Jaunākais izdevums

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā sadarbībā ar E. Gulbja laboratoriju šonedēļ uzstādīta pasaulē pirmā bezkontakta Covid-19 analīžu nodošanas iekārta darbinieku testēšanai, kur kā testējamais materiāls tiks izmatots siekalu paraugs.

Šāda iekārta nodrošinās pēc iespējas ātrāku inficēto personu identifikāciju un ļaus ātri reaģēt uz iespējamo Covid-19 infekcijas izplatību, kā arī samazinās noslodzi slimnīcas personālam. Iekārta dos iespēju uzlabot testēšanas procesa loģistiku, savukārt iekārtas programmatūra savlaicīgi nodrošinās informāciju darbiniekiem par nepieciešamajiem testēšanas algoritmiem.

“Katrs savlaicīgi atklāts inficēšanās gadījums darbinieku vidū ir būtisks, lai slimnīcā saglabātu drošu vidi gan darbiniekiem, gan pacientiem,” pauž slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

E.Gulbja laboratorija sadarbībā ar SIA “JK Energo” un AS “Latvijas Finieris” ir izgatavojuši inovatīvu bezkontakta analīžu nodošanas iekārtu. E.Gulbja laboratorijas valdes loceklis Didzis Gavars uzsver, ka iekārta no idejas līdz uzstādīšanai ir Latvijas speciālistu un uzņēmumu radīta. Tā ir pilnībā automatizēta un tās programmatūra nodrošina attālinātu iekārtas pārvaldību.

Jaunais laboratorijas robots ievērojami ietaupīs gan laboratorijas, gan slimnīcas personāla laiku, nodrošinās ātrāku testa rezultātu saņemšanu un samazinās inficēšanās risku.

Nākotnē līdzīgas iekārtas tiks uzstādītas arī citviet un tajās varēs nodot visu veidu testējamo materiālu, kas tiks uzglabāts droši gan no datu aizsardzības viedokļa, gan atbilstoši bioloģiskā materiāla uzglabāšanas temperatūras režīmam.

Jāuzsver, ka pašlaik iekārtu izmantos tikai un vienīgi Stradiņu slimnīcas darbinieku testēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ar jaunu analīzes rīku palīdz uzlabot graudkopju saimniecību ienesīgumu

Lelde Petrāne, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saimniecības pārvaldības programmas "eAgronom" izveidotāji izstrādājuši analīzes funkciju, kas palīdz lauksaimniekiem pārvaldīt savu finansiālo stāvokli un izvairīties no zaudējumiem sezonas beigās.

Lietotājam nav jāveido savi papildu risinājumi – analizējamie dati tiek apkopoti no tām programmas sadaļām, kuras jau tiek izmantotas ikdienā. Tas sniedz iespēju lauksaimniekiem sekot līdzi faktiskajām izmaksām visas sezonas garumā, redzēt plānoto ieņēmumu un faktisko izmaksu attiecību, kā arī pieņemt labākus lēmumus, pamatojoties uz saimniecības datiem.

Jāatgādina, ka 2018. gada beigās "eAgronom" piesaistīja 1 miljonu eiro lielu finansējumu no Eiropas riska kapitāla fondiem "Black Pearls VC", "Trind Ventures", "TMT Investments", "United Angels VC".

Kā norāda "eAgronom", šobrīd vēl svarīgāk nekā jebkad ir izprast savas saimniecības finansiālo situāciju un ienesīgumu daļēji ar ES subsīdijām saistīto neskaidrību dēļ 2021.–2027. gada plānošanas periodā. "eAgronom" piesaistīto agrobiznesa ekspertu pieredze rāda, ka daudzas saimniecības nav pelnošas bez subsīdiju atbalsta, kas apvienojumā ar produktu cenu pieauguma tendenci un dārgākiem aizdevumiem neiezīmē optimistisku ainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Bankas reputācija pēdējā gada laikā ir strauji uzlabojusies

LETA, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas reputācija pēdējā gada laikā ir strauji uzlabojusies, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš darbu šajā amatā sāka pērn decembrī.

"Lielākais gandarījums un prieks ir par to, ka ir ļoti strauji atjaunojusies Latvijas Bankas reputācija sabiedrībā - ja gadu atpakaļ, ik pa brīdim, bija sajūta, ka reputācijas dēļ no Latvijas Bankas izvairās, tad pašreizējā brīdī pieprasījums ir tik liels, ka mēs nespējam visu apmierināt, tostarp, piemēram, ekonomikas analīzes pusē," teica Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas Banka plāno palielināt jaudu ekonomikas analīzes pusē. "Līdz ar to viena no lietām, ko mēs audzēsim un jau pašreizējā brīdī audzējam, ir jauda ekonomikas analīzes pusē, lai mēs varētu palīdzēt valdībai un Saeimai ar analīzi lēmumu pieņemšanai," minēja Kazāks.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijas ekonomika ir pierādījusi, ka ir pietiekami sīksta un noturīga, tostarp līdz šim Covid-19 krīzi Latvija ir pārvarējusi krietni labāk nekā valstis Eiropā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sagādātu pasažieriem un lidostā strādājošo uzņēmumu darbiniekiem papildus iespējas nepieciešamības gadījumā ērti nodot analīzes uz Covid-19, lidostā "Rīga" darbu sācis E.Gulbja laboratorijas bezkontakta analīžu nodošanas punkts.

E.Gulbja laboratorijas mobilajā testēšanas punktā, kas atrodas pie izejas no E atlidošanas zāles, Covid-19 analīzes var nodot ceļotāji, lidostas viesi un lidostas un lidostā strādājošo uzņēmumu darbinieki, kuriem ir pieejami Latvijā atzīti autentifikācijas rīki - Swedbank, SEB, Luminor vai Citadele internetbanka, e-parakstsID vai e-paraksts mobile vai Smart-ID.

Ārvalstu pilsoņi, kuriem nav pieejamas šīs autentificēšanās lietotnes, ierīci šobrīd izmantot nevar, taču lidosta sadarbībā ar E.Gulbja laboratoriju strādā pie risinājumiem, lai šāda iespēja tiktu radīta.

Lidosta aicina izlidojošos pasažierus ņemt vērā, ka testa rezultāts bezkontakta punktā nav pieejams uzreiz - E.Gulbja laboratorija to klientiem nosūta uz e-pastu. Līdz ar to bezkontakta analīžu nodošanas punktā nav iespējams saņemt testa rezultātu tieši pirms lidojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Prasības viesstrādniekiem radīs papildu izmaksas uzņēmējiem

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības atbalstītās prasības viesstrādniekiem no 1.augusta pēc iebraukšanas Latvijā veikt divas Covid-19 analīzes ar piecu līdz septiņu dienu intervālu un līdz analīžu negatīva rezultāta saņemšanai atrasties pašizolācijā radīs papildus izmaksas uzņēmējiem, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

"Tās ir papildus izmaksas biznesam, darbam un darba devējam," sacīja Endziņš.

Tomēr, lai gan šāds valdības lēmums no biznesa viedokļa nav patīkams, ir jāņem vērā epidemiologu rekomendācijas jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai, atzina Endziņš. Viņš uzsvēra, ka ierobežojošie pasākumi nepieciešami, lai saslimšana neizplestos ārpus kontrolēta līmeņa un vēlāk nenāktos pieņemt papildus vēl stingrākus ierobežojumus saistībā ar vispārējiem karantīnas pasākumiem.

Veiktie grozījumi Ministru kabineta "Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz no 1.augusta visām personām, kuras ieradīsies Latvijā veikt darba pienākumus no valstīm ar augstu saslimšanas rādītāju, tajā skaitā kultūras jomas darbiniekiem, obligāti veikt divas Covid-19 analīzes ar 5-7 dienu intervālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FID sācis analizēt datus saistībā ar Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu veiktajiem darījumiem

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) sācis darbu pie dienesta rīcībā esošo datu analīzes saistībā ar Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu veiktajiem darījumiem, aģentūra LETA noskaidroja FID.

Fakts, ka Baltkrievijas uzņēmumi plāno pārcelt savu darbību uz Latviju, FID ieskatā, vērtējams atzinīgi. Šāds process var dot ne tikai pozitīvu fiskālo ietekmi Latvijas ekonomikai, bet, ņemot vērā tam pievērsto sabiedrības uzmanību, arī parādīt kredītiestāžu spējas vadīt ar Baltkrievijas uzņēmumu apkalpošanu saistītos riskus, vērtē FID.

Dienestā gan vērsa uzmanību, ka Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2019.gada decembrī publicētajam ziņojumā Baltkrievija nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitātes rādītājā "Juridiskās personās un veidojumi" novērtēta kā zema jeb neatbilstoša starptautiskiem standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pietiekami izmantojam akadēmiskās jaudas un biznesa partnerību?

Andris Nātriņš, Banku augstskolas rektora v.i. un prorektors pētniecības un attīstības jautājumos, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi, lai partnerība starp augstskolām un biznesa vidi nedzīvotu realitātei svešu lozungu pasaulē, bet veidotu auglīgu vidi izaugsmei un labklājībai.

Šāds mērķis Banku augstskolas gadījumā ir ierakstīts tās ģenētiskajā kodā. Tomēr mana vadības un akadēmiskā pieredze liecina, ka Latvijā augstskolu un dažādu industriju partnerības jomā pašsaprotami un pats no sevis nekas nenotiek. Savukārt nosacītie veiksmes stāsti vēl neveido kritisko masu tādai sakarību sistēmas uztverei, kas uzturētu stabilu priekšstatu par augstskolu spēju radīt īstajā laikā un vietā vērtīgas zināšanas. Tāpēc, manuprāt, būtiski ir dalīties veiksmīgā partnerības pieredzē. Nozīmīgākais – lai tā veidotu pārmaiņas abu pušu (akadēmiskās un biznesa) uztverē, piemēram, mazinātu akadēmiskās jomas pārstāvju tieksmi pamācīt vai biznesa jomā iesakņojušos pieņēmumu par akadēmisko partneru nespēju elastīgi pielāgoties nozares prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 950 cilvēkiem, kā arī reģistrēti seši jauni nāves gadījumi ar vīrusa izraisīto slimību Covid-19, ceturtdien paziņojusi Veselības ministrija.

Tas Lietuvā ir lielākais vienas dienas laikā atklātais jauno inficēšanās gadījumu skaits kopš Covid-19 epidēmijas sākuma.

Lietuvā izsludina Covid-19 karantīnu Viļņā, Kauņā un Klaipēdā 

Lai ierobežotu straujo jaunā koronavīrusa izplatību, Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi no trešdienas...

Inficēšanās ar jauno koronavīrusu valstī diagnosticēta kopumā 13 088 cilvēkiem, bet atveseļošanās apstiprināta 4582 cilvēkiem.

Pagājušajā diennaktī veiktas 11 866 analīzes, līdz ar to pozitīvi bijuši 8% testu. Pavisam Lietuvā veiktas 997 860 analīzes.

Lietuvā jauni ierobežojumi Covid-19 izplatības apturēšanai 

Lietuvas valdība nolūkā pakļaut kontrolei jaunā koronavīrusa izplatību trešdien nolēmusi no...

Vīrusa izraisītā slimība Lietuvā prasījusi pavisam 150 cilvēku dzīvības, bet vēl 55 ar šo vīrusu inficētajiem nāves cēlonis bijis cits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apvainojumi ļoti sāpina lauksaimniekus

Valters Bruss, Tērvetes lauksaimnieks, restorāna "Zoltners" īpašnieks, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti

Juris Binde Dr. oec., LMT prezidents, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viņķele: iespējamai ierobežojumu pastiprināšanai izšķirošas būs tuvākās dienas

LETA, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runāt par Covid-19 otro vilni pēc trīs dienu rādītājiem ir pāragri, savukārt iespējamai ierobežojumu pastiprināšanai izšķirošas būs tuvākās dienas, izriet no veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) sacītā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes".

Ministre uzsvēra, ka šī ir situācija, kurā noteikti būtu jāizvairās no emocionāliem vērtējumiem un jālūkojas uz faktiem. Viņa skaidroja, ka Latvijā Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 15, bet nebūtu arī jāgaida, kad saslimstība pieaug tik tālu. Tai pat laikā, viņasprāt, būtu pāragri pēc trīs dienu rādītājiem runāt par Covid-19 otro vilni un izdarīt secinājumus, ka inficēšanās pieauguma tendence ir stabila.

Analizēs Covid-19 tendences un domās par nepieciešamību pārskatīt ierobežojumus 

Šodien Veselības ministrijā tiks analizēts šīs nedēļas Covid-19 inficēto pieaugums, tendences,...

Vērtējums notiek nedēļas griezumā, skaidroja ministre. "Acīmredzot šodienas un vēl īpaši brīvdienu rādītāji būs tie izšķirīgie, vai otrdien uz Ministru kabineta sēdi man diemžēl būs jādodas ar striktākiem ierobežojumiem," uzsvēra ministre.

Būtiski, ka inficētie lielākoties bijuši cilvēki, kas atbraukuši no ārzemēm vai viņu kontaktpersonas - tātad inficēšanās notiek tuvā draugu vai ģimenes lokā, atzīmēja politiķe.

Viņa arī atgādināja Slimību profilakses un kontroles centra norādīto, ka būs jālemj par ierobežojumu atgriešanu, ja nevarēs izsekot jaunos inficēšanās gadījumus. Līdz vakardienai bija trīs gadījumi, kur inficēšanās avots vēl tika meklēts.

Ministre akcentēja, ka, domājot par iespējamām izmaiņām ierobežojumos, tiks vērtēts, kāds ir inficēšanās raksturs un kur tas notiek. Patlaban ir redzams, ka inficēšanās notiek cilvēkiem, kuri ir atbraukuši no ārzemēm un rīkojuši balles vai pasākumus. "Tātad uzsvars ir ārzemes un iekštelpas - acīmredzot šis būtu tas virziens, kurā mums būtu jāseko notikumu rašanās cēloņiem un arī uz tiem jāiedarbojas," sacīja ministre.

Vienlaikus Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Santa Līviņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pieļāva, ka valdībā varētu tikt rosinātas diskusijas par to, ka jābūt stigrākai pašizolācijas noteikumu kontrolei.

Līviņa uzsvēra, ka šis ir brīdis, kad būtu jāizšķiras, vai visi tiešām ievērojam visiem zināmās prasības, vai nāksies atkal atgriezties pie stingrākiem ierobežojumiem. Viņa novērojusi, ka cilvēki sāk "grēkot", piemēram, ar distances ievērošanu.

Kā vēstīts, pēdējo trīs diennakšu laikā Latvijā reģistrēti 27 jauni Covid-19 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Pēc izdevumu pārskatīšanas rasti 53,6 miljoni eiro nozaru prioritāšu finansēšanai

Db.lv, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 18. augustā, valdība izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu 2021., 2022. un 2023. gadam pārskatīšanas rezultātiem.

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2021. gadam ir rasti finanšu resursi 53,6 miljonu eiro apmērā, no kuriem 13,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 40,5 miljoni eiro ministriju aktuālajām prioritātēm.

"Ņemot vērā izveidojušos veiksmīgo sadarbību ar nozaru ministrijām iepriekšējos izdevumu pārskatīšanas periodos, arī šogad ministrijas pārskatīja līdzšinēji piešķirto finansējumu un sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus citām savas nozares prioritātēm," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Valsts budžeta izdevumu pārskatīšana ir ikgadēja budžeta sagatavošanas sastāvdaļa, kas 2020. gadā tika strukturēta trīs galvenajos blokos – valsts budžeta finansēto funkciju analīze, nozaru ministriju pārraudzībā esošo finansēšanas politiku analīze un vidēja termiņa izdevumu pārskatīšanas rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvā ar jauno koronavīrusu inficējušies vēl 138 cilvēki; divi miruši

LETA--BNS, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 138 cilvēkiem, kā arī reģistrēti divi nāves gadījumi ar Covid-19, ceturtdien paziņojusi Veselības ministrija.

Tas Lietuvā ir lielākais vienas dienas laikā konstatētais inficēto skaits kopš Covid-19 epidēmijas sākuma.

Līdz ar to inficēšanās ar šo vīrusu valstī dignosticēta kopumā 4070 cilvēkiem, bet atveseļošanās apstiprināta 2253 cilvēkiem.

Pagājušajā diennaktī veiktas 6613 analīzes, līdz ar to pozitīvi bijuši 2,1% testu. Pavisam Lietuvā veiktas 744 174 analīzes.

Aizvadītajā diennaktī reģistrēti arī divi nāves gadījumi ar Covid-19. Abi mirušie bija vairāk nekā 80 gadus veci Kauņas slimnīcas pacienti.

Līdz ar to vīrusa izraisītā slimība Lietuvā prasījusi 89 cilvēku dzīvības, bet vēl 18 ar šo vīrusu inficētajiem nāves cēlonis bijis cits.

Pēc Lietuvas Nacionālā sabiedrības veselības centra datiem, 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju 24.septembrī Lietuvā ir 31,2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot veiksmīgi uzsākto biržā kotētu uzņēmumu Finanšu datu analīzes un pētniecības programmu, kas tika ieviesta šā gada maijā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības atbalstam, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) paplašina šo iniciatīvu, iekļaujot Baltijas valstu uzņēmumus.

Atbilstoši ERAB līgumam ar Nasdaq Baltijas biržām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, programmā tiek iekļauti trīs Baltijas uzņēmumi - AUGA group (Lietuva), HansaMatrix (Latvija) un Ekspress Grupp (Igaunija).

Programmas ietvaros izveidoto finanšu datu analīzes un pētniecības ziņojumu par AUGA group publicēšana tiek uzsākta ar šodienu, savukārt 15.decembrī tiks publicēts ziņojums par Ekspress Grupp un 18.decembrī ziņojums par HansaMatrix. Šie Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumi programmā piedalīsies divus gadus.

Programma, ko finansē TaiwanBusiness-ERAB Tehniskās sadarbības fonds, nodrošina finanšu datu analīzi un plašāku pētījumu klāstu par maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas kotēti biržās Bulgārijā, Horvātijā, Ziemeļmaķedonijā, Rumānija, Serbijā un Slovēnijā. Ziņojumi bez maksas ir publiski pieejami programmas tīmekļa vietnē www.listed- sme.com. Līdz šim pētījumi ir uzsākti par 16 uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vakcinācijas loterijas IT risinājumu plānots izstrādāt ViVaT līguma ietvaros

LETA, 02.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) risinājuma izstrāde vakcinācijas pret Covid-19 loterijā plānota vienotā vakcinācijas tīkla "ViVaT" līguma ietvaros, sacīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļas komunikācijas konsultante Inga Vasiļjeva.

Valdība šonedēļ lēma nodot izskatīšanai Saeimā Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Vakcinācijas loterijas likumprojektu, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju. Kopējās loterijas rīkošanas izmaksas, kas tiks segtas no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", aplēstas 1,218 miljonu eiro apmērā, no kuriem 98 083 eiro paredzēts piešķirt izlozes informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādei.

Vasiļjeva atzīmēja - lai loterijas norise atbilstu visiem normatīviem, drošības un caurspīdības standartiem, tās realizācijai nepieciešami vairāki IT risinājumi. Tajā skaitā nepieciešama datu atlase no "ViVaT" un izlozes loģikas realizācija, kā arī portāla "manavakcina.lv" papildināšana izlozes rezultātu attēlošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Nenovērojot saslimšanas simptomus, Covid-19 pacienti izolāciju ar ārsta lēmumu varēs pārtraukt septītajā dienā

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, turpmāk, ja Covid-19 pacientam jau sākotnēji nebūs bijuši Covid-19 simptomi, izolāciju ar ārsta lēmumu varēs pārtraukt septītajā, nevis četrpadsmitajā dienā pēc Covid-19 laboratoriskās apstiprināšanas, informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.

Savukārt, ja personai būs slimības pazīmes, par izolācijas pārtraukšanu varēs lemt sākot no četrpadsmitās dienas, ja kopš simptomu izzušanas būs pagājušas vismaz trīs dienas. Šajos gadījumos gala lēmumu pieņem ārsts un pacientam tiks izsniegts apliecinājums, ka stingro izolāciju var pārtraukt.

Vienlaikus, lai samazinātu jebkādus riskus, ilgāk darbā nevarēs atgriezties ārstniecības personas, sociālās aprūpes centru darbinieki, kā arī izglītības iestāžu darbinieki, kas strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem. Viņi pārtraukt stingo izolāciju varēs pēc tādas pašas shēmas kā citi, bet darbā atgriezties nedēļu vēlāk.

Ja nav bijuši slimības simptomi minētās personas darba pienākumu veikšanu varēs sākt - četrpadsmitajā dienā. Savukārt, ja Covid-19 simptomi būs, tad pie darba pienākumu veikšanas varēs atgriezties ne ātrāk kā pēc 21 dienas, ja vismaz trīs dienas nebūs bijuši slimības simptomi. Līdz tam brīdim tiks saglabāta atvērta darbnespējas lapa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ostu reformu aicina izvērtēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdē

Db.lv, 30.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti

Māris Ķirsons, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Fragments no intervijas

Tagad Lido partneris ir no Igaunijas!

Lai arī ir bijuši daudz un dažādi piedāvājumi, tomēr Covid-19 laikā atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti. Tā kā manas Lido nākotnes attīstības vīzijas sakrīt ar Igaunijas partnera – Ivara Vendelina – iecerēm, tad arī šai laulībai sagaidāmi labi rezultāti. Ceru, ka šī sajūta nemainīsies un vēsturē paliks labi darbi, kuri saistīti ar manu uzvārdu, un mazbērni varēs turpināt līdzdarboties tajā, ko esmu iesācis. Un kopā ar partneri varam ne tikai plānot, bet arī īstenot Lido izaugsmei būtiskus projektus. Ir ieceres par jauniem koncepta piedāvājumiem mūsu patērētājiem, bet par to varēs detalizētāk runāt pēc kāda laika. Mums ar partneri saskan viedoklis – nevis runājam, bet darām, lai darbi runā par mums!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstos Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis 53,6 miljonus eiro kopumā 55 179 darbiniekiem, pirmdien preses konferencē sacīja VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča.

Martā darbiniekus dīkstāves pabalstiem pieteica 3565 uzņēmumi, kā arī pabalstam bija pieteikušies 1454 pašnodarbinātie. Aprīlī pabalstam pieteicās 5926 uzņēmumi un 2025 pašnodarbinātie, maijā - 4455 uzņēmumi un 1796 pašnodarbinātie, bet jūnijā - 3397 uzņēmumi un 1201 pašnodarbinātais.

"Šie skaitļi parāda, ka smagākā krīze bija tieši aprīlī," sacīja Fiļipoviča.

Viņa informēja, ka martā dīkstāves pabalstus saņēma 21 620 strādājošo, aprīlī - 42 356 strādājošie, maijā - 37 109, bet jūnijā - 25 628 strādājošie.

Vidējais dīkstāves pabalsts bija robežās no 400 līdz 450 eiro. Vienlaikus pabalstu mazāku par 50 eiro saņēma 2,6% darbinieku, no 50 eiro līdz 249,99 eiro - 26,5%, no 250 eiro līdz 429,99 eiro - 23,9%, no 430 eiro līdz 699,99 eiro - 27,7%, bet maksimālo dīkstāves pabalsta apmēru 700 eiro saņēma 19,3% pabalstam pieteikto darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 36 cilvēkiem, ceturtdien paziņojusi Veselības ministrija.

Līdz ar to Lietuvā inficēšanās ar šo vīrusu konstatēta kopumā 2762 cilvēkiem.

No 36 jaunatklātajiem gadījumiem vienā gadījumā inficēšanās notikusi ārzemēs. Viens gadījums ir saistīts ar uzliesmojumu korī, divi gadījumi - ar uzliesmojumu popmūzikas festivālā "PravalFestas" Prieņu rajonā, viens gadījums - ar uzliesmojumu skaistumkopšanas salonā Kauņā, 13 gadījumi - ar uzliesmojumiem dažādos uzņēmumos. Desmit gadījumos inficēšanās notikusi, kontaktējoties ar inficētu personu, kas ir identificēta. Astoņos gadījumos nav zināms, kur notikusi inficēšanās.

1802 cilvēkiem apstiprināta atveseļošanās.

Pagājušajā diennaktī veiktas 5436 analīzes, bet pavisam Lietuvā veikta 623 841 analīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM prioritātes: OIK samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas

LETA, 30.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) nākamā gada budžeta prioritātes ir obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas, informēja ministrijā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pauda gandarījumu par valdībā panākto vienošanos par 2021.gada valsts budžetu.

"EM 2021.gada budžeta prioritātes ir elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšana, atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, pēc daudzu gadu pārtraukuma rasts valsts līdzfinansējums dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem, tāpat piešķirts finansējums mājokļu garantiju atbalsta programmas turpināšanai, investīciju un eksporta veicināšanai, kā arī jaunu darba vietu radīšanai," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšanai, kā arī atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem 2021.gada valsts budžetā plānots novirzīt 31 576 857 eiro. Pēc EM sniegtās informācijas, obligātā iepirkuma kopējā apjoma mazināšana ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau nākamgad vidēji par 23%, salīdzinot ar šobrīd fiksēto OIK likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas uzņēmumā "Adugs" konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts", intervijā Latvijas Radio sacīja inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Valsts darba inspekcija ierosinājusi administratīvo lietu par situāciju uzņēmumā.

Lūsis teica, ka daudz komentēt nevar, jo lieta vēl ir procesā. Tomēr viņš pauda, ka tas ir "smagāko pārkāpumu komplekts", kas konstatēts šajā uzņēmumā.

Iepriekš LETA vēstīja, ka inspekcija veiks pārbaudi uzņēmumā, ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju. 20.novembrī Inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadošā eksperte datu analīzes un statistikas jautājumos Ilze Kalniņa aģentūrai LETA teica, ka inspekcijas rīcībā līdz šim nav bijusi informācija par darba tiesību vai darba aizsardzības pārkāpumiem minētajā uzņēmumā.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

Jau ziņots, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājs.

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien vēl nepaspēja pilnībā izskatīt sūdzību par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu Zukulam. Tiesā informēja, ka nākamās sēdes datums būs zināms piektdien, 4.decembrī.

Adugs Production nācies pirms termiņa atdot kredītus 

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu...

Valsts policijā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

SIA Adugs Production: turpinām ražošanu, lai saglabātu darbavietas 

Tā kā uzņēmums SIA "Adugs Production" pēdējās dienās mediju telpā iekļuvis interpretāciju...

10.novembrī Valsts policijas amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda - apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem - 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.

Pēc policijā paustā, grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem - izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu. Aģentūrai LETA zināms, ka 1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un tagad tiesas lēmums pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.

"Adugs Production" advokāte Viktorija Jarkina aģentūrai LETA iepriekš pieļāva, ka notiekošais varētu būt reiderisma mēģinājums un konkurentu cīņa par iespēju piegādāt preces lielveikaliem "Maxima" un "Rimi". Tāpat viņa neizslēdza iespēju par nepatiesa ziņojuma sniegšanu un centieniem Indijas pilsoņiem ilgāk palikt Latvijā.

"Ar visiem darbiniekiem no Indijas bija noslēgti darba līgumi un saņemtas uzturēšanas atļaujas, viņiem tika maksāta darba alga un nodokļi, kā arī tika nodrošināta izmitināšana. Atbilstoši citu uzņēmuma darbinieku sniegtajai informācijai darbiniekiem netika ierobežota brīvība un bija iespēja izbeigt darba tiesiskās attiecības," pauda Jarkina.

Vienlaikus advokāte minēja, ka, pēc viņas rīcībā esošas informācijas, darbinieki vairākkārt ir kavējuši darbu, kā arī bijuši gadījumi, kad viņi atteikušies strādāt. Tāpat konstatēti gadījumi, kad darbinieki no Indijas bojājuši uzņēmuma īpašumu, par ko sastādīti attiecīgie akti un veikti ieturējumi.

Uzņēmums inkriminējamo nodarījumu kategoriski noliedz, un atzīst, ka pastāvēja strīds starp darba devēju un darba ņēmējiem par disciplīnas jautājumiem un kaitējuma nodarīšanu uzņēmumiem. Vienādas higiēnas, drošības un disciplīnas prasības ir pret visiem nodarbinātajiem. Ar Indijas viesstrādniekiem tika noslēgti darba līgumi, aprēķinātas un izmaksātas darba algas un nodokļi, saskaņā ar normatīviem, kā arī nokārtotas uzturēšanās atļaujas.

Pēc "Firmas.lv" datiem, Zukuls ir īpašnieks kompānijās SIA "Adugs Production", SIA "Adugs Latvija", SIA "Adugs", SIA "Astar", SIA "Ražošanas komercfirma "Vidzus"", SIA "Debess ūdens zeme" un SIA "Asond". Tostarp lielākā kompānija ir konditorejas izstrādājumu ražotājs "Adugs Production", kuras apgrozījums 2019.gadā samazinājās par 1,4% un bija 12,842 miljoni eiro. Kompānija pēdējos trīs gadus strādājusi ar zaudējumiem, kas pārsniedz 500 000 eiro, tostarp 2019.gadā "Adugs Production" zaudējumi bija 523 134 eiro, 2018.gadā - 590 242 eiro, bet 2017.gadā - 547 831 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas un Ventspils pilsētu domes aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu valdības sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.

Liepājas pilsētas vēstuli parakstījis domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA), un tā adresēta tikai Kariņam, bet Ventspils vēstuli parakstījis domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij"), un tā adresēta arī satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP).

LDDK aicina atlikt ostu reformas skatīšanu valdībā rīt 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV)...

Abās vēstulēs pausts, ka 22.martā notikušajā diskusijā, kurā piedalījās Satiksmes ministrijas (SM), Ekonomikas ministrijas (EM), uzņēmēju un Latvijas ostu, kā arī pašvaldību pārstāvji, vairākkārt uzsvērts, ka plānotajai reformai trūkst ekonomiskās analīzes un nav bijis pietiekami efektīvs dialogs ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp uzņēmējiem un pašvaldībām.

Abu Kurzemes pilsētu pārstāvji vēstulēs norāda, ka jautājuma izskatīšana valdībā jāatliek, līdz tam tiek sniegts atzinums Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē.

Jau ziņots, ka grozījumus likumā par ostām Ministru kabinetā paredzēts skatīt ceturtdien, 1.aprīlī.

SM rosina veikt grozījumus likumā, nosakot, ka Rīgas un Ventspils brīvostas, kā arī pēcāk Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai tiek veidotas valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sicīlijā esošais Etnas vulkāns pēc šogad notikušiem desmitiem izvirdumu ir kļuvis augstāks, otrdien pavēstīja ģeologi.

Krāteris kalna ziemeļaustrumu pusē desmitiem gadu tika uzskatīts par vulkāna virsotni, bet dienvidaustrumu puses krāteris tagad ir augstāks, konstatēja Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts (INGV) pēc satelītattēlu analīzes.

Zinātnieki izskatīja 13.jūlijā un 25.jūlijā uzņemtos attēlus un konstatēja, ka Etnas virsotne atrodas 3357 metrus virs jūras līmeņa, ar trīs metrus lielu kļūdas robežu.

Etna kopš februāra vidus vairākkārt izverda sakarsētu lavu un pelnus, un kopš tā laika ir reģistrēti 50 izvirdumi. Šī vulkāniskā aktivitāte ir radījusi nogulumiežus uz dienvidaustrumu krātera, palielinot tā augstumu. Krāteris ziemeļaustrumu pusē tikmēr ir kļuvis zemāks, tā malai gadu gaitā brūkot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jaunzeme: Darba devējiem būs jāpierāda zemo algu pamatotība

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgāk cīnītos ar aplokšņu algām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) budžeta likumu paketē iesniegs grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredzēs pienākumu darba devējam turpmāk pierādīt zemo algu aprēķina pamatotību, pirmdien preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Līdz šim VID bija jāpierāda nepamatoti zemu algu esamību uzņēmumā, kas rada pamatu aizdomām par aplokšņu algu izmaksu, taču šo grozījumu apstiprināšanas gadījumā darba devējam būs jāpierāda, kā viņš var nodarbināt kvalificētu strādājošo par tik zemu algu, skaidroja Jaunzeme.

Viņa piebilda, ka šie grozījumi būtiski atvieglos VID darbu aplokšņu algu apkarošanā, kā arī atvieglos VID iespēju vērsties pie konkrētā darba devēja ar aicinājumu pārskatīt algu politiku uzņēmumā.

"Ja VID dati liecinās, ka vidējā alga nozarē ir lielāka nekā tā, kas tiek maksāta konkrētā uzņēmumā, darba devējam būs jāiesniedz pamatoti pierādījumi, kādā veidā viņš var nodarbināt strādājošos par algu, kas būtiski zemāka nekā nozares vidējā alga," skaidroja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru