Jaunākais izdevums

Dabas katastrofām ļoti ilgstošas ietekmes uz finanšu tirgiem nemēdz būt

ASV plosoties viesuļvētrai Hārvijs, ekonomisti un finanšu tirgus dalībnieki jau tagad mēģina izrēķināt šīs katastrofas postījumu izmaksas un ietekmi uz dažādu vērtspapīru cenām. Vismaz pašlaik Hārvija prognozēto postījumu diapazons ir visai plašs un svārstās 30 līdz 100 miljardu ASV dolāru robežās. Jebkurā gadījumā – pašlaik skaidrs ir tas, ka Hārvija postījumu izmaksas būs visai lielas.

Daudzu ASV apdrošinātāju bilances pašlaik gan ir visai labāk stāvoklī – pieejamā informācija liecina, ka tiem ir pietiekams kapitāls, lai tie varētu veikt nepieciešamos maksājumus. ASV vairākus gadus iztikusi bez ļoti nopietnām dabas katastrofām, kas nozīmējis, ka apdrošinātājiem mazākā mērā nācies izmaksāt atlīdzības. Valdot šādam fonam, arī The Wall Street Journal aptaujātie eksperti norāda, ka Hārvijs, visticamāk, nebūs ļoti liels drauds šīs nozares finansiālajam spēkam. Šajā pašā laikā notiekošajam būšot negatīva ietekme uz vairāku individuālu apdrošinātāju, kuriem ir bizness katastrofas skartajos reģionos (tie, piem., ASV Teksasas štatā apdrošinājuši mājokļus, automašīnas un uzņēmumus), ceturkšņa rezultātiem. Kā pirmie rindā tiek izcelti tādi apdrošinātāji kā Travelers, Progressive (auto apdrošinātājs), State Farm, Allstate un Farmers Insurance. Nozīmīgs auto apdrošinātājs Teksasā ir arī Geico, kas pieder slavenā investora Vorena Bafeta stūrētajai Berkshire Hathaway. Tāpat cietēju vidū pēdējā laikā ir arī vairāku pārapdrošinātāju akcijas, kas pārdod lielu risku apdrošināšanu pašām apdrošināšanas kompānijām. Šīs nedēļas sākumā straujāk saruka, piemēram, tādu uzņēmumu kā Axis Capital Holdings, Aspen Insurance Holdings un XL Group akciju vērtības.

Eksperti gan norāda, ka nozīmīgākā daļa vētras postījumu, visticamāk, būs saistīti ar plūdiem, kurus lielā daļā gadījumu ASV mājokļu apdrošināšana diemžēl neietverot. ASV uzņēmuma Enki Research eksperti izsaka aplēses, ka apdrošināti varētu būt nedaudz vairāk par ceturto daļu no Hārvija radītajiem zaudējumiem. Tādējādi sagaidāms, ka daļai ASV iedzīvotājiem priekšā būs smagi strīdi ar apdrošinātājiem un nepatīkamas atklāsmes attiecībā uz to, ko tieši ietvērusi viņu polise. WSJ piebilst – ejot desmitgadēm, apdrošinātāji, lai aizsargātu savas bilances, cēluši maksas un šajā pašā laikā mazinājuši polisēs ietverto risku apjomu. Sevišķi izteikti tas esot vērojams reģionos, kurus katastrofas skar biežāk

Ja atkal runā par viesuļvētru Hārvijs, tad šim gadījumam varētu būt ietekme uz enerģijas uzņēmumiem un pat naftas vērtību. Teksasai ir nozīmīga loma ASV naftas infrastruktūrā, un postījumi šajā reģiona var nozīmēt melnā zelta piegāžu traucējumus. WSJ ziņo, ka Hārvijs rezultējies ar Meksikas jūras līča naftas ieguves kritumu gandrīz par 20%. Minētā vētra šīs nedēļas sākumā traucējusi arī aptuveni 15% no ASV naftas pārstrādes kapacitātes. Sliktākajā gadījumā šis īpatsvars varot pieaugt līdz 30%, ja vētra skars arī Luiziānas štatu (rezultātā ASV pēdējo dienu laikā strauji pieaug degvielas cena).

Visu rakstu Hārvijs finanšu tirgus pagaidām postījis mēreni lasiet 30. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Teksasas štatā, kuru skāruši spēcīgi plūdi, draud eksplodēt un aizdegties ķīmiskā rūpnīca netālu no Hjūstonas.

Vētras Hārvijs izraisīto plūdu dēļ rūpnīcā Arkema pārstājušas darboties dzesēšanas iekārtas, un uzņēmums apgalvo, kas pašreiz nav nekādu iespēju novērst ugunsgrēku.

Jau ziņots, ka Hārvijs ASV Teksasas štatā izraisījis postošus plūdus un tagad, tiesa jau ar mazāku spēku, virzās dziļāk Luiziānas štatā.

Teksasā vētra prasījusi vismaz 25 cilvēku dzīvības, bet simtiem cilvēku liktenis nav zināms.

Vētras dēļ traucēta arī energoapgāde un slēgti naftas cauruļvadi.

Teksasas dienvidos pārplūdušas divas cisternas, kā rezultātā noplūduši gandrīz 30 000 galoni naftas.

Arkema pārtrauca darbu piektdien, vēl pirms vētra sasniedza Hjūstonu. Tomēr plūdi rūpnīcu nesaudzēja, tostarp applūda rezerves ģeneratori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Viesuļvētru un Meksikas zemestrīču apdrošinātie zaudējumi sasniegs 95 miljardus eiro

LETA, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējie apdrošinātie zaudējumi, ko izraisījušas viesuļvētras Hārvijs, Irma un Marija, kā arī divas zemestrīces Meksikā, šogad sasniegs aptuveni 95 miljardus eiro (80,2 miljardus eiro), piektdien paziņoja Šveices pārapdrošināšanas kompānija Swiss Re.

Uzņēmums arī prognozē, ka tā zaudējumu pieprasījumi no cietušajiem saistībā ar šīm dabas katastrofām trešajā ceturksnī veidos aptuveni 3,6 miljardus eiro.

Viesuļvētra Hārvijs augusta beigās skāra Teksasu un Luiziānas daļas, izraisot ievērojamus īpašumu bojājumus un paralizējot valsts ceturto lielāko pilsētu Hjūstonu ar būtiskiem plūdiem.

Septembrī viesuļvētra Irma skāra Floridu, bet viesuļvētra Marija izpostīja Puertoriko.

Tāpat septembrī tika piedzīvotas divas spēcīgas zemestrīces Meksikā, bojā ejot vairākiem simtiem cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Berlīnē notikušajā elektronikas izstādē IFA 2017 izrādītās tehnoloģijas liek domāt, ka jau pavisam drīz sarunāšanos ar sadzīves tehniku uztversim kā normālu parādību

Gudrāka un savstarpēji savienota sadzīves tehnika, ekrāni visās malās, arī gleznu vietā, un sarunas balsī ar priekšmetiem – šādi IFA 2017 iezīmējusi tuvākās nākotnes patērētāju elektronikas aprises. Berlīnes izstāžu centra milzīgajos paviljonos tehnoloģiju kompānijas tradicionāli izstāda iepriekš neredzētas inovācijas; dažas tendences bija īpaši uzkrītošas.

Ultra HD ir ikdiena

4K jeb Ultra HD izšķirtspēja televizoriem vairs nav nekas pārsteidzošs, taču šajā izstādē milzu ekrāni ar astoņiem miljoniem attēlu veidojošo pikseļu bija it visur – gan kā izstādes objekti, gan kā informatīvi palīglīdzekļi citu produktu stendos. Samsung prezentēja televizora un digitālā gleznu rāmja krustojumu The Frame 43 collu versijā, kas izslēgtā stāvoklī kļūst par gleznu. Vienlaikus korejieši paziņoja par sadarbību ar slaveno Madrides Prado mākslas muzeju, un šī savienība paredz, ka lietotājiem ielādēšanai digitālajā rāmī būs pieejamas tūkstoš slavenu mākslinieku gleznu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona nesusi 369 miljardu dolāru zaudējumus

LETA, 01.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien beigusies Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona, kas šogad bijusi ļoti intensīva un postoša.

2017.gada sezonā, kas sākās 1.jūnijā un beidzās 30.novembrī, Atlantijas okeānā izveidojušās 17 vētras, kurām piešķirti vārdi, un desmit no šīm vētrām pārauga viesuļvētrās.

Šo sezonu iezīmēja trīs viesuļvētras - Hārvijs, Irma un Marija, kas nodarīja milzu postījumus Teksasā, Floridā, Puertoriko un virknē Karību jūras salu.

Vētrās gāja bojā vismaz 441 cilvēks, un tika nodarīti zaudējumi aptuveni 369 miljardu dolāru apmērā. Šī sezona bija viena no sešām vēsturē, kad izveidojušās vairākas piektās kategorijas viesuļvētras un tikai otrā, kad šāda spēka viesuļvētras sasniedz sauszemi.

Viesuļvētra Hārvijs 25.augustā skāra Teksasas dienvidus, atnesot lietavas, kurās dažās dienās nolija vairāk nekā 1,3 metri nokrišņu. Hārvija izraisītajos plūdos Hjūstonā un mazākās piekrastes pilsētās tika bojāti vai iznīcināti 20 000 māju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta ar FOTO: Uzsprāgusi netālu no Hjūstonas pārplūdusī ķīmiskā rūpnīca

LETA--AFP, 01.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netālu no Hjūstonas esošā ķīmiskā rūpnīca, kas applūda vētras Hārvijs laikā, ceturtdien uzsprāgusi.

Rūpnīcā Arkema, kas ražoja organiskos peroksīdus, nogranduši divi sprādzieni, un virs ēkas paceļas melnu dūmu mākonis, ziņo vietējās amatpersonas.

Arkema vadība jau gatavojās šādam scenārijam, jo plūdu dēļ rūpnīcā pārtrauca darboties dzesēšanas iekārtas un rezerves ģeneratori, tādēļ eksplozija un ugunsgrēks bija nenovēršami.

Iedzīvotāji trīs kilometru rādiusā ap rūpnīcu ir evakuēti.

Jau ziņots, ka Hārvijs ASV Teksasas štatā izraisījis postošus plūdus un tagad, tiesa jau ar mazāku spēku, virzās dziļāk Luiziānas štatā.

Ziņa papildināta ar fotogaleriju!

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pēc Brexit plāna īstenošanas mārciņas vērtība var pieaugt virs 1,4 dolāriem

Db.lv, 13.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Lielbritānijas mārciņas vērtība patlaban atrodas netālu no astoņu mēnešu zemākās atzīmes, Deutsche Bank prognozē, ka tās vērtība pieaugs, raksta Bloomberg.

Bankas analītiķi paredz, ka līdz gada beigām mārciņas vērtība varētu palielināties par 6,6% līdz 1,41 dolāra līmenim. Tas ir daudz optimistiskāks scenārijs nekā prognozē Bloomberg aptaujātie analītiķi.

Šādas prognozes izteiktas pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministre aicinājusi īstenot tā saucami mīksto Brexit, kas paredz saglabāt tuvas ekonomiskās attiecības ar Eiropas Savienību, un tas ir labs faktors mārciņas vērtības turpmākajai virzībai.

Bāzes procentu likmes paaugstināšana augustā radīs papildus atbalstu mārciņai, uzskata Vācijas bankas stratēģis Londonā Olivers Hārvijs.

Komentējot Mejas paziņojumu saistībā ar Brexit, kas publicēts ceturtdien, Hārvijs norādījis, ka tas ir nozīmīgs pozitīvs solis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jūtama likumdošanas izmaiņu negatīvā ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem

Lelde Petrāne, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas ekonomika 2018. gada pirmajos sešos mēnešos turpinājusi stabilu izaugsmi un kopējais labklājības līmenis audzis, iedzīvotāji to uztver piesardzīgi, secinājusi Swedbank.

Vairums (52%) atzīst, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija šogad nav mainījusies, 24% tā uzlabojusies, savukārt 22% pat pasliktinājusies. Piesardzīguma pamatā ir pārtikas tēriņu, transporta un mājokļa izdevumu pieaugums, kā arī valsts likumdošanas izmaiņu negatīvā ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījuma rezultāti.

Salīdzinot iedzīvotāju izteiktās prognozes 2017. gada nogalē ar vērtējumu 2018. gada jūnijā, secināts, ka šā gada pirmie seši mēneši lielākajai daļai mājsaimniecību nav nesuši krasas pārmaiņas finanšu jomā – savas ģimenes maciņa situāciju iedzīvotāji vērtē kā mēreni stabilu, bez izteiktiem kāpumiem un kritumiem. Ja aizvadītajā gadā 29% Latvijā dzīvojošo paredzēja, ka 2018. gadā finanšu situācija pasliktināsies, bet 30% – ka uzlabosies, šobrīd šādu scenāriju apstiprinājuši vien 22% un 24%. Tajā pašā laikā pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas savā vērtējumā kļuvuši mērenāki un uzskata, ka ģimenes rocība būtiski nav mainījusies nedz uz slikto, nedz labo pusi – no 41% pērn līdz 52% šī gada jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa pokemonu ir ietinušies kokonos līdz nākamajam trakumam; kompānijai pašai gan viss notiek

Pirms gada publicētā mobilā spēle Pokémon GO gan uzjundīja fenomenālu bērnības nostalģijas vilni japāņu animēto mošķīšu nu jau pieaugušajā publikā, gan iekaroja pavisam jaunu fanu miljonus nu jau paplašinātās realitātes pasaulē. (DB 18.07.2016.) Tomēr sevišķi ārkārtējā interese par virtuālo mošķīšu medīšanu acīmredzot ir bijusi vienreizēja parādība, un no vairāk nekā 25 miljoniem aktīvo ikdienas lietotāju pērn jūlija beigās patlaban no šā pulka tāds ir vien katrs piektais, liecina mobilo spēļu statistikas pētniecības kompānijas Wandera dati.

Triju spēles tapšanā iesaistīto kompāniju ‒ pokemonu zīmola pārvaldītāju The Pokémon Company, amerikāņu mobilo spēļu kompānijas Niantic Labs un japāņu Nintendo ‒ biznesa simbioze ir pārliecinoši ierakstījusi savu vārdu spēļu industrijā. Pērn ap šo laiku Pokémon GO aplikācija jau bija populārāka par Twitter un ikdienā ilgāk lietota nekā Facebook.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,6%, līdz ar to gada inflācija sasniedza 3,2%, kas ir straujākais cenu kāpums kopš pērnā gada aprīļa.

Šoreiz ir mazāk cerību uz sekojošu inflācijas atslābumu, jo gan Latvijā, gan pasaulē izaugsmes resursu bāze kļūst arvien noslogotāka. Pasaules mērogā notiek cenu kāpums ekonomikai svarīgiem dabas resursiem, bet Latvijā arvien dārgāks kļūst cilvēku laiks. Vai tas ir labi vai slikti, lielā mērā ir interpretācijas jautājums. Savukārt nākotnē vērtējumu šiem notikumiem noteiks politikas veidotāju spēja reaģēt, pārvaldot riskus un uzturot sabalansētas izaugsmes iespējas.

3. oktobrī Brent naftas barela cena sasniedza 86 dolārus, kas ir augstākais punkts kopš 2014. gada novembra. Pakāpeniski paātrinās algu kāpums ASV, signalizējot par pārkaršanas riskiem pasaules lielākajā ekonomikā. Tas savukārt nozīmē augstāku naudas cenu jeb procentu likmes ASV dolāros un ar to saistītajās valūtās. Šis rezultāts novedīs pie investīciju finansēšanas izmaksu sadārdzināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alumīnija cena iepriekšējo dienu laikā piedzīvojusi straujāko kāpumu gandrīz 30 gadu laikā, investoriem izvērtējot ASV sankciju pret United Co Rusal ietekmi uz tirgu, raksta Bloomberg.

Ceturtdien gan alumīnija cenas kāpums pārtrūka, un cena saruka par 1,6% līdz 2214,5 dolāriem par tonnu. Iepriekšējo trīs dienu laikā alumīnija cena pieauga par vairāk nekā 10%, trešdien tuvojoties sešu gadu augstākajam līmenim.

Galvenokārt cenu pieaugumu veicināja ASV sankcijas Krievijas uzņēmumam Rusal, kurš ir otrs lielākais uzņēmums ārpus Ķīnas, un veido aptuveni 17% pasaules ražošanas apjomu.

Alumīnija rezerves Londonas metālu biržas noliktavās pieauga par 7,6%, kas ir viens no straujākajiem pieaugumiem pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Tomēr tirgus dalībnieki patlaban bažīgi vēro situāciju pasaulē. Alcoa Corp vadītājs Rojs Hārvijs uzsvēris, ka neviens nevar prognozēt, kādi būs nākamie notikumi ASV, Ķīnā vai kur citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieņemto lēmumu auditu

LETA, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Pāridarītājs aiziet pliks

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret seksuālo izmantošanu darba vietās pērnruden izvērstās kampaņas #MeToo vaininieks Hārvijs Veinsteins nu jau ir ne vien atlaists, bet arī palicis bez neviena centa no paša radītās kompānijas pārdošanas. Tas ir pozitīvi vērtējams precedents par korporatīvās kultūras nozīmi biznesa modelī arī tādām jurisdikcijām, kuru tiesu prakse nebalstās precedentos.

Kopš pērnā rudens, kad mediji publiskoja liecības par aktrišu sērijveida seksuālo izmantošanu The Weinstein Company (TWC), kinokompānija ir centusies izvairīties no bankrota, piesaistot jaunus investorus un mainot tēlu, sākot ar sava dibinātāja H. Veinsteina atlaišanu. Vēl gada sākumā šķita, ka investoru piesaiste izdosies un TWC varētu pārdot investoru grupai par 275 miljoniem USD plus 225 miljonu USD parādsaistību pārņemšana. Ja tas būtu noticis bez tiesībsargu iejaukšanās, sava daļa no tā tiktu arī TWC akcionāriem, kas vai nu paši bijuši varmākas, vai arī katrā ziņā ir bijuši lietas kursā par valdošo seksisma kultūru. Tomēr tā vis nenotika, jo šādu scenāriju – ņemsim vērā, ka turklāt likumam atbilstīgu scenāriju! – par netiesisku uzskatīja Ņujorkas ģenerālprokurors. Lai gan TWC darbība asociējas ar Holivudu, kompānija ir reģistrēta un tās galvenais ofiss atrodas Ņujorkā, un pavalsts ģenerālprokurors, īsi pirms līdzējas puses bija gatavas teikt «hop!», TWC un tās dibinātājus brāļus Veinsteinus iesūdzēja Manhetenas Augstākajā tiesā, uzliekot darījumu uz bremzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izvarošanās apsūdzētais Vainstains par 44 miljoniem dolāru panācis vienošanos civillietās

LETA--DPA/AFP, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos seksuāla rakstura noziegumos apsūdzētais Holivudas producents Hārvijs Vainstains civillietās panācis provizorisku vienošanos ar iespējamajiem upuriem un kreditoriem, apņemoties samaksāt 44 miljonus dolāru, ceturtdien ziņoja laikraksts «Wall Street Journal».

Vienošanās, kas vēl nav parakstīta, attiektos uz visām civilprasībām pret bijušo Holivudas mogulu, arī Kanādā un Lielbritānijā.

Vainstains apņēmies maksāt šo summu, lai panāktu vienošanos prāvās ar iespējamiem nepiedienīgas seksuālas uzvedības upuriem, bijušajiem filmu studijas valdes locekļiem un Ņujorkas prokurora biroju, apliecināja avoti, kas ir pazīstami ar šo lietu.

Vainstaina pārstāvis sakariem ar presi atteicās sniegt komentārus.

Vienošanās neattieksies uz kriminālapsūdzībām seksuāla rakstura uzbrukumos, kas tiks izskatītas tiesā septembrī.

Vienošanās paredzētās summas maksās apdrošināšanas aģentūras, no kurām vairākām klientu vidū ir Vainstaina līdzdibinātais producēšanas uzņēmums «The Weinstein Company».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bezdarbnieku pabalsta pieprasījumu skaits ASV sasniedz divos gados augstāko līmeni

LETA--RTTNEWS, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarbnieku pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā palielinājies par 62 000, tādējādi sasniedzot augstāko līmeni kopš 2015.gada aprīļa, liecina valsts Nodarbinātības ministrijas apkopotie dati.

Bezdarbnieku pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā pieaudzis līdz 298 000 salīdzinājumā ar 236 000 iepriekšējā nedēļā.

Turklāt šis kāpums bijis krietni straujāks par analītiķu iepriekš prognozēto pieaugumu līdz 241 000.

Bezdarbnieku pabalsta jauno pieprasījumu skaita ievērojamais pieaugums galvenokārt tiek skaidrots ar viesuļvētras Hārvijs radīto ietekmi, izraisot plašus postījumus un plūdus Teksasā.

Tikmēr pēdējo četru nedēļu vidējais bezdarbnieku pabalsta pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā palielinājies par 13 500 - līdz 250 250.

Kā ziņots, bezdarba līmenis ASV šā gada augustā negaidīti palielinājās līdz 4,4% salīdzinājumā ar 4,3% jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājas spēkā regulējums, kas stiprinās klientu aizsardzību ieguldījumu jomā

Žanete Hāka, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 3. janvārī stājas spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz (pirmā līmeņa ES normatīvie akti) - Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR).

Jauno tiesību aktu galvenais mērķis ir stiprināt to klientu aizsardzību, kuri iegulda līdzekļus vērtspapīros un citos finanšu instrumentos, kā arī padarīt ES finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, samazināt sistēmiskos riskus, nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas.

  • Finanšu produkti tiks tirgoti regulētās tirdzniecības vietās. Jaunais regulējums sekmēs pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un piekļuvi tirdzniecības vietām, lai novērstu finanšu tirgu strukturālās nepilnības. Ievērojami mainīsies darījumu pārredzamība un uzraudzības iestāžu pilnvaras ierobežot tirdzniecību, tādējādi veicinot finanšu tirgus stabilitāti.Finanšu instrumentu tirgū parādīsies jaunas tirdzniecības vietas – Organizētas tirdzniecības sistēmas (OTS), lai pēc iespējas aptvertu neregulētus darījumus. OTS pastāvēs līdztekus esošajām tirdzniecības platformām, piemēram, regulētiem tirgiem. Šobrīd Latvijā darbojas tikai regulētais tirgus (birža) Nasdaq Riga un Nasdaq First North, kas ir reģistrēta kā daudzpusējas tirdzniecības sistēma, turpmāk ES finanšu tirgū ienāks arī jauni licencējamie subjekti – datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji.

  • Labāka pārredzamība. Ar jauno regulējumu pastiprinās pārredzamības prasības, kuras jāpiemēro pirms un pēc finanšu instrumentu tirdzniecības, piemēram, kad tirgus dalībniekiem ir jāpublicē informācija par finanšu instrumentu cenām. Atkarībā no finanšu instrumenta veida šīs prasības ir noteiktas atšķirīgi.

  • Ierobežotas spekulāciju iespējas. Tiek ierobežots finansiālu darījumu veids, kas var izraisīt pamatproduktu (piemēram, lauksaimniecības produktu) cenu krasu palielināšanos — ieviešot saskaņotu ES sistēmu, kas nosaka preču atvasināto instrumentu veidā glabājamo pozīciju ierobežojumus. Valstu iestādes var ierobežot pozīcijas lielumu, ko attiecīgie tirgus dalībnieki var glabāt preču atvasināto instrumentu veidā.

  • Noteikumu pielāgošana jaunām tehnoloģijām. Ir paredzētas arī specifiskas prasības, kas saistītas ar inovācijām finanšu sfērā, piemērām prasības tādiem tirgus dalībniekiem, kuri piedāvā automatizētās konsultācijas (robo-advice), vai algoritmisko tirdzniecību.Saskaņā ar jauno regulējumu ir jāievieš kontrolpasākumi tirdzniecības darbībām, ko ļoti lielā ātrumā veic elektroniski, piemēram, «augstas intensitātes tirdzniecību» (tirdzniecības veids, kurā izmanto datorprogrammas, lai veiktu tirdzniecības darījumus lielā ātrumā, izmantojot ātru finanšu datu atjaunošanu). Tehnoloģiju plašākas izmantošanas radītos potenciālos riskus mazina, apvienojot noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai šīs tirdzniecības metodes neapdraudētu pienācīgu tirgus darbību.

  • Ieguldītāju aizsardzības stiprināšana.Ievērojamas izmaiņas paredzētas arī klientiem sniedzamajā un pakalpojumu izmantošanas laikā pieejamajā informācijā. Klientiem turpmāk būs jāsaņem daudz detalizētāka informāciju par plānotajiem un faktiskiem izdevumiem un izmaksām, kas ir saistīti ar pakalpojumu, tajā skaitā summētā veidā, lai atvieglotu dažādus pakalpojumu salīdzināšanas iespējas. Tāpat papildus jau ierastai produkta piemērotības un atbilstības vērtēšanai pirms sniegt pakalpojumu, MiFID II nosaka prasības produktu pārvaldībai, lai izstrādātais un izplatītais investīciju produkts tiktu pielāgots gala klienta vajadzībām. Turklāt ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm jānodrošina, lai to darbinieku atalgojums vai izpildes novērtējumi nekādā veidā nebūtu pretrunā klientu interesēm. Piemēram, tas var notikt gadījumā, kad atalgojums vai izpildes mērķi rada stimulu darbiniekiem ieteikt kādu konkrētu finanšu produktu, nevis citu, kas labāk atbilstu klientu vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu 2019. gadā?

Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju platformas Bilderlings mārketinga direktors Dmitrijs Kuvšinovs, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā rakstā tiks apskatīts, kas 2019. gadā ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu un kādas tendences sagaidāmas maksājumu pakalpojumu jomā.

Finanšu regulējuma pastiprināšana

Masu medijos bieži stāsta par cīņu ar «krievu kapitālu» pasaules banku sektorā. Taču tas ir diezgan šauri. Runa nav vienkārši par kaut kādu «Krievijas kapitālu» ar «apšaubāmu izcelsmi», daudzām valstīm tagad nākas grūtāk strādāt globālajā finanšu pasaulē, jo viss kļūst caurspīdīgāks dažādām regulējošajām un pārbaudošajām iestādēm.

Pēc būtības tiek veikts globāls darbs – tiek savesta kārtībā starptautiskā naudas pārvedumu sistēma. No sākuma ASV parādījās likums «Par citu valstu teritorijās dzīvojošo un strādājošo fizisko un juridisko personu nodokļu nenomaksāšanas novēršanu», saīsinātais nosaukums FATCA (Foreign Account Tax Compliance Act). Pēc tam ar 2012. gadu tika uzsākts analītiskais darbs, lai izstrādātu automātiskas finanšu informācijas apmaiņas standartus nodokļu mērķiem – CRS (Common Reporting Standard).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru