek iegūts ražotnē no 128 metru dziļiem urbumiem.

Līdzās Everest ražošanai Gutta ražotnē tiek fasēts arī Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma SIA Aqua Riga Zaķumuižas urbumā iegūtais un uz ražotni transportētais ūdens.

Atbalstu stikla pudeļu depozīta sistēmai, bet noteiktu nē PET pudeļu un skārdeņu depozītiem pauž Alus un dzērienu Iepakojumu savienības valde.

Vairāku vadošo Latvijas dzērienu ražotāju uzņēmumu vadītāji norāda, ka nav veikta rūpīga ekonomiskā analīze un sistēmas ieviešana nesīs zaudējumus uzņēmējiem un neizbēgami paaugstinās produktu cenas.

Trīspadsmit miljoni

Vides ministrijas striktā nostāja ieviest depozīta sistēmu no 2010. gada 1. janvāra nav ekonomiski pamatota, jo nav veikta izpēte par šādas rīcības sekām, uzskata a/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure. Ministrija līdz šim nav spējusi ražotājiem pateikt, kāds būs sistēmas finansējuma modelis.

Jau šobrīd pastāvošajā plastmasas pudeļu (PET) apsaimniekošanā nozares pārstāvji iegulda ap 600 tūkstošiem latu gadā. Depozīta sistēmas ieviešanai būtu vajadzīgi aptuveni 12-13 miljoni latu kapitālieguldījumi, bet ik gadu nozarei šī sistēma var izmaksāt 3-6 miljonus latu. Aprēķini liecina, ka depozīta sistēmai ražotājiem nāktos atdot ap 60 % peļņas.

AS „Gutta” ir pirmais uzņēmums Latvijā, kam novērtēta pārtikas drošības sistēma un atzīta kā atbilstoša starptautiskajam standartam ISO 22000:2005, klāsta Elmer Maas, AS „Gutta” valdes priekšsēdētājs. Sertifikātu AS “Gutta” izsniedza “Bureau Veritas Latvia”. Standarts ISO 22000:2005 ietver prasības pārtikas drošības vadības sistēmai un ir piemērots lietošanai visiem ar pārtikas sfēru saistītiem uzņēmumiem visā pasaulē. ISO 22000:2005 aptver jau zināmos HACCP pamatprincipus, kritiskos kontroles punktus, kā arī dažādu pasaules vairumtirgotāju izstrādātus pamatstandartus vienā dokumentā. Paralēli AS „Gutta” kvalitātes sistēma ir pārsertificēta kā atbilstoša starptautiskajam standartam ISO 9001:2000.

Gutta atgriežas pie 2008. gada rezultātiem, kad sasniegti augstākie pārdošanas apjomi, informē laikraksts Dienas bizness.

Otra Latvijā lielākā sulu ražotāja Gutta rezultātus īpaši sekmējusi dzeramā ūdens realizācija. Šā gada pirmajā pusgadā Guttas dzeramā ūdens pārdošanas apjomi pieauguši par 25 %. Tirgus aplēses liecina, ka 2010. gadā pirmajā pusgadā, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, kopējais tirgus uzrādīja samazinājumu vairāk par 10 %. Savukārt a/s Gutta 2010. gada trešā ceturkšņa rezultāti uzrāda, ka Latvijā pārdoti 58% dzeramā ūdens vairāk nekā pērn – ja 2009.gadā realizēti 2, 09 milj. litru, bet šogad jau 3, 32 milj. litru.

Kopumā Latvijā iegūtā un AS Gutta pildītā dzeramā ūdens Everest tirgus daļa pēdējā gada laikā pieaugusi par 3% un sasniedz 10% no kopējā pārdotā ūdens daudzuma Latvijas tirgū. 2010. gadā Everest sasniedzis lielāko pieprasījumu un pārdošanas apjomu kopš tā ražošanas sākšanas Latvijā 1999.gadā.

AS Gutta kopējais realizētās produkcijas apgrozījums 2007. gadā pieaudzis par 24%, sasniedzot 14,26 miljonus latu, liecina uzņēmuma apkopotie tirdzniecības rādītāji. Pagājušajā gadā būtiski, par 44%, palielinājies arī uzņēmuma apgrozījums ārvalstu tirgos.

Pērn uzņēmums visvairāk produkcijas eksportējis uz Igauniju un Lietuvu.

"Šādus sasniegumus 2007. gadā esam panākuši vairāku iemeslu dēļ - piedāvājam patērētājiem aktuālus produktus, kuru ražošanā izmantojam jaunākās tehnoloģijas, kā arī lielu uzmanību pievēršam mārketinga un reklāmas aktivitātēm," stāstīja Agnija Šmite, AS Gutta mārketinga direktore.

No AS Gutta produktiem patērētāji visvairāk iecienījuši Gutta Multiaugļu nektāru (2 litru iepakojumā) . Tā realizācijas apgrozījums 2007. gadā pieaudzis par 47%.

Pārtikas uzņēmumu vadības, produktu tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu grupas NP Foods uzņēmumi varētu kotēt akcijas biržā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service apliecināja NP Foods valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis.

NP Foods grupas uzņēmumi, piemēram, Laima un Staburadze, iepriekš jau kotēja akcijas biržā, un tas varētu notikt arī nākotnē, sacīja Jonaitis. «Tiesa, tad uzņēmumu grupai ir jāsasniedz lielāks apgrozījums nekā pašlaik un jāatrod pareizā birža, kur kotēt akcijas,» viņš paskaidroja.

Jonaitis pieļāva iespēju, ka NP Foods varētu neaprobežoties ar Rīgas Fondu biržu. «Pašlaik var redzēt, ka diezgan daudz uzņēmumu gan no Krievijas, gan Ukrainas kotējas Varšavas biržā, kur ir ļoti labi nosacījumi un ļoti labs tirgus,» viņš klāstīja.

«Bet patlaban tā drīzāk ir viela pārdomām, nevis reāls plāns. Pašlaik mums ir jāsakārto un jānostiprina sava darbība, jāsagaida, kad nozarē un ekonomikā būs pieaugums, un jāpelna nauda,» atzina NP Foods vadītājs.

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

Strādājot principā jebkurā svarīgā amatā, cilvēkam gana augstā līmenī ir jābūt vairākām spējām. Ir jāorientējas nozarē, jābūt labam menedžerim, pieklājīgā līmenī jākomunicē ar cilvēkiem un vēl daudz kas cits. Tostarp ir jāmāk atbrīvot cilvēkus no darba. Protams, runa ir par kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes šonedēļ sperto soli, atlaižot no darba ilggadējo Latvijas Nacionālās operas vadītāju Andreju Žagaru un tādējādi izpelnoties ne tikai lielas sabiedrības daļas nopēlumu, bet arī panākot to, ka operas mecenāti vēl domās – atbalstīt arī turpmāk šo kultūras iestādi vai tomēr ne.

Nevar jau izslēgt iespēju, ka Žagaru tiešām bija par ko atlaist no darba – pēdējo gadu laikā viņam ir bijuši veltīti dažādi pārmetumi, sākot no konfliktēšanas ar arodbiedrībām un beidzot ar nespēju vadīt LNO tā, lai šis teātris nestrādātu ar zaudējumiem un tam regulāri nebūtu vajadzīgas dotācijas. Turklāt neaizmirsīsim, ka ar neaizvietojamiem cilvēkiem, kā mēdz teikt, ir pilni kapi, un droši vien visā plašajā pasaulē var atrast ne vienu vien kultūras iestāžu menedžeri, kurš ir spēcīgāks par Žagaru un spētu nest LNO vārdu pasaulē vēl labāk, nekā līdzšinējam operas šefam tas ir izdevies. Tomēr veids, kādā notika minētā atbrīvošana no darba, droši vien bija neprofesionālākais, kādu nācies redzēt. Vispirms jau vēl pirms šīs atlaišanas, kad Kultūras ministrija spēlējās ar jaunas LNO valdes konkursiem, Jaunzeme-Grende radīja iespaidu, ka galvenais konkursa nosacījums ir – LNO valdes loceklis var būt jebkurš, kura vārds nav Andrejs Žagars. Savukārt, jau veicot pašu atlaišanas faktu, tika pieļautas vismaz trīs būtiskas kļūdas.