Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA «Getliņi EKO» pilnībā noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus saistībā ar izvēlēto Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modeli. Skaidrojumu par saviem argumentiem publiskie partneri iesnieguši Konkurences padomei 2019. gada 19. augustā, vienlaikus aicinot Konkurences padomi uz konstruktīvu dialogu un lēmumu.

Konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu publiskās-privātās partnerības modelī ir ilgstoši plānots, analizēts un saskaņots vairāku gadu garumā, norāda SIA «Getliņi EKO». Tā pamatā esot rūpīga Rīgas pilsētas vajadzību, mērķu, nepieciešamo investīciju, ekonomisko modeļu un maksātspējas izpēte, samērojot to ar Eiropas Savienības prasībām par būtisku apglabājamo atkritumu daudzuma samazinājumu. «Konkursa nolikumu, norises kārtību un visu dokumentāciju pirms konkursa izsludināšanas pārbaudīja, saskaņoja un akceptēja visas iesaistītās un atbildīgās institūcijas, tostarp, ministrijas un publiskās un privātās partnerības modeļa īstenošanu uzraugošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Visa konkursa dokumentācija, pret kurā noteiktajām prasībām būtībā iebilst KP, bija pieejama jau vairāk nekā pirms gada. Publiskie partneri kā konkursa uzvarētāju pēc visu noteikto kritēriju izvērtēšanas izvēlējās pretendentu, kurš piedāvāja saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un arī viszemāko cenu. Darbības, ko šobrīd jau veic KP un ko apsver veikt turpmāk, ir nesamērīgi novēlotas un rada būtisku risku uz nezināmu laiku paralizēt atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā, kaitējot gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem,» skaidro SIA «Getliņi EKO».

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Gaidāms, ka Latvijā plašāk varētu izmantot publiskās un privātās partnerības iespējas pašvaldības attīstības un funkciju nodrošināšanas realizācijai, norāda Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāvji.

CFLA veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka daudz pašvaldību apsver iespēju īstenot kādu no attīstības iecerēm publiskās un privātās partnerības sadarbības modeļa veidā. Četras pašvaldības šogad jau lēmušas par nepieciešamo finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu.

"Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaiste pašvaldības attīstības ieceru realizācijai Latvijā šobrīd ir neapšaubāmi pirmā un populārākā izvēle, taču arī publiskā un privātā partnerība var būt veiksmīgs instruments, kā valsts un pašvaldības sektoram piesaistīt privātā sektora investīcijas. Šis sadarbības modelis ļauj apvienot vienā projektā abu pušu zināšanas, cilvēku resursus un modernākās tehnoloģijas, un Eiropas un pasaules pieredze apliecina sadarbības metodes izdošanos un abpusēju ieguvumu", saka CFLA Uzņēmējdarbības un inovāciju departamenta direktore Marina Vorobjova-Vaišļa.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu, Saeimas deputāti prasa skaidrojumus Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.

Pieprasījumu parakstījuši pašreizējai valdībai opozīcijā esošas ZZS Saeimas frakcijas deputāti: Armands Krauze, Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns un Māris Kučinskis un neatkarīgā deputāte Karīna Sprūde.

"Lai arī jau daudzus gadus no Veselības ministrijas un SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) vadības tiek runāts par morāli degradējošo ārstniecības iestāžu telpu, materiāli tehniskā stāvokļa uzlabošanu, ka vēl jo aktuālāki kļuvuši COVID-19 pandēmijas apstākļos, bet Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājaslapā atrodams šīs slimnīcas valdes lēmums par daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera laukumu izveides finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu," pieprasījuma pamatojumu skaidro Saeimas deputāts Armands Krauze.

Rīgā turpmāko gadu laikā tiks izveidoti vai modernizēti 2500 dalītās atkritumu vākšanas punkti un izveidoti 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumi, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK prasību līdz 2025.gadam Latvijā nodrošināt vismaz 55% sadzīves atkritumu šķirošanu, Rīgas dome par vienu no prioritātēm pilsētas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projektā izvirzījusi atkritumu šķirošanas infrastruktūras paplašināšanu, izveidojot iedzīvotājiem pieejamu un ērtu publisko šķirošanas konteineru tīklu, kā arī šķirošanas laukumus.

Eurostat 2018. gada dati liecina, ka viens Latvijas iedzīvotājs rada vidēji 410 kilogramu sadzīves atkritumu gadā. Rīgā tas veido kopējo sadzīves atkritumu apjomu 262 000 t apmērā ik gadu. Šobrīd tiek sašķiroti tikai nedaudz vairāk kā 10% atkritumu, nešķirotā veidā poligonā nonāk vairāk nekā 200 000 t atkritumu gadā.

Valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (A7) pārbūve no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai varētu izmaksāt 301,2 miljonus eiro, teikts Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par ieceri projektu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu, kas ceturtdien pieņemts zināšanai valsts sekretāru sanāksmē.

Tostarp Iecavas apvedceļš varētu izmaksāt 129,4 miljonus eiro, bet Bauskas apvedceļš - 106,7 miljonus eiro. Autoceļa A7 kopējais pārbūves posma garums paredzēts 47 kilometri.

Īstenojot projektu, paredzēts uzlabot satiksmes drošību, satiksmes caurlaides spēju, samazināt vides piesārņojumu un ceļā pavadīto laiku, kā arī uzlabot Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Pēc VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) paustā, uz apvedceļiem paredzēts novirzīt 50-70% no kopējās satiksmes plūsmas, tostarp uz apvedceļiem paredzēts novirzīt 100% tranzītsatiksmi, kā arī 80-90% vietējā rakstura kravas satiksmi.

Jau ziņots, ka SM rosinājusi uzdot LVC izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu.

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Līdz šim Jānis Kauliņš gan Latvijā, gan ārvalstīs izvēlējies karjeru veidot auditorkompāniju «lielā četrinieka» ietvaros

Pēc studijām ASV un darba pieredzes Luksemburgā viņš ir nobāzējies vienā no biznesa konsultāciju smagsvariem Deloitte Latvia, kur kopš šā gada ieņem Baltijas finanšu konsultāciju departamenta direktora amatu.

«Domāju, ka ilgstošai ārvalstu pieredzei esmu pielicis punktu. Lai gan mums ar sievu piedzīvojuma gars vēl nav zudis, Latvijā mums ļoti patīk. Varētu apsvērt darba piedāvājumu kādā konkrētā valstī un uz ierobežotu laiku. Taču kopumā esam uz palikšanu,» tā par nākotnes iecerēm teic J. Kauliņš.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

#ASV darba tirgū viņa novēroja kādu tendenci, kas pamazām kļūst izplatītāka.

Iveta Grīnberga desmit gadus strādājusi ASV akadēmiskajā vidē un atgriezusies Latvijā, lai turpinātu mācīt latviešu valodu ārzemniekiem

«Darbs ir mana aizraušanās, un man ir prieks par iespēju mācīt latviešu valodu, kā arī iepazīstināt ar mūsu kultūru un tradīcijām amerikāņus, kas nekad nav dzirdējuši par mūsu zemi,» laikrakstam Dienas Bizness atzīst mācību centra Valodu kursi Tev vadītāja, Rīgas Tehniskās universitātes lektore Iveta Grīnberga.

I. Grīnberga uz ASV pirmo reizi devās 2005. gadā, kad Izglītības un zinātnes ministrija meklēja latviešu vieslektori Vašingtonas universitātē Sietlā. Tolaik viņa strādāja Latvijas Universitātes (LU) Baltu valodas katedrā un mācīja apmaiņas studentiem latviešu valodu.

Speciālistiem, kam nav izšķiroši atrasties kādā konkrētā valstī, galvenais ir labi dzīves apstākļi

Tā uzskata IT kompānijas Visma Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Andris Drebeiniks. Pirms vairākiem gadiem viņam bija piedāvājums kļūt par mobilo ierīču Prestigio mārketinga vadītāju Kiprā, tādējādi atbildot par 25 birojiem 47 valstīs – no tāda profesionālā izaicinājums nemēdz atteikties.

Ir bijis laiks, kad A. Drebeiniks ilgstoši dzīvoja lidmašīnā starp Rīgu un Helsinkiem, bet darbs Kiprā bija viņa pirmā pieredze ilgstoši strādāt ārpus Latvijas. Viņš šo darba piedāvājumu pieņēma, jo tas bija interesants un izaicinošs. «Nezinu nevienu kompāniju Latvijā, kas varētu piedāvāt šādu darbu. Galvenais iemesls piekrist šādam piedāvājumam bija vēlme pamēģināt ko tādu, kas Latvijā nebūs pieejams. Finansiālā pakete un viss pārējais īpaši neatšķīrās no piedāvājumiem Rīgā,» saka A. Drebeiniks. Viņš novērojis, ka Kiprā ir diezgan daudz latviešu. Daudzi no viņiem strādā IT jomā, tāpat saistībā ar šīs valsts nodokļu politiku tur ir daudz lielu Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas un Baltkrievijas kompāniju mātesuzņēmumu. «Latviešu valodu tur var dzirdēt – arī ziemā, kad tūristi aizbraukuši. Piemēram, otra lielākā interneta nodrošināšanas kompānija Limasolā pieder latviešu un krievu puišiem no Bolderājas,» saka A. Drebeiniks.

Zane Pabērza atgriezusies no darba Kataras aviosabiedrībā Qatar Airways, lai turpinātu karjeras izaugsmi nacionālajā aviokompānijā airBaltic

Piedāvājums doties uz Kataras galvaspilsētu Dohu, lai kļūtu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju, Zanei Pabērzai šķita gana vilinošs. Uz Tuvajiem Austrumiem viņa devusies, lai atgrieztos – ar pāris ceļasomām, apņēmību mācīties un gūt jaunu pieredzi, kas viņai nozīmē daudz vairāk nekā augsta amata pozīcija.

Izmanto iespēju

Pēc 14 airBaltic nostrādātiem gadiem Zane saņēma piedāvājumu strādāt Kataras aviokompānijā Qatar Airways, no kura nespēja atteikties. «Mani uzmeklēja un uzrunāja. Sākotnēji pat neiedomājos kaut ko savā karjerā mainīt, bet kompānijas pārstāvji bija neatlaidīgi. Ziņkāres vadīta, sāku izskatīt šo piedāvājumu, un 2016. gada pavasarī kļuvu par Qatar Airways Centrālās un Austrumeiropas reģionālo vadītāju,» stāsta Z. Pabērza. Dohā viņa attālināti vadīja 200 cilvēku lielu komandu un atbildēja par sadarbību ar 24 lidostām Eiropā. «Ir ļoti grūti salīdzināt darbu Latvijas un Kataras aviokompānijā. Tās ir ļoti dažādas valstis, pavisam citi darba pienākumi, atšķirīga darba vide un kolēģi. Man nebija grūti tikt galā, jo airBaltic ir ielicis ļoti labus pamatus. Jutos droši, stabili, pārliecināta par to, ko daru. Pārliecību man deva Latvijā iegūtās zināšanas un pieredze. Lai arī Kataras aviokompānija lidoja ar atšķirīgām lidmašīnām, procedūras un prasības bija citādas, es ļoti ātri – pusotra mēneša laikā – apguvu visu nepieciešamo un lieki netraucēju kolēģus, bet darbojos patstāvīgi,» atceras Z. Pabērza. Katarā viņa turpināja pilnveidoties un uzkrāt zināšanas. «Esmu cilvēks, kas strādā pēc principa, ka vajag «sasmērēt rokas», proti, man ir svarīgi visu aptaustīt. Ja es, piemēram, nesaprotu kādu tehnisku lietu, eju un skatos, ja vajag, iekāpju lidmašīnas bagāžniekā,» viņa stāsta.

«Londonā ir iespēja ne tikai sajust straujo darba tempu, bet arī iepazīties ar daudziem radošiem prātiem, nostiprināt spēcīgu kontaktu loku.»

Tā atzīst Jānis Graubiņš, kurš pirms atgriešanās Latvijā pieredzi guva, strādājot vienā no progresīvākajām digitālajām aģentūrām Londonā Unit9, kur ieņēma biznesa attīstības vadītāja amatu. Patlaban Jānis ir viens no datu drošības uzņēmuma Notakey līdzdibinātājiem un ir atbildīgais par uzņēmuma biznesa attīstību.

Pirms karjeras Londonā, Jānis guva pieredzi Latvijā, gan strādājot algotu darbu, gan mēģinot attīstīt savu biznesu – interneta platformu Mewo.

Taujājot, kādēļ, strādājot tik dinamisku un interesantu darbu, Jānis tomēr nolēma to pamest, viņš atklāj, ka uzturējis kontaktu ar Ernestu Jenavu, kurš te izstrādā izglītības kvalitātes vadības rīku Edurio. Tieši viņš Jāni iepazīstināja ar pārējiem Notakey līdzdibinātājiem, kuri jau bija sākuši darbu pie inovatīva produkta un kuriem bija nepieciešama palīdzība ar produkta pārdošanu ārvalstu klientiem. «Unit9 inovatīvos produktus vairāk uztvēra kā reklāmas kampaņas nevis produktus, kas nestu būtiskus ienākumus uzņēmumam. Tā kā Ernestam ļoti labi izdevās pārliecināt, ka nu jau esošie līdzdibinātāji ir zinošākie programmētāji Latvijā, un šķita, ka esmu uzkrājis pietiekamu pieredzi starptautiskā biznesa attīstībā, nolēmu vēlreiz riskēt un sākt jaunu uzņēmumu. Mūsu izveidotais IT uzņēmums nodarbojas ar lietotāju autentifikāciju un identifikāciju,» stāsta Jānis. Notakey Latvia saņēmis grantu no Eiropas Komisijas programmā Horizon 2020, kā arī piedalījies Šveices akcelerācijas programmā Kickstarter un sācis vienotu pilotprojektu ar UBS, Credit Suisse un Swisscom Šveicē. Veiksmīgais sākums ir kalpojis par pamatu jau tālākai uzņēmuma attīstībai, un šobrīd produktu lieto uzņēmumi IT, medicīnas, telekomunikācijas un finanšu sektoros.

Pēc 20 Izraēlā nostrādātiem gadiem Anatolijs Plotkins ir atgriezies dzimtenē, lai vadītu vienu no straujāk augošām Accenture Latvia nodaļām

«Izraēlā augstās tehnoloģijas virmo gaisā, paši tās iedzīvotāji smej, ka katrā kārtīgā izraēļu ģimenē ir vismaz viens jaunuzņēmums. Šobrīd Latvijā strauji attīstās informācijas tehnoloģijas (IT), esmu gandarīts, ka varu strādāt globālā IT kompānijā un vadīt starptautisku programmētāju komandu,» saka A. Plotkins. Jau gadu viņš vada Accenture Latvia Java programmēšanas nodaļu. Latvijā viņš atgriezies, jo vēlējies strādāt globāla mēroga uzņēmumā un saņēmis labu darba piedāvājumu no Accenture Latvia.

Savulaik A. Plotkins ar izcilību ir beidzis Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu (tagad - Transporta un sakaru institūts). «Tolaik šī augstskola bija viena no spēcīgākajām datorzinātņu jomā ne tikai Latvijā, bet visā Padomju Savienībā. Piecus gadus uz lekcijām gāju zilā civilās aviācijas formā, kādā staigāja lidotāji, taču lidot gan neiemācījos. Nevaru lidot kā pilots, bet tikai kā pasažieris,» smej A. Plotkins. Pēc studiju beigšanas viņš desmit gadus nostrādāja tās zinātniski pētnieciskajā laboratorijā, kur izstrādāja automātisku lidmašīnas dzinēju diagnostikas sistēmu padomju airbusam - IL 86. «Visi IL 86 gaisa kuģi varēja saņemt pacelšanās atļauju tikai tad, kad to dzinēji bija pārbaudīti ar mūsu radīto diagnostikas sistēmu,» atceras A. Plotkins. Kad 90. gadu sākumā augstskolu likvidēja, zinātnieki zaudēja ne tikai darbu, bet arī iespēju Latvijā strādāt savā profesijā. Tā kā Izraēlā dzīvoja daudzi A. Plotkina radinieki un draugi un viņa tēvam piedāvāja profesora vietu Jeruzalemes Universitātē, viņš 1993. gadā aizbrauca uz šo valsti, neko daudz par to nezinādams. «Tolaik pasaulē bija sācies informatīvo tehnoloģiju bums, un Izraēla bija viena no šīs jomas lielvalstīm,» viņš stāsta.

2024. gadā plānots izsludināt Publiskās un privātās partnerības (PPP) iepirkumu, kas paredz Rīgā vērienīgu ielu apgaismes sistēmas modernizāciju, atjaunojot 80 % apgaismes, paaugstinot energoefektivitāti un samazinot CO2 izmešu daudzumu.

Par šo jautājumu 26. aprīlī, Rīgas domes sēdē lems pašvaldības deputāti.

Iecerēts, ka projekta gaitā 40 000 nātrija gaismekļu būs nomainīti pret LED gaismekļiem, 20 000 veco koka, dzelzsbetona, metāla apgaismes balstus nomainīs pret jauniem metāla cinkotiem balstiem, uzlabos apgaismes vadības sistēmu. Apgaismes modernizācijas rezultātā paplašināsies arī tehniskās iespējas, piemēram, apgaismes dimēšana, gaismekļu darbības monitorēšana, kā rezultātā būs iespējama ātrāka bojājumu konstatēšana un arī novēršana.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: "Rīga var kļūt par līderi un celmlauzi publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanā. Pārdomāti, veiksmīgi ieviesti PPP projekti nākotnē kļūs par vienu no galvenajām veiksmes atslēgām, lai piesaistītu finansējumu vērienīgu Rīgas projektu īstenošanai. Tāpēc pirmais šāda veida projekts ir īpaši nozīmīgs, jo tas būs paraugs arī līdzīgiem ieguldījumiem turpmāk. Sadarbība ar privāto sektoru ļaus mums apgaismojuma nomaiņu veikt ātrāk, lētāk un kvalitatīvāk. Vēlamies, lai šajā un citos PPP konkursos nākotnē pieteiktos gan vietējie, gan starptautiskie uzņēmumi. Lai strādātu ilgtspējīgi un mūsdienu tendencēm atbilstoši, pilsētai nepieciešams moderns un energoefektīvs ielu apgaismojums. Šī būs būtiska investīcija nākotnē – samazinot enerģijas patēriņu, mēs samazināsim arī pašvaldības izmaksas un CO2 izmešu daudzumu!”

Valdība 10.augustā apstiprināja Satiksmes ministrijas iesniegto priekšlikumu izvērtēt iespēju Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecībai piemērot publiskās un privātās partnerības modeli.

Sagaidāms, ka apvedceļš uzlabos satiksmes drošību, samazinās vides piesārņojumu un ceļā pavadīto laiku, uzlabojot dzīves kvalitāti Bauskas un Iecavas iedzīvotājiem.

"Ar šo valdības lēmumu mēs uzsākam ar reālu saturu piepildīt Latvijas valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020-2040. Bauskas un Iecavas apvedceļu projekts būs svarīgs ieguvums gan Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitātei, gan ērtam, drošam un modernam Latvijas autoceļu savienojumam ar Eiropu. Valsts budžeta iespējas jaunu satiksmes infrastruktūras projektu finansēšanai ir nepietiekamas, tāpēc mēs izvērtēsim iespēju šī ceļa posma pārbūvei piemērot publiskās un privātās partnerības modeli, kura sagatavošanā jau esam guvuši vērtīgu pieredzi, plānojot Ķekavas apvedceļu," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Satiksmes ministrija sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai priekšlikumu valdībai, ar kuru VSIA “Latvijas valsts ceļi” tiktu uzdots izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu.

Ja valdība šo priekšlikumu apstiprinās, Satiksmes ministrijai gada laikā būs jāizstrādā finanšu un ekonomiskais aprēķins šosejas A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves projektam. Tā mērķis būs pamatot publiskās un privātās partnerības modeļa izmantošanas lietderīgumu.

2023. gadā līdz Ķekavai bez korķiem 

Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens...

“Pirmā publiskās un privātās partnerības projekta īstenošana ceļu būvē – Ķekavas apvedceļa būvniecības sagatavošana ir devusi būtisku pieredzi, ko ir iespējams izmantot arī citos līdzīgos projektos. Mums nākamajos gados beidzot ir jāizveido Latvijā civilizēts ātrgaitas ceļu tīkls. Autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža pārbūve posmā no plānotā Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai, iekļaujot Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi, ir viens no prioritārajiem projektiem valsts ceļu attīstības ilgtermiņa stratēģijas 2020.–2040. gadam īstenošanai,” skaidro satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Valsts galvenais autoceļš A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža ir viens no noslogotākajiem valsts galvenajiem autoceļiem. Šajā autoceļa posmā, kas ir arī daļa no Eiropas transporta tīkla autoceļu maršrutiem, nav neviena divu brauktuvju posma. Tas neatbilst drošas un ērtas satiksmes principiem.

Šķērsojot Iecavas un Bauskas teritoriju, kas prasa samazināt ātrumu un apstāties pie luksoforiem, tiek gan palielināts radīto izmešu apjoms pilsētās, gan radīti sastrēgumi, palielināts brauciena ilgums un degvielas patēriņš, radot arī apgrūtinājumus vietējiem iedzīvotājiem.

Rīgas atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projekta konkursa uzvarētājs SIA «CREB Rīga», kas kopā ar publisko partneri «Getliņi EKO» dibināja AS «Rīgas vides pakalpojumi», oficiāli maina kopuzņēmuma nosaukumu uz AS «Tīrīga», informē uzņēmumā.

Uzņēmuma partneri un vadība to pamato ar stratēģiju, kas caurvīs «Tīrīga» attīstības vīziju un turpmāko darbību. Saskaņā ar privātās-publiskās partnerības pašvaldības publiskā iepirkuma rezultātiem jaunais uzņēmums klientu līgumu pārslēgšanu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu uzsāks no 2019. gada 15. jūlija, bet darbību – no 15. septembra.

Jaunais nosaukums «Tīrīga» sevī ietver galvenos uzņēmuma darbības virzienus un iezīmē būtiskāko darbības fokusu nākotnē, aicinot un mudinot ikvienu Rīgas iedzīvotāju iesaistīties vienotā kustībā #tīrīga, savlaicīgi pārslēdzot līgumus ar jauno pakalpojumu sniedzēju AS «Tīrīga».

AS «Tīrīga» publiskais partneris ir «Getliņi EKO», kas nodrošina publiskās-privātās partnerības projekta uzraudzību un vietas atkritumu laukumu izveidei. Savukārt privātais partneris ir SIA «CREB Rīga», ko dalībai publiskās-privātās partnerības konkursā izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji – SIA «Clean R» un SIA «Eco Baltia vide». SIA «Clean R» un SIA «Eco Baltia vide» nodrošinās pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem.

13.oktobrī satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Šis ir apjomīgs publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts, kurā izmantotas modernas, videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas. Kopumā apvedceļš ir gandrīz 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām

Ķekavas apvedceļa izveide izmaksājusi 250 miljonus eiro 

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas...

“Ķekavas apvedceļa projekts parādīja, ka varam ieinteresēt starptautiskos sadarbības partnerus, investorus un realizēt mūsu valsts mērogam ievērojamus projektus. Jaunais apvedceļš – tā ir ne tikai ātrāka, bet arī drošāka satiksme noslogotākā tranzīta ceļa posmā. Valsts galveno ceļu attīstības vīzija 2040 paredz, ka ceļiem ar intensīvāko satiksmi ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm, un šis ir pirmais solis mērķa sasniegšanai. Kā nākamos plānots pārbūvēt abus Rīgas apvedceļa posmus – tie ir izsmēluši savu kapacitāti, kas ir redzams arī negadījumu statistikā,” atklājot Ķekavas apvedceļu, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

“Līdz ar Ķekavas apvedceļa izbūvi Pierīgas un Zemgales iedzīvotājiem no Bauskas puses būs nodrošināta ērta satiksme uz galvaspilsētu, vairs nebūs jāstāv sastrēgumos, kas uz vecās šosejas bija praktiski jebkurā dienas laikā. Turklāt jaunā infrastruktūra ir paredzēta ne tikai autotransportam, ir padomāts arī par gājējiem un velobraucējiem – izbūvēti astoņi kilometri gājēju un velo ceļu, tai skaitā tilts gājējiem un velosipēdistiem, kas atkal jau ir liels ieguldījums satiksmes drošībā,” uzsvēra viņš.

“17 gadi un 17 kilometri, tāda ir Ķekavas apvedceļa numeroloģija, jo pirmās projekta ieceres tapa vēl 2006. gadā. Apvedceļa projekta izstrādē un realizācijā ir piedalījušies vairāki desmiti cilvēku, Latvijai šī pagaidām ir unikāla pieredze, un paldies visai lielajai komandai, kas to paveica. Jaunie 17 kilometri ceļa padarīs ērtāku, ātrāku un labāku satiksmi un mobilitāti ne tikai starp Pierīgas apdzīvotajām vietām, bet arī starp Zemgales reģionu un Rīgu, Latviju un Lietuvu, Latviju un Eiropu,” atklāšanas pasākumā teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

“Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis noteikti nav rīks, kas var atrisināt pilnīgi visas valsts ceļu tīkla problēmas – mums ir daudz vajadzību, taču daļu no tām, kā redzam, iespējams realizēt, pielietojot šo modeli. Tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šāda ceļa būvniecība nebūtu iespējama,” rezumēja M. Lazdovskis.

“Šis bija mūsu pirmais projekts Baltijas valstīs, un ceram, ka tas kalpos kā veiksmīgs piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai un palielinās PPP projektu nozīmi infrastruktūras attīstībā, veicinot reģiona ekonomisko un sociālo attīstību. Jau no projekta sākuma process no Latvijas publiskā partnera puses, gan veicot konsultācijas ar tirgu dalībniekiem pirms iepirkuma izsludināšanas, gan strukturējot un vadot procesu bija novadīts atbilstoši Eiropas labākajai PPP projektu praksei. Ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim vērot jaunā apvedceļa reālo ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīves uzlabošanu, Pierīgas mobilitāti, kā arī transporta plūsmas integrāciju TEN-T tīklā,” Ķekavas apvedceļa atklāšanas pasākumā sacīja privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs (Manuel Ravara Cary). “Esam pateicīgi visiem sadarbības partneriem, finansētājiem – Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) – un varam apliecināt savu apņemšanos turpināt investīcijas Latvijā un reģionā kopumā,” uzsvēra Karijs.

“Apvedceļa atklāšana ir ilgi gaidīts notikums autobraucējiem un tuvējiem iedzīvotājiem, jo satiksme kļūs ērtāka un raitāka. Savukārt VSIA Latvijas Valsts ceļi un Satiksmes ministrijai, privātajam partnerim AS Kekava ABT un CFLA kā PPP projektu īstenošanu uzraugošajai iestādei tas iezīmē arī vienas apjomīga darba fāzes noslēgumu un aizsāk projekta nākamo posmu – uzturēšanu 20 gadu laikā,” atzīmēja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis. “Mēs patiesi ceram, ka pirmais lielākais ceļu PPP projekts Baltijas valstīs būs kā bākuguns citiem līdzīgiem projektiem, apliecinot, ka arī lieli mērķi ar sistemātisku darbu ir sasniedzami. Būtiskākā atšķirība no citiem ceļu infrastruktūras projektiem ir privātā partnera atbildība par ceļa kvalitātes nodrošināšanu 20 gadu garumā. Esam pateicīgi LVC par uzņēmību īstenot projektu PPP veidā, jo tas ir ļāvis praktiski konstatēt arī nepieciešamos uzlabojumus procedūrās un normatīvajā regulējumā,” teica Brencis.

Pasākumā piedalījās arī Ziemeļu Investīciju bankas viceprezidente Šanete Vītaspa (Jeanette Vitasp) un Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite (. Abas starptautiskās bankas finansē apvedceļa projekta realizāciju.

Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām. Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.

Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.

Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”, kura nozīmē tai skaitā to, ka:

Apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.

Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.

Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Ķekavas apvedceļa, tostarp pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".

Rīgas pašvaldība uz 20 gadiem nepārdomāti ierobežos pakalpojuma sniedzēju skaitu atkritumu apsaimniekošanas nozarē, komentējot konkursu Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanai publiskās-privātās partnerības ietvaros, pauda Konkurences padomes (KP) Komunikācijas nodaļas vadītāja Paula Vilsone.

Viņa sacīja, ka KP kopumā neiebilst pret publiskās-privātās partnerības modeli atkritumu apsaimniekošanai galvaspilsētā. Tajā pašā laikā KP nav saprotams tas, kāpēc Rīgas dome pēc vairākkārtējiem iestādes aicinājumiem izvēlēties konkurencei labvēlīgu risinājumu, piemēram, sadalīt Rīgu vairākās atkritumu apsaimniekošanas zonās, tomēr paredzējusi vienu atkritumu apsaimniekošanas zonu. Tāpat bažas raisa izvēlētais, konkurencei nelabvēlīgais partnerības termiņš - 20 gadi.

Vilsone paskaidroja, ka pēdējos gados konkurence atkritumu apsaimniekošanas tirgū ir piedzīvojusi būtisku ierobežošanu, kas ir panākts gan ar konkurencei nelabvēlīgu normatīvo aktu pieņemšanu, gan aizvien plašāk izplatīto tendenci pašvaldībām šo pakalpojumu uzticēt sev piederošām kapitālsabiedrībām. Pašlaik arvien vairāk samazinās tās Latvijas teritorijas daļas, kurās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz vai nākotnē sniegs privātie atkritumu apsaimniekotāji - vairāk nekā pusē Latvijas atkritumu apsaimniekošanu veic pašvaldībām piederoši uzņēmumi.

Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu (turpmāk – Sankciju likums) pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas attiecināms uz visām fiziskām un juridiskām personām. Tas nozīmē, ka sankciju ievērošanas pienākums attiecas ne tikai uz komersantiem, bet arī uz publisko iepirkumu pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un publiskajiem partneriem.

Katram komersantam, kas pretendē uz publisko iepirkumu, pastāvīgi (vismaz pirms katras iepirkuma procedūras) ir jāpārbauda, vai tas (ieskaitot tā pārstāvjus un patiesos labuma guvējus), vai šī komersanta apakšuzņēmēji (ieskaitot to pārstāvjus un patiesos labuma guvējus) nav iekļauti sankciju sarakstos un, ja ir, tad kādā veidā tas ietekmēs publiskā iepirkuma līguma izpildi.

Administratīvo atbildību par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju prasību jomā nosaka Sankciju likuma 13.² pants, savukārt kriminālatbildību par sankciju pārkāpšanu nosaka Krimināllikuma 84. pants.

Būtu vērts pieminēt, ka saistībā ar iespējamo vai faktisko sankciju pārkāpšanu drošības dienesti ir tiesīgi īstenot nepieciešamās faktiskās pārbaudes. Tā, piemēram, šā gada februāra sākumā Valsts drošības dienests vairākos objektos Rīgā un tās apkaimē saistībā ar aizdomām par starptautisko sankciju pārkāpšanu veica tiesas sankcionētas procesuālās darbības. Šobrīd nav skaidrs, vai pārkāpēji ir zinājuši, ka tie pārkāpj sankcijas, taču jāatceras, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības.