Jaunākais izdevums

Kazdangas iedzīvotāji esot noraizējušies par zemo dzirnezera ūdens līmeni pie Kazdangas hidroelektrostacijas un slūžu neapmierinošo tehnisko stāvokli, šodien vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. Pašvaldība fiksējot ūdens līmeņa mērījumus un lūgšot atbildīgajām institūcijām aizliegt hidroelektrostacijas darbību.

Kazdangas dzirnavu hidroelektrostacija atrodas Kazdangas pagastā, Aizputes novadā uz Alokstes upes, 31 kilometru no ietekas Tebrā un ietilpst Kazdangas vēsturiskajā muižas kompleksā.

2001. gadā Zemkopības ministrija ar uzņēmumu SIA Megate noslēgusi līgumu par ezera un dzirnavu nomu.

«Šobrīd ezera ūdens līmenis pie Kazdangas hidroelektrostacijas (HES) ir ļoti zems, krietni zem normas,» sašutumu paudusi kazdandzniece Māra Tīmane. Viņa stāstījusi, ka jau iepriekš novērojusi lielas ūdens svārstības ezerā, un piebildusi: «Tik kritiski zems kā šinī brīdī tas vēl nav bijis.» M. Tīmane teikusi, ka jau pirms pieciem gadiem puikas salasījuši piecus spaiņus ar beigtiem vēžiem ūdenssvārstību dēļ.

«Kad Megate krāj ūdeni, vesels upes līkums paliek bez ūdens,» uzsvērusi kazdandzniece Maija Purviņa. Viņa akcentējusi, ka tas atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz zivju vairošanos. «Makšķernieki svārstības un to ietekmi uz vidi redz vislabāk. Nārsta laikā ikriņi kalst pie meldriem. Kas gan būs Kazdanga bez dzirnezera?» viņa vaicājusi.

«Pie dzirnavu dambja ir lineāls, kur var redzēt ūdens līmeni. Makšķernieki paši bieži fotografē ūdens līmeni, un nu ir jau savākts vesels mērījumu arhīvs,» teikusi M. Tīmane. Kazdandznieki uzskatot, ka arī slūžu stāvoklis nav apmierinošs.

Pašvaldība esot apsekojusi objektu, veikusi ūdens līmeņa mērījumu fotofiksāciju, tos datējot, un sastādījuši aktu. «Vērsīsimies ar sūdzību Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē un lūgsim, lai aizliedz HES darbību,» Kursas Laikam sacījis Aizputes novada domes Kazdangas pārvaldes vadītājs Juris Moisejs.

«Pats personīgi pēdējā laikā tur neesmu bijis. Taču pieļauju, ka sausā laika dēļ ūdens līmenis varētu būt krities,» norādījis SIA Megate īpašnieks Andris Mežinskis. «Mans viedoklis ir tāds - nevar ieguldīt neprivatizējot. Ezers un dambis un dzirnavas, teritorija kopumā 9,6 hektāru platībā, pašlaik pieder IZM un ietilpst Kazdangas kultūrvēsturiskajā muižas kompleksā. Vērsos tiesā, lai atļauj teritoriju privatizēt - viņi atteica,» viņš turpinājis, norādot, ka neesot vērts ieguldīt investīcijas valstij piederošā objektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Carnikavas novadā par vairāk nekā 4 miljoniem eiro uzbūvētas pretplūdu aizsargbūves

Dienas Bizness, 16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pasargātu no applūšanas aptuveni 5140 iedzīvotāju un viņu īpašumus 437 ha lielā platībā, Carnikavas novadā Gaujas abos krastos ir rekonstruēti četri dambji, kā arī uzbūvēti trīs jauni aizsargdambji, informē Carnikavas novada domes pārstāve Ilze Cerbule.

«Ir paveikts ārkārtīgi liels darbs, lai Carnikavas novada iedzīvotājus un viņu mājvietas pasargātu no plūdiem. Bija nepieciešams rekonstruēt esošo dambi, kā arī izbūvēt jaunas hidrobūves, lai vismaz nākamos 50 gadus novadā nevajadzētu satraukties par plūdiem,» saka Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis. Pateicoties aizsargdambja rekonstrukcijai, jau šī gada pavasarī bija vērojams, ka ūdens palu laikā Līdums-2 teritorijā Carnikavā vairs neieplūst, un arī Garupe ir pasargāta no Gaujas upes plūdiem.

Gaujas labajā krastā izbūvētās un rekonstruētās hidrobūves – Siguļu, Zvejnieka un Saules aizsargdambji – stiepjas 3,93 km garumā. Kopumā ir izbūvēti trīs dažāda tipa dambji – atkarībā no novietojuma, attāluma līdz upei un apdzīvotai teritorijai, tie veidoti ar nogāzēm abās pusēs vai arī rievsienu gar vienu vai abiem sāniem. Savukārt Dzirnezerā ūdens līmenis vairs nevar būtiski paaugstināties, jo uz Dzirnupes izbūvētas slūžas, norāda E.Pudzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāji lielākos draudus saskata ekonomikas lejupslīdē, nevis ārējā apdraudējumā

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā ievērojami mainījušās Latvijas iedzīvotāju domas par to, kas valstij rada vislielākos draudus, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Pērn iedzīvotāju prātos dominēja bēgļu jautājums, savukārt 2016. gada novembrī veiktais pētījums atklāj, ka iedzīvotājus visvairāk uztrauc Latvijas ekonomiskā lejupslīde.

Aizvadītā gada pētījums atklāj, ka vairāk nekā puse (53%) iedzīvotāju bija satraukti par bēgļu jautājumu, kam stipri uz pēdām mina arī bažas par nelegālajiem imigrantiem (32%) un terorisma draudiem (18%). Savukārt gadu vēlāk iedzīvotāju domas ir būtiski mainījušās.

Šogad satraukumu par bēgļiem un patvēruma meklētājiem pauduši 30% iedzīvotāju, savukārt nelegālie imigranti un terorisma draudi tika minēti vēl ievērojami retāk. 2016. gadā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka reālākie draudi, viņuprāt, ir valsts ekonomiskā lejupslīde (34%), demogrāfiskās problēmas (31%), kā arī korupcijas uzplaukums (21%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Visbiežāk izvēlas apdrošināt mājokļus pret ugunsgrēkiem un zādzībām

Jānis Rancāns, 03.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji savus mājokļus visbiežāk vēlas pasargāt no ugunsgrēkiem un zādzībām (84%), kā arī no kaimiņu nolaidības sekām (55%), secināts Swedbank P&C Insurance veiktajā iedzīvotāju aptaujā.

Mazāk respondentus uztrauc dabas radītie riski mājokļa drošībai - 41% aptaujāto norādījuši, ka mājokli vēlētos pasargāt no zibens spēriena, savukārt 39% no vēja radītajiem zaudējumiem.

Savukārt katru trešo respondentu uztrauc plūdu riski (30%), bet ceturtdaļu (25%) sniega radītie zaudējumi. Lielu daļu – 39% aptaujāto – satrauc arī savas rīcības rezultātā radītie bojājumi paša un kaimiņa mājoklim.

Mājokļa pasargāšana no savas vai līdzcilvēku rīcības radītām sekām biežāk rūp pilsētniekiem nekā lauku iedzīvotājiem, secināts aptaujā. Pret neapzinīgu kaimiņu radītajiem zaudējumiem viņu mājoklim labprāt apdrošinātos 72% rīdzinieku, 53% citu pilsētu un 36% lauku iedzīvotāju. Pret kaitējumu, ko, iespējams, paši varētu nodarīt kaimiņu mājoklim, apdrošinātos 55% rīdzinieku, 39% citu pilsētu iedzīvotāju un 25% lauku iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

62% iedzīvotāju apkures sezonas tuvošanās satrauc

Žanete Hāka, 26.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko daļu jeb 62% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem satrauc apkures sezonas tuvošanās.

34% tā noteikti uztrauc un 28% drīzāk uztrauc). Salīdzinoši biežāk bažas par apkures sezonas sākumu ir starp Rīgas iedzīvotājiem, ģimenē galvenokārt citā valodā runājošajiem, nepilsoņiem, iedzīvotājiem ar salīdzinoši zemākiem ģimenes ienākumiem. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, septembrī veiktais pētījums.

37% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nesatrauc apkures sezonas tuvošanās. 23% drīzāk nesatrauc, bet 14% noteikti nesatrauc. Salīdzinoši biežāk šādu atbildi snieguši lauku teritoriju, Pierīgas un Vidzemes iedzīvotāji, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Strauji audzis pieprasījums pēc vietējo stādaudzētavu produkcijas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas stādu audzētāji šajā pavasarī izjūt būtisku pieprasījuma kāpumu. Uzņēmēji to saista ar ārkārtas situāciju, kas daudziem iedzīvotājiem liek pārdomāt ikdienas ieradumus, kā arī slēgtajām valstu robežām.

Pietrūkst stādu

Visvairāk pieaudzis pieprasījums pēc augļu kokiem un ogulājiem. Aptaujātajās stādu audzētavās stāsta, ka topā ir tādi eksotiski augļu koki kā persiki un aprikozes, kas patlaban vairs nav pieejami.

Viens no iemesliem šai tendencei varētu būt ilgas pēc ceļojumiem uz saulainajām dienvidu valstīm, spriež stādaudzētavas "Blīdene" valdes locekle Solveiga Dzene. Uzņēmuma "Pūres dārzi" valdes loceklis Edmunds Grīnbergs papildina, ka noiets pieaudzis arī tādēļ, ka klienti redz – kaimiņam persiki vai aprikozes labi aug, novāc kilogramiem ražas, jāpamēģina arī pašiem. Citiem šie eksotiskie kociņi iepriekšējās ziemās izsaluši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Riepu pārstrādes rūpnīcā Tukumā investē 2,6 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide, investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis jaunu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu

Ražotne Tukumā ir pirmā šāda veida pārvietojamā un mobilā rūpnīca Latvijā. Ražotnē riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās granulās – jaunu produktu ražošanai.

Vienīgie reģionā

Gada laikā jaunajā ražotnē iespējams pārstrādāt 8-10 tūkstošus tonnu riepu, un ar jaunās iekārtas iegādi SIA Eco Baltia vide ir vienīgā rūpnīca Austrumeiropā, kam pieder pārvietojamas iekārtas. Jaunajā iekārtā tiek pārstrādātas gan vieglo, gan smago automašīnu riepas, un tirgū aizvien ir maz tādu pārstrādes kompāniju, kas pārstrādā arī vieglo automašīnu riepas, un, ja arī tās pieņem, tad piegādā cementa rūpnīcām dedzināšanai,» stāsta SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Pēc J. Aizbalta teiktā, vieglo automašīnu riepas bieži vien nav pieprasītas, jo to ražošanā izmanto tekstila materiālus, tādēļ šo riepu pārstrāde rada gan problēmas granulu kvalitātei, gan risku, ka tās nebūs pieprasītas no uzņēmumu puses, tādēļ pārstrādes uzņēmumā ir jābūt augstai kvalitātes kontrolei, ko jaunā SIA Eco Baltia vide iekārta spēj nodrošināt, un šajā ziņā uzņēmums ir vienīgais Baltijas valstīs. Riepas uz pārstrādes laukumu patlaban tiek piegādātas no visas Latvijas un nelielos apjomos tiek sāktas piegādes arī no Igaunijas. «Par riepu trūkumu nevajadzētu satraukties - to ir vairāk, nekā vajag, līdz ar to nākotnē ir potenciāls turpmākai attīstībai,» piebilst SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs. «Nepārstrādātu riepu tirgū ir ļoti daudz. Riepas ir materiāls, par kuru pārstrādi ir jāpiemaksā, taču ne visi to vēlas - vidējā cena, nododot riepas pārstrādei, ir aptuveni 100 eiro tonnā. Lielākā problēma tirgū patlaban ir industriālās riepas, kuras arī mēs nepārstrādāsim, jo tam nepieciešamas citādas iekārtas,» viņš uzsvēra. Kompānija par pārstrādāto riepu galaproduktu piegādi noslēgusi jau vienošanos - vairākiem ražošanas uzņēmumiem tiks piegādātas gumijas granulas, bet kompānijai Schwenk - riepu pārstrādes atlikumi. Ņemot vērā kompakto iekārtu un tās vieglo pārvietojamību, ja būs nepieciešams, pārstrādes apjomus nākotnē iespējams dubultot, iegādājoties tādu pašu iekārtu un novietojot blakus esošajai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Redzēt uz Latvijas ceļiem elektroauto vairs nav brīnums. Tie, kuri atklājuši šo automobiļu priekšrocības, jau šobrīd dzīvo nākotnē, tomēr daudzus joprojām uztrauc vairāki jautājumi: vai elektroauto ir izdevīgi, kādas būs uzlādes iespējas, iegādājoties auto, un kā tas izmainīs ierasto ikdienas ritmu. Kādi tad, galu galā, ir elektroauto ieguvumi un kādēļ vērts apsvērt to iegādi? Turpiniet lasīt rakstu un ieskatieties nākotnē, ko mums atnes šīs automašīnas.

Ne tikai videi, bet arī ģimenei draudzīgs

Piekritīsiet, ka lasīts un dzirdēts daudz un dikti par automobiļu ietekmi uz vidi. Tieši klimata pārmaiņas daudzus arī ir ieinteresējušas lūkoties daudz zaļākā un ilgtspējīgākā risinājumā – elektroauto. Ne velti jau no 2035. gada Eiropas Savienības tirgū varēs izlaist tikai bezemisiju automašīnas.

Taču mūsdienu cilvēkam svarīgi ir arī tas, kā viņš pats jūtas šajā auto. Te nu var droši apgalvot, ka elektroauto izvēles klāsts ir plašs. Sākot no dizaina līdz ietilpībai – tie ir auto, kur padomāts par modernākajām tehnoloģijām un ērtībām. Piemēram, ģimene, kura vēlas ilgtspējīgu un videi draudzīgu auto, ar kuru ik dienas pārvietoties, gan braucot uz darbu, gan transportējot bērnus uz skolu, šodienas tirgū atrastu vairākus sev apmierinošus variantus. Auto ražotāji arvien vairāk domā par to, kā sniegt labāko braukšanas pieredzi, vienlaikus nekaitējot arī videi, un Hyundai ir viens no tiem, kas pierādījis, ka to var veiksmīgi sasniegt. 2023. gada elektroauto modelis IONIQ 5 ir pilnīgs inovāciju skaistums – lielāka ietilpība, ātrāka uzlāde un nākotnes prasībām pielāgots dizains.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreiz ir kritiski svarīgi daudz lielāku uzmanību pievērst enerģijas apgādes drošībai, intervijā sacīja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Runājot par Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, Bariss sacīja, ka "Conexus" aktīvi piedalās publiskajā apspriešanā, ko Klimata un enerģētikas ministrija ir uzsākusi ar visām ieinteresētajām pusēm.

"Protams, mēs kā komersants esam ļoti ieinteresēti savu pakalpojumu tālākā attīstībā. Taču, no otras puses, mēs esam arī sistēmas operators, un tas nozīmē, ka mums ir jārūpējas, lai enerģijas apgāde nākotnē būtu droša," norādīja Bariss, uzsverot, ka tad, kad daudz vairāk tiks izmantoti atjaunojamie energoresursi, enerģijas ražošanā būs vērojamas daudz lielākas svārstības nekā pašlaik.

Bariss norādīja, ka līdz šim problēmu ar enerģijas apgādes drošību nav bijis - elektrostacijas varēja iedarbināt tad, kad vajadzēja, tādēļ "mūsu uzmanība varbūt nedaudz mākslīgi ir iemidzināta". Savukārt ar vēja un saules enerģiju nav šāda situācija un to ir nepieciešams apzināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Būtiskākās bažas nekustamā īpašuma iegādē - par ekonomisko situāciju

Lelde Petrāne, 03.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni divas trešdaļas (67%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā nākotnē vēlētos iegādātos nekustamo īpašumu. Tie, kuri gribētu iegādāties nekustamo īpašumu, visbiežāk plāno vai vēlētos pirkt privātmāju pilsētā (37%) vai privātmāju laukos (31%), liecina nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet un pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums.

Būtisks īpatsvars jeb 41% respondentu atklāj, ka nav apmierināti ar esošo dzīvesvietu - lielākā daļa (34%) nav apmierināti, bet šobrīd nevar atļauties labāku mājokli, kamēr 7% aptaujāto jau apsver mājokļa maiņu. Vairāk nekā puse aptaujāto, kuri nākotnē gribētu iegādāties nekustamo īpašumu, vēlētos iegādāties tādu mājokli, kas ir gatavs dzīvošanai. Salīdzinoši biežāk šādu viedokli pauž iedzīvotāji vecumā no 45 – 59 gadiem (72%), kamēr iedzīvotājiem vecumā no 25-34 gadiem ir salīdzinoši mazāka nekā caurmērā interese par dzīvošanai gatavu mājokli.

Aptauja rāda, ka ievērojami atšķiras iedzīvotāju uzskati atkarībā no dzīvesvietas. Salīdzinot rīdzinieku un to respondentu atbildes, kuri dzīvo ārpus Rīgas, var secināt, ka aptaujātie rīdzinieki salīdzinoši biežāk nākotnē vēlētos iegādāties īpašumu (78%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Eksperti vērtē Latvijas sabiedrisko attiecību nozari

Linda Zalāne, 04.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laba reklāma ir kā izdevies pirmais randiņš, bet prasmīgi veidotas sabiedriskās attiecības – kā draudzība mūža garumā

Tā par šīm abām jomām izsakās Nords Porter Novelli direktore Evija Ansonska. Sabiedriskās attiecības vienmēr ir bijis stratēģiskas komunikācijas mugurkauls, bet īpaši to loma ir pieaugusi līdz ar integrētās komunikācijas kampaņas pieejas attīstību pasaulē. Praktiski tas nozīmē uzņēmumu komunikācijas budžetu pārdali par labu sabiedriskajām attiecībām, kas pēc būtības ir ne tikai lētāks risinājums (nekā reklāma), bet arī investīcija kvalitatīvā saturā, viņa turpina.

Strādā ilgtermiņā

«Vērtējot Latvijas sabiedrisko attiecību nozari aizvadītajos divos gados un prognozējot tās attīstību nākotnē, gribas citēt nu jau par klasiku kļuvušo Bila Geitsa teicienu: «Ja man būtu atlicis tikai dolārs, es to iztērētu sabiedriskajām attiecībām.» Morāle: ja ir jāizvēlas – investēt saturā vai tā pārdošanā –, vienmēr investējiet pirmajā, jo labs saturs noteikti atradīs kanālu,» prāto E. Ansonska. Lai arī Latvijā jau sen nozarē tiek lietots šis termins, praksē par patiesi integrētu ilgtermiņa komunikāciju varot runāt tikai pēdējos gados. Praktiski tas nozīmē komunikācijas vīzijas veidošanu uzņēmuma/organizācijas vadības līmenī, kur komunikācijas eksperti ir neatņemama vadības komandas daļa, bet komunikācijas stratēģija ir daļa no biznesa stratēģijas. Ikdienā tas nozīmē nevis sabiedrisko attiecību, reklāmas un mediju speciālistu sadarbību, bet darbu komandā, kur saturs, radošie risinājumi un komunikācijas kanālu izvēle veido vienotu sinerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vāc parakstus pret Rēzeknes autoostas nodošanu privātam apsaimniekotājam

Vēsma Lēvalde, 23.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Rēzeknes autobusu parks sākusi vākt novada iedzīvotāju parakstus, protestējot pret autoostas nodošanu privātam nekustamo īpašumu apsaimniekotājam.

Šādā veidā uzņēmums mēģina pievērst sabiedrības uzmanību problēmai un aicina Rēzeknes domi apzināties varbūtējās sekas nākotnē. Pirmajā dienā savākti jau vairāk nekā 300 Rēzeknes novada iedzīvotāju paraksti. Iedzīvotāju parakstus plānots iesniegt Rēzeknes domei un arī Satiksmes ministrijai.

«Mūs kā lielāko reģionālo vietējo pasažieru pārvadātāju Rēzeknē uztrauc, ka autoostas operatora funkcijas Rēzeknes dome plāno uzticēt nekustamo īpašumu attīstītājam, kas nav no nozares un tādējādi nesaprot sarežģīto nozares situāciju, un arī neslēpj, ka nākotnē varētu palielināt autoostas sniegto pakalpojumu izcenojumus. Līdz ar to jebkuru apstākļu pasliktināšanās pasažieru pārvadātājiem, ņemot vērā jau tā bēdīgo situāciju valsts dotāciju jomā, viennozīmīgi atstās negatīvu ietekmi uz pasažieru pārvadājumiem novadā kopumā un apdraudēs reisus. Tāpēc ceram, ka Rēzeknes dome ieklausīsies pasažieru pārvadātāju viedoklī un ņems vērā Rēzeknes novada iedzīvotāju intereses,» skaidro a/s Rēzeknes Autobusu parks valdes priekšsēdētāja Svetlana Smule. Saskaņā ar likumdošanu autoostas operatoram ir tiesības brīvi noteikt pakalpojuma tarifu, iekļaujot jau tajā ar autoostu uzturēšanu saistītās izmaksas. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ar Marno J saistītajam uzņēmumam SIA Rēzeknes autoosta būs izsniegta operatora licence, Rēzeknes domei un valstij nebūs instrumentu, kā ierobežot autoostas operatora pakalpojumu cenrādi, norāda S.Smule. Līdz šā gada vidum Rēzeknes autoostas pakalpojumu izmaksas bija zem vidējām Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot tirdzniecību internetā, Apavi 40+ paplašina klientu loku ārvalstīs un audzē apgrozījumu.

Sākotnējo apavu veikala Apavi 40+ (SIA Aseim) dibinātāju un īpašnieču ceļi biznesā šķīrušies, taču, piesaistot komandai jaunu partneri, Zaiga Brača turpina iesākto un negrasās apstāties. Pieprasījums pēc lielāku izmēru apaviem aug, izplešoties klientu lokam Latvijā un arī ārpus tās. Baltijas vienīgajā veikalā, kas specializējas tikai lielo izmēru apavu tirdzniecībā, iepērkas atlēti, citi stabila pamata meklētāji.

No grāmatvedības uz mārketingu

Pēc lēmuma pieņemšanas, ka var iztikt ar veikalā gūtajiem ienākumiem, Z. Brača pēdējos piecus gadus ir veltījusi savam uzņēmumam, lai gan sākotnēji apvienoja biznesu ar pamatdarbu. «Savienot pamatdarbu un attīstīt savu biznesu ir ļoti grūti,» viņa secina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmēji lielāko potenciālu nākotnē redz veselības, kiberdrošības, digitālo pakalpojumu, virtuālās realitātes, blokķēdes un datormācīšanās startup uzņēmumos.

«Tuvākajā nākotnē paredzu attīstību tādās «mīkstākās» jomās kā izglītības tehnoloģijas, veselība, emocionālā labsajūta un produktivitātes uzlabošana. Tāpat aktuāli būs drošības un krāpniecības novēršanas startup, kā arī tie, kas risinās pasaulē samilstošas problēmas,» saka Anna Andersone, Froont līdzīpašniece un Riga TechGirls kustības iniciatore.

iPhone Photography School dibinātājs Emīls Pakārklis nākotnē milzīgu potenciālu saskata startup, kas darbojas medicīnas nozarē. «Jau šobrīd, izmantojot DNS sekvencēšanu, ir iespējams būtiski samazināt saslimšanu risku, kas saistītas ar vecumu. Piemēram, ja pastāv ģenētisks risks, ka cilvēkam vecumdienās iespējams infarkts, tad šobrīd cilvēks to var uzzināt jau jaunībā un laicīgi samazināt ar dzīvesveidu saistītos riska faktorus. Taču vēl lielāks potenciāls būs medikamentiem, kas spēs palēnināt vai pat pilnībā novērst novecošanu. Lai gan tas šķiet neticami, šādi medikamenti jau tagad ir veiksmīgi strādājuši pelēm, un tuvākajā laikā tos sāks testēt arī cilvēkiem. Nav grūti iedomāties, ka par šādiem jaunības eliksīriem cilvēki būs gatavi maksāt,» viņš paredz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Šteinbuka: Eiro ieviešana uzreiz neuzlabos labklājību, tomēr tas ir stabilitātes garants

Dienas Bizness, 09.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienošanās eirozonai uzreiz neuzlabos Latvijas tautsaimniecības un iedzīvotāju labklājību, tomēr eiro ir stabilitātes garants, uzskata Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

Sarunā ar Latvijas Radio EK pārstāvniecības vadītāja norādīja - viņa nedomā, ka eiro ieviešana uzreiz uzlabos situāciju tautsaimniecībā un iedzīvotāju labklājību. «Vienīgais, ko nodrošina eiro ieviešana, tā ir stabilitāte – varam būt droši, ka eiro nedevalvēs, ka par šo naudu mēs varēsim rīt nopirkt tikpat daudz, cik šodien, ka mūsu uzkrājumi nepazudīs un nezaudēs savu vērtību,» sacīja I. Šteinbuka.

Viņa skaidroja, ka tas attiecināms ne tikai uz indivīdu, bet arī uz budžeta uzkrājumiem, kā arī pauda pārliecību, ka eiro ir stabilitātes garants. Ne tikai eiro, bet arī dažādu faktoru kopsavilkums dos iespēju Latvijā radīt jaunas darbavietas, kā arī piesaistīt investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā dzīves dārdzības krīze uztrauc vairāk nekā deviņas desmitdaļas Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, bet gandrīz pusi no viņiem tā jau ir skārusi, konstatēts pētījumā, kas veikts pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma.

Pētījuma rezultāti pamatoti ar vairāk nekā 26 000 respondentu aptaujāšanu, kas tika veikta oktobrī un novembrī 27 ES dalībvalstīs.

93% respondentu sacīja, ka ir satraukti par augošo dzīves dārdzību. 46% atzina, ka viņu dzīves līmenis jau ir samazinājies, bet 39% paredzēja, ka ar viņiem tas notiks nākotnē.

45% aptaujāto sacīja, ka pašlaik pieredz grūtības izdzīvot ar savas mājsaimniecības ienākumiem.

Saskaņā ar ES statistikas aģentūras "Eurostat" datiem decembrī inflācija eirozonā bija 9,2%.82% respondentu bija nobažījušies par nabadzību un sociālo atstumtību, 81% - par klimata izmaiņām, 81% - par kara Ukrainā izplatību, un 74% - par kodolincidenta risku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Senāts: Rēzeknes autoostas operators nav izvēlēts caurspīdīgi

, 14.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes dome nav izvēlējusies uzņēmumu, kam uzticēt Rēzeknes autoostas operatora funkcijas, pietiekami caurspīdīgi, lēmis Senāts, liekot pirmās instances tiesai Rēzeknē pārskatīt savu līdzšinējo lēmumu un vēlreiz izskatīt a/s Rēzeknes autobusu parks iesniegto prasību.

A/s Rēzeknes autobusu parks un citus vietējos reģionālos un starppilsētu pasažieru pārvadātājus uztrauc Rēzeknes domes vēlme uzticēt autoostas operatora funkcijas ar nekustamo īpašumu attīstītāja SIA Marno J saistītam uzņēmumam SIA Rēzeknes autoostai.

A/s Rēzeknes autobusu parks ir satraucies, ka tas varētu veicināt reģionālo vietējo un starppilsētu pasažieru pārvadājumu novadā apdraudējumu vai autobusu biļešu cenas palielināšanos nākotnē.

Saskaņā ar likumdošanu autoostas operatoram ir tiesības brīvi noteikt pakalpojuma tarifu, iekļaujot jau tajā ar autoostu uzturēšanu saistītās izmaksas.

Tas nozīmē, ka pēc operatora licences izsniegšanas SIA Rēzeknes autoosta Rēzeknes domei un valstij nebūs instrumentu, kā ierobežot autoostas operatora pakalpojumu cenrādi, teikts a/s Rēzeknes autobusu parks paziņojumā, kurā ir uzsvērts, ka līdz šī gada vidum pilsētas autoostas pakalpojumu izmaksas bija mazākas nekā vidējās Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Bažījas par nepietiekošām investīcijām; var apdraudēt izaugsmi nākotnē

Mārtiņš Apinis, 06.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī krituma temps ceturksnī ir palicis ievērojami mazāks, investīcijas pamatkapitālā joprojām ir zemākas nekā pirms gada, komentējot jaunākos ekonomiskās izaugsmes datus, saka Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Viņasprāt, tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem vājajiem valsts importa rādītājiem. Ir vērojama mašīnu un iekārtu importa samazināšanās, kas faktiski var norādīt uz zemāku ekonomisko izaugsmi nākotnē, jo uzņēmumi tērē mazāk naudas, piemēram, ražošanas modernizācijas projektiem.

Statistiķi ir aprēķinājuši, ka izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai samazinājās par 1,8%, kas atstāja 0,6 procentpunktu lielu negatīvi ietekmi uz valsts iekšzemes kopproduktu (IKP).

Ekonomiste piebilst, ka investīcijas ir nepieciešamas gan sabiedriskajā sektorā (piemēram, infrastruktūrā), gan privātajā sektorā, lai palielinātu ražošanas jaudas, kur noslodze ir augsta; lai turpinātu uzlabot ražīgumu un konkurētspēju, utt..

Komentāri

Pievienot komentāru