Resursu kurpe sāk spiest 

Septembrī patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,6%, līdz ar to gada inflācija sasniedza 3,2%, kas ir straujākais cenu kāpums kopš pērnā gada aprīļa.

Pēteris Strautiņš - Luminor bankas ekonomists, 2018. gada 11. oktobris plkst. 8:51

Foto: LETA

Šoreiz ir mazāk cerību uz sekojošu inflācijas atslābumu, jo gan Latvijā, gan pasaulē izaugsmes resursu bāze kļūst arvien noslogotāka. Pasaules mērogā notiek cenu kāpums ekonomikai svarīgiem dabas resursiem, bet Latvijā arvien dārgāks kļūst cilvēku laiks. Vai tas ir labi vai slikti, lielā mērā ir interpretācijas jautājums. Savukārt nākotnē vērtējumu šiem notikumiem noteiks politikas veidotāju spēja reaģēt, pārvaldot riskus un uzturot sabalansētas izaugsmes iespējas.

3. oktobrī Brent naftas barela cena sasniedza 86 dolārus, kas ir augstākais punkts kopš 2014. gada novembra. Pakāpeniski paātrinās algu kāpums ASV, signalizējot par pārkaršanas riskiem pasaules lielākajā ekonomikā. Tas savukārt nozīmē augstāku naudas cenu jeb procentu likmes ASV dolāros un ar to saistītajās valūtās. Šis rezultāts novedīs pie investīciju finansēšanas izmaksu sadārdzināšanās.

Latvijā pusi gada inflācijas septembrī veidoja transports un mājoklis. Abos gadījumos tas ir galvenokārt enerģijas cenu kāpuma atspoguļojums. Turklāt ir runa ne tikai par importa enerģiju. Aizvadīto divu gadu laikā strauji kāpušas malkas un granulu cenas. Sākotnējo koksnes cenu grūdienu radīja applūdušie meži pērnā gada rudenī, bet cenas ir turējušās daļēji inerces dēļ, daļēji, pateicoties ļoti augstām koksnes cenām Ziemeļvalstīs.

Pārkaršanas riski tuvākajā nākotnē mūsu ekonomikā ir mēreni.

Svarīgākā labā ziņa datos – līdzīgi kā augustā, arī septembrī pakalpojumu cenu inflācija bija zem 3%, kas vēsta, ka pārkaršanas riski tuvākajā nākotnē mūsu ekonomikā ir mēreni. Taču, ja vien mūsu izaugsmi nepiebremzēs kāds ļoti nelabvēlīgs ārējais scenārijs, ar šiem riskiem varam saskarties jau diezgan tuvā nākotnē. Latvijas eksporta mašīna turpina radīt jaunus produktus un apgūt jaunus tirgus, bet kreditēšanas tendenču maiņa nodrošinās, ka patēriņš turpinās augt, arī pieprasījums vismaz pēc ēku celtniecības jaudām būs spēcīgs. Infrastruktūras būvniecības dinamiku noteiks spēja laicīgi sākt īstenot Rail Baltica projektu.

Varam secināt, ka līdz ar to aug naudas aprite ekonomikā, bet darbaspēka rezerves tiek izsmeltas. Tas, ka cilvēkiem parādās lielāka izvēle un pievilcīgāks piedāvājums darba tirgū, pats par sevi ir apsveicami, taču darba devējiem un arī politikas veidotājiem tas sagādā izaicinājumus. Dārgāks darbaspēks un citi resursi nozīmē, ka būs kritiskāk jāvērtē ražojamie produkti un īstenojamie investīciju projekti. Taču pārāk straujas pārmaiņas var radīt jucekli uzņēmumu plānos.

Kas par daudz, tas par skādi. Kad Eiropas Centrālās bankas monetārā politika, kas tiek veidota, domājot par eirozonas kopējiem rādītājiem, kļūs Latvijas vajadzībām par pārāk «vaļīga» jeb IKP pieaugumu veicinoša, atliks vien bremzēt ar fiskālās politikas palīdzību. Lai arī cik neiespējama vēlēšanu ēras atmosfērā varētu šķist doma, ka dzīve var kļūt pārāk laba pārāk ātri, šis jautājums var parādīties dienaskārtībā jau tikko ievēlētās Saeimas laikā.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 03. oktobris plkst. 12:46

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektā iepirkumu procedūra ir tik ļoti iekavēta, ka...

2018. gada 28. septembris plkst. 8:19

Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail, kas ir dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta īstenotājs, pagaidu...

2018. gada 27. septembris plkst. 17:36

Esošajā situācijā, manuprāt, skaidri izgaismojas problēmas sakne, kas ir kopuzņēmuma Rail Baltica...

2018. gada 27. septembris plkst. 15:22

Baibas Rubesas izšķiršanās par atkāpšanos no Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekta...

2018. gada 27. septembris plkst. 13:01

Rail Baltica kopuzņēmuma padome pagaidu izpilddirektora amatā iecēlusi RB Rail AS finanšu direktoru...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2018. gada 10. oktobris plkst. 8:51

Jaunākajā ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla pētnieku publiskotajā pasaules laimes...

2018. gada 09. oktobris plkst. 14:24

Septembrī gada inflācija pirmo reizi 13 mēnešu laikā pārsniedza 3%. Tiesa, jau...

2018. gada 09. oktobris plkst. 14:01

Šobrīd Latvijas satiksmes drošībai nav tie optimistiskākie laiki, bojāgājušo skaits uz ceļiem,...

2018. gada 09. oktobris plkst. 9:26

13. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā atkārtoti pārskatījām partiju programmas, atsaucām atmiņā...

2018. gada 05. oktobris plkst. 16:39

Pastāv uzskats, ka līdz ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju aizsardzības likumā...

2018. gada 05. oktobris plkst. 16:26

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības...

2018. gada 03. oktobris plkst. 8:35

Jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms Latvijā darbojas no šī gada sākuma,...

2018. gada 02. oktobris plkst. 18:02

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība....

2018. gada 02. oktobris plkst. 11:20

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma....

2018. gada 02. oktobris plkst. 8:40

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati rāda, ka 2017. gadā Latvijas...