Eksperti

Kad datu centru dzesē mamma daba. Air-to-air free cooling metode

Miks Stūrītis, www.citrus.lv, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, 02.03.2015

Jaunākais izdevums

Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

Vislabāk un efektīvāk tas strādā vietās, kur ir sauss gaiss – tuksnešu, stepju zonās, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir vien 30%. Kāpēc tā? Vienkārši tāpēc, ka jebkurā datu centrā ir jāuztur konstants mitruma līmenis – starp 40 un 60 procentiem. Ja ārējā gaisa mitruma līmenis ir ļoti augsts, kā, piemēram, Baltijas valstīs pēc lietus (ap 80–100%), tad gaisu ir nepieciešams sausināt, kas ir dārgs process no elektroenerģijas patēriņa viedokļa. Savukārt tuksnešos mitruma līmenis vidēji gadā ir vien ap 30%, un gaisu, tieši pretēji, ir nepieciešams mitrināt. Un tas jau vairs nav tik dārgi un tik sarežģīti. Lūk, tāpēc mūsu platuma grādos šo risinājumu nav prātīgi īstenot. Šā risinājuma nepopularitāti mūsu apstākļos būtiski veicina tas, ka pastāv risks kopā ar ārējo gaisu ievadīt telpā citas nevēlamas vielas – dūmus, sodrējus, putekļus u. c. netīrumus. Piemēram, ja datu centra telpās nejauši ieplūst dūmi, tad var iedarboties ugunsdzēsības signalizācija. Dzesēšanai tiks padota gāze, līdz ar to tas atnesīs vairāk ļaunuma nekā labuma un galu galā izmaksās ļoti dārgi.

Pie mums ir izmantojams otrs air-to-air dzesēšanas veids – nesajaucot āra gaisu ar datu centra telpas gaisu, starp tiem atrodoties siltummainim, kas tādejādi āra aukstumu pārnes uz iekšu. Pie mums šāds risinājums ar laiku var izrādīties pat ļoti populārs, jo Latvijā ir ļoti zema vidējā gaisa temperatūra un aukstais periods pie mums ilgst astoņus, deviņus mēnešus gadā, kas šo risinājumu ļauj izmantot ļoti efektīvi. Parastai air-to-air iekārtai atkarībā no laikapstākļiem ir pieejami trīs režīmi, kuros tā spēj strādāt. Pirmais režīms – sistēma strādā, izmantojot siltummaini, tajos sešos, septiņos mēnešos gadā, kad ārgaisa temperatūra ir zemāka par to, kas jāuztur datu centra aukstajā ailē ( +22° līdz +24°C). Praktiski visās naktīs pavasarī un rudenī, kā arī agra pavasara un vēla rudens dienās un, protams, ziemā visu diennakti mūsu klimatiskajos apstākļos sistēma darbojas tieši iepriekšminētajā režīmā – izmantojot siltummaini. Otrais režīms seko līdzi āra gaisa temperatūrai, un, ja tā ir nedaudz zemāka nekā nepieciešamā temperatūra datu centra telpā, tad gaiss tiek mitrināts, izmantojot ūdens padevi. Ūdens, to gaisā iztvaicējot dzesēšanas iekārtā, dzesē telpas gaisu, līdz ar to arī ir radies nosaukums – adiabātiskās dzesēšanas princips.

Trešajā režīmā, siltos laikapstākļos, iekārta nodrošina datu centru dzesēšanu, izmantojot iebūvētu kompresoru jaudu. Pēc šāda principa air-to-air free cooling dzesēšanas iekārta tiek darbināta vēlā pavasarī, vasarā un agrā rudenī. Pirmajā režīmā datu centra dzesēšana strādā vidēji 60%, otrajā – 25%, trešajā – 15% no gada kopējā stundu skaita. Dzesēšanai nepieciešamais elektroenerģijas patēriņš no kopējās Datu centra patērētās elektroenerģijas režīmiem ir aptuveni 4%/6%/50%. Tas nozīmē, ka pirmajā režīmā IT iekārtu ar kopējo slodzi, piemēram, 100 kW atdzesēšanai būs jāiztērē tikai 4 kW elektroenerģijas. Otrajam un trešajam režīmam jāpierēķina neliels ūdens patēriņš, kas kopējās dzesēšanas izmaksas ietekmē nebūtiski. Vadošie šāda tipa iekārtu ražotāji norāda, ka sasniedzamais elektroenerģijas minimālais patēriņš dzesēšanai no kopējās Datu centra patērētās elektroenerģijas ir 12%–14%. Šis rādītājs var mainīties atkarībā no konkrētā gada vidējās temperatūras un datu centra izvietojuma vietas, bet šie faktori uzlabo vai pasliktina jebkura dzesēšanas veida efektivitāti.

Abiem air-to-air datu centru dzesēšanas veidiem pastāv ierobežojumi. Tātad – datu centram ir jābūt ar pietiekami lielu jaudu. Lielie iekārtu ražotāji, veicot aplēses, kad šāda veida dzesēšana atmaksājas, ir nonākuši pie secinājuma – datu centram ir jābūt ar vismaz 100 kW IT iekārtu kopēju konstantu slodzi, kas ir ekvivalents 25–40 statņu datu centram, ņemot vērā, ka katra atsevišķa servera slodze mainās. Ja datu centrs ir mazāks, tad labāk tomēr izmantot citas tehnoloģijas un tradicionālākas metodes.

Te der atgādināt, kādas tad ir tradicionālākās datu centru dzesēšanas metodes. Praktiski zināmākās ir dzesēšana ar sausajiem dzesētājiem (dry cooler) vai dzesēšana ar čilleriem (chillers), kas aprīkoti ar free cooling funkciju. Free cooling, vārda tiešajā nozīmē tulkojot, ir dzesēšana par brīvu. Šis dzesēšanas veids tiek lietots valstīs, kurās ir zema vidējā gaisa temperatūra. Ar ko tā atšķiras no air-to air free cooling tehnoloģijas? Funkcijas ir ļoti līdzīgas, vienīgi starp iekšējo un ārējo dzesētāju parasti cirkulē šķidrums – ūdens ar vismaz 35% etilēna glikola saturu. Šķidruma sastāvam ir jābūt minētajās proporcijās, lai tas nesasaltu ziemas apstākļos. Šis arī skaitās efektīvs tradicionālais dzesēšanas veids mūsu platuma grādos. Bez tā pastāv arī freona dzesēšana, kur netiek izmantots free cooling, bet gan kompresora regulēšanas diapazons. Kompresors strādā visu laiku, tikai mainās tā jauda no 0 līdz 100%. Iepriekš minēto dzesēšanas veidu gadījumā nepieciešamais elektroenerģijas patēriņš veido 30%–35% no kopējās datu centra patērētās elektroenerģijas.

Atgriežoties pie air-to-air free cooling dzesēšanas metodes, tāpat ir svarīgi zināt, kādām ēkām to var pielietot. Esošās ēkās to ierīkot ir sarežģīti, reizēm pat neiespējami, jo iekārtas ir diezgan lielas, kā arī ir nepieciešamas lielas gaisa atveres, līdz ar to rekonstruējamo ēku ir diezgan grūti pielāgot šādam datu dzesēšanas veidam. Ļoti ērti un salīdzinoši vienkārši šādu dzesēšanas veidu ir uzstādīt jaunā ēkā, jo tā jau sākotnēji tiek konstruēta datu centra vajadzībām un visas ar dzesēšanas iekārtām saistītās prasības ir iespējams paredzēt projekta izstrādes stadijā.

Ja Jums ir iespēja brīvi izvēlēties datu centra izvietojuma vietu ar zemu vidējo mitruma līmeni, tad izvēle kritīs par labu pirmajam veidam – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Tieši šādā veidā dzesēšanu savam datu centram Prinevillā, ASV, nodrošina viens no nozares līderiem – Facebook. Savukārt mūsu klimatiskie apstākļi nosaka, ka, būvējot datu centru šeit, jāizvēlas vai nu tradicionālās dzesēšanas metodes, vai jāseko pasaules tendencēm un jāizvēlas air-to-air free cooling metode numur divi, kur galvenā priekšrocība ir izmaksu ietaupījums ilgtermiņā. Salīdzinot ar tradicionāliem dzesēšanas veidiem, air to air freecooling ir divreiz izdevīgāks no izmaksu viedokļa pie gandrīz vienādiem kapitālieguldījumiem datu centros, kuru IT jauda ir, sākot no 100 kW.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personas datu aizsardzības prasību ieviešanas pasākumi turpinās

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts advokāts; Linards Birznieks, Primus Derling jurists, sertificēts datu speciālists, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kāpina dzesēšanas paneļu eksportu

Kristīne Stepiņa, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē Latvijā ražotās tehnoloģijas dzesēšanas iekārtu enerģijas un izmaksu ekonomijai kļūst pieprasītākas, iespējams, ka tieši globālās sasilšanas rezultātā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā konstruēto un Ogrē ražoto adiabātisko ECO paneļu Smart Cooling, kas palielina gaisa kondicionēšanas un saldēšanas iekārtu efektivitāti un dzesēšanas iekārtu jaudas, ļaujot samazināt enerģijas izmaksas līdz pat 30%, eksportu šogad plānots palielināt 2,5 reizes, sasniedzot apgrozījumu 500 tūkstošu eiro apjomā.

Adiabātiskie ECO paneļi Smart Cooling ir konstruēti un izgatavoti Latvijā. Blue Energy International (BEI) vadītājs Armands Mucenieks ir viens no paneļu izstrādātājiem. «Lai arī man nav nekādas speciālās tehniskās izglītības, esmu studējis ekonomiku, aizbraucot uz ASV un iepazīstoties ar līdzīgām tehnoloģijām, sapratu, ka mēs varam radīt labāku produktu, ko arī izdarījām. Šobrīd droši varu teikt, ka mūsu ECO paneļi ir kvalitatīvāki nekā, piemēram, tajā pašā ASV. Produkts ir dārgāks, tas ir pamatā balstīts uz kvalitāti, efektivitāti un ilgmūžību, savukārt konkurentiem, – uz salīdzinoši ātru un lētu risinājumu. Mūsu klientu vidū, kas to ir novērtējuši, ir tādi uzņēmumi, kā, piemēram, cigarešu ražotājs Philip Morris, IKEA hipermārketi, BEKO sadzīves tehnikas ražotājs, Orange mobilo sakaru operators u.c.,» par paveikto stāsta A. Mucenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada otrajā pusē Latvijā par 6,5% pieaudzis "Tax Free" pirkumu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu, informē Nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātāja "Global Blue Latvija" vadītāja Vineta Kalmane.

Viņa norādīja, ka "Tax Free" sistēma paredzēta, lai veicinātu trešo valstu tūristu interesi veikt pirkumus un atbalstītu vietējos tirgotājus. Šī sistēma ārpus Eiropas Savienības dzīvojošiem viesiem ļauj Latvijā iepirkties, atgūstot daļu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Iepirkumu summai, kas uzrādīta vienā čekā, jābūt ne mazākai par 44 eiro, un nodokļi tiek atgriezti par visām iegādātām precēm, kuras paredzēts izvest no Eiropas savienības teritorijas.

2019.gadā vidējā viena "Tax Free" pirkuma summa bija 230 eiro, kas ir par 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Vairāk nekā pusi jeb 61% no visiem pirkumiem veikuši Krievijas pilsoņi, 10% - Baltkrievijas, bet trešajā vietā ar 7% ir viesi no Ukrainas, liecina Nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātāja "Global Blue" apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu viesi nelaiž garām iespēju tikt pie kārotām precēm beznodokļu zonās, uzņēmēji pucē spalvas un rada īpašu preču sortimentu veikalu plauktiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā par aptuveni 7% ir palielinājies apgrozījums lidostas Rīga beznodokļu tirdzniecības zonas (Duty Free) veikalos. Tāpat par 6% Latvijā ir pieaudzis Tax Free Shopping pirkumu skaits, kuri šobrīd ir iespējami gandrīz 1400 veikalos. Eiropas Savienībā (ES) nav atšķirības starp tax free un duty free jēdzieniem, tie apzīmē tirdzniecību beznodokļu zonās, piemēram, veikalos lidostās, ostās un uz kuģiem, tirdzniecību ar precēm, kam noteikti nodokļu atvieglojumi.

Tā kā 2016. gadā lidostā Rīga tika sasniegts jauns apkalpoto pasažieru rekords (5,4 miljoni), arī Duty Free veikalos par 6,98% ir palielinājies apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, un par 14,87 %, salīdzinot ar 2014. gadu. Lidostas Rīga iepirkšanās zonas operatora ATU Duty Free ģenerāldirektors Ersans Arkans (Ersan Arcan) informē, ka pērn lielākos pirkumus veikuši skandināvi, briti un krievu tautības klienti. «Neatņemama preču klāsta sastāvdaļa ir vietējo ražotāju produkcija, jo tas īpaši interesē lidostas Rīga viesus. Salīdzinājumā ar 2015. gadu 2016. gadā vietējo piegādātāju skaits ir palielināts – no astoņiem piegādātājiem 2015.gadā līdz 13 šogad. ATU Duty Free izskata iespējas paplašināt vietējo ražotāju produkcijas klāstu,» saka E. Arkans. 6 darbības gados ATU Duty Free ir izveidojis sadarbību ar vairākiem Latvijas zīmoliem, piemēram, Stenders, Laima, Pure Chocolate, Brīvais Vilnis, Lāči, Skrīveru saldumi, Abavas Vīni, Valmiermuiža, Selga, Madara Cosmetics. Šobrīd notiek pārrunas ar šprotu ražotāju Gamma-A un vairākiem suvenīru piegādātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu aizsardzības regulas izaicinājums blokķēdei

KPMG Zvērinātu advokātu biroja vecākā juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regula vispārīgi nedz aizliedz, nedz atļauj blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, tāpat kā regula nedz atļauj, nedz aizliedz, piemēram, sociālo tīklu, mobilo aplikāciju, videonovērošanas sistēmu izmantošanu.

Viens no iemesliem kādēļ tika izstrādāta un pieņemta šī Vispārīgās datu aizsardzības regula, bija fakts, ka līdz regulai pastāvošais datu aizsardzības regulējums nebija atbilstošs un piemērots straujajai tehnoloģiju attīstībai un globalizācijai. Līdz ar to bija nepieciešams jauns regulējums, kurš ļautu gan izmatot jaunās tehnoloģiskās iespējas, gan to ietvaros nodrošināt datu aizsardzības prasības. Praktiski vērtējot, vai un kā nodrošināt blokķēžu atbilstību regulai, jāsecina, ka pastāv vairāki izaicinājumi un vienmēr ir jāapsver vismaz šādi ar privātuma aizsardzību un regulas ievērošanu saistītie aspekti:

Vai notiks personas datu apstrāde?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vasaras sezonā pasažierus aicina savlaicīgi ierasties lidostā

Dienas Bizness, 27.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvās ceļošanas laikā vasarā, rosinot pasažierus uz reisu ierasties laikus, no pirmdienas, 27.jūnija, starptautiskajā lidostā Rīga sākas loterija Nenokavē iespēju laimēt - ierodies lidostā agrāk!, informē VAS Starptautiskā lidosta Rīga Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Loterijas mērķis ir vasaras ceļojumu laiku padarīt pasažieriem patīkamāku, kā arī aicināt ceļotājus lidostā ierasties savlaicīgi, lai nokārtotu nepieciešamās formalitātes pirms lidojuma.

Pasažieris, ierodoties lidostas aviodrošības kontrolē vismaz pusotru stundu pirms plānotā reisa un bez steigas nokārtojot nepieciešamās procedūras, var piedalīties loterijā. Pēc drošības kontroles no īpaši noformētiem galdiem jāpaņem loterijas pieteikuma anketa, jāaizpilda un jāiemet tam speciāli paredzētā kastē.

Loterijas dalībniekiem būs iespēja laimēt starptautiskās lidostas Rīga VIP centra dāvanu karti, divas aviobiļetes abos virzienos uz jebkuru no aviokompānijas airBaltic galamērķiem, dāvanu grozu no ATU DUTY FREE, kā arī citas vērtīgas balvas. Loterijas laimesti tiks izlozēti ik nedēļu līdz 4.oktobrim. Pirmā izloze notiks 4.jūlijā, kurā būs iekļauti tie dalībnieki, kas aizpildīs pieteikuma anketas no 27.jūnija līdz 3.jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Wizz Air pērk 11 Airbus lidmašīnas ar Ķīnas līzinga kompānijas palīdzību

Dienas Bizness, 26.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air noslēgusi pirmo līzinga līgumu ar CCB Financial Leasing par 11 Airbus lidmašīnām A321ceo1 un šis ir līdz šim lielākais aviokompānijas līzinga līgums, informē uzņēmumā.

Šo lidmašīnu piegāde Wizz Air ir paredzēta 2016. un 2017.gadā.

Šis līgums turpina paplašināt Wizz Air un Ķīnas finansistu sadarbību, norāda Wizz Air vadītājs Jožefs Vāradi.

Savukārt CCB Financial Leasing prezidents Vans Cjans izteicis gandarījumu «par tik svarīgu klientu, kāds ir Wizz Air». Ķīnas Celtniecības bankas internacionalizācijas stratēģijas ietvaros CCB Financial Leasing turpināšot paplašināt klātbūtni pasaules aviācijas līzinga tirgū, izmantojot savu Īrijas platformu.

Šis līgums atbilstot Wizz Air pārdošanas ar atpakaļ saņemšanu nomā uzņēmējdarbības modelim, kad uzņēmums tieši vienojas un noslēdz līgumu ar Airbus par jaunām lidmašīnām un pēc tam noslēdz līgumu ar iznomātāju par pārdošanu ar atpakaļ saņemšanu nomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas Savienības regula par fizisku personu datu aizsardzību nesīs uzņēmumiem un organizācijām vairākus nopietnus izaicinājumus, kurus nevar atrisināt pēdējā brīdī

Nākamais pavasaris daudzu uzņēmumu vadītājiem jūsmošanas par dabas mošanos un siltāku laiku vietā solās atnest negulētas naktis un pārdzīvojumus. Jaunā Eiropas Komisijas regula par fizisko personu datu aizsardzību paredz rūpīgāk uzmanīt uzņēmumu rīcībā esošos datus, un, lai izpildītu tās prasības, jāsāk gatavoties jau tagad.

Jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu glabāšanu, apstrādi un šādu datu brīvu apriti stājas spēkā 2018. gada 25. maijā. Tas būs jāievēro kā visiem komersantiem, tā valsts un pašvaldību iestādēm. Jaunais datu regulējums ir loģisks solis vienota Eiropas digitālā tirgus izveidē, kam pamatā ir droša datu apstrāde un vienots regulējums visā ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

DEAC izveidojis virtuālos datu centrus Frankfurtē un Maskavā

Rūta Lapiņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto datu centru operators DEAC 2018. gadu iesācis ar strauju paplašināšanos eksporta tirgos Vācijā un Krievijā. Līdz ar uzņēmuma virtuālo jaudu paplašināšanu ir atklāti divi jauni virtuālie datu centri Frankfurtē un Maskavā, kas nodrošina ātru datu apmaiņu un ar zemu aizturi savieno Latviju ar stratēģiski nozīmīgām lokācijām un pilsētām Eiropā, informē DEAC Mārketinga un attīstības departamenta pārstāve Alīna Žižina.

«Šodien mākoņu tirgus galvenie jautājumi ir pārorientējušies uz konkrētiem uzņēmējdarbības tehniskajiem uzdevumiem. Biznesam IT risinājumi ir nepieciešami nevis pēc mēneša, bet gan šeit un tūlīt » komentē DEAC vadītājs Andris Gailītis.

Viens no populārākajiem DEAC pakalpojumiem ārvalstu klientu vidū ir privāts mākonis, kas atbilst gan biznesa vajadzībām, gan Krievijas valsts prasībām pret personas datu glabāšanu un efektīvi funkcionē arī Eiropā. «Darba organizēšana no jebkuras vietas pasaulē, kā arī datu centru pakalpojumu efektīva darbība nodrošina biznesa nepārtrauktību starpvalstu līmenī,» viņš piebilst.

DEAC mākoņu datu centri apvienoti vienotā un neatkarīgā operatoru komunikāciju tīklā, tostarp savienojums Rīga – Maskava šobrīd nodrošina visātrāko datu apmaiņas kanālu starp Krieviju un Eiropu. Tādejādi jaunizveidotā vienotā starpvalstu mākoņu platforma kalpo kā digitāls tilts starp Eiropu, Krieviju un Āzijas reģionu. Izvērsts virtuālo datu centru tīkls ļauj izvietot informāciju un aplikācijas tuvāk Krievijas un Rietumeiropas lietotājiem, saīsinot informācijas ielādes laiku un novēršot vajadzību sūtīt datus apstrādei tūkstošiem kilometru tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fotografēšana un filmēšana pasākumos atbilstoši Vispārējai datu aizsardzības regulai

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts adovokāts un Linards Birznieks, Primus Derling jurista palīgs, datu aizsardzības specialists, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties svētku sezonai, arvien biežāk nākas saskarties ar personas datu apstrādes jautājumiem. Saņemot ielūgumus uz publiskiem vai ne tik publiskiem pasākumiem, tajos ne reti tiek norādīts: «Pasākuma norise tiks fotografēta un filmēta. Ar savu ierašanos pasākumā, Jūs sniedzat piekrišanu savu personas datu apstrādei.» Šāda vai līdzīgi pasniegta informācija ir kļuvusi par ielūgumu ierastu sastāvdaļu. Tomēr, vai tas ir vienīgais šāda veida datu apstrādes tiesiskais pamats un vai pasākuma rīkotāji apzinās visas no tā izrietošās sekas?

Viens no bieži sastopamiem Vispārējās datu aizsardzības regulas nepareizas piemērošanas piemēriem ir pārlieku bieža personas datu apstrādes balstīšana uz personas «piekrišanas» pamata, kas liecina, ka izpratne par regulu joprojām ir nepietiekoša un tās prasību interpretācija nereti pārspīlēta.

Personas piekrišana fotografēšanai vai filmēšanai publiskos pasākumos bieži ir neveiksmīgi izvēlēts vai pat nepareizi norādīts datu apstrādes pamats. Pirmkārt, jau tādēļ, ka pastāv šaubas, vai tā tiks uzskatīta par brīvi dotu piekrišanu, jo vienīgais veids, kā paust savu nepiekrišanu ir uz pasākumu neierasties. Piekrišanas došana nozīmē arī reālu iespēju to liegt, nenostādot sevi nelabvēlīgā situācijā. Turklāt piekrišanu datu apstrādei jābūt iespējams tikpat viegli atsaukt kā to dot. Parasti gan pasākuma organizētāji šīs apmeklētāju tiesības uzaicinājumā nenorāda, kas jau pats par sevi ir datu regulas prasību pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tallinas ielas kvartāls atradis savu identitāti

Linda Zalāne, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas ielas kvartāls atradis savu identitāti, kas cieši saistīta ar laikmetīgo un ielu mākslu; mērķis nav būt ekskluzīvam, elitāram un nesaprastam.

Kopš pagājušās vasaras Rīgā kļuvis par vienu pievilcīgu kvartālu vairāk, jo dažādām radošām izpausmēm tika atvērts aptuveni 6000 m2 plašais Tallinas ielas kvartāls. To savā paspārnē paņēmusi biedrība Free Riga, kas savu darbību ar akciju Occupy Me sāka 2013. gadā un līdz šim panākusi, ka vairākās pamestās ēkās un teritorijās tiek iedvesta dzīvība, kamēr to īpašnieki tās atkal atgriež atpakaļ nekustamā īpašuma mašinērijai.

Katram savs ieguvums

«Nav nekāds noslēpums, ka Rīgā senās un aizmirstās teritorijas un īpašumi ir pārpārēm. Ir ļoti daudz tukšu māju, kuras vajadzētu lietderīgi izmantot. Free Riga ir radījusi piemērotāko modeli, kā vērt vaļā tukšās mājas un laist iekšā tos, kuriem nav telpu, tos, kuri vēlas sākt kaut ko jaunu un nav gatavi tik daudz riskēt, nomājot dārgas komercplatības. Arī Tallinas ielas kvartāls sniedz iespēju te attīstīt biznesu, rast mājvietu radošām un mākslinieciskām izpausmēm. Es ar Tallinas ielas attīstīšanas projektu sāku strādāt pirms pusotra gada, un pagājušā vasara parādīja, ka šai vietai ir potenciāls,» stāsta Tallinas ielas kvartāla kurators, mākslinieks Kaspars Lielgalvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Intara Busuļa mammas kafejnīcu apciemo pat tūristi no Krievijas

Monta Glumane, 07.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau nedaudz vairāk kā gadu mūziķa Intara Busuļa mamma Talsos atvērusi veikalu - kafejnīcu IK «ESERIKA». Mūziķa mamma biznesa portālam db.lv atzīst, ka dēla atpazīstamība noteikti palīdz biznesa attīstībai.

«Pavisam nesen uz Talsiem speciāli bija atbraukuši pat tūristi no Krievijas. Viņi gribēja redzēt vietu, kur Intars dzimis un audzis,» atklāj Ērika Busule. Vairums apmeklētāju kafejnīcā ierodas, jo zina, ka viņa ir Intara Busuļa mamma.

Aizvadīto gadu biznesā E.Busule raksturo kā normālu. Veikalā-kafejnīcā kundze strādā viena un to visbiežāk apmeklē vietējie - blakus atrodas skola, ugunsdzēsēju depo, bet siltajā sezonā - arī tūristi.

«Man ir tādas preces, kas nav citur. Piemēram, veikalā par mazāku cenu var iegādāties visus Intara diskus,» saka mūziķa mamma. Kundze atzīst, ka ir Talsu patriote, tāpēc veikalā - kafejnīcā iespējams iegādāties, piemēram, piena produktus, kurus ražo «Talsu piensaimnieks». Viņasprāt, arī cenas nav augstākas kā citur.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu regula - sen nepieciešamā motivācija apzināt un sakārtot datu saimniecību

Edijs Tanons - SIA Datakom risinājumu direktors, 30.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras teju ikviens, jo tajā spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Šo dienu gaidījām ar bažām par nezināmo un virkni neskaidru jautājumu. Spriedzi par gaidāmo palielināja runas par sodiem, ja tiks konstatēti regulas pārkāpumi, – līdz pat 4 % no uzņēmuma gada apgrozījuma nudien nav maz.

Šis gatavošanās posms pārvērtās par bažu un neizpratnes pārpildītu laiku, kurā uzņēmēji steidza veikt preventīvus sagatavošanās darbus – gan vajadzīgus, gan arī nevajadzīgus, lai 26. maijs nepienāktu ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Tomēr 26. maija rītā varējām uzelpot un turpināt šķetināt VDAR jautājumus, ko darām arī trīs mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās. Šajā procesā mans ieteikums būtu saskatīt lielo VDAR ieguvumu – beidzot ir vērā ņemams iemesls aktualizēt uzņēmuma datubāzes, atbrīvojoties no datiem zem “gan jau noderēs” klasifikācijas un atstājot datus ar racionālu un tiesisku to nepieciešamības pamatojumu.

Mīti par VDAR un pārsteidzīgi lēmumiNedēļa līdz liktenīgajam 25. maija datumam vairumam, visticamāk, atmiņā palikusi kā laiks, kurā e-pastā ik dienas ienāca pa kādai ziņai no komersantiem ar lūgumu apstiprināt, vai ir vēlēšanās arī turpmāk saņemt klientam saistošu informāciju no konkrētā uzņēmuma. Iedziļinoties VDAR prasībās, gan kļuva skaidrs, ka šī aktivitāte lielā daļā gadījumu bija lieka un dažos gadījumos to pat varētu klasificēt kā regulas pārkāpumu. Vienkāršs piemērs - ja konkrētais klients iepriekš nebija devis savu piekrišanu jaunumu saņemšanai, tad komersantam nebija arī tiesiska pamata viņu uzrunāt ar jautājumu par piekrišanu vai atteikšanos jaunumu saņemšanai.Vēl viens plaši izplatīts mīts, kas ne vienam vien uzņēmējam rezultējies ar pārsteidzīgiem lēmumiem, - uzskats, ka ir nelikumīgi uzglabāt nestrukturētus datus. Daudziem uzņēmumiem tas rezultējās ar drudžainiem mēģinājumiem šos datus steigā sakārtot, kaut kā sastrukturēt, kāds arī pieņēma lēmumu visus šos datus labāk neatgriezeniski izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunā Eiropas Savienības datu aizsardzības regula - kas jāzina parastam cilvēkam?

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air izsludina jaunu maršrutu no Rīgas uz Kijevu Ukrainā.

Jaunais maršruts no 2019. gada 2. marta būs pieejams trīs reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās un sestdienās. Cena būs sākot no 24,99 eiro.

Pirmais Wizz Air lidojums no Rīgas notika 2010. gada martā, un kopš tā laika ar Wizz Air uz Latviju un no tās ir lidojuši vairāk nekā 1,9 miljoni pasažieru. 2014. gadā Wizz Air izveidoja bāzes vadību Latvijas galvaspilsētā un tagad Rīgas lidostā ir izvietotas divas Airbus A320 lidmašīnas. Wizz Air Latvijā klientu apkalpošanā nodarbina vairāk nekā 70 apkalpes locekļus. 2018. gada pirmajos septiņos mēnešos, vairāk nekā 370 000 pārvadāti Latvijas pasažieri, kas ir par 21% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Latvijā bāzētā aviokompānija Primera Air bankrotēja, jo auga par ātru

Egons Mudulis/Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares eksperti kā iemeslu Latvijā bāzētās zemo cenu aviokompānijas Primera Air bankrotam min ilgtspējas trūkumu izvēlētajā attīstības modelī.

«Par daudz izaugsmes, ko nespēja pacelt. Īstermiņā zaudējums Latvijas ekonomikai, bet pieredze rāda, ka vieta tukša nepaliek,» par kārtējo upuri gaisa pārvadājumu jomā, kur valda asa konkurence, norāda aviācijas eksperts Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmējis, ka pērn Latvijā bazētajā kompānijā bija 113 darbinieki, 95 milj. eiro apgrozījums, bet 1,5 milj. eiro samaksāti nodokļos.

Par lēmumu uzsākt bankrota procedūru Primera Air paziņoja jau pirmdien.1.oktobrī pilotiem un stjuartiem adresētajā kompānijas lidojumu vadītāja izsūtītajā epastā. Tajā kā viens no iemesliem šādam iznākumam minētas augstās izmaksas. Proti, jauno Airbus lidmašīnu piegāžu aizkavēšanās likusi lidaparātus nomāt, izmaksām kļūstot pārāk augstām. Savukār Airbus piegāžu kavēšanās saistīta ar problēmām dzinēju ražošanā, vēstīja Bloomberg. Primera vairāku mēnešu ilgie centieni sameklēt ilgtermiņa finansējumu nevainagojās panākumiem, līdz ar ko tai nav bijusi cita izvēle, kā vien uzsākt bankrota procedūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC investē 10 miljonus eiro jauna datu centra izbūvē Rīgā

Žanete Hāka, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu centru operators DEAC ieguldīs 10 miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, informē uzņēmums.

Līdz ar jaunā datu centra izbūvi DEAC plāno dubultot līdzšinējo datu centru jaudu, tādejādi nostiprinot savas līderpozīcijas Baltijā un kļūstot par ietekmīgāku starptautisko datu centru pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem NVS valstīs, Eiropā un ASV.

DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis: «Pateicoties vairāk nekā desmit gadus ilgam darbam ārvalstu tirgos, esam panākuši, ka DEAC pazīst un tam uzticas kā drošam un kvalitatīvam reģionāla mēroga pakalpojumu sniedzējam. Esam spējuši pozicionēt Latviju arī kā vienu no vispievilcīgākajiem datu glabāšanas un apstrādes reģioniem Eiropā. Taču, lai apmierinātu prasīgās ārvalstu klientu vajadzības, ar to nepietiek – ir jāspēj nodrošināt dažādas sarežģītības individuāli izstrādātus, pielāgotus risinājumus un neierobežotu infrastruktūras jaudu strauji augošiem projektiem. Tādejādi mēs jau šodien efektīvi konkurējam ar lielajiem, pasaules mēroga datu centru pakalpojumu sniedzējiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ceļojumiem izvēlas aviotransportu

Aļona Zandere, 17.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo aviobiļešu cenu dēļ izteikti lielākā daļa tūristu izvēlas aviolidojumus; arī Latvijā pārvietošanās lidojot pieaug

Aviolidojumu nozīme attiecībā uz Latvijas ārējo tūrismu arvien pieaug. Kaut gan ekskursijas ar autobusiem vai braucieni ar kruīza kuģiem bauda uzticīgo klientu pieprasījumu, teju visi tūrisma operatori lielākoties piedāvā tādas ceļojumu paketes, kurās paredzēti pārlidojumi ar lidmašīnu.

Ceļojumu biroja Jēkaba ceļojumi direktore Ilze Alksne DB stāsta, ka apmēram 80% uzņēmuma klientu izvēlas tādu ceļojumu maršrutus, kuros iekļauti arī aviopārvadājumi. Varētu pieļaut, ka iemesls ir zemās aviobiļešu cenas, tomēr I. Alksne to neapstiprina: «Tā īsti nevaram runāt par aviobiļešu cenu kritumu, jo aviobiļetes ir lētas tikai tad, ja tās tiek nopirktas laicīgi. Ja izvēlas lidojumu pēc dažām dienām, tad cenas parasti nav zemas. Zemākas cenas vēl ir novērojamas virzienos, kur nav īsti sezona un tūristi brauc mazāk.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas lidsabiedrība Wizz Air atklājusi jaunu centru Sofijā, Bulgārijā. Šis būs uzņēmuma ceturtais specializētais tehniskās apkopes centrs Eiropā un pirmais Balkānos.

Bulgārijā iekārtotais objekts lidsabiedrībai sniedz iespēju paplašināt Airbus lidmašīnu saimes A320 vietējās tehniskās apkopes iespējas.

Jaunajā tehniskās apkopes centrā, kas ir uzbūvēts Sofijas lidostā, varēs veikt vairāk nekā 300 kārtējās tehniskās apkopes procesu gadā. Lidmašīnu telpā ierīkotajās lokšņu metāla un kompozītmateriālu remontdarbnīcās darbinieki varēs izpildīt arī metālu remonta pamatdarbus.

«Šis ir mūsu pats pirmais specializētais tehniskās apkopes serviss Balkānos ar vairāk nekā 300 kārtējās tehniskās apkopes sesiju jaudu. Šis ieguldījums vēl vairāk nostiprina Wizz Air saikni ar Bulgāriju un Sofiju, kā arī atbalsta papildu vietējo darbvietu izveidi,» stāsta Andrāšs Rado, Wizz Air korporatīvās komunikācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

BITE noslēdz datu uzglabāšanas infrastruktūras modernizācijas projektu

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi mobilo sakaru operatora "BITE" Latvijā esošā datu centra paplašinātā daļa, kuras ietilpība, izmantojot jaunākos infrastruktūras risinājumus, palielinājusies trīs reizes.

Darbību uzsācis arī jauns uzņēmuma datu centrs Lietuvā. Projekta rezultātā uzstādītas jaunākās sakaru infrastruktūras ierīces, palielinot tīkla caurlaides spēju 10 reizes, kā arī stiprināta "BITE One IT" koncepta klientiem nepieciešamo informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu pieejamība, nepārtrauktība un drošība. Tas ir īpaši svarīgi pandēmijas radītās krīzes laikā, kad liela daļa uzņēmumu paļaujas uz tehnoloģiju risinājumiem biznesa darbības nodrošināšanai vai pārprofilēšanai, norāda uzņēmumā.

Ņemot vērā dažādu nozaru uzņēmumu augošo pieprasījumu un interesi par "BITE One IT" koncepta pakalpojumiem, šogad "BITES" Latvijā esošā datu centra kapacitāte pieaugusi līdz maksimumam, un uzsākta tā paplašināšana. Savukārt palielinoties datu uzglabāšanas drošības prasībām, tika uzsākta otra datu centra izbūve Lietuvā. Projektam noslēdzoties, infrastruktūras modernizēšanā, uzstādot jaunākās "NOKIA" sakaru infrastruktūras ierīces, jauna datu centra izveidē un esošā paplašināšanā kopsummā ieguldīti 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu regulas ieviešana ir nesusi līdzi nesaprātīgu paniku uzņēmumu vidū.

Attiecībā uz datu drošību, uzņēmumiem būtu jānodrošina bezkompromisa pieeja, jo, pat nevērtējot datu regulas prasības, katram uzņēmumam vajadzētu būt prioritātei nodrošināt drošu pakalpojumu sniegšanu un tādējādi - uzņēmuma ilgtspēju.

«Klienti kļūst arvien zinošāki par savām tiesībām, t.sk. attiecībā uz savu datu apstrādi, kā arī vairāk apzinās riskus un iespējamo kaitējumu, ko datu noplūde vai citāda veida apdraudējums var radīt to privātumam. Tādējādi būtiski datu apstrādes incidenti, var neatgriezeniski ietekmēt klientu uzticību. Un, klientiem veicot izvēli, kuram pakalpojumu sniedzējam uzticēt vienu no dārgākām lietām, kas tiem ir - savus vairāk vai mazāk sensitīvos datus, nozīmīgu lomu var spēlēt pārziņa jeb pakalpojumu sniedzēja uzticamība,» biznesa portālam db.lv stāsta Ivo Krievs, Eiropas personas datu aizsardzības speciālists (CIPP/E), Zvērināts advokāts, Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas dibinātājs un valdes loceklis, Biznesa augstskolas Turība lektors un absolvents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunija veidos jauno nacionālo aviokompāniju

LETA, 16.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība gatavojas izveidot jaunu uzņēmumu, kas pārņemtu nacionālās aviokompānijas Estonian Air lomu gadījumā, ja Eiropas Komisija (EK) pieņems nelabvēlīgu lēmumu attiecībā uz lidsabiedrībai piešķirto valsts finansējumu, vēsta Postimees.

Igaunijas televīzija ETV ziņo, ka investīciju apjoms uzņēmuma akciju kapitālā veido 40,7 miljonus eiro.

«Igaunijai ir jābūt gatavai gan uz pozitīvu, gan negatīvu [EK] lēmumu, tāpēc valdība ir pilnvarojusi ekonomisko lietu un infrastruktūras ministru izveidot valstij piederošu uzņēmumu ar akciju kapitālu 40,7 miljonu eiro apmērā. Galvenais šīs kompānijas mērķis ir izveidot aviokompāniju un struktūru šajā grupā, lai spētu apkalpot Igaunijas gaisa pakalpojumu tirgu un nodrošināt pakalpojumus citām aviosabiedrībām,» pavēstījis Ekonomisko lietu un komunikāciju ministrijas preses nodaļas vadītājs Rasmuss Rūda.

Komentāri

Pievienot komentāru