Jaunākais izdevums

Ja nerunājam par vienu periodu starp vēlēšanām, bet par attīstību gadu desmitu garumā, tieši investīcijas izglītībā un zinātnē ir tās, kas sniedz lielāko atdevi

Tā uzskata Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks, sarunā ar DB akcentējot, ka sazobe ar lietišķajiem pētījumiem vienmēr ir bijusi aktuāla, lai arī universitāte ir vairāk uz teorētiskām un plaša spektra zināšanām orientēta. Tradicionāli šī sazobe no biznesa viedokļa labāk ieraugāma dabaszinātnēs, medicīnā, datorzinātnēs, inženierzinātnēs. Tomēr, pēc I. Muižnieka domām, tā nav mazāk svarīga arī humanitārajā un sociālajā jomā. Viņaprāt, tā ir naiva iedoma, ka tikai ar inženieriem vai dabaszinātnēm vien varēsim atrisināt sabiedrības problēmas. «Mēs jau negribam to vilcienu, kviešus vai raženo cūku pašus par sevi, gribam tos lietot, turklāt lietot tā, lai tas nestu kādu labumu ne tikai katram atsevišķi, bet arī sabiedrībai. No šī skatu punkta, vērtējot inženierzinātņu un dabaszinātņu pienesumu, humanitārais un sociālais atbalsts tām ir ārkārtīgi nepieciešams,» pamato I. Muižnieks.

Fragments no intervijas:

«Esmu bieži sarcis gan par zinātnei atvēlēto, gan par to, cik lielu finansējumu Latvijā atvēl uz vienu studiju vietu. No malas to izprot kā tādu ārkārtīgu, varētu teikt debilismu. Kā lai citādi to nosauc? Ar aizsardzību ir tāpat. Mūsu partneri, ar kuru viedokli mēs, par laimi, esam spiesti rēķināties, saka – ja jūs paši neieguldāt savā aizsardzībā, kāpēc mums mesties un aizstāvēt jūs? Ar zinātni ir līdzīgi: ja neesam spējīgi savu sabiedrību attīstīt tā, kā Eiropa kopēji vienojusies par zināšanās balstītu ekonomiku, tad kāpēc Eiropai jāiesaistās? Pārvērtīsim jūs par aborigēnu brīvdabas muzeju – koklējiet un staigājiet pastalās! Bet jautājums ir – vai par to ir gatava balsot tauta?

Turklāt ir jāskatās kopā, jo no izglītības atrauta zinātne pie mums nepastāv. Ja vēlamies lai pielietojamos pētījumus šeit veiktu ārvalstu lielās kompānijas, nepieciešami redzamāki sasniegumi zinātnē un plašāka izglītības bāze.»

Visu interviju Par finansējumu esmu sarcis bieži lasiet 15. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Edurio piesaista rekordlielu atbalsta grantu 1,86 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītais izglītības kvalitātes uzlabošanas risinājums Edurio saņēmis Eiropas Savienības izpētes un inovāciju grantu programmas Horizon 2020 atbalstu 1,86 miljonu eiro apmērā uzņēmuma tālākai attīstībai un izglītības kvalitātes pilnveidei Eiropas mērogā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Dibināts 2014.gadā, Edurio ir pirmais latviešu jaunuzņēmums, kam izdevies piesaistīt tāda apmēra Horizon 2020 programmas atbalstu, kas plaši pazīstama ar sīvo konkurenci, augstajiem vērtēšanas kritērijiem, kā arī apjomīgu atbalstu uz inovācijām vērstu produktu un pakalpojumu attīstībai.

«Pagājušo divu gadu laikā strādājot ar platformas izstrādi un testēšanu, Edurio ir sadarbojies ar vairāk nekā 200 skolām un ieguvis vērtīgus padomus no skolu vadītājiem, izglītības pārvaldēm, ministrijas, LIZDAs, Iespējamās Misijas un citiem izglītības sistēmā iesaistītajiem. Bieži var dzirdēt ziņas par izglītības sistēmā valdošajām problēmām, tomēr mēs visur esam guvuši lielu atbalstu, kas pierāda - Latvijā visām iesaistītajām pusēm no sirds rūp izglītības kvalitātes uzlabošana. Bez šī atbalsta un pārliecības, ka mēs veidojam kaut ko noderīgu, mums nebūtu iespēja pretendēt uz Horizon 2020 finansējumu. Tāpēc, pateicībā par Latvijas izglītības sistēmas iesaisti Edurio attīstībā, uz projekta darbības laiku mēs nodrošināsim visām Latvijas skolām pieeju Edurio bez maksas. Tāpat ar šo finansējumu mēs varēsim ne tikai turpināt un paātrināt tehnoloģisko platformas attīstību, bet arī izstrādāt papildus aptauju saturu un datu analīzes iespējas sadarbībā ar University College London Institute of Education, kas ir pasaulē vadošais izglītības pētniecības institūts,» uzsver Ernests Jenavs, Edurio līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Divas pēdas apģērbi palīdz jaunajām māmiņām, arī barojot mazuli ar krūti, izskatīties skaisti un sievišķīgi.

Specializētas kleitas, tunikas, džemperi, krekliņi, džemperkleitas – apģērbs, kurā jaunā māmiņa savu mazuli var pabarot, esot kino, kafejnīcā, sēžot parkā uz soliņa vai pat koncertā un neuztraucoties par mulsinošiem un neērtiem brīžiem. Tāds ir Sanitas Olderes - Haitinas biznesa mērķis. Piedzīvots gan arī sāpīgs brīdis – biznesa ideja nokopēta mēnesi pēc laišanas tirgū.

Meklējot sirdslietu

«Man šī ideja neienāca prātā nejauši vai kā atklāsme. Tā bija daudzu iepriekš veikto soļu un lēmumu rezultāts,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu vadībzinātnē ar novirzienu mārketings, viņa strādājusi dažādās vietās kā biroja vadītāja, kā pārdošanas un mārketinga vadītāja, tomēr jutusi, ka šis darbs nedod dzīvē prieku. «Manā dzīvē pienāca brīdis, kad visam bija jāmainās. Pilnīgi visam! Dzīvei, domāšanai, darbam. Iestājos «bezdarbniekos» Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Vienā no tikšanās reizēm ar konsultantu, kārtējo reizi izskatot piedāvātos variantus biroja darbiem («Jums taču ir tāda pieredze un izglītība,» man teica.), lūdzu piedāvāt man kursus, lai varu paplašināt savu redzesloku, iegūt jaunu profesiju un atrast savu sirdslietu. Tas bija pagrieziena moments manā dzīvē. Pateicoties NVA atbalstam, saņemot gan pabalstu, gan arī kompensāciju ceļa izdevumiem un katru dienu braucot no Ādažiem uz Rīgu, deviņos mēnešos apguvu drēbnieces profesiju,» stāsta jaunā uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augstākā izglītība gaida Junkera vitamīnus

Raivis Bahšteins, 10.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar gandrīz 600 miljonu eiro «ielāpu» zinātnes un augstākās izglītības kleitā Latvijā likteņa varā atstātās nozares varētu posties uz šajā jomā attīstīto valstu balli

Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis rēķina, ka no plānotā 600 miljonu eiro «lētā» kredīta no Eiropas Investīciju bankas tautsaimniecība var iegūt miljardos mērāmu atdevi.

Kā iesaiste Junkera investīciju plānā veicinās augstākās izglītības attīstību un kvalitātes veicināšanu?

Iespēja izmantot lētos kredītus Junkera plāna ietvaros atbalsojas akūtajā līdzekļu nepietiekamībā augstākajai izglītībai un zinātniskajai pētniecībai, arī inovatīvajai darbībai. Pēc finansējuma no iekšzemes kopprodukta esam pēdējā vietā Eiropā kā inovāciju indeksā, tā izglītībā un zinātnē. Jau vasarā izskanēja pavisam vienkāršs priekšlikums – saskaitām, cik nepieciešams, lai sasniegtu likumā noteikto 1,5% no IKP šīm jomām, un aizņemamies šo summu ilgtermiņā. Visā pasaulē, īpaši ASV, visiem ir skaidrs, ka, ieguldot vienu ASV dolāru kvalitatīvā universitātē, atdeve sabiedrībai ir astoņi vai pat desmit dolāru, ja universitāte ir augsta līmeņa. Ieguldījums tautas izglītībā un zinātnē ir tā joma, kurā nevar aizšaut garām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 28.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumi ceļu un dzelzceļu infrastruktūras projektos visā Latvijā šogad un turpmākajos divos gados būs viens no būtiskiem ekonomikas "sildīšanas" instrumentiem Covid-19 krīzes pārvarēšanas periodā.

Ķekavas apvedceļa būve būs pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts Latvijā, kas tiks realizēts atbilstoši starptautiskajiem standartiem un praksei.

"Rail Baltica" projekts Latvijas tautsaimniecībā nesīs aptuveni divu miljardu eiro investīcijas, no kurām 85% finansē Eiropas Savienība.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. aprīļa numurā:

  • viedokļi - Covid-19 un ierobežojumu atcelšana
  • aktuāli - nozaru nodokļi valsts kopbudžetā
  • tēma - ieguldījumi ceļu infrastruktūrā; kā virzīsies "Latvijas Valsts ceļi", "Rail Baltica", "Latvijas Dzelzceļš" projekti
  • investors - nafta ārpus rāmjiem
  • atkritumu apsaimniekošana - pēc pandēmijas var pamosties plastmasas krīzē
  • izglītība Latvijā skaitļos un faktos
  • izglītība - saruks izglītības eksportspēja
  • izglītība - kā radīt jaunu televīzijas kanālu trijās nedēļās
  • kreditēšana - mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt
  • nekustamais īpašums - idejas aktīva dzīvesveida ciematam
  • e-komercija - kā no ziediem radīt "Deliv" pārtikas piegādi
  • bizness reģionos - ģimenes saimniecība z/s "Kliģeni"
  • tehnoloģijas - mājās palicējus piesaista TV
  • brīvdienu ceļvedis - Armands Muižnieks, dzīvesstila ekskursiju vadītājs un lektors

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Anatomy Next digitālos mācību līdzekļus izmanto Vašingtonas Universitātē Sietlā

Anda Asere, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divos gados uzņēmumam ir izdevies nonākt līdz klientiem; šobrīd Anatomy Next digitālos mācību līdzekļus izmanto zobārstniecības katedrā Vašingtonas Universitātē Sietlā.

«Esam sapratuši, ka interese ir vairāk par individualizētiem risinājumiem, kas pielāgoti katrai skolai, pasniedzējam un konkrētajai tematikai. Visi mācās vienu un to pašu anatomiju, bet veids, kā par to pastāstīt, katram ir nedaudz atšķirīgs. Tieši šī atšķirība ir galvenais, kas interesē skolas, – vismaz pagaidām, kamēr vēl pa gaisu nelido mašīnas un kamēr vēl atrodamies XX gadsimta izglītībā. XXI gadsimta izglītībai jābūt diezgan individualizētai. Pāreja notiek lēni, bet šis ir ļoti interesants process,» atzīst Uldis Zariņš, SIA Anatomy Next līdzdibinātājs. Sandis Kondrāts, cits Anatomy Next līdzdibinātājs, piebilst, ka izglītība un medicīna ir divas konservatīvākās nozares. Kā piemēru viņi piesauc jaunu medikamentu izstrādi – paiet pieci līdz 15 gadi, kamēr tie nonāk tirgū. Anatomy Next medicīnas izglītības produkts dienasgaismu ieraudzīja 2017. gada janvārī – pēc tam, kad kopš 2016. gada septembra viņi bija cītīgi strādājuši pie tā. Formāli komanda ar to strādā jau kopš 2012. gada, bet pēc būtības viņu interesei par anatomiju ir vēl senāka vēsture – abi ir tēlnieki un savā darbā vēlējās precīzi atveidot cilvēka anatomiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cilvēki Latvijā varētu saņemt lielākas algas un pensijas, būs jāīsteno pārkārtojumi ne tikai izglītības, veselības aprūpes jomās, bet arī jāveic reāla birokrātijas samazināšana un jānodrošina taisnīgums, to intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās Vienotības Ministru prezidenta amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Viņaprāt, valdības pamatuzdevums ir radīt situāciju, lai algas pieaugtu, nevis pārkarsējot ekonomiku un iegāžot uzņēmumus mīnusos, bet gan piesaistot tās investīcijas, kas spēj sekmīgi izmantot cilvēkkapitāla iespējas.

Fragments no intervijas

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Svarīgākais jautājums Latvijā ir algas, lai vidējā alga valstī pieaugtu no pašreizējā nepilna 1000 eiro mēnesī līdz 1500 eiro. Būtībā tas ir pieaugums par 50%. Lai šāds scenārijs varētu notikt, ir jārisina vairāki svarīgi uzdevumi dažādās jomās – veselības aprūpē, izglītībā, birokrātijas mazināšanā visos iespējamos līmeņos. Šajā kontekstā svarīgs aspekts ir taisnīgums un tiesiskums, kā arī nedrīkst novērsties no drošības (iekšējās un ārējās) jautājumiem. Koncentrēšanās darbam šajās piecās jomās arī ļautu sasniegt izvirzīto mērķi – vidējo algu 1500 eiro, jo alga būtībā ir tautsaimniecības atspulgs katra cilvēka makā. Proti, ja spējam pārdot dārgas preces un pakalpojumus, tad varam atļauties lielas algas, ja nevaram realizēt augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus, tad nevarēsim arī atļauties maksāt lielas algas. Diemžēl Latvijā ir uzņēmumi, kuri darbojas, pamatojoties uz vēsturisko situāciju, – lētu, mazkvalificētu darbaspēku, kura pamatotajām prasībām par lielāku algu rodas jautājumi par šo uzņēmumu sekmīgu tālāku pastāvēšanu, jo zemākas izmaksas būs tepat netālu esošajā Baltkrievijā, Ukrainā un citās zemēs. Tāpēc, lai šādu risku mazinātu, būs nepieciešama pāreja uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vidējā izglītība sevi nav izsmēlusi

Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs ietekmi arī uz vidējās izglītības apguvi. Pretēji apgalvojumiem, ka vidusskola nav domāta visiem, tieši šajā dzīves posmā jaunieši saņem galveno izrāvienu.

Līdz pamatskolas absolvēšanai lielākā daļa skolēnu vēl nezina, ko dzīvē vēlas darīt, turklāt neviens arī nav gatavs uzreiz integrēties darba tirgū. Tieši trīs vidusskolā pavadītajos gados liela daļa jauniešu kļūst patstāvīgi. Vidējā izglītība ir nepieciešama tieši zināšanu, nevis diploma dēļ.

Vidējā izglītība nepieciešama ikvienam

Runājot par vidējās izglītības apguvi, protams, jāizskata dažādi veidi un formas. Tiem jauniešiem, kuriem jau pēc 9. klases ir skaidra vīzija par to, ka viņi savu nākotni vēlas saistīt ar akadēmisko vidi, sociālajām zinātnēm vai inženierzinātnēm, piemērotāka būs vispārējā vidējā izglītība. Tiem, kuriem tuvākas praktiskās lietas - profesionālā izglītība. Vēl daļai – tālmācība. Taču kopumā ir skaidrs, ka vidējā izglītība nepieciešama ikvienam. Pievēršoties dažādām izglītības ieguves formām, saskaramies ar virkni stereotipu. Šobrīd vidējā profesionālā izglītība Latvijā ir ļoti labi attīstīta, īpaši infrastruktūras un materiāli tehniskā nodrošinājuma jomā, taču no padomju laikiem joprojām saglabājušies dažādi stereotipi. Profesionālās izglītības iestādes organizē virkni augsta līmeņa pasākumu, piemēram, nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia u.c. Mācību procesa pilnveidē aktīvi iesaistās arī darba devēji, tiek piesaistīti jauni pedagogi no nozarēm un kopējā kvalitāte ir augsta, taču liels mājasdarbs vēl veicams pie profesionālās vidējās izglītības tēla uzlabošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Valsts atbalsts start-up uzņēmumiem – ir vieta izaugsmei

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. janvārī stājās spēkā Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, savukārt 7. februārī Ministru kabinets apstiprināja detalizētu atbalsta sniegšanas mehānismu.

Viennozīmīgi ir apsveicamas Ekonomikas ministrijas darbības, veidojot atbalsta saņemšanas sistēmu jaunuzņēmumiem (start-up). Tāpat ir skaidrs, ja mērķi – izveidot jaunu un modernu ekonomiku un Latvijai kļūt par start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijā – izdosies sasniegt, ieguvēji būs visi.

Tomēr, veicot nedaudz plašāku analīzi, rodas pamatoti jautājumi, vai apstiprinātais regulējums sasniegs izvirzītos mērķus? Jau šobrīd var redzēt, ka regulējumā ir vieta uzlabojumiem un ļoti iespējams, ka atbildīgajām institūcijām pēc darbības programmas uzsākšanas, būtu vērts veikt esošā regulējuma izvērtējumu no vairākiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopējā 7,65 miljardu eiro lielā 2016. gada valsts budžeta izdevumu portfeļa 1,41 miljards eiro jeb gandrīz piektdaļa tiks izlietota investīcijām, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī kopumā šī un nākamā gadu griezumā plānotais investīciju apjoms ir stipri līdzīgs (salīdzinot tas pat varētu sarukt par apmēram 3%), skatot katru funkcionālo kategoriju atsevišķi, izmaiņas ir vērā ņemamas. Ievērojamākais samazinājums ir sociālai aizsardzībai, kur tiks investēts par 8,21 miljonu eiro jeb 88,8% mazāk nekā šogad. Līdzīgi ir ar vides aizsardzību, kur šī gada investīcijas ir par 84,3% lielākas, sasniedzot 127,53 miljonus eiro. Viena no retajām ministrijām, kas DB varēja paskaidrot FM uzrādītās acīmredzamās izmaiņas,– Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) – norāda, ka samazinājums saistīts ar faktu, ka 2015. gadā noslēdzas ES fondu plānošanas periods 2007.–2013. gadam, bet finansējums ES fondu līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai jaunajā plānošanas periodā 2014.–2020. gadam vēl netiek atspoguļots resoru budžetos. Līdz ar to, visdrīzāk, investīciju apjoms pieaugs. Vēršoties pēc papildu skaidrojuma pie Ekonomikas ministrijas, tās pārstāve rakstiski atbildēja, ka «diemžēl mani kolēģi nemācēja teikt, kādas pozīcijas šajās sadaļās saskaitītas. EM programmās nav šādu summu, līdz ar to nevaram sniegt skaidrojumu par tām».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Latvijai vēl stāvs kalns kāpjams

Žanete Hāka, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā recesija ir beigusies, un līdz ar to visas Baltijas jūras reģiona valstu ekonomikas aug, bet izaugsme ir pieticīga, liecina Swedbank Baltijas jūras indeksa apskatā iekļautā informācija.

Indeksa rādījums Latvijai ir nedaudz samazinājies. Sniegums ir labāks nekā Polijai un Krievijai, bet tas atpaliek gan no reģiona vidējā, gan no Igaunijas un Lietuvas sasniegtā. Populisma vēsmu pieaugums pasaulē palielina protekcionisma draudus, kas negatīvi ietekmēs Latvijas ilgtermiņa izaugsmi. Uz eksportu balstīts izaugsmes modelis joprojām ir vienīgais modelis, ar kura palīdzību Latvija var sasniegt ilgstoši strauju un ilgtspējīgu izaugsmi. Latvija atgūstas no tirdzniecības plūsmu krituma uz Krieviju un apgūst jaunus tirgus Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Preču cenu kāpums pasaulē un ārējā pieprasījuma uzlabošanās palīdzēs eksportam augt nedaudz straujāk nākamajos gados. Tomēr eksporta izaugsmei nepieciešamas strukturālās reformas un konkurētspējas stiprināšana, kur Latvijai vēl ļoti stāvs kalns kāpjams, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Latvija zaudē piecas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Prioritātes – kvalitāte, pieejamība un konkurētspēja

Kristīne Stepiņa, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska sola piebremzēt investīcijas izglītības un sporta infrastruktūrā, galveno uzmanību pievēršot saturam un cilvēku kapitālam.

Plānots pārskatīt vairākām sporta būvēm piešķirto finansējumu, iespējams, par valsts budžeta naudu tomēr netiks būvēts Ventspils peldbaseins un Jēkabpils multifunkcionālā sporta halle.

I. Šuplinska ir sākusi izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) administratīvā aparāta vētīšanu un pedagogu skaita un likmju apkopošanu, jo līdzšinējie dati neatspoguļojot patieso situāciju. Tāpat viņa startē ar iniciatīvu ieviest augstskolu beidzējiem, kuri mācās par budžeta līdzekļiem, nosacījumu obligāti atstrādāt noteiktu termiņu iegūtajā profesijā Latvijā – nākamajā gadā tiek plānoti pilotprojekti divām profesijām – pedagogiem un inženieriem – IT jomas speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperti: Latvijas ekonomikā zemākais punkts aiz muguras, izaugsme kļūs straujāka

Žanete Hāka, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālās nenoteiktības un negatīvo risku plīvuru, pērn Eiropas ekonomika ir augusi spējāk, nekā gaidīts, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik noskaņojums ir diezgan labs un liek domāt, ka arī nākamgad izaugsme varētu būt diezgan solīda. Bet riski saglabājas – neziņa par Trampa īstenoto politiku, vēlēšanas Eiropā, Brexit ietekme, ģeopolitiskā situācija. Izaugsme Eiropā Latvijai nozīmē augošus eksporta tirgus, kas kopā ar Eiropas Savienības fondu projektu straujāku ieviešanu un investīciju aktivitātes kāpumu sekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Investīcijas izcels no krīzes būvniecību, kas veidos jaunas darba vietas. Bezdarbs saruks straujāk, un spiediens uz algām pastiprināsies. Ekonomikas izaugsmes zemākais punkts jau ir aiz muguras, un šajā un nākamajā gadā ekonomikas izaugsme būs ap 3%, kas ir turpat divreiz straujāka nekā pērn. Tomēr mēs varam un mums vajag augt straujāk. Ekonomikas vārgums pērn ir kārtējo reizi apstiprinājis, ka bez kvalitatīviem uzlabojumiem izaugsme būs vārga. Aktivitātes augstākajā izglītībā un valdības uzstādījums jau pavasarī izlemt nodokļu politikas nākotni mudina cerēt, ka ledus ir mazliet iekustējies, bet īstā ledus iešana vēl priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomists: Apbrīnojama ir sabiedrības spēja saredzēt problēmas tur, kur patiesībā vērojams panākums

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lasot par kādas jaunbūvētas rūpnīcas vai lielveikala potenciālo ekonomisko ietekmi, līdz šim vissvarīgākā šķita informācija, cik jaunas darbavietas tiks radītas.

Hronisks darbavietu trūkums – nopietna kaite, kas Latvijā bija vērojama visus šos gadus pēc neatkarības atjaunošanas, izņemot īsu tautsaimniecības pārkaršanas periodu (2005.–2007. gadā). Visus šos gadus jautājums, kādas darbavietas tiks radītas (kvalitāte, darba ražīgums un atalgojums - šie trīs faktori ir savstarpēji saistīti), šķita otršķirīgs. Pašlaik situācija mainās – darbavietu skaitam tuvojoties piesātinājuma punktam, izšķiroši svarīga kļūst to kvalitāte. Tas paver iespēju padarīt ekonomikas izaugsmi par ietverošu, t.i., lai labumus no «vidējā ienākumu līmeņa kāpuma» beidzot izjustu ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Pēc diezgan vāja 2016. gada - ekonomikas izaugsmes temps aizvadītajā gadā vairāk nekā dubultojās (līdz aptuveni 6% 2017. gada 3. ceturksnī). Strauji augošai apstrādes rūpniecībai kā tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēks pievienojās investīcijas un būvniecība, kas iepriekš stagnēja, bet 2017. gadā guva impulsu saistībā ar Eiropas fondu apguves aktivizēšanos. Darba tirgus kļuva visai labvēlīgs darba ņēmējiem, un bezdarbs patlaban ir zemākais deviņu gadu laikā. Brīvo darba vietu skaits būtiski pieaug, par uzņēmēju plāniem palielināt štata vietas liecina arī to atbildes aptaujās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtisks maksas kāpums sagaidāms Latvijas Universitātes studiju programmās. Bezmaksas izglītība vēl aiz kalniem.

Nākamajā akadēmiskajā gadā resursu ietilpīgajām Latvijas Universitātes (LU) studiju programmām maksa celsies līdz 20%, pārējām programmām pieaugums būs mazāks vai nemainīsies. Par aptuveni 50 eiro nākamajā studiju gadā sagaidāms vidējais studiju maksas pieaugums Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Daudzās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Somijā, Norvēģijā un Dānijā, augstākā izglītība ir bez maksas. Arī Latvijā ik pa brīdim izskan populistiski solījumi virzīties uz bezmaksas augstāko izglītību, taču joprojām par mācībām jāmaksā visiem tiem, kuri netiek pie budžeta vietām. Jaunā izglītības un zinātnes ministre bezmaksas izglītību nesola, bet vēlas palielināt budžeta vietu skaitu tajās nozarēs, kurās tiek prognozēts būtisks speciālistu trūkums, pirmkārt, informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pienākot Nacionālā attīstības plāna 2020 (NAP) vidusposmam, ir iespējams izvērtēt Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumu valsts kopējās attīstības veicināšanā ilgtermiņā. Ap 80% no NAP uzdevumiem tiek īstenoti tieši ar ES fondu atbalstu un veicina paliekošu reformu īstenošanu, kas nepieciešamas valsts attīstības kāpināšanai, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Lauma Silakaktiņa.

FM atzīmē, ka ES fondu investīcijām ir liela makroekonomiskā ietekme – Eiropas Komisija aplēsusi, ka 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu ieguldījumi 2015. gadā nodrošinājuši Latvijas ekonomikai 5% IKP pieaugumu. Minētajā periodā Latvijā radītas 5000 paliekošas darbavietas, izbūvēts un rekonstruēts 991 km autoceļu, apmācīti un pārkvalificēti 148 618 bezdarbnieki un darba meklētāji, paaugstināta energoefektivitāte 741 daudzdzīvokļu ēkā, sasniegti vēl daudzi citi būtiski rezultāti. Līdzīgs ES fondu pienesums Latvijai tiek prognozēts arī šajā plānošanas periodā.

ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā investīcijas daudz ciešāk kā iepriekš tiek sasaistītas ar nozaru ilgtermiņa attīstības stratēģijām un strukturālajām reformām. «Atsevišķos gadījumos tas ir prasījis vairāk laika analīzei un priekšlikumu izstrādei pirms ieguldījumu uzsākšanas, piemēram, izglītības iestāžu tīkla optimizācijā, izglītības satura reformā un reformās veselības nozarē. Tā kā tās ir ļoti nepieciešamas un ilgi gaidītas reformas, ieguldītais darbs noteikti nākotnē sniegs atdevi efektīvākā un veiksmīgākā nozaru darbībā,» skaidro FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Evolution Gaming: Investori vērtē, vai darbaspēks pieejams uzreiz, nevis kāda būs politika nākotnē

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem, lai lemtu par darbības uzsākšanu kādā valstī, būtiski ir tas, vai darbaspēks ir pieejams uzreiz, nevis kāda būs valsts politika nākotnē darbaspēka palielināšanai, diskusijā Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā? uzsvēra Evolution Gaming pārstāve Zita Zilgalve.

Kad uzņēmumi plāno investīcijas, tas ir īss periods, lēmumi tiek pieņemti 3-4 mēnešu laikā un viens no galvenajiem aspektiem ir darbaspēks – kur to dabūt un kā ievest. Šie aspekti izslēdz domāt par tādiem punktiem, vai būs ilgtspējīgs darbaspēks vai izglītība, jo darbaspēku uzņēmumam vajag šobrīd, viņa uzsvēra.

«Latvija augsti kvalificētam darbaspēkam vairs nav lēta valsts, līdz ar to rodas jautājums, kas valsti padara atraktīvu investīcijām šobrīd?» viņa uzsvēra.

Līdz ar to, kā investori lūdzam valsti palīdzēt, lai darbaspēku var dabūt šodien un lai valsts šos darbiniekus nākotnē palīdzētu integrēt, piebilda Z. Zilgalve.

LASI VĒL:

Cemex: Negodīgas konkurences dēļ apturējām investīcijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas medicīnas konkurētspējas šķautne ir tās cilvēciskums, te klīnikas nepārvērš par tehnikas garāžām

«Nebija jābūt Einšteinam, lai redzētu, ka tuvojas krīze,» par savlaicīgo aktīvu daļu pārdošanu iepriekšējā desmitgadē saka Nordic & Baltic Property Group padomes loceklis Tomass Lindeborgs. Pēckrīzes jaunās investīcijas ir tēmētas uz skandināviem, kas optimizē biznesu pašu mājās.

Jūs mērķtiecīgi esat ieguldījis Premium Medical klīnikā Rīgā, iznākumā kļūstot par īpašnieku. Vai tas norāda uz jūsu pārliecību par privātās medicīnas nākotni Latvijā?

Tad jāsāk ar manu filozofiju. Es esmu muļķa zviedrs. Nāku no vides, kurā viss darbojas un peļņa ir paredzama, tāpēc nevajag baidīties, ka valsts tev ko atņems vai karš izpostīs. Bet investīciju konkurence Skandināvijā un Lielbritānijā ir baismīga. Mums ir liela vidusšķira, kas daudz iemaksā pensijās, tāpēc pensiju fondu nauda agresīvi dzenas pakaļ peļņas iespējām. Man kā privātajam investoram tas nozīmē ārkārtīgu konkurenci, tāpēc mani jau sen ir saistījušas attīstības ekonomikas, Baltiju ieskaitot, kur sāku darboties ap 2002. gadu. Man ļoti patīk jūsu valstis, bet pašā sākumā šeit bija slikta likviditāte, tāpēc bizness vairāk bija Krievijā. Saprotams, tagad situācija ir mainījusies. Bet es gribēju teikt, ka atšķirībā no vietējiem Baltijā, Krievijā un arī Ķīnā, kur man ir dažas investīcijas, mans horizonts ir daudz tālāk – tā nav ātrā nauda. Tāpēc mana nonākšana šeit ir mazākās konkurences dēļ, un ieguldījis es esmu aktīvos, kas man dos priekšrocības ilgtermiņā, ne tūdaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru