Quantcast
Lauksaimniecība

Ar jaunu analīzes rīku palīdz uzlabot graudkopju saimniecību ienesīgumu

Lelde Petrāne, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Saimniecības pārvaldības programmas "eAgronom" izveidotāji izstrādājuši analīzes funkciju, kas palīdz lauksaimniekiem pārvaldīt savu finansiālo stāvokli un izvairīties no zaudējumiem sezonas beigās.

Lietotājam nav jāveido savi papildu risinājumi – analizējamie dati tiek apkopoti no tām programmas sadaļām, kuras jau tiek izmantotas ikdienā. Tas sniedz iespēju lauksaimniekiem sekot līdzi faktiskajām izmaksām visas sezonas garumā, redzēt plānoto ieņēmumu un faktisko izmaksu attiecību, kā arī pieņemt labākus lēmumus, pamatojoties uz saimniecības datiem.

Jāatgādina, ka 2018. gada beigās "eAgronom" piesaistīja 1 miljonu eiro lielu finansējumu no Eiropas riska kapitāla fondiem "Black Pearls VC", "Trind Ventures", "TMT Investments", "United Angels VC".

Kā norāda "eAgronom", šobrīd vēl svarīgāk nekā jebkad ir izprast savas saimniecības finansiālo situāciju un ienesīgumu daļēji ar ES subsīdijām saistīto neskaidrību dēļ 2021.–2027. gada plānošanas periodā. "eAgronom" piesaistīto agrobiznesa ekspertu pieredze rāda, ka daudzas saimniecības nav pelnošas bez subsīdiju atbalsta, kas apvienojumā ar produktu cenu pieauguma tendenci un dārgākiem aizdevumiem neiezīmē optimistisku ainu.

Bioloģiskais lauksaimnieks Edgars Valters stāsta: "Šis ir veids, kā lauksaimniekam parādīt, kādas ir saimniecības tekošās izmaksas un potenciāli arī norādīt uz problēmām saimniekošanas procesos. Analīze detalizēti parāda, kuras ir saimniecības vājās puses – vai tā ir kāda nezāle, kaitēkļi, traktora operatora kļūdas vai kas cits."

"Izmaksu analīze sniedz iespēju novērtēt, kas būtu jāmaina, lai sasniegtais rezultāts būtu tuvāks vēlamajam. Nozīmīga ir gan kultūraugu, gan arī lauku analīzes sadaļa. Ir svarīgi saprast, kādas ir kultūraugu izmaksas, kā arī veikt analīzi lauku līmenī, lai saprastu, kurš no laukiem sniedz lielāku ieguvumu un kurš visu "velk uz leju"," tā jauno sadaļu vērtē bioloģiskais lauksaimnieks Jānis Sietiņsons.

"Lauksaimniecībā nav iespējams izveidot vienu analīzes rīku, kas derētu pilnīgi visiem, tādēļ liels izaicinājums bija šo risinājumu izveidot noderīgu lielākajai daļai lietotāju. Ciešā sadarbībā ar klientiem mums izdevās iekļaut pašus būtiskākus aspektus, lai sniegtu skaidru pārskatu par to, kā saimniecība strādā, kuras darbības ir efektīvas un kur nepieciešami uzlabojumi," saka Sanders Sīms (Sander Siim), "eAgronom" inženieru komandas vadītājs.

"eAgronom" ir Igaunijas jaunuzņēmums, kas tika dibināts 2016. gadā. "eAgronom" piedāvā saimniecības pārvaldības programmu graudkopjiem, un ar tās palīdzību tiek atvieglota gan ikdienas saimniecības pārvaldība, gan arī ilgtermiņa stratēģijas plānošana.

Latvijas tirgū "eAgronom" ienāca 2017. gadā, un šobrīd ar to tiek pārvaldīti vairāk nekā 150 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā un teju miljons hektāru lauksaimniecības zemes Eiropā.

Šobrīd "eAgronom" sniedz pakalpojumus Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā un Rumānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijā lauku saimniecību vidējais lielums deviņu gadu laikā pieaudzis par 30%

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais lauku saimniecību lielums Latvijā pagājušā gada beigās bija 38,3 hektāri, kas ir par 8,8 hektāriem jeb 30% vairāk nekā 2010.gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) statistisko datu krājumā "Latvijas lauksaimniecība".

Savukārt lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji vienā lauku saimniecībā pērn sasniedza 26 hektārus, kas ir par 6,4 hektāriem vairāk nekā 2010.gadā, kad vidēji vienā lauku saimniecībā bija 19,6 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Pēdējo deviņu gadu laikā kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība valstī ir palielinājusies par 153 900 hektāru jeb 8,5%.

2019.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās palielinājās par 20,2%, ko noteica augkopības produkcijas apjoma pieaugums par 42,7% graudaugu kopražas pieauguma ietekmē. Lopkopības produkcijas apmērs pērn samazinājās par 1,4% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā darbinieku trūkumu vairākās lauksaimniecības nozarēs, ir pamatotas bažas par augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanu. Latvijas nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas aicina atbildīgās institūcijas aktīvāk iesaistīties robežu šķērsošanas jautājumu risināšanā, lai lauksaimniecībā varētu ievest viesstrādniekus no trešajām valstīm.

Šonedēļ biedrība "Zemnieku saeima", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija nosūtījušas vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Ralfam Nemiro, Ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un Zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, izsakot bažas par darbinieku trūkumu lauksaimniecībā, it īpaši augļu, ogu un dārzeņu ražas novākšanā.

Latvijā tiek audzēta daudzveidīga augļu, ogu un dārzeņu produkcija, kuras novākšanai, tāpat kā visās ES valstīs, ir nepieciešams intensīvs roku darbs. Ražas novākšanas sezona tuvojas, bet par ievietotajiem darba piedāvājumu sludinājumiem interese ir minimāla, neskatoties uz norādīto bruto mēnešalgu 900 eiro. Lauksaimniekus sarūgtinot pesimistiskā perspektīva, ka Latvijā izaudzētā raža varētu palikt uz lauka, un tajā pašā laikā mūsu patērētāji pirktu Polijā un citās valstīs izaudzētās ogas, augļus un dārzeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB, 10.03.2020

Dalies ar šo rakstu

"COVID-19" karantīnas režīmā ir ielicis arī biznesu. Bailes no jaunā vīrusa ir likušas rīkoties gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm, atceļot dažādus pasaules mēroga pasākumus un ieviešot karantīnas režīmu apgabalos, kur saslimušo ir visvairāk.

Taču "COVID-19" norims, un Latvijas dienaskārtībā atkal būs problēmjautājumi, no kuriem nevajadzētu novērst uzmanību vīrusa dēļ. Viens no tādiem ir kūdras nozare Latvijā.

Pastāv drauds nozari iemainīt pret Eiropas Savienības zaļo plānu. Viens no nozares rūpju faktoriem ir siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana. Latvijai ir jāpārliecina ES institūcijas, ka Latvijas kūdras nozare nav kurināmā ražotāja, bet gan aprites ekonomikas stiprinātāja.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 10. marta numurā:

  • aktuāli - "Rimi Riga Marathon" skaitļos
  • tēma - koronavīrusa ietekme uz biznesu
  • intervija - Vija Kilbloka, "Zvaigzne ABC" līdzīpašniece un vadītāja
  • eksports - Latvijas ekonomikas virzītājspēks
  • ražošana - "ARBO Windows" investē 2,3 miljonus logu ražotnē
  • lauksaimniecība - visu izšķirs pavasaris
  • lauksaimniecība - "Kolumbos" audzē bioloģiskos lopus
  • lauksaimniecība - uzmanības centrā kaņepes
  • pie stūres - "Audi Q7" apskats
  • brīvdienu ceļvedis ar Lotti Tīsenkopfu-Iltneri, "Madara Cosmetics" līdzīpašnieci un vadītāju

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un visā Eiropas Savienībā šogad notiks lauksaimniecības skaitīšana, kuru organizē Centrālā statistikas pārvalde (CSP), informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).

Pirmā lauksaimniecības skaitīšana Latvijā notika pirms 100 gadiem - 1920. gadā reizē ar pirmo tautas skaitīšanu. Pirmās brīvvalsts laikā notika sešas lauksaimniecības skaitīšanas. Pēc neatkarības atjaunošanas lauksaimniecības skaitīšanas notika 2001. un 2010. gadā.

Lauksaimniecības skaitīšana notiek reizi 10 gados, un tās rezultāti nodrošinās informatīvo pamatu nākamās desmitgades lauksaimniecības attīstībai valstī, tādēļ lauksaimnieku piedalīšanās skaitīšanā ir īpaši svarīga. Informācija kalpos nozares analīzei un lēmumu pieņemšanai, kā arī lauksaimniecības politikas un lauku attīstības Latvijā, ES, kā arī Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānošanai un īstenošanai, un būs nozīmīgs pamatojums atbalsta noteikšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Iegādājoties zemi, attīstīs bioloģisko vīnogu audzēšanu

Lelde Petrāne, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība "Mazburkas" iegādājusies 12 hektārus zemes, lai Kurzemes pusē attīstītu bioloģisko vīnogu audzēšanu vīna ražošanai un aitu ganāmpulka turēšanai.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir divas šķietami nesaistītas jomas – vīnogu un jēru audzēšana, kas piesaista arvien lielāku tūristu uzmanību.

Engures novada Smārdes pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība ilgstoši no kaimiņiem nomāja 12 hektārus zemes līdz radās iespēja ar bankas "Citadele" finansējumu to iegādāties savā īpašumā, nodrošinot saimniecības izaugsmi un saglabājot bioloģisko saimniekošanu teritorijā.

Līdz ar zemes iegādi "Mazburku" saimniecība ir paplašinājusies līdz 54 hektāriem.

Saimniecība izveidota, sakopjot pašreizējo saimnieku Niedru ģimenes vecvecāku īpašumu un saimniekošanu uzsākot bez pieredzes lauksaimniecībā.

"Mūsu attīstības princips - kad realizēts viens mērķis, azartiski ķeramies pie nākamā. Ideja radīt savu vīna lauku radās, lai nogāze izskatītos skaistāka. Vīnogu audzēšana, vīna darīšana un aitu ganāmpulks piesaista arī ceļotāju uzmanību. Paralēli lauksaimniecībai par saimniecības ikdienu kļuvušas arī ekskursijas vīnogu dārzā, vīna degustācijas, vīnogu lasīšana un dažādu pasākumu organizēšana. Labprāt dalāmies pieredzē gan par vīnogu audzēšanu, gan aitkopību. Pēc ilgu gadu pūliņiem, vīni ir apbalvoti arī ar vairākām balvām vīna konkursos un vīna skatēs. Lai arī vīnu ražojam vairākus gadus, uzskatām, ka joprojām tikai mācāmies," stāsta saimniece Gunta Niedra, kura vīna darīšanu apguva pašmācības ceļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas – kā dzīvosim nākamajos septiņos gados?

Db.lv, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 4. jūnijā notiks Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" plānotā konference "Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas", kuras ietvaros dzirdēsim lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu saistīto nozaru ekspertu redzējumu par lauksaimniecības un mežsaimniecības turpmāku attīstību.

Lauksaimniecība ir viena no vismainīgākajām un reizē visvairāk regulētajām tautsaimniecības nozarēm. "Tagad, kad pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos, turpinām cīnīties par mūsu lauksaimniekiem tik nozīmīgo Eiropas Komisijas tiešo maksājumu godīgu sadalījumu, saņemam arvien jaunas vides un klimata pārmaiņu prasības, ir svarīgi veicināt izpratni par izaicinājumiem, ar kuriem šodien saskaras lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares. Tie ir mūsu lauksaimnieki, kas apgādā iedzīvotājus ar veselīgu un augstvērtīgu pārtiku. Turklāt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares sniedz resursus arī citām nozarēm, eksportē un spēlē būtisku lomu darba tirgū un reģionālajā attīstībā un lauku vides uzturēšanā, " nostāju pauž LOSP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes fonds lauksaimniekiem iznomājis īpašumus par kopumā 50,32 miljoniem eiro

LETA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") pārvaldītais Latvijas Zemes fonds piecos tā darbības gados gados lauksaimniekiem iznomājis īpašumus par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Ministrijā norādīja, ka līdz 2020.gada 30.jūnijam Latvijas Zemes fonds ir izskatījis 2868 pieteikumus un iegādājies 824 nekustamos īpašumus 16 664 hektāru platībā par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, ieskaitot reversās nomas darījumos iegūtos īpašumus, kā arī iznomājis 798 īpašumus 16 126 hektāru platībā, bet lauksaimnieciskajā ražošanā atgriezis 470 hektārus.

Latvijas Zemes fonda stratēģijā paredzēts līdz 2021.gada beigām uzkrāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes aptuveni 18 000 hektāru apmērā, to iznomājot lauksaimnieciskās darbības veicējiem, tostarp 7000 hektārus ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām īpašumu pārdevējiem.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, pēc "Altum" aplēsēm, pie pašreizējās darījumu aktivitātes minētais mērķis varētu tikt sasniegts agrāk - līdz 2020.gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atšķirīgie mērķi zemes apsaimniekotājus dzen izmisumā

Māris Ķirsons, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemes izmantošanu gan lauksaimniecības produkcijas ražošanai, gan mežsaimniecībai un arī kūdras ieguvei būtiski mainīs Eiropas Savienības stratēģijas, kas bieži vien ir vērstas pretējos virzienos, un tāpēc, izpildot vienu, pārējās izvirzītie mērķi sasniegti netiks.

To intervijā žurnālam "Dienas Bizness" stāsta bijušais (2014.– 2016. g.) Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas biroja vadītājs, bijušais Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas ģenerālsekretārs, bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.

Viņaprāt, pašlaik veidojas bīstama situācija, ka uzvar tie, kuri skaļāk bļauj, ignorējot uz zinātniskiem pamatiem un ilggadējā pieredzē iegūtos datus un nevērtējot to ietekmi uz pārtikas pieejamību un ienākumiem vairumam iedzīvotāju nākotnē.

"Latvijas gadījumā zeme būtībā ģenerē produkciju, kas dod vairāk nekā 40% no visas valsts eksporta ieņēmumiem. Proti, lauksaimniecība plus pārtikas pārstrādes rūpniecības eksporta ieņēmumi ir 2,57 miljardi eiro (savulaik bija tikai 0,3 miljardi eiro), un vēl 2,56 miljardus eiro nodrošina meža nozare (mežsaimniecība + kokapstrāde), kam vēl jāpieskaita kūdras substrātu produktu eksporta ieņēmumi ap 185 milj. eiro. Visas minētās nozares ir ne tikai liels darba devējs, it īpaši reģionos, bet arī nodokļu maksātāji. Vienlaikus pēdējos gados ar biedējoši pieaugošu intensitāti arvien vairāk tiek piedāvāts ieviest jaunas – stingrākas prasības gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā, gan vēl jo vairāk kūdras ieguvē. Šis process daudziem zemes apsaimniekotājiem nav saprotams," akcentē R. Arnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sarukušas pusaudžu iespējas strādāt skolēnu brīvlaikā

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī liela daļa jauniešu vēlas vasarā strādāt un to atbalsta arī 88% vecāku, šogad daudziem no šīs iespējas var nākties atteikties Covid-19 radīto seku dēļ, konstatēts Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā. Tam par pamatu ir gan samazinātais darba piedāvājums (21%), gan pašu vecāku piesardzība, šajā sezonā ar vasaras darbu nogaidot (20%).

Lielākās cerības, meklējot jaunietim iespējamo darbavietu, teju puse vecāku (44%) liek uz uzņēmumiem, kuri īpaši skolēniem piedāvā darbu vasaras sezonā, vai arī iespējas strādāt tiek meklētas ģimenes, draugu un paziņu lokā (28%).

COVID-19 ietekme uz darba tirgu ir jūtama arī jauniešu sektorā, tomēr daļa vecāku ir noskaņoti pozitīvi un aktīvi kaļ plānus savu pusaudžu nodarbināšanai vasaras periodā. Katrs desmitais darba vietu jau aizrunājis, bet katrs piektais to aktīvi meklē un seko līdzi aktuālajiem piedāvājumiem. Tomēr piedāvājums šogad krietni sarucis – daļai iepriekš plānotais darbs pandēmijas dēļ atcelts (9%), bet citi norāda uz krietni sarukušo vakanču skaitu (12%). Drošības apsvērumu dēļ 20% vecāku šogad nolēmuši vasaras darbu atcelt pēc pašu iniciatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" pārvaldītais Zemes fonds piecu gadu pastāvēšanas laikā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanā ieguldījis 50 miljonus eiro.

Kopš fonda izveidošanas ir iegādāti 824 īpašumi ar kopējo platību 17 tūkstoši hektāru.

Latvijas zemes fonds iegādājas lauksaimniecības zemi ar mērķi sekmēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā apritē. Īpašumi tiek iegādāti no īpašniekiem, kas nevar vai nevēlas lauksaimniecības zemi apsaimniekot paši.

Piecu gadu darbības laikā nedaudz vairāk nekā 500 zemes īpašumos 10 tūkstošu hektāru platībā Zemes fonds ieguldījis 32 miljonus eiro, bet teju 18 miljoni eiro ieguldīti vairāk nekā 300 reversās nomas darījumos ar kopplatību 6350 hektāru. Reversā noma ir atbalsts lauksaimniekiem, lai iegūtu papildu resursus finanšu plūsmas stabilizēšanai un tālākai attīstībai, vienlaikus paturot garantētas tiesības zemi no fonda pēc laika atpirkt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Room for Work" ir jauna sociāla iniciatīva, kas saved kopā darba ņēmēju ar darba devēju jaunu darba attiecību uzsākšanai.

Iniciatīvas mērķis ir palīdzēt gan uzņēmējiem atrast jaunu darbiniekus, gan arī darbiniekiem, īpaši mazāk aizsargātiem cilvēkiem Latvijā, piemēram, cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, ārvalstu studentiem, cilvēkiem ar bēgļa, patvēruma meklētāja vai alternatīvo statusu, atrast darbu.

Iniciatīvas radītāji tic, ka ikviens cilvēks ir resurss, un motivētus darbiniekus arī apkalpojošā sfērā, piegādes jomā un lauksaimniecībā ir iespējams atrast tepat Latvijā.

"Ik dienu runājot ar uzņēmējiem, jo īpaši lauksaimniekiem, ir jūtams zināms satraukums, ka darbu roku paliek arvien mazāk. Uzņēmēji aicina ievest viesstrādniekus, bet politikas veidotāji nesteidzas šo ideju atbalstīt, tāpēc arī mēs nācām ar jaunu iniciatīvu savest kopā uzņēmējus, kuri meklē darbiniekus, ar potenciālajiem darba ņēmējiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav tik labi savienoti ar pašreizējo darba tirgu," stāsta iniciatīvas autors Miks Celmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vinteru saimniecības Līgo apgrozījums sarucis

LETA, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieka Jāņa Vintera zemnieku saimniecības "Līgo" apgrozījums pērn bija 3,209 miljoni eiro, kas ir par 16,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka vairākkārt - līdz 751 772 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

2019.gadā "Līgo" apsaimniekoja 1235,4 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes Elejas, Lielplatones un Vilces pagastos - pašiem piederošo un nomāto. Pērn tika iegādāta arī papildus zeme. Aizvadītajā gadā zemnieku saimniecība audzēja ziemas kviešus, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai, ziemas rapsi, pupas un enerģētiskās cukurbietes.

FOTO: Vinteri saimnieko pašpietiekami 

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to...

Tāpat zemnieku saimniecības vadības ziņojumā atzīmēts, ka biogāzes iekārtā pērn saražoto elektroenerģiju tā pārdeva "Elektroenerģijas publiskajam tirgotājam". Saražoto siltumenerģiju "Līgo" izmantoja pašu siltumnīcu apsildīšanai.

Pērn kopumā divu hektāru segtajās platībās divās apritēs izaudzētas 3,55 tonnas hibrīdo gurķu sēklu eksportam.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" prognozē minimālu Covid-19 ietekmi uz saimniecisko darbību šogad, bet pieļauj ieņēmumu samazinājumu biržas cenu krituma dēļ un saistībā ar risku savlaicīgi nepaveikt atsevišķus darbus, kas var samazināt iegūstamo ražas apmēru. Tomēr turpmāko notikumu ietekme var atšķirties no šī saimniecības vērtējuma.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2018.gadā zemnieku saimniecība strādāja ar 3,856 miljonu eiro apgrozījumu, bet tās peļņa bija 1,471 miljons eiro.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" reģistrēta 1992.gadā Lielplatonē un ir viena no lielākajām Zemgalē. Tajā pērn bija nodarbināti 48 strādājošie. Saimniecības pamatdarbība ir augkopība, kā arī audzē hibrīdo gurķu sēklas, nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Saimniecības vienīgais patiesais labuma guvējs ir Jānis Vinters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrāleiropā līdz gadsimta beigām ievērojami biežāk būs novērojami sausuma periodi, ja netiks samazināta siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija, secināts jaunā pētījumā.

Vācijas Helmholca vides pētniecības centra komandas vadītajā pētījumā, kurā piedalījās arī zinātnieki no Čehijas, tika analizēts 2018. un 2019.gads, kad tika piedzīvoti netipiski sausuma periodi, un ņemti vērā globālie klimata dati par pēdējiem 250 gadiem.

Rezultāti, kas publicēti žurnālā "Scientific Reports", liecina, ka kopš 1766.gada Centrāleiropā nav pieredzēti divi secīgi gadi ar tik lielu sausumu vasarā. Sausums skāra vairāk nekā 50% reģiona.

Sliktākajā scenārijā, ja siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisija sasniegs augstāko līmeni, Centrāleiropā šādi secīgi sausuma periodi vasarās līdz gadsimta beigām pieaugs septiņas reizes, prognozē zinātnieki. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ko skāris sausums, tādā gadījumā pieaugtu par vairāk nekā 40 miljoniem hektāru, uzskata zinātnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu operatoru milži CME un Nasdaq jau šogad plāno ieviest "rīku", kas lauksaimniekiem un finanšu jomas spekulantiem ļaus izdarīt likmi uz ūdens cenas izmaiņām, liecina pieejamā informācija.

Tādējādi tiks likti pamati pirmajam šāda veida ūdens tirgum pasaulē, un nākotnē ļoti iespējama situācija, kad šis resurss preču biržā tiek mīts līdzīgi kā, piemēram, nafta, alumīnijs vai sojas pupiņas.

"Šeit jums būs pieejama vissvarīgākā prece pasaulē. Viss pārējais, izņemot ūdeni, jau šādā veidā tiek tirgots," "The Wall Street Journal" (WSJ) teic kompānijas "Veles Water" pārstāvji, kuri paziņojuši par ūdens cenas indeksa izveidi.

WSJ vēl raksta, ka šādi nākotnes ūdens piegāžu līgumi atainos šī resursa vērtību Kalifornijas štatā. Tie tikšot cenoti ASV dolāros, un cena būs "akru pēdās", kas ir aptuveni 1233 litri. Tiek rēķināts, ka tas ir tāds ūdens daudzums, kas nepieciešams, lai ar šo resursu nosegtu akru zemes pēdas dziļumā. Šāds "instruments" ļaušot lielajiem lauksaimniekiem apdrošināties pret straujām ūdens cenas izmaiņām. Tāpat līdz ar šādu tirdzniecību tas, šķiet, būs aktīvs, ko varēs pirkt visi citi tirgus dalībnieki uz jebkādu savu pieņēmumu pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo gadu laikā "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") izsniegto finanšu instrumentu portfelis varētu sasniegt miljardu eiro, intervijā prognozēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Ja skatāmies uz mūsu izaugsmi pēdējo piecu gadu laikā, tas ir pilnīgi reāli. Tas ir vairāku gadu jautājums, bet mēs to izdarīsim," sacīja Bērziņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aizdevumu portfelis, visdrīzāk, saglabāsies esošajā apmērā, jo "Altum" mērķis nav konkurēt ar bankām. Institūcija strauju izaugsmi paredz izsniegto garantiju apmērā, kā arī ir sākusies ceturtās paaudzes riska kapitāla fondu apguve.

"Sākām mēs ar 350-360 miljoniem eiro, un tagad mums ir vairāk nekā 600 miljonu eiro portfelis," atgādināja "Altum" vadītājs.

Viņš piebilda, ka liels pieaugums ir bijis mājokļu iegādes garantiju programmās. Papildus garantijām, kuras ir saistītas ar hipotekārajiem aizdevumiem ģimenēm ar bērniem, ir ieviesta garantiju programma jaunajiem speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Zoltnera drošības spilvens – lauksaimniecība

Monta Glumane, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazināt stresu par finansiālo situāciju viesmīlības biznesā restorāna, viesnīcas un alus darītavas "Zoltners" saimniekam Valteram Brusam ļauj lauksaimniecība.

Šā gada oktobrī "Zoltners" svinēs savu piekto pastāvēšanas jubileju. Pērn pavasarī uzsākti divu ēku rekonstrukcijas darbi, kas šobrīd ir finiša taisnē, un tos plānots pabeigt maija sākumā.

Uzņēmuma filozofija ietver, ka visa sistēma – restorāns, viesnīca un alus darītava – darbojas vienoti. Katra sadaļa viena otru papildina un brīžiem kompensē to, ko cita nespēj. "Nevienam nav noslēpums, ka vissarežģītāk vienmēr ir ar ēdināšanu – restorāna sadaļu, jo tur ir vislielākie ieguldījumi tieši personāla izmaksu, kā arī kvalitatīvu izejvielu ziņā, vajadzību nodrošināšanā, ko pieprasa sabiedriskā ēdināšana," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta "Zoltnera" saimnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības zemes tirgū pēdējos gados pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kā rezultātā zemes cena ir kāpusi. Vienlaikus interese par zemes iegādi no lauksaimniekiem ir. Finanšu institūcija "ALTUM" informē, ka palīdz lauksaimniekiem iegādāties zemi, izsniedzot finansējumu vidēji 11-13 miljonu eiro apmērā gadā.

Zemes tirgus pēdējo trīs gadu laikā ir sašaurinājies, krītoties gan darījumu skaitam, gan iegādāto platību apjomam. To ietekmējis fakts, ka intensīvas lauksaimniecības reģionos samazinās pieejamās platības, darījumus ietekmējis arī cenu kāpums pēdējo trīs gadu laikā. Samazinājusies arī zemes pārpircēju aktivitāte, neredzot šajā nišā lielas peļņas iespējas.

Zvejos īpašumu atlaides 

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī...

Šobrīd no visas valsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanas tirgū nonāk vidēji vien 3-4%, tikmēr būtiski lielāks ir zemes nomas tirgus. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 25% no visas valsts aramzemes tiek nomāta. Zemes īpašnieki nelabprāt zemi pārdod, tāpēc piedāvā to nomai. Dažkārt zemi nomāt ir dārgi, piemēram, Zemgalē kvalitatīvu īpašumu nomas cena sasniedz pat 300 EUR par hektāru gadā. Ja zemniekam ir vēlme paplašināties un tirgū parādās zeme, nereti ir situācijas, kad zemniekam finanšu līdzekļi zemes iegādei nepietiek.

"Ja lauksaimniekam parādās iespēja izpirkt iepriekš nomātu zemi, un tas ir izdevīgāk nekā turpināt to nomāt, var palīdzēt "ALTUM" atbalsts – no visiem zemes darījumiem lielākā daļa jeb 70% jau šobrīd ir tāda rakstura. Ja arī īpašnieks nolemj pārdot zemi, cena var būt augsta, tāpēc mēs esam izveidojuši tādu kreditēšanas programmu, kas ļauj iegādāties zemi ar atvieglotiem nosacījumiem, pirms to izdarījis kāds cits. Piemēram, ja banka nevar izsniegt finansējumu, jo zemniekam pietrūkst nodrošinājuma, tad "ALTUM" izsniegs aizdevumu arī bez papildu nodrošinājuma ar atmaksas termiņu līdz pat 30 gadiem. Tas ir svarīgi, jo sabalansē aizņēmuma atmaksas termiņu ar laiku, kurā ražošanas vajadzībām izmantotā zeme var sevi atpelnīt. Tieši garais atmaksas termiņš un maza paša līdzdalība mēdz būt vienīgā iespēja uzsākt vai attīstīt savu saimniecību maziem uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un jaunajiem lauksaimniekiem. Tāpat piedāvājam dzēst aizdevumu pirms termiņa, neprasot par to komisijas maksu," skaidro Diāna Lopeta, "ALTUM" centra reģiona vadītāja.

Vislielākais pieprasījums "ALTUM" aizdevumam zemes iegādei ir Vidzemes un Kurzemes reģionos gan apjoma, gan skaita ziņā. Tāpat aktīvi tiek finansēts Zemgales reģions, kur, līdzīgi kā tirgū kopumā, aizdevuma apjoms pieaudzis, bet darījumu skaits – sarucis. Lai arī Latgalē aktivitāte ir viszemākā, arī tur vidējais darījumu apjoms pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par 30%.

Lauksaimniecības zemes cenas atšķiras pa reģioniem, ko ietekmē gan zemes kvalitāte, gan lauksaimniecības darbība. Jo lielāks pieprasījums, jo augstāka arī cena. Apvidos ar vērtīgāku zemi un intensīvāku lauksaimniecības darbību cena ir ievērojami augstāka – tā, piemēram, 95% gadījumu darījuma cena par hektāru svārstās no 1000 eiro Latgalē līdz pat 8000 eiro Zemgalē.

Turklāt zemes cenas publiskajos sludinājumu portālos mēdz būt norādītas augstākas par patieso darījumu vērtību. Objektīvu lauksaimniecības zemes cenu var meklēt portālā www.cenubanka.lv, kurā tiek apkopoti visi zemesgrāmatā reģistrētie darījumi.

Tomēr cenu pieauguma dinamika šobrīd sāk mazināties, jo pārdošanā arvien biežāk nonāk nekoptas zemes platības, par kurām lauksaimnieki nav gatavi maksāt neadekvāti augstās cenas, iespaidojot vidējo lauksaimniecības zemes cenu valstī.

Vēl viena lauksaimniecības zemes īpatnība ir tā, ka tā ir sadrumstalota, nereti pat ļoti mazos gabalos. Gandrīz trešdaļu no lauksaimniecības zemes īpašumiem veido īpašumi, kas ir mazāki par vienu hektāru, un ir gadījumi, kad vienai saimniecībai piederoši zemes īpašumi viens no otra atrodas pat vairāku kilometru attālumā. Tāpēc visos gadījumos, domājot par zemju apvienošanu, būtiski ir izvērtēt visas izmaksas, lai tās nenoēd sagaidāmos ieguvumus. Zemnieki ļoti labprāt iegādājas savai saimniecībai blakus esošas nelielās saimniecības, pieprasījums pēc šādiem darījumiem ir liels un arī cena mēdz būt pievilcīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru