Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Nav šaubu, ka potenciālais a/s Liepājas Metalurgs investors ir nopietns, un viņš piekrīt noteikumiem, kas viņam ir izvirzīti. Jautājums ir – vai šis investors būs ar mieru šos noteikumus juridiski apstiprināt, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

«Katrā gadījumā investors ir ar pieredzi šajā nozarē un viennozīmīgi ar spēju darboties. Investora izvēle ir viņa paša rokās, bet par to, ka viņš ir nopietni vērtējams, man šaubu nav,» pauda prezidents, skaidrojot, ka investors atbilst visiem priekšnosacījumiem – viņam esot gan pieredze un profesionalitāte, gan līdzekļi, ko ieguldīt.

«Jautājums par investora atbilstību ir vēl tehniski jāizvērtē, bet es uzskatu, ka cilvēks, kas tika piedāvāts, ir ar pietiekamu potenciālu, lai varētu turpināt darbu,» pauda prezidents.

Valdības noteiktais investīciju apjoms, kas būtu jāiegulda a/s Liepājas Metalurgs investoram, ir 30 miljoni Ls, lai rūpnīca varētu atsākt darbu, atgādināja A. Bērziņš.

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Es sev uzticos un nesaskatu sevi kā apdraudējumu Latvijas drošībai, preses konferencē sacīja aviokompānijas AirBaltic investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess.

Ralfs Dīters Montāgs-Girmess uzsvēra, ka 100% no investētās naudas ir viņa, un viņam nav biznesa partneru. «Šī ir lielākā investīcija, ko esmu veicis vienā kompānijā, un līdzekļi nāk no maniem privātiem fondiem,» viņš piebilda.

Viņš uzsvēra, ka jaunais investors var palīdzēt AirBaltic sasniegt labākus finansiālos rādītājus nekā tagad.

«Ieguldot kādā kompānijā, vienmēr pastāv risks, taču uzskatu, ka spēju sniegt kompānijai labumu. Tuvākajā laikā ir plāns atgriezties pie pozitīva kapitāla, kas atslēdz tālākas iespējas. Tāpat investors varēs identificēt papildus biznesa iespējas, kas līdz šim nav atklātas. Neesam profesionāli aviacijas eksperti, bet mums ir zināšanas, un varam atrast ilgtermiņa stratēģisko partneri, kas kompānijai ir nepieciešams,» piebilda investors.

Augstas inflācijas apstākļos ir svarīgi investēt uzkrātos finanšu līdzekļus, lai tie nezaudētu savu vērtību. Gan pasaulē, gan Latvijā investīcijas nekustamajā īpašumā vienmēr ir bijis viens no populārākiem ieguldījumu veidiem investoru vidū.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem nekustamā īpašuma cenas dalībvalstīs turpina augt, tajā skaitā arī Baltijas valstīs gada laikā jaunajos projektos tās augušas pat par 10-15%. No vienas puses šis ir piemērots brīdis, lai investētu augošā tirgū, no otras puses - ir salīdzinoši augstas Euribor likmes un aizdevumi ir kļuvuši dārgāki. Rodas jautājums, kā gudri investēt nekustamajā īpašumā, nepārmaksājot un to tieši nepērkot? Laba alternatīva ir ieguldījumi nekustamo īpašumu fondos.

Ilgtermiņā saglabājas nemainīga interese

Investīciju aktivitāti nekustamajā īpašumā nosaka dažādi faktori. “Trekno gadu” laikā pirms 15 gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas pieauga katru mēnesi, ieguldījumu aktivitāte bija ļoti augsta, savukārt pērn, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei, procentu likmēm un pasliktinoties ekonomikas apstākļiem pieprasījums samazinājās. Tomēr, lūkojoties ilgtermiņā, interese par investīcijām šajā aktīvu klasē vienmēr saglabāsies. Katrā pasaules ģeogrāfiskā reģionā ir savas nianses un īpatnības, kā tiek veiktas investīcijas nekustamajā īpašumā. Latvijā joprojām populārākais investīcijas veids ir tiešas investīcijas, proti, konkrēto objektu – dzīvokļu, māju, biroju utm. iegāde. Savukārt pasaulē turpina būt populāras arī netiešās investīcijas, pērkot nekustamo īpašumu fondu daļas.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Lielāku uzmanību vērts pievērst dividenžu maksātājiem

Brīdis, kad akciju tirgus sasniedz aizvien jaunus rekordus, taču ekonomiskie faktori kļūst nepārliecinošāki, ir ļoti nozīmīgs, lai aizvien lielāku uzmanību pievērstu investīciju stratēģiju izvēlei. Attiecībā uz investīciju stratēģijas veidošanu šis brīdis ir svarīgs arī tāpēc, ka vispārējā investīciju mikroklimata veidošanā aizvien lielāka nozīme ir centrālo banku īstenotajiem tautsaimniecības stimulēšanas kvantitatīvajiem pasākumiem.

Tie pamatā ir saistīti ar bāzes procentu likmju izmaiņām, kuras iepriekšējos gados tika samazinātas līdz minimumam un ekonomikas pieauguma stimulēšanai ASV un Japānā plaši sāka īstenot parāda vērtspapīru uzpirkšanas kampaņas, lai vēl vairāk stimulētu ilgtermiņa aizdevuma likmju samazināšanu.

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu eiro apmērā, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā sacīja Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Pērn investīciju apjoms ir sarucis, jo, piemēram, 2019.gadā tika veiktas investīcijas 23,9 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadā - 18 miljonu eiro apmērā.

Tomēr Bērziņa atzina, ka lielo atšķirību kopējā summā veido viena vai divas lielas investīcijas, tāpēc nebūtu jāuztraucas par it kā lielo kritumu. Pērn investīcijas veiktas 36 projektos un tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2019.gadā veiktās investīcijas 45 projektos, bet 2018.gadā - 24 projektos.

"Protams, bija jūtama arī Covid-19 ietekme, jo, piemēram, pavasarī visi fondi uz mēnesi vai diviem apturēja visas investīcijas. Latvijas uzņēmumos investē arī citi Baltijas un citu ārvalstu fondi, tāpēc nav problēmu piesaistīt investīcijas," sacīja Bērziņa.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrākai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitālu.

Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Aizdevums uzņēmumam – viss risks uz pašu pleciem

Aizdevums uzņēmumam ir pats vienkāršākais un arī biežākais veids, kā biznesam piesaistīt papildus līdzekļus. Saņemot kredītu, rodas skaidrs pienākums šo naudu atmaksāt ar noteiktu procentu likmi konkrētā laika periodā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka attiecības ar finansējuma saņēmēju ir ļoti skaidras un vienkāršas - uzņēmējam ir jāatdod aizdevums un attiecības beidzas. Tāpat aizdevuma sniedzējs nekādi neiesaistās uzņēmuma pārvaldē, vienīgi caur aizdevuma līguma noteikumiem var noteikt atsevišķus rīcības ierobežojumus.

Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.

Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.

Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas 

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) izsludina pieteikšanos apbalvojumam “Gada investors 2021” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumam var pieteikt investīcijas, ko veikuši privātie investori (komerceņģeļi), juridiskie un institucionālie investori, un konsultanti.

LatBAN un LVCA iniciatīva “Gada investors” ir dibināta 2015. gadā, lai veicinātu Latvijas investīciju nozares attīstību, apkopotu investoru paveikto, godinātu investorus un izceltu nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

2021. gadā Latvijas jaunuzņēmumi kopumā piesaistīja 247 miljonus eiro. Gandrīz pusi no tā veidoja pašmāju uzņēmums Printful – drukas pēc pasūtījuma pionieris, kas palīdz attīstīties mazajiem biznesiem visā pasaulē. Pērnā gada nogalē tas kļuva par pirmo Latvijas vienradzi, sasniedzot miljarda eiro novērtējumu.

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) aicina privātā un juridiskā sektora investorus līdz 18. janvārim pieteikties apbalvojumam “Gada investors 2020” par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Privāto investoru jeb biznesa eņģeļu kategorijā apbalvojumi par 2020. gadā sasniegto tiks pasniegti nominācijās: “Gada investīcija” par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi, “Gada ienesīgākā investīcija” par ienesīgāko investīciju pēc investīcijas atdeves koeficienta un absolūtos skaitļos no projekta nopelnītās summas un “Gada videi draudzīgākā investīcija” par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi. Kandidātus izvirzīt aicināti gan investori un uzņēmēji, gan arī privātpersonas.

Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.

Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.

Ilglaicīgie biznesa partneri – uzņēmējs, Eko Investors īpašnieks Viesturs Tamužs un tagad šī uzņēmuma mazākuma akcionārs Māris Simanovičs, kuri savulaik kopā darbojušies ne vienā vien uzņēmumā, nu nonākuši uz kara takas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts finanšu institūcija Altum tiesas ceļā cenšas atgūt daļu no 3,2 miljoniem eiro, ko savulaik uzņēmējam Viesturam Tamužam piederošās AS Eko investors pārvaldītajā komandītsabiedrībā Otrais Eko fonds ieguldīja tās priekštece Latvijas Garantiju aģentūra (LGA).

Savukārt V. Tamuža biznesa partneris, bijušais AS Eko investors vadības komandas pārstāvis, bet tagad tās mazākuma akcionārs Māris Simanovičs laikrakstam atzīst, ka izvērtē iespēju vērsties tiesā pret Eko investors bijušo un esošo vadību, jo, viņaprāt, kādreiz sekmīgais uzņēmums tagad tiek pārvērts par «čaulas uzņēmumu». Laikrakstam Dienas Bizness neizdevās sazināties ar uzņēmēju V. Tamužu, kas neatbildēja nedz uz telefona zvanu, nedz viņam sūtīto īsziņu ar jautājumiem.

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.