Eksperti

Ko par patriotismu domā latviešu un krievu valodā runājošie?

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» sociālo un politisko projektu direktore, 24.11.2014

Jaunākais izdevums

Vairākkārt jau ir izskanējis viedoklis, ka šogad valsts svētki – gan 11. novembris, gan 18. novembris – notikuši ārpolitisko notikumu ēnā, pieminot situāciju Ukrainā un arī draudus Latvijai. Ņemot vērā sacīto, šķiet interesanti salīdzināt, ko par patriotismu domā tie, kuri mājās galvenokārt sarunājas latviešu valodā, un tie, kuri sarunājas krievu valodā.

Pirmais secinājums – atšķirības pastāv. Jau, salīdzinot atbildes uz jautājumu, vai aptaujātie jūtas kā Latvijas patrioti, vērojams, ka sevi par tādiem uzskata 77% latviešu valodā runājošo (37% «noteikti uzskata»), bet krievu valodā runājošie - 51% (11% «noteikti uzskata») – tā liecina nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Jāpiebilst, ka, izvērtējot pētījuma rezultātus, abām grupām zināmā mērā atšķiras arī patriotisma izpratne – latviešu valodā runājošie biežāk norādījuši, ka būt patriotam nozīmē nebraukt prom no valsts īslaicīgu grūtību dēļ, svinēt oficiālos valsts svētkus, aizstāvēt savu valsti no ienaidniekiem, ja tas nepieciešams.

Ņemot vērā jau pieminēto ārējo draudu sabiezēšanu, interesanti atzīmēt, ka, salīdzinot ar laiku pirms trīs gadiem, pēdējā raksturojuma popularitāte ir mazinājusies. Turklāt – abās grupās: ja 2011.gadā 38% latviešu valodā runājošo par patriota pazīmi uzskatīja gatavību aizstāvēt valsti pret ienaidniekiem, tad 2014.gadā to atzina 31%. Tikmēr iedzīvotāju grupā, kuriem galvenā sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda, pirms trīs gadiem šo pazīmi par vienu no galvenajiem patriotisma raksturojumiem atzina 36%, bet šogad – 23%.

Jāpiebilst, ka sabiedrībā kopumā biežāk par patriota pazīmi ir atzinusi gatavību svinēt oficiālos valsts svētkus: latviešu valodā runājošo vidū šīs atbildes minēšanas biežums trīs gadu laikā ir pieaudzis no 27% līdz 37%, un krievu valodā runājošo vidū tas ir nedaudz palielinājies - no 21% līdz 25%. Pētījuma rezultāti ļauj arī konstatēt, ka latviešu valodā runājošo vidū tādu iedzīvotāju īpatsvars, kas nesvin 18. novembri, ir sarucis no 27% līdz 25%, bet krievvalodīgo vidū no 45% līdz 34%. Turklāt krievvalodīgo grupā biežāk nekā pirms trīs gadiem norādīts uz to, ka tiek apmeklēti publiski pasākumi, tiek sekots līdzi tiem masu informācijas līdzekļos un svētki tiek svinēti mājās, darbā vai izglītības iestādē.

Tiesa, jāatzīmē, ka arī apmierināti ar dzīvi Latvijā krievu valodā runājošie ir bijuši retāk: ja no tiem, kas ģimenē galvenokārt lieto latviešu valodu, apmierināti ir 63% aptaujāto, tad no krievu valodā runājošajiem – 42%. Analizējot detalizētāk, jāsecina, ka neapmierinātība biežāk tiek izskaidrota ar sliktiem ienākumiem un sabiedrības viedokļa ignorēšanu. Sliktas attiecības starp dažādu tautību cilvēkiem kā iemesls neapmierinātībai ar dzīvi Latvijā ir minētas salīdzinoši reti (jāpiebilst, ka 31% krievu valodā runājošo, kuri bija apmierināti ar dzīvi Latvijā, par vienu no iemesliem norādīja normālas attiecības starp dažādu tautību pārstāvjiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prezidents izsludinājis likuma grozījumus pakāpeniskai pārejai uz mācībām latviešu valodā

LETA, 02.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis svētdien izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Attiecīgā publikācija atrodama oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis 2.aprīļa laidienā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta preses padomnieka pienākumu izpildītāja Kristīne Kļaveniece, Vējoņa skatījumā mācības vidusskolā latviešu valodā nodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem iegūt kvalitatīvu izglītību un veidot savu dzīvi Latvijā, lai šeit studētu un strādātu. «Tas veidos saliedētāku sabiedrību un stiprāku valsti,» pārliecināts Valsts prezidents.

Vējonis atzīmē, ka arī turpmāk bērniem aizvien būs iespēja apgūt ar mazākumtautību identitāti un kultūru saistītus mācību priekšmetus, izkopt savas saknes un daudzveidīgi attīstīt personību, kā arī nozīmīgu mācību priekšmetu daļu pamatskolā un sākumskolā apgūt dzimtajā valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izglītības iestādes pārstāve: «Valsts pati sev iešauj kājā», liedzot studijas krievu valodā

Egons Mudulis, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem nozarē aug, taču valsts liedz iespēju izglītības eksportam krievu valodā

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Transporta un sakaru institūta (TSI) Transporta un loģistikas fakultātes dekāna p.i. Inete Ielīte, kura šovasar uzaicināta ieņemt šo amatu. Pēdējos 15 gadus viņa darbojusies kā eksperte lielu projektu izstrādē un ieviešanā un kā ilgtspējīgākos nosauc Rīgas Enerģētikas aģentūru un Zemgales reģionālo enerģētikas aģentūru.

Raksturojot situāciju, kādā mācību iestāde šobrīd atrodas, viņa norāda, ka, no vienas puses, TSI pārvarējis dažādas krīzes, attīstās un saredz perspektīvu nākotnē. Pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, kas spēj komunicēt vairākās valodās, pārzina starptautiskos procesus un likumus, aug. Eiropas Savienības (ES) politika attiecībā uz austrumu partnerību dažādos veidos veicina uzņēmējdarbības attīstību un sadarbību ar uzņēmumiem NVS valstīs. Tāpat pēdējā pusgada laikā Saeimā viesojušās daudzas ārvalstu amatpersonas, kā vienu no prioritātēm izceļot loģistiku. Tas liek cerēt, ka «ir visi politiskie un ekonomiskie apstākļi, lai nozare attīstītos un pieprasījums pēc kadriem augtu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gada otrajā pusē Tet izstrādātie čatboti iegūšot spēju runāt, kas ļaus tiem gan atbildēt uz zvaniem, gan piešķirt uzņēmumam unikālu balsi

Pieņemoties prātā un iegūstot aizvien jaunas spējas, mašīnmācīšanās risinājumi kļūst biznesam aizvien pievilcīgāki. Ar klientiem loģisku sarunu uzturēt spējīgās programmas jeb čatboti angļu valodā runājošajā pasaulē jau kļuvuši par daudzu uzņēmumu neatņemamu darba kolektīva sastāvdaļu, un pārējie drīzāk prāto, kad, nevis – vai tādu ieviest. Latviešu valodā tērzējošas mašīnas vēl ir salīdzinoši jaunas un maz izplatītas, taču interese par tām aug, un vairs nav tālu līdz brīdim, kad virtuāla asistenta uzturēšana kļūs ekonomiski izdevīgāka un efektīvāka par cilvēka nodarbināšanu, ļaujot cilvēkiem veikt daudz kvalificētākus pienākumus.

Saskaņā ar pētījumu centra Forrester datiem, šobrīd jau vairāk nekā puse no Rietumu pasaules ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem ir sarunājušies ar čatbotiem, sazinoties ar interneta veikaliem, pakalpojumu sniedzējiem vai dažādām valsts iestādēm. Liela daļa no tiem pat nav nojautuši, ka sarakstes lodziņā tekstu ģenerē dators, nevis dzīvs cilvēks, jo atbildes ir loģiskas un atbilst gaidītajam. Dažās valstīs rakstošos robotus nodarbina jau trešā daļa uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā skolotājus ciena daudz vairāk nekā Krievijā

Elena Košeļeva - privātās vidusskolas Patnis krievu valodas skolotāja, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Loginovs: Pēc 2018. gada ogles Rīgas centrā vairs krautas netiks

Zane Atlāce - Bistere, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Stividorkompānijām termināļu būvniecība Krievu salā izmaksās 170 miljonus eiro

LETA, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stividorkompānijām termināļu būvniecība Krievu salā izmaksās 170 miljonus eiro, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Rīgas brīvostas pārstāvji.

Rīgas brīvosta ir noslēgusi vienošanos par ostas infrastruktūras nomu Krievu salā ar stividorkompānijām SIA Riga Coal Terminal un SIA Strek.

Pēc šovasar aktualizētajiem stividorkompāniju biznesa plāniem Riga Coal Terminal ieguldījums termināļa būvniecībā būs 120 miljoni eiro, bet Strek - 50 miljoni eiro. Minētās summas stividorkompānijas ieguldīs līdz 2018.gada beigām, kad plānota stividorkompāniju pilnīga pārcelšanās uz Krievu salu.

Rīgas brīvostas pārvalde ir pārliecināta, ka stividorkompāniju pārcelšanās uz Krievu salu notiks, kā plānots, līdz 2018.gada beigām.

Arī Finanšu ministrija norādīja, ka situācija ar Krievu salas projektu ir aizvien stabilāka, jo Krievu salas būvdarbi ir pabeigti, brīvosta ir panākusi vienošanos ar stividorkompānijām, kā arī Eiropas Komisijai nav iebildumu pret projekta virzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Matīss: Lēmums par Loginova atbrīvošanu jāpieņem solidāri

LETA, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievu salas projekta neveiksmīgas īstenošanas dēļ Rīgas brīvosta var zaudēt pusi kravu un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus teju 100 miljonu eiro apmērā, tādēļ ostas valdei trešdien lēmums par ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu būtu jāpieņem solidāri, pirmdien preses brīfingā pēc tikšanās ar Valsts kontroles vadību norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Līdz šim četri valsts pārstāvji valdē ir balsojuši par Loginova atbrīvošanu, bet četri pašvaldības pārstāvji - pret, līdz ar to Loginovs līdz šim vienmēr amatu ir saglabājis.

Matīss gan arī atzina, ka nav runājis ar ostas valdes pārstāvjiem no pašvaldības puses un nav informēts par to, kā pašvaldības pārstāvji balsos. "Ja esam gatavi zaudēt pusi no apgrozījuma tāpēc, ka nav noslēgti līgumi par kravu apkalpošanu un termināļu izbūvi Krievu salā, tad tā ir ļoti būtiska izšķiršanās arī no valdes puses. Ja valdes locekļi atzīst, ka brīvostai nav vajadzīga puse no kravu apjoma, tādā gadījumā var balsot pēc sirdsapziņas," norādīja ministrs. Termiņus rīcībai, kas jāveic attiecībā uz Krievu salas projektu, iepriekš valde esot apstiprinājusi vienbalsīgi, arī pašvaldības pārstāvji, līdz ar to lēmums tikšot pieņemts solidāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz sola būvēt prettrokšņu sienu, ja Krievu salas apgāde ar kravām radīs paaugstinātu trokšņa līmeni

LETA, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja transportējot kravas uz Krievu salu, tiks konstatēts paaugstināts trokšņu līmenis, Pārdaugavā plānots būvēt speciālu prettrokšņu sienu, aģentūru LETA informēja uzņēmumā Latvijas dzelzceļš (LDz).

Patlaban ar zinātniekiem tiekot izstrādāts prettrokšņu sienas projekts.

Vienlaikus uzņēmumā uzsver, ka pa tā dēvēto Bolderājas dzelzceļa līniju, pa kuru gar Torņakalna, Āgenskalna un Iļģuciema dzīvojamajiem rajoniem transportēs kravas uz Krievu salu, jau kursē kravas vilcieni, kas apkalpo uzņēmumus Daugavgrīvā. Piemēram, tiek vestas gāzes turbīnas un apkalpots uzņēmums Latvijas finieris. Turklāt padomju laikos šajā posma kravu plūsma bijusi krietni intensīvāka. Tāpat uzņēmumā norāda, ka Rīgas teritorijā kravas vilcienu satiksme ir bijusi vienmēr, un neviens ap dzelzceļu nav cēlis kilometriem garus nožogojumus.

LDz arī norāda, ka Rīgas domes pārziņā jau ir pilsētas trokšņu karte. Kad Krievu salas projekts tiks realizēts, būs jāmēra trokšņu līmenis konkrētās teritorijās, un tad arī tikšot lemts, kur trokšņu siena ir un kur nav nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir uzsākts darbs pie lokālplānojuma izstrādes Krievu salas termināļa projekta teritorijai aptuveni 156 ha platībā, informē Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

«Tā izstrādes pamatojumu nosaka nepieciešamība detalizēt Krievu salas teritorijas izmantošanas nosacījumus un pilnveidot pašreiz teritorijas plānojumā noteiktās prasības terminālu izbūvē izmantojamajām tehnoloģijām kravu uzglabāšanā, apstrādē un kraušanā, harmonizējot tās ar Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra vadlīnijām Uzglabāšanas radītās emisijas noteiktajām labākajām pieejamajām nozares metodēm. Detalizācija un pilnveidojumi negrozīs, nemainīs un neietekmēs pašreiz Rīgas teritorijas plānojumā noteiktos Krievu salas izmantošanas mērķus,» skaidro brīvostā.

Jaunizbūvēto Krievu salas termināli ceturtdien klātienē apmeklēja arī brīvostas teritorijai piegulošo apkaimju – Bolderājas, Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja – iedzīvotāju sabiedrisko organizāciju, kā arī Vides aizsardzības kluba pārstāvji. Vizītes mērķis bija līdz ar lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, iepazīties ar Krievu salas projekta 1.kārtas ietvaros paveikto darbu rezultātiem, kā arī iepazīties ar lokālplānojuma mērķiem un uzdevumiem un projekta 2. kārtā plānotajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tildes līdzīpašnieks Andrejs Vasiļjevs intervijā laikrakstam Diena.

Jūsu uzņēmuma uzmanības lokā ir latviešu valodas vieta moderno tehnoloģiju vidē. Kāda patlaban ir situācija?

Tehnoloģijas ietekmē pilnīgi visās dzīves sfērās šobrīd notiek lielas pārmaiņas saistībā ar interneta un moderno tehnoloģiju aizvien plašāku pieejamību. Valoda nav izņēmums. Tehnoloģijas ietekmē valodas tādā pašā mērā kā citas jomas. Speciālisti atzinuši, ka valodu ilgtspēja un pastāvēšana saistīta ar to, cik labi valoda tiek pārstāvēta tehnoloģijās. Starptautisks pētījums parādījis, ka 21 no 30 pētījumā ietvertajām Eiropas valodām nav pietiekami pārstāvēta tehnoloģiju jomā. Ja nekas netiks darīts, tad ilgtermiņā ir bažas par šo valodu spēju pastāvēt digitālajā laikmetā. Nav runa par valodas izzušanu, taču profesionālajā lietojumā, biznesa vidē, zinātnes sfērā un citur valodas joma var strauji mazināties, bet brīvo nišu var aizņemt angļu valoda. Jau tagad bieži nākas dzirdēt, ka mums saka: «Ko jūs tur ar savu latviešu valodu, runāsim visi angliski, un problēmas būs atrisinātas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iznācis pirmais latviešu literatūras klasikas darba tulkojums spāņu valodā – Andreja Pumpura eposs «Lāčplēsis», kas ir bilingvāla latviešu-spāņu eposa publikācija, kura papildināta ar komentāriem par eposa kā žanra attīstību un varoņa tēla – Lāčplēša – klātbūtni latviešu kultūrā.

Izdevējs ir Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds.

Eposa tulkotājs Migels Anhels Peress Sančess ir gandarīts par paveikto: «Šis tulkojums ir pirmais latviešu literatūras klasikas darba tulkojums spāņu valodā. Ar tā publikāciju ceru kaut nedaudz līdzsvarot līdz šim valdošo situāciju, ko varētu raksturot šādi: kamēr spāņu valodā rakstošo autoru darbi Baltijas valstīs bauda patiesu cieņu un interesi, spāņu valodā runājošiem lasītājiem un kritiķiem tikpat kā nav zināšanu par latviešu literatūru. Nedomāju, ka šo līdzsvara trūkumu varētu skaidrot ar neproporcionālo lasītāju skaitu katrā valodā vai atšķirīgo laika nogriezni katras literatūras tradīcijā, spāņu tūkstošgadīgajai tradīcijai pretstatot divos simtos gadu mērāmo latviešu literatūras tradīciju, jo pat mazāku nāciju literatūra, kā, piemēram, īslandiešu vai albāņu, pēdējos gados var lepoties ar ievērojamu tulkojumu skaitu spāņu valodā. Te drīzāk varētu norādīt uz vēsturiski veidojušos intereses trūkumu par Baltijas valstu pasauli, par kuru uzzinām tikai 19. gadsimta beigās, pateicoties Anhela Ganiveta (Ángel Ganivet) rakstiem. Mūsdienās tulkojumu skaitu ietekmē arī izdevējdarbības nozares nepārtrauktās svārstības, mēģinot pielāgoties aktuālajām tendencēm. Ja ar šī tulkojuma palīdzību būs izdevies sniegt ieguldījumu abu kultūru savstarpējo attiecību uzlabošanā un palielināt to interesi vienai par otru, tulkojuma autors būs vairāk nekā apmierināts ar panākto.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Reģistrējoties Taksometru vadītāju reģistrā, jāiesniedz dokuments, kas apliecina valodas zināšanas

Db.lv, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. augusta autovadītājiem, reģistrējoties Taksometru vadītāju reģistrā, būs jāiesniedz arī dokuments, kas apliecina valsts valodas zināšanas ne zemāk kā B līmeņa 1. pakāpē.

Savukārt tiem, kuri jau šobrīd ir reģistrējušies, šāds dokuments būs jāiesniedz tad, kad būs jāveic atkārtota reģistrācija (Taksometru vadītāju reģistrā jāreģistrējas reizi trīs gados). Līdz šim valodas nezināšanas dēļ no reģistra izslēgti 20 autovadītāji un vairākiem vadītājiem reģistrācija tikusi atteikta.

"Lēmums pastiprināt valsts valodas pārbaudi pieņemts, balstoties uz saņemtajām sūdzībām no pasažieriem par to, ka bijuši vairāki gadījumi, kad autovadītāji, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, nesaprot, ko pasažieris viņam saka, un nespēj sniegt atbildi latviešu valodā. Līdz šim autovadītājiem, reģistrējoties Taksometru vadītāju reģistrā, bija jāapliecina, ka valsts valodas zināšanas ir atbilstošas vismaz B līmeņa 1. pakāpei, tomēr, izvērtējot situāciju, konstatēts, ka vairāki vadītāji rīkojušies negodprātīgi, tādēļ nepieciešama papildu kontrole," komentē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pusei ārzemēs dzīvojošo latviešu bērnu – viduvējas, vājas vai nekādas latviešu valodas zināšanas

Lelde Petrāne, 17.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21% - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas vēsturē vērienīgākajā projektā – Krievu salas terminālī – noslēgumam tuvojas papildu infrastruktūras izbūves darbi, kuru ietvaros tiek izbūvētas nepieciešamās inženierkomunikācijas, kravu laukumi, sliežu pievedceļi, vēju slāpējošs žogs vides prasību ievērošanai, administrācijas ēkas, kā arī turpinās ogļu kraušanas tehnoloģiju montāža.

«Rīgas brīvostas pārvalde rūpīgi seko līdzi noslēdzošā būvdarbu etapa laika grafikam un darbu plānam. Viss process notiek saskaņā ar plānoto un apstiprināto grafiku, un šodien varu paust pārliecību, ka nepieciešamā infrastruktūra tiks nodota stividoriem paredzētajos termiņos, apjomos un kvalitātē. Darbu progress un sadarbība ar stividoriem liek domāt, ka arī stividori spēs izpildīt apņemšanos par savas infrastruktūras un tehnoloģiju sadaļas izbūvi, līdz ar ko pārvākšanās process uz Krievu salu noritēs bez nobīdēm laika grafikā, izpildot visas Eiropas Komisijas prasības,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Stividora SIA «STREK» nomas teritorijā jau pilnā apjomā ir noslēgušies kravu laukumu un inženierkomunikāciju būvdarbi. Šobrīd tiek sagatavotas iekārtu ekspluatēšanas instrukcijas, noformēta izpilddokumentācija un saņemti atzinumi no uzraugošajām institūcijām. 23 metrus augstā vēju slāpējošā žoga izbūves darbi SIA «STREK» teritorijā izpildīti 90% apmērā – ir uzstādīti visi masti un tiek montētas žoga starpmastu stieples un žoga vēja siets. Saskaņā ar plānoto darbu grafiku, vēja žoga būvdarbus SIA «STREK» teritorijā plānots pabeigt līdz 2018. gada septembra beigām. Stividora darbu sadaļā tiek veikti administrācijas un dienesta ēku izbūves iekšdarbi, bet beramkravu izkraušanas ēkā tiek montēti ārsienu paneļi. SIA «STREK» šobrīd aktīvi veic tehnoloģisko iekārtu piegādi un montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Brīvostas valdes apstiprinātais Krievu salas projekta rīcības plāns, kura izpilde jānodrošina ostas pārvaldniekam, netiek pildīts noteiktajos termiņos, konstatējuši valsts ieceltie ostas valdes locekļi.

Viņi lūguši sasaukt ārkārtas valdes sēdi un lemt par pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu, informē Satiksmes ministrija.

Pārvaldnieks neesot noteiktajos termiņos ievērojis Krievu salas projekta rīcības plānu, tā rezultātā jau otro reizi atbildīgajām iestādēm radot pamatu apturēt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu projektam.

Loginovs savā darbībā nav spējis nodrošināt valdes pieņemto lēmumu izpildi noteiktajos termiņos, radot brīvostai jaunus finanšu riskus, norāda ministrija.

Krievu salas potenciālie nomnieki - stividorkompānija Riga Coal Terminal - vēstulē valdībai norāda, ka osta nav izpildījusi iepriekš parakstītajā līgumā uzliktās saistības izbūvēt un nodot ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai varētu realizēt biznesa plānā ietvertās kravu operācijas. Vairāk nekā septiņus ar pusi gadu no pārvaldes neesot saņemts neviens darbu pieņemšanas un nodošanas akts par posmu darbu izpildi. Osta esot vienpusēji noteikusi izbūvējamos objektus un infrastruktūru. Tāpat uzņēmuma pārstāvji nav pielaisti pie jebkādiem būvniecības tehniskās uzraudzības pasākumiem, tiem bijusi liegta pieeja nomas objektam Krievu salā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 10.martā, no Eksportostas teritorijas ar kuģi izvestas pēdējās uzkrātās ogles un stividori savu darbību pārcēluši uz Krievu salu, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

Pašreiz ir uzsākti Eksportostas teritorijas sakopšanas darbi. Abi stividori, gan «Strek», gan «Riga Coal terminal», ir ievērojuši parakstīto vienošanos ar Rīgas Brīvostas pārvaldi, ka vēlākais līdz 2019.gada 11.martam Eksportostas teritorija būs pilnībā atbrīvota no oglēm.

Turpmāk visas ogļu kravas, kas ienāk Rīgas ostā, tiks piegādātas tieši uz Krievu salas termināļiem un izkrautas jaunajos kravu laukumos. Tas nozīmē, ka visas ogļu kravas ir atstājušas Rīgas centru un pārceltas uz Krievu salu.

Jau ziņots, ka decembra beigās noslēdzās Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi un objekts tika nodots ekspluatācijā, līdz ar to, kā plānots, terminālis bija pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vienosies par pasākumiem Andrejsalas un Eksportostas teritoriju sakārtošanai pēc ogļu kravu novirzīšanas uz Krievu salu

LETA, 23.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas valde uzdevusi Rīgas brīvostas pārvaldei sadarbībā ar Rīgas domi un iesaistītajām stividorkompānijām vienoties par nepieciešamo darbību un koordinētu plānu, lai esošās uzņēmumu teritorijas Andrejsalā un Eksportostas rajonā savlaicīgi tiktu atbrīvotas no oglēm un citām putošajām beramkravām, un to apstrāde 2019.gada sākumā pilnībā tiktu nodrošināta jaunizbūvētajos terminālos Krievu salā, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

To Rīgas brīvostas valde uzdevusi, lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra» noteikto mērķu sasniegšanu.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks norādīja, ka no 2019.gada 1.janvāra neviena ogļu tonna vairs netiks apstrādāta pilsētas centrā.

«Līdzfinansējums no Kohēzijas fonda tika apstiprināts ar konkrētu mērķi - uzlabot vides kvalitāti Rīgas centrā, vienlaikus nodrošinot iespēju izveidot jaunus termināļus citā ostas teritorijā», teica Ameriks, uzsverot, ka no nākamā gada visas ogļu kravu pārkraušanas operācijas tiks pārceltas uz mūsdienu prasībām un starptautiskajiem vides standartiem atbilstošu, jaunizbūvētu ostas infrastruktūru Krievu salā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediju holdinga Baltic Media Alliance (BMA) valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Oļegs Solodovs intervijā laikrakstam Diena.

Ieskatoties BMA publiskotajos datos, redzams, ka jūsu tirgus daļa jeb auditorija pēdējos ceturkšņos samazinās. Piemēram, krievvalodīgie skatītāji 2014. gada 3. ceturksnī BMA kanāliem bija 55%, šī gada 1. ceturksnī - 50%, samazinājušies arī kopējās auditorijas rādītāji.

Šādas nelielas procentu svārstības ir iespējamas. Sezonalitāte un ar to saistītie TV skatīšanās paradumi. Es no šiem skaitļiem neizdarītu secinājumus par kādu tendenci. Tie tikai parāda, cik laika nogrieznī mūsu kanālus skatījusies tā vai cita auditorijas daļa. Jāskatās, salīdzinot vienu gadu ar otru.

Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Jūsu vērtējums?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Joprojām topā angļu valoda

Anda Asere, 03.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju valodu skolu galvenais peļņas avots joprojām ir angļu valoda; ņemot vērā darba tirgus prasības, jaunieši apgūst krievu valodu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Angļu valodu Rīgā galvenokārt mācās cilvēki ar priekšzināšanām, reģionos – arī iesācēji, turklāt liela daļa ir gados vecāki cilvēki.

Pēdējos desmit gados 95% interesentu izvēlas mācīties angļu valodu, saka Andris Lanka, Valodu vēstniecības valdes priekšsēdētājs. Skrivanek Baltic direktors Vasilijs Ragačevičs norāda, ka ir pieaudzis specializēto un nozares angļu valodas kursu skaits. Viņš cer, ka tas liecina par Latvijas uzņēmumu sekmīgo eksporta pieredzi, jo šobrīd daudzos uzņēmumos darbinieki neapgūst vispārējo angļu valodu, bet gan papildina grāmatvedības, enerģētikas vai loģistikas terminoloģijas zināšanas. Ir arī samērā daudz vietējo latviešu jauniešu, kuri mācās krievu valodu. «Pie mums krievu valoda ir nr.1. Tas liecina, ka tā joprojām ir svarīga un vienmēr būs nepieciešama. Daudzi jaunieši angļu valodu apgūst ļoti labā līmenī skolās, bet krievu valodas zināšanas ir A1 vai švakā A2 līmenī. Krievu valodu mācās reālas dzīves nepieciešamības dēļ,» saka Nora Poiša, Education Centre Durbe direktore. Communication Teachers Group valodu skolas direktore Inga Zeide piebilst – bizness saprot, ka nav iespējams ignorēt krieviski runājošo klientu klātbūtni Latvijā, un investē savu darbinieku valodu zināšanu uzlabošanā. Tāpēc arī arvien vairāk vecāku saviem bērniem jau bērnudārzā izvēloties krievu valodu kā otro svešvalodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Vakaros kļūst par spāņiem

Anda Asere, 16.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Komentāri

Pievienot komentāru