Quantcast

Jaunākais izdevums

Ventspilī jaunus siltumtīklus būvēs SIA Ostas celtnieks. Kopumā plānots ieguldīt 1,3 miljonus eiro.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums izsludinātajā iepirkumā par jaunu centralizētu siltumtīklu būvniecību uzvarējusi SIA Ostas celtnieks, bet būvuzraudzību nodrošinās SIA CC3.

Siltumtīklu būvniecības iepirkums sastāv no divām daļām. Pirmā iepirkuma daļa paredz jaunas siltumtrases būvniecību 121 m garumā posmā no Rīgas ielas Nr.34 līdz Vasarnīcu ielai. Uzņēmuma Ostas celtnieks piedāvātā būvniecības līgumcena šai iepirkuma daļai ir 66 512 eiro.

Otrā iepirkuma daļa paredz jaunu siltumtrašu būvniecību 244 m kopgarumā Ūdens ielā 6, Kuldīgas ielā 13 un Strazdu ielā 5. Tāpat arī plānota siltumtīklu maģistrāles būvniecība no Vidumupītes pieslēguma līdz Lāčplēša ielas pieslēgumam. Šīs siltumtrases garums būs 286 m garumā. Uzņēmuma Ostas celtnieks piedāvātā būvniecības līgumcena 2. iepirkuma daļai ir 223 779 eiro.

Savukārt būvuzraudzības pakalpojums siltumtīklu būvniecībai, ko nodrošinās SIA «CC3», izmaksās 9 500 eiro.

Jaunu siltumtrašu būvniecība tiks veikta ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 40% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Kopējās projekta Centralizētu siltumtīklu būvniecība Ventspils pilsētā izmaksas ir 1,3 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centralizētās siltumapgādes sistēma Latvijā pēdējo gadu laikā ir ievērojami augusi un progresējusi, spējot sasniegt vairākus noteiktos mērķus, un daudzas Eiropas Savienības valstis mūsu centralizēto siltumapgādi var apskaust, Dienas Biznesa, Latvijas Gāzes un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas rīkotajā siltumapgādes forumā «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks» sacīja Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes priekšsēdētāja Ina Bērziņa-Veita.

Siltumapgāde veido 58% no kopējā enerģijas patēriņa Latvijā. Decentralizētā siltumapgāde veido 74% no kopējiem apjomiem, bet centralizētā siltumapgāde - 26%.

Centralizētā siltumapgāde lielā mērā augusi, pateicoties ES atbalstam, ieviesti arī viedie skaitītāji, bet individuālajā siltumapgādes sistēmā daudzās vietās saražotās siltumenerģijas uzskaite aizvien nenotiek, viņa uzsvēra.

Viens no siltumapgādes efektivitātes rādītājiem ir zudumi sistēmā. 2018.gadā vidējie zudumi centralizētās siltumapgādes tīklos bija 11,7%, turpretī vietējām siltumapgādes sistēmā puse ir apkures katli, kuru efektivitāte ir zem 60%.

«Individuālie katli neprot sekot līdzi energoefektivitātes rādītājiem, turklāt, uzliekot modernu katlu, tas nenozīmē, ka rādītāji būs labi,» atzina LSUA vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 3,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 0,1 %.

2019. gada 1. ceturksnī apstrādes rūpniecība pieaugusi par 5,0 %. Ražošanas apjomu izmaiņas lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs (kopā veido 56 %) bija atšķirīgas: pozitīvi ietekmēja pieaugums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,1 %) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, (par 13,4 %). Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 2,1 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,6 %.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms krities par 18,5 %, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 17,2 % un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 23,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšana varētu veicināt siltumenerģijas tarifu kāpumu, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija (LSUA) prognozē, ka atsevišķās pilsētās pieaugums varētu sasniegt pat 40%.

Šobrīd atbalstu obligātā iepirkuma (OI) ietvaros saņem 17 koģenerācijas stacijas, kas nodrošina centralizēto siltumapgādi dažādās Latvijas pilsētās, tajā skaitā Daugavpilī, Ogrē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē un Rīgā. LSUA norāda, ka, ja OIK tiks atcelta bez pārejas perioda, siltumenerģijas ražošana šajās pilsētās varētu ievērojami sadārdzināties, atsevišķos gadījumos pat apdraudot uzņēmumu spēju nodrošināt centralizēto siltumapgādi. Jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro publiski paziņojis, ka OIK, visticamāk, tik strauji atcelta gan netiks.

Liels trieciens

Tarifu pieaugums varētu skart aptuveni 996 tūkstošus cilvēku jeb teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kas siltumenerģiju iegādājas no valsts atbalstu saņemošajām stacijām, uzsver LSUA pārstāvis un uzņēmuma Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš. «Redzam, ka pilsētās, kur valsts atbalsts OI ietvaros stacijām beidzies plānveidīgi, siltumenerģijas tarifs paaugstinājies par apmēram 20%. Ja šis atbalsts tiktu pārtraukts sasteigti, pieaugums varētu būt vēl lielāks – 30 vai pat 40%. Uzņēmējiem ir nepieciešams laiks, lai atmaksātu ieguldītās investīcijas, kā arī pārorientētos un saprastu, kā siltumu ražot bez papildu finansējuma,» atzīst J. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā

Andris Vanags, "Fortum" biznesa vadītājs Latvijā, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) projekts ir nepilnīgs un neiezīmē skaidras nākotnes prioritātes, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd plāna projektā iekļauti vairāki mērķi, tajā skaitā paredzēts samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, palielināt enerģijas, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), īpatsvaru enerģijas gala patēriņā un transporta nozarē, atjaunot ēkas, izbūvēt jaunus starpsavienojumus, kā arī palielināt uzkrāto enerģijas ietaupījumu un moderno biodegvielu īpatsvaru enerģijas bruto gala patēriņā transporta nozarē. Lai gan vairāki eksperti norāda, ka jau tagad plāna projektā iezīmējas vairākas pozitīvi vērtējamas ieceres, atsevišķi nozares pārstāvji aicina NEKP pārstrādāt, jo tas ir nepilnīgs. EM sniegtā informācija liecina, ka plāna gala versija jāpieņem un Eiropas Komisijā (EK) jāiesniedz līdz šā gada 31. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltumapgādes nozare saskaras ar izaicinājumiem

Žanete Hāka, 23.09.2019

Jaunas tarifu izmaiņas varētu stāties spēkā jau pēc viena gada, tas ir, no 2020. gada 1. janvāra, taču tikai gadījumā, ja šā gada novembra sākumā (kad būs zināmi oktobra apjomi) tiks noskaidrots, vai 2019.gadā Latvijā patērētais gāzes apjoms (10 mēnešu faktiskais patēriņš un 2 mēnešu vidējais patēriņš, izmantojot pēdējo trīs gadu rādītājus, jo novembra un decembra rādītāji vēl nebūs zināmi) būs zem noteikta līmeņa.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvie enerģijas avoti turpina attīstīties, sekojot tehnoloģiju inovācijām; patlaban notiek darbs pie likumdošanas izmaiņām, sekojot ES klimata pārmaiņu ierobežošanas stratēģijām, un klimata pārmaiņas turpina diktēt nozares virzību.

Lai diskutētu par panākto progresu un jaunumiem siltumapgādes nozarē, Izdevniecība Dienas Bizness, Latvijas Gāze un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija 25. septembrī rīko ikgadējo siltumapgādes nozares pārstāvju diskusiju platformu – Siltumapgādes forumu «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks».

Darbs turpinās

Patlaban turpinās darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam (NEKP 2030) izstrādes. Kā skaidro Ekonomikas ministrija (EM), pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju un sabiedrības sniegto priekšlikumu analīzes ministrija nupat aktualizējusi NEKP 2030 redakciju, nosakot arī plānotos rīcības virzienus un pasākumu sarakstu. Patlaban zināms, ka NEKP 2030 būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai, un plāna ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Kā skaidro EM, plāna mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; nodrošināt resursu, it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai sasniegtu minētos mērķus, šobrīd plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos, tostarp ēku energoefektivitātes uzlabošana, energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā, kā arī transportā, ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana un citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

CFLA liek Daugavpils siltumtīkliem atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu

LETA, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar siltumapgādes uzņēmuma piesaistītā eksperta iespējamo interešu konfliktu Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu, kas izmaksāts jaunas šķeldas katlu mājas izbūvei.

CFLA iepirkumā "Izmaiņu projekta izstrāde, būvdarbu un autoruzraudzības veikšana jaunas biomasas katlu mājas ar kopējo uzstādīto jaudu 30 MW (ar papildus kondensācijas ekonomaizeru) izveidei Daugavpilī" konstatējusi Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu - interešu konfliktu.

Proti, CFLA noskaidrojusi, ka eksperts, kurš tika pieaicināts iepirkuma procedūras laikā iesniegto piedāvājumu vērtēšanai, no 2018.gada augusta līdz 2020.gada maija beigām bijis SIA "Steel Pro" tehniskais direktors. Savukārt "Steel Pro" ir katlu mājas būvnieku, piegādātāju apvienības "Axis Filter" dalībnieka UAB "Axis Tehnologies" apakšuzņēmējs, izgatavojot būvuzņēmējam iekārtu vai tās daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas enerģētikas koncerns «Fortum» izskata iespējas pārdot siltumtīklus Pērnavā un Tartu.

«Fortum» vadītājs Igaunijā Margo Kilaotss otrdien paziņoja, ka Somijas koncerns lēmumu pieņems nākamā gada sākumā, bet pagaidām sarunas ar potenciālajiem pircējiem nenotiek.

Viņš sacīja, ka «Fortum» ir biržas uzņēmums, tādēļ uzskatīja par savu pienākumu informēt, ka uzņēmumā ir sākts process, lai izvērtētu atsevišķu struktūrvienību nākotnes iespējas.

Pērnavas siltumtīkli pilnībā pieder «Fortum», savukārt Tartu siltumtīklos Somijas koncernam pieder 60%, bet 40% pieder Janeka Vēbera kontrolētajai kompānijai «Giga».

«Fortum» nolēma izvērtēt stratēģiju, tostarp iespēju pārdot kompānijas, kas nodarbojas ar apkures un dzesēšanas sistēmām Igaunijā un Joensū, Somijā. Koncerns informēja Helsinku biržu, ka šie uzņēmumi iegūtu no citas īpašnieku struktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017.gada septembri, šogad septembrī lielākajai daļai regulēto komersantu tarifi ir palikuši nemainīgi, pavisam neliela daļai ir vērojams tarifu kāpums, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Tas nozīmē, ka šī gada apkures sezonas sākums kopumā gaidāms bez lielām pārmaiņām.

Tarifus paaugstinājuši Cēsu siltumtīkli (no 60,7 uz 62,27 eiro/MWh (bez PVN)), Daugavpils siltumtīkli (no 48,97 uz 57,55 eiro/MWh (bez PVN)), Tukuma siltums (no 50,58 uz 51,37 eiro/MWh (bez PVN)) un Valmieras ūdens (no 46,98 uz 62,08 eiro/MWh (bez PVN)).

Savukārt tarifa samazinājums vērojams Rēzeknes siltumtīkliem – pērn septembrī tas bija 52,42, bet šogad 52,14 eiro/MWh (bez PVN).

Siltumenerģijas apgādes komersanti, kuriem netika apstiprināti jauni tarifi, noteikta tarifu piemērošanas kārtība iepriekš apstiprinātajiem tarifiem (līdz dabasgāzes tirgus atvēršanai). Ja komersanti neizmantoja atļauju pašiem noteikt siltumenerģijas tarifus, tad viņi piemēro SPRK apstiprināto tarifu pie dabasgāzes sistēmas operatora pēdējās publicētās dabasgāzes tirdzniecības cenas. Tādējādi salīdzinot šī gada septembra tarifu ar 2017.gada septembra tarifu, tie nemainās. Tas nozīmē, ka jauno apkures sezonu viņi sāk ar nemainīgiem tarifiem (līdz brīdim, kad SPRK tiks iesniegti jauni pieteikumi un pieņemti jauni lēmumi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kriminālprocesā pēc MTB iesnieguma par bijušo bankas darbinieku iespējamām nelikumībām figurē piecas personas

LETA, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā pēc «Meridian Trade Bank» (MTB) iesnieguma par bijušo bankas darbinieku iespējamām nelikumībām veiktas aizturēšanas, un lietā figurē piecas personas.

Tagadējā bankas valde vērsās Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) par bijušās padomes un valdes iespējamu iesaisti nelikumīgā kredītu piešķiršanā, kuru dēļ bankai varētu būt nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošie ENAP priekšnieka Pētera Bauskas parakstītie dokumenti liecina, ka pēc bankas iesniegumiem sākti trīs kriminālprocesi, kuri vēlāk apvienoti vienā lietvedībā.

VP preses pārstāve Ilze Jurēvica apstiprināja, šajā kriminālprocesā veiktas procesuālās darbības, tostarp personu aizturēšana. Patlaban divām personām ir piemērots aizdomās turētā statuss un vēl trīs cilvēki atzīti par personām, pret kurām sākts kriminālprocess.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozares pārstāvji neatbalsta Saeimas deputātu aicinājumu izstrādāt regulējumu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai no 31. marta.

Eksperti norāda, ka nepārdomāta un steidzīga OIK likvidēšana būtu smags trieciens gan Latvijas tautsaimniecībai un atjaunojamo energoresursu (AER) nozarei, gan valsts prestižam investoru acīs, kā rezultātā ilgtermiņā elektroenerģijas cenas tikai sadārdzināsies. DB jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā Saeima atbalstīja lēmuma projektu par OIK atcelšanu. Tajā deputāti aicina Ekonomikas ministriju (EM) steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai jau no šā gada 31. marta. Iepriekš EM OIK bija iecerējusi likvidēt trīs gadu laikā.

Jau šobrīd piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijā ik gadu samazinās, tāpēc šādu nepārdomātu lēmumu pieņemšana varētu vēl vairāk iedragāt ārvalstu investoru uzticību, uzskata enerģētikas eksperts Edgars Vīgants. «Šis lēmums arī būtiski apdraudētu AER mērķu izpildi. Zināms, ka Latvija iecerējusi panākt, lai 2030. gadā AER īpatsvars enerģijas kopējā gala patēriņā būtu 45%, kas patiesībā ir ļoti neliels pieaugums, jo Lietuva un Igaunija tajā pašā laikā no daudz zemākām pozīcijām apņēmušās sasniegt 50%. Tas, manuprāt, ir pierādījums tam, ka tas, kas pašlaik notiek, nav pareizi,» atzīmē E. Vīgants, atgādinot, ka joprojām nav izvērtēts, cik Latvijai izmaksās OIK atcelšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzsākta Latvijas – Krievijas robežpunkta Terehova pārbūve

Lelde Petrāne, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas «Terehova» modernizācija, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

«Uzsākām pirmo posmu noslogotākā Latvijas – Krievijas robežpunkta modernizācijā, kurā pilnveidosim kontroles infrastruktūru. Veiktie uzlabojumi dienestiem ļaus pārbaudes veikt ātri un efektīvi, samazinot laiku, kas jāpavada, šķērsojot robežu, un paaugstinās Eiropas Savienības ārējās robežas drošību, samazinot kontrabandas un drošības riskus,» skaidro K. Gruškevica.

Modernizācijas pirmajā posmā tiek attīstīta robežkontroles un muitas kontroles pamata infrastruktūra. Taps jauna ēka padziļinātajai kontrolei ar mūsdienīgām kontroles tehnoloģijām un tiks veikta ārējo inženiertehnisko tīklu (lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde, sakaru sistēmas un vājstrāvas) pārbūve. Kontroles zonā importa un eksporta plūsmā tiks pārbūvēti visi kontroles paviljoni, izvietotas elektroniskās informācijas zīmes, atjaunots ceļa segums, paplašināta kontroles zona negabarīta transportlīdzekļiem, lai palielinātu transportlīdzekļu caurplūdi un uzlabotu kontroles kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Spēle uz publiku miljonu vērtībā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OIK atcelšana ir kļuvusi par teju galveno aspektu jaunās valdības veidošanā. Vismaz tā to cenšas iztēlot atsevišķi politiķi. Vairāki KPV LV biedri paziņojuši, ka neatbalstīs Kariņa valdību, jo neesot redzama griba atcelt OIK, neraugoties uz to, ka Saeima nobalsoja, ka tas ir atceļams līdz 31. martam.

Ir pat izskanējuši atsevišķi paziņojumi, ka OIK atcelšana vispār esot pats būtiskākais valdības uzdevums. Tajā pašā laikā šie politiķi apzināti noklusē to, ka, OIK atceļot trīs mēnešu laikā, valsts zaudēs milzīgas summas tiesvedībās ar godīgiem uzņēmējiem un investoriem, jo ir ticis pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un soda naudas būs maksājamas no nodokļu maksātāju kabatām. Nav dzirdēts, ka tie, kas kaismīgi metas cīņā ar OIK un līdzīgi kā savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam atsaukušais Didzis Šmits uzskata, ka nekāds atbalsts atjaunojamajai enerģijai nav vajadzīgs, būtu konsultējušies ar nozari un siltumapgādes ekspertiem. Ja būtu aprunājušies, tad būtu sapratuši, ka vairākās pilsētās, zūdot atbalstam atjaunojamajiem energoresursiem, iedzīvotājiem būtiski pieaugs maksa par siltumapgādi. Taču kāda kuram daļa par iedzīvotāju siltuma rēķiniem, ja jācīnās pret tumsas spēkiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,5 %, eksportētajai produkcijai – par 0,6 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis nemainījās, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,1 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī siltumapgādē un gāzes apgādē. Cenu paaugstinošā ietekme bija elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu ražošanā.

2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 5,7 %, eksportētajai produkcijai – par 0,8 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 1,3 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

FOTO: Valmieras šķeldas katlumājai nosvinēti spāru svētki

Zane Atlāce - Bistere, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spāru svētki nosvinēti Valmieras šķeldu katlumājā, kas darbību plāno uzsākt 2020./2021. gada apkures sezonā. Projekta izmaksas ir 4,9 miljoni eiro, no kuriem 1,66 miljoni eiro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka būvniecības process norit pēc plāna un līdz ar spāru svētkiem esam soli tuvāk mūsdienīgai un dabu saudzējošai enerģijas ieguvei. Šobrīd iebetonētas nesošās grīdas, uzstādītas metāla konstrukcijas, tai skaitā – sijas, kolonnas, atsaites u.c., teritorijā ir ieklāta pirmā asfalta pamatkārta, kā arī uzstādītas ārējās inženierkomunikācijas. Šķeldas katlumājā pašreiz tiek pabeigta kurtuves montāža un uzstādītas citas iekārtas – ūdenssildāmais katls, multiciklons, elektrostatiskais filtrs, dūmgāzu kondensators, kā arī daļa dūmvadu un ventilatoru. Nākamais būvniecības posms paredz pabeigt lielo pamatiekārtu montāžu, samontēt sienas, uzstādīt jumtu. Ziemas periodā plānots pārbaudīt, kā darbojas iekšējie cauruļvadi, iekārtas un inženierkomunikācijas. Patlaban ap 70% AS «Valmieras Enerģija» saražotās siltumenerģijas tiek iegūts no dabasgāzes, taču jau nākamgad, palielinot no šķeldas saražoto siltuma apjomu, Valmieras pilsēta kļūs par piemēru, kā būtiski samazinot fosilo energoresursu izmantošanu siltumapgādē, var kļūt par neatkarīgu un zaļu pašvaldību,» skaidro SIA «Adven Latvia» un AS «Valmieras Enerģija» valdes loceklis Māris Kānītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 2,6%.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,7 %, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis pieauga par 0,4 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,2 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijas ražošanā, gāzes apgādē un elektroenerģijas tirdzniecībā. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 2,6 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis ir samazinājies par 3,8 %, eksportētajai produkcijai par – 1,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājušās par 1,6 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par – 1,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sāks Latvijas – Krievijas robežpunkta Terehova pārbūvi

Lelde Petrāne, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» noslēgusi būvdarbu līgumu ar iepirkuma uzvarētāju SIA «Monum» par Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas «Terehova» pārbūvi un modernizāciju, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Būvdarbu līguma cena ir aptuveni 6 miljoni eiro. Tāpat pērnā gada nogalē jau tika parakstīts līgums ar SIA «IslienaV» par būvuzraudzību par līgumcenu 129 335,70 EUR bez PVN.

«Projekta gaitā vairākās kārtās veiksim noslogotākā Latvijas – Krievijas robežpunkta daļēju pārbūvi, padarot pārbaužu veikšanu efektīvāku un ātrāku, kā arī uzlabojot iespējas muitniekiem un robežsargiem nosargāt valsts robežu, mazinot akcīzes preču kontrabandu un novēršot riskus drošībai. Esam gatavi uzsākt būvniecības darbus mēneša laikā no brīža, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas vadošā iestāde noslēgs finansēšanas līgumu par projekta ieviešanu. Saskaņā ar VARAM iepriekš pausto tas varētu būt šā gada martā, līdz ar to būvdarbus plānojam uzsākt šī gada aprīlī,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EM: Klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro, ceturtdien notiekošajā forumā "Enerģētikas un klimata plāns 2030 - ceļā uz ilgtspējīgu valsti" sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš.

EM eksperts klātesošos informēja par plānā ietvertajiem pasākumiem enerģētikas, transporta un ēku sektorā. Viņš stāstīja, ka plānā ietverta virkne pasākumu, lai padarītu "zaļāku" transporta sektoru, piemēram, veicinot autoparka atjaunošanu un sabiedriskā transporta izmantošanu. Tāpat plānā rosināts aktivizēt "zaļākas" degvielas izmantošanu plašā patēriņā, lauksaimniecībā, sabiedriskajā transportā, komerctransportā utt.

Kauliņš atzina, ka Latvijai ir iespējams sasniegt plānā nospraustos mērķus līdz 2030.gadam, ja pasākumi tiks īstenoti tā, kā iecerēts. Vienlaikus EM pārstāvis stāstīja, ka "zaļo" pasākumu īstenošanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro. Viņš arī minēja avotus, kur ņemt finansējumu, proti, Eiropas Savienības fondi, pašvaldību ikgadējie budžeti, emisiju kvotu izsoles u.c. "Ar gudru publiskā finansējuma izmantošanu šādi pasākumi ir īstenojami," uzsvēra Kauliņš. Jau ziņots, ka šogad 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tika izsludināts EM iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 18.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības, daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam būtiski draud samazināties ieņēmumi.

Kopējais iztrūkums tiek lēsts 75 miljardu eiro apmērā. Lai šo robu aizpildītu, varētu palielināt dalībvalstu iemaksas no 1,07% līdz 1,3% no IKP.

Vairākas ekonomiski spēcīgākās ES dalībvalstis iestājas pret šādu risinājumu, proti, nepiekrīt iemaksu palielināšanai.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 18. februāra numurā:

  • viedokļi - ES daudzgadu budžets 2021.–2027. gada periodam
  • aktuāli - sejas atpazīšanas tehnoloģijas attīstās
  • finanses - patukšots noguldījumu garantiju fonds
  • tēma - sadārdzinās banku pakalpojumi
  • intervija - Andris Bērziņš, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs, par ceļu uzturēšanu
  • enerģētika - siltumapgādē un enerģētikā ir virzība uz klimata mērķu sasniegšanu
  • energoefektivitāte - plašas iespējas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem
  • pasākumu organizēšana - "Shine Event" radošais direktors Ņikita Viderkers
  • tirdzniecība - maza formāta veikali ir aktuāli, tā "Narvesen" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena
  • tehnoloģijas - elektroauto kļūst pieejamāki
  • izstādes/semināri/konferences - intervija ar "Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel" vadītāju Niklasu Jonsonu
  • izstādes/semināri/konferences - jaunais daudzfunkcionālais biznesa komplekss "ATTA Centre"
  • brīvdienu ceļvedis ar Pēteri Bajāru, arhitektu birojs "OUTOFBOX Architecture"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Profesore: Brīnumus enerģētikā negaidiet un nemēģiniet turpināt shēmot

Db.lv, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzināmies, ka nākotnē brīnumu nebūs, brīnumus nepiedzīvojām ar OIK, tādēļ neticiet brīnumiem un nemēģiniet turpināt shēmot, savā prezentācijā, iezīmējot centralizētās siltumapgādes nākotni, Dienas Biznesa rīkotajā ikgadējā siltumapgādes nozares forumā Siltuma ražošanas ekonomika ilgtspējīgā valstī sacīja Rīgas Tehniskās Universitātes profesore, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga.

Pilnīgi skaidrs, ka klimats mainās, un enerģētiķi ir atbildīgi par to, kas notiek ar klimata pārmaiņām.

Tāpēc galvenais jautājums ir par to, kas ir šī brīža enerģētikas politikas trilemma. Tas ir jautājums par to, kādas oglekļa emisijas veidojas, ir energoapgādes drošums, kas ir pilnīgi citādāks nekā pirms 5-10 gadiem, galvenais jautājums ir energoefektivitāte un enerģijas izmaksas.

Ir pilnīgi skaidrs, ka, lai klimata pārmaiņas mazinātu, tiks ieviesti dažādi politiski instrumenti, un tiem, kas izraisa klimata pārmaiņas raisošās gāzes, būs jāmaksā. Klimats mainās, jau ka esam zem 2 grādiem vidējās globālās temperatūras pieaugumā, nevaram atļauties lielāku, tādēļ ir noteikti mērķi 2030.gadam. Tas ir globāls mērķis, tādēļ Latvija nevar teikt, ka tā ir maza valsts un to nekas neskar.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru