Atpūta

Ko restorānu kritiķis Endijs Heilers sagaida no restorāna, kas atbilst Michelin zvaigznei?

Natālija Poriete, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Šonedēļ Rīgā viesojas pasaulē atzīts restorānu kritiķis no Lielbritānijas Endijs Heilers. Pats viņš sevi dēvē par ēdienu rakstnieku. E. Heilers ir apmeklējis visus pasaules restorānus, kuriem piešķirtas trīs Michelin zvaigznes. Baltijas valstīs pagaidām gan diemžēl vēl nav neviena restorāna, kuram ir kaut viena šāda zvaigzne.

Fragments no DB intervijas:

Kurus restorānus plānojat apmeklēt?

Esmu iecerējis doties uz Vincentu, Gastronome, Bibliotēka nr.1 un Muusu.

Rīgā runā, ka esat atbraucis apmeklēt vairākus speciāli izvēlētus vietējos restorānus, lai tos rekomendētu Michelin zvaigznes saņemšanai. Vai tā ir taisnība?

Runāju ar šefpavāriem par to, kādiem standartiem jāatbilst restorānam, kāds ir līmenis, lai saņemtu Michelin zvaigzni, stāstu par pašreizējām izsmalcināto virtuvju tendencēm. Ņemot vērā, ka daudz ceļoju un apmeklēju restorānus visā pasaulē, par to zinu daudz, taču tajā pašā laikā man nav nekāda sakara ar Michelin zvaigznēm. Es neesmu inspektors un nevaru rekomendēt kādam, piešķirt vai nepiešķirt zvaigzni. Rakstu par ēdienu, par restorāniem žurnālam Elite Traveler, atsauksmes par restorāniem savā mājaslapā. Tā kā esmu apmeklējis restorānus, kam piešķirtas trīs Michelin zvaigznes, zinu, kādam tam jābūt, man paša izstrādāta 20 baļļu sistēma, kā vērtēt restorānu. Ja restorāns iegūst 15–16 punktus, tas jau velk uz vienu Michelin zvaigzni.

Vai ir būtiska atšķirība starp restorānu, kam ir viena zvaigzne un tādu, kam ir trīs?

Tādas maģiskas līnijas nav. Ja atgriežamies pie kritērijiem, 15–16 punkti no 20 atbilst vienai zvaigznei, 17–18 punkti – divām zvaigznēm, bet 19–20 punkti – trim zvaigznēm. Michelin reitingā ir atšķirīga vērtēšanas sistēma, taču ir vispārēji kritēriji. Man ir divi draugi, no kuriem viens kādreiz bija restorānu kritiķis Lielbritānijā, bet otrs rakstīja atsauksmes kādam Lielbritānijas restorānu ceļvedim. Mums ir sava sistēma – kad kopā ejam uz restorāniem vakariņot, uz kartiņām uzrakstām atzīmi, kādu piešķiram ēdienam, neredzot, kā to novērtējis otrs. Neapspriežam ēdienus, runājam par citām lietām. Vakariņu beigās atklājam savu vērtējumu un skatāmies uz punktiem. Interesanti, bet atzīmes visiem 5–8 ēdieniem mums gandrīz vienmēr sakrīt un starpība parasti ir aptuveni viens punkts. Tas nozīmē, ka individuālajai gaumei nav nozīmes, bet būtiska ir uzkrātā pieredze.

Ko sagaidāt no restorāna, kas atbilst Michelin zvaigznei?

Ikvienā restorānā, ko apmeklēju, es skatos uz četrām ēdiena sastāvdaļām. Pirmā ir sastāvdaļu kvalitāte. Piemēram, ja tas ir jūras asaris, ir svarīgi, vai zivs ir nākusi no audzētavā vai nozvejota jūrā. Otrais – ēdiena prezentācija – kā tas izskatās uz šķīvja. Trešais, droši vien pats būtiskākais, ir šefpavāra tehniskās prasmes. Piemēram, – vai zivs ir pareizi uzcepta. Un ceturtais – sastāvdaļu saderība. Daudzu restorānu problēma ir tāda, ka tie pievieno ēdienam pārāk daudz sastāvdaļu. Uz šķīvja ir sakrauts pārāk daudz visa kā, bet pavāram šķiet, ka tas ir ļoti radoši. Neviens nezina Michelin reitinga piešķiršanas kritērijus, taču pieļauju, ka eksperti vērtē līdzīgi. Domāju, ka Michelin inspektori arī pārbauda restorānu pēc šādiem kritērijiem, apmeklējot to vairākas reizes, bet es pārstāvu pats sevi – varu tikai vienreiz aiziet un uzrakstīt atsauksmi par to.

Visu interviju «Zinu, kādam jābūt restorānam ar Michelin zvaigzni» lasiet 17. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mišelina restorānu kritiķis Endijs Heilers (Andy Hayler), kurš pagājušajā nedēļā viesojās Rīgā, apmeklēja piecus restorānus, novērtējot to atbilstību Mišelina kritērijiem, piešķirot vienu Mišelina zvaigzni savam favorītam, informē Reaton.

Heilers Profesionāļu Dienās sniedza lekciju, kuras laikā stāstīja gan par Mišelina sistēmas rašanos, gan vērtēšanas principiem un trūkumiem, kā arī salīdzināja Mišelina un sevis izstrādāto vērtēšanas sistēmu, meklējot atbildi uz jautājumu – kas īsti ir tiešām labs restorāns?

Ņemot vērā to, ka trīs Mišelina zvaigznes saņēmušo restorānu skaits ir būtiski pieaudzis pēdējo gadu laikā (2004.gadā trīs zvaigznes saņēmuši bija 49 pasaules restorāni, savukārt 2016.gadā – jau 115), jautājums par Mišelina kritērijiem un vērtēšanas kvalitāti tiek uzdots aizvien biežāk. Lai gan sistēmai ir daudz trūkumu, Heilers uzskata, ka šī joprojām ir nozīmīgākā un vērtīgākā restorānu vērtēšanas sistēma pasaulē – nekas labāks, gluži vienkārši, nav stājies tās vietā. Mišelina izmantotie kritēriji tiek turēti noslēpumā – ceļvedī netiek publicēti restorānu apraksti, bet tikai un vienīgi to nosaukumi, adreses un iegūto zvaigžņu skaits. Zināms ir tas, ka vērtēšanu veic anonīmi inspektori, kuri restorānā ierodas papusdienot vai pavakariņot bez iepriekšēja brīdinājuma, un restorāna darbinieki tā arī neuzzina, ka viņus apciemojis Mišelina vērtētājs (protams, izņemot tad, ja restorānam tiek piešķirta zvaigzne).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē plaši pazīstamais restorānu kritiķis Endijs Heilers (Andy Hayler), kurš vienīgais pasaulē apmeklējis visus trīszvaigžņu Mišelina (Michelin) restorānus, ierodas Rīgā.

Heilers apmeklēs Rīgu 15. un 16.februārī, lai piedalītos Profesionāļu Dienās, kuras rīko Reaton, pārtikas produktu un delikatešu izplatītājs un ražotājs.

Endijs Heilers ir pasaulē plaši pazīstams restorānu kritiķis un dažādu darbu autors, kurš pēdējos 30 gadus apmeklējis restorānus trīs līdz sešas reizes nedēļā. 2004.gadā Heilers sasniedza paša nosprausto mērķi - viņš bija pusdienojis visos trīs Mišelina zvaigznes ieguvušajos restorānos pasaulē – šis Heilera sasniegums tika plaši atspoguļots presē visā pasaulē. Šis mērķis gan jāsasniedz atkal un atkal – Heileram tas izdevās arī 2008., 2010., 2012., 2014., kā arī 2016.gadā, kad trīs Mišelina zvaigznes ieguvušo restorānu skaits pasaulē jau bija sasniedzis 115.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns «KOYA» Andrejsalā vēlas kļūt brīvāks un pieejamāks, mainot gan restorāna interjeru, gan piedāvājumu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Uzņēmējs restorānu iegādājies pirms četriem gadiem, sākotnēji tas piederēja futbolistam Kasparam Gorkšam un, pēc M.Kreiļa stāstītā, bijis ļoti pieprasīts restorāns. Gadu gaitā jaunais īpašnieks nolēmis restorānu padarīt brīvāku un pieejamāku apkārtējiem cilvēkiem, kā arī vēlas, lai cenas būtu demokrātiskākas.

Laikā, kad nolēmis iegādāties restorānu «KOYA», viņa īpašumā jau bija kafejnīca un bārs «Andalūzijas suns». «Vienu brīdi man likās, ka vēlos kaut ko citādu – restorānu. Bija jau domas – meklēt esošu vai veidot jaunu. Tajā brīdī man piezvanīja Kaspars Gorkšs, sakot, ka viņa dzīves mērķis nav nodarboties ar restorānu biznesu un varbūt es vēlos iegādāties. Vienojāmies par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem un es nošāvu divus zaķus ar vienu šāvienu – ieguvu to ko gribēju un man nebija jāmeklē jauns restorāns, jāriskē ar jaunatvērtu vietu, kad nevar zināt - aizies vai nē. Ar tirgū jau esošu restorānu ir vieglāk. Protams, tā pārveidošana ir daudz smagāka, ar cilvēku pieradināšanu ir daudz grūtāk, nekā izveidojot jaunu,» teic M.Kreilis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Michelin restorānu šefpavāri Latvijā

Lelde Petrāne, 19.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā viesojās Michelin pavāri no Beļģijas, bet šogad laikā no 11. līdz 13. septembrim Latviju apmeklēja 20 cilvēku delegācija no Nīderlandes – Michelin restorānu pavāri, mediji un iepircēji, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Michelin ir vairāk nekā gadsimtu sena, prestiža Francijā radīta starptautiska restorānu vērtēšanas sistēma. Michelin piešķir zvaigznes par atbilstošiem kritērijiem – augstu kvalitāti, izmeklētu virtuvi ar izciliem ēdieniem, kā arī īpaši unikālām un augstvērtīgām restorāna kvalitātēm. Ik gadu tiek publicēts Eiropas restorānu un viesnīcu ceļvedis, un iekļūšana tajā ir īpaši prestižs pagodinājums.

Vizītes laikā delegācija tika iepazīstināta ar augstvērtīgiem Latvijā ražotiem pārtikas produktiem. Delegācija apmeklēja vairākus Latvijas uzņēmējus, piedalījās produktu degustācijās un meistarklasēs. «Pēc uzņēmumu apmeklējumiem, Michelin pavāri atzinīgi norādīja uz SIA Rāmklani Nordeco un SIA Very Berry ogu kaltēšanas un apstrādes procesa augsto līmeni, kas pēc kaltēšanas saglabā lielāko daļu vērtīgo vitamīnu, kā arī to izteikto garšu un smaržu. Tikmēr neviltotu interesi izraisīja kaņepju sēta Adzelvieši, kuri nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, radot kaņepju sviestu, aizdaru, eļļu un citus produktus - ārzemju viesi līdz šim nebija pazīstami ar kaņepju plašajām pielietošanas iespējām kulinārijas mākslā,» informē LIAA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Michelin grupai Baltijas valstīs jauns komercdirektors

Dienas Bizness, 19.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par «Michelin Group» komercdirektoru Eiropas centrālajā Ziemeļu reģionā ir apstiprināts Sedriks Binuā (Cedric Binoit). Viņš pārraudzīs Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas un Slovākijas tirgus no «Michelin» centrālā tirdzniecības biroja Varšavā, informē «Michelin» preses pārstāve Polijā Ewa Konopka.

«Es priecājos, ka varu pievienoties dinamiskai komandai, lai sekmētu pārdošanas apjomus šajā Eiropas daļā. Mūsu galvenais izaicinājums ir palieināt tirgus daļu visām «Michelin» produktu līnijām Ziemeļeiropas centrālajā daļā,» saka S. Binuā. Kompānija turpinās attīstīt sadarbību ar mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un tiešsaistes tirdzniecības partneriem.

S. Binuā ir 20 gadu pieredze, strādājot «Michelin». Viņš pievienojās uzņēmumam tās filiālē Kotdivuārā, kas atrodas Āfrikā, savukārt pēc tam 7 gadus strādāja kā reģionālais pārdošanas vadītājs un galvenais projektu vadītājs Francijā.

2006.gadā viņš tika iecelts par Rumānijas vieglo transportlīdzekļu riepu divīzijas komercdirektoru un četrus gadus vēlāk ieņēma Rumānijas un Balkānu reģiona vieglo un kravas transportlīdzekļu riepu komercdirektora vietu. Kopš 2013. gada S. Binuā pārvalda Austrālijas, Jaunzēlandes un Klusā okeāna salu tirgus, strādājot «Michelin Oceania».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Buržuja komplekts klauvē pie durvīm

Ilze Žaime, 07.04.2020

Restorāna "Buržujs" austeru eksperts Renārs Purmalis (no kreisās), piegādes speciālists Jānis Žīgurs un vadītājs Gaitis Burba

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties spējai iedrošināt klientus nebaidīties ēdienu līdz galam pagatavot pašiem, restorāns "Buržujs" atradis veidu, kā līdz klientu mājām nogādāt restorāna kvalitātes maltīti.

2012.gadā dibinātā SIA "Jummis" darbu uzsāka ar veikalu "Idille" izveidošanu un pirms pieciem gadiem tiem piepulcēja arī restorānu "Buržujs".

Uzņēmuma vadītājs Gaitis Burba stāsta, ka kopš tā laika uzņēmums strādājis divos virzienos. Viens ir Latvijas mazo uzņēmumu un mājražotāju bioloģiskās pārtikas un ekoproduktu mazumtirdzniecība, otrs - klientu apkalpošana restorānā, kas piedāvāja gan jūras veltes, gan citas maltītes. Patreiz restorāns ir slēgts, bet tā virtuvē rosība turpinās.

Izglābšanos tur savās rokās

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Jau ceturto gadu vērtēs labākos restorānus Latvijā

Žanete Hāka, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad jau ceturto gadu pēc kārtas ir uzsākta Latvijas restorānu cīņa par iekļūšanu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2016 sarakstā, informē Normunds Norenbergs.

Restorānu vērtēšana ir sākusies, un to jau otro reizi veic neatkarīga starptautiska žūrija – ar Michelin zvaigznēm godalgoti šefpavāri no dažādām Eiropas valstīm. Kopumā restorānu vērtēšana norit divās kārtās, bet gala rezultāti tiks paziņoti nākamā gada februārī.

«Restorānu kultūra Latvijā attīstās, un esmu gandarīts, ka ceturto reizi pēc kārtas varam noskaidrot labākos restorānus Latvijā. Ja šis projekts Latvijas restorāniem ir kaut neliels stimuls kļūt labākiem, mēs visi no tā esam tikai ieguvēji,» informē projekta vadītājs Normunds Norenbergs. Viņš turpina: «Ņemot vērā jaunu restorānu ienākšanu tirgū, var prognozēt, ka šī gada labāko restorānu sarakstā sagaidīsim izmaiņas. Cik lielas vai mazas, to rādīs rezultāti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Restorāna īpašnieks: Galvenais, lai nauda paliek Latvijā

Valters Zirdziņš, Valtera restorāna īpašnieks, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen Latvijas Restorānu biedrība publiskajā telpā iezīmēja satraucošu informāciju, norādot, ka virkne restorānu pērn ir apturējuši savu darbību, un izsakot bažas, ka tas varētu būt nozares beigu sākums. Uzsākot savu biznesu, vienmēr pastāv risks, taču galvenais, lai nauda paliek Latvijā. Tieši tāpēc galvenā Valtera restorāna ideja ir tikai tādu produktu izmantošana, kas nāk no Latvijas laukiem.

Vide, kur gūt prieku un smelties enerģiju

Uzsākot savu biznesu, risks pastāv vienmēr, it sevišķi, atklājot jaunu restorānu - nekad nevar zināt, kāda būs cilvēku atsaucība. Pēc pavāra/konditora profesijas apgūšanas, jau 22 gadus esmu strādājis šajā arodā. Sākotnēji vēlējos būt tieši konditors, jo tas šķita daudz saistošāk un interesantāk. Deviņdesmito gadu vidū pavāra darbs nebija tik aizraujošs – gulašs, rosoļniks, kotletes, kamēr konditori gatavoja un cepa dažādas kūkas, eklērus un citus brīnumus, kas noteikti izklausījās daudz labāk par pavāra gatavotajiem ēdieniem. Esmu strādājis par pavāru vairākos restorānos, izmēģināju veiksmi arī ārzemēs, taču dzīvē pienāca brīdis, kad vēlējos kaut ko savu. Nevēlējos būt liels uzņēmējs, bet gribēju radīt darba vidi, kurā būtu patīkami strādāt, rast prieku ik dienas, lai varētu darīt to, ko patiešām vēlos. Tāda bija galvenā motivācija sava restorāna izveidē. Vēlējos darīt to, ko uzskatu par pareizu, dzīvojot saskaņā ar saviem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Intervija: Vincents bez Rītiņa strādās jaunā formātā

Natālija Poriete, 30.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns Vincents pēc Mārtiņa Rītiņa aiziešanas būs unikālas profesionālas komandas apvienojums – vīnziņa tandēms ar šefpavāru, un Latvijā līdz šim nekas tāds nav bijis – parasti ir vai nu labs šefpavārs vai labs vīnzinis, nevis to kombinācija, intervijā DB norāda jaunais restorāna Vincents vadītājs Raimonds Tomsons.

Restorānā Vincents Tomsons strādāja 18 gadus, viņš sāka restorānā darbu kā praktikants, tad kļuva par viesmīli, pēc tam – par zāles vadītāju un tagad ir pārņēmis Mārtiņa Rītiņa pienākumus. Viņa kaislība ir uzzināt pēc iespējas vairāk par vīniem. Vēl pirms pāris mēnešiem viņš kala plānus sava zīmola un konsultāciju attīstībai, taču tagad viņš izvēlēts Vincenta direktora amatam.

Kādēļ šim amatam izvēlējās tieši Jūs?

Tas visdrīzāk ir jāvaicā tiem, kuri man to piedāvāja, taču es domāju, ka savu lomu nospēlēja tas, ka es Vincentā esmu sava veida veterāns – es šeit esmu strādājis 18 gadus, bijis blakus Mārtiņam un zinu visus pienākumus gan saistībā ar virtuvi, gan darbiniekiem. Droši vien mans lēmums pārņemt restorāna Vincents vadību ir loģisks un dabisks, jo es pusi savas dzīves esmu veltījis tam, ar ko man vislabāk patīk nodarboties. Tas viss ļauj izjust savu ieguldījumu restorāna attīstībā. Tāpat būtiski, ka mans vārds, pateicoties maniem pēdējiem sasniegumiem, kļuva pietiekami zināms. Protams, mani nepazīst tik labi kā Rītiņu, jo es neesmu šefpavārs, bet viņš mums visiem ir spilgts piemērs, kā ar smagām pūlēm var sasniegt šādu rezultātu. Man direktora amats ir liels gods un liels izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mūsdienās nevar piedāvāt visu visiem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieskatoties šīs nedēļas britu portālos, nevar nepamanīt ziņu, ka Londonā par maksātnespēju paziņojuši 25 pasaulslavenā britu šefpavāra, grāmatu autora un TV zvaigznes Džeimija Olivera restorāni, no kuriem 23 ir itāļu virtuve.

Pats šefs to saista ar Brexit negatīvo ietekmi, taču medijos lasāmie ekspertu secinājumi gan ir citi. Dž. Olivera restorānu bēdīgo galu, kas rezultējies vairāk nekā 1000 darba vietu zaudēšanā, ietekmēja augstās īres un pārtikas cenas, kā arī, lai cik tas dīvaini nešķistu, bet neapmierinošā ēdiena kvalitāte. Portāla Dailymail.co.uk aptaujātie restorānu kritiķi norāda, ka restorāna cenas bija pārāk augstas ātrai ikdienas maltītei, no vienas puses, un tajā pašā laikā ēdiena kvalitāte neatbilda augstā stila restorānu piedāvājumam, no otras puses. Vai par Džeimija Olivera neveiksmēm būtu jāuztraucas Latvijas restorānu īpašniekiem?

Iespējams, jo mācība ir gana skaudra – lai cik slavens nebūtu tavs vārds, lai cik grāmatu tu nebūtu sarakstījis un cik TV šovos piedalījies, tava restorāna veiksmi noteiks tikai precīzi saprasta mērķauditorija un pareizi noteiktas cenas un kvalitātes attiecības. Proti, cilvēki nebūs gatavi maksāt par ikdienas maltīti, lai cik slavens šefs to arī negatavotu, tādu cenu, kādu prasa izsmalcināti restorāni. Līdz ar to viena no būtiskākajām mācībām varētu būt: skaidri apzināties savu mērķauditoriju, tās vēlmes un maksātspēju. Ja kāds restorāns sevi sludina par demokrātisku un tā ēdienkartē ir pastas un burgeri, tad ir nesaprātīgi uzlikt tādas cenas, kādas ir aktuālas tā dēvētajiem high end restorāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Viedoklis: Nav absolūti labāko vasaras riepu

Oskars Krampāns, SIA Autoriepu nams direktors, 29.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūlīt sāksies vasaras riepu sezona, rindas uz riepu maiņu un kļūs aktuāls mūžīgais jautājums - kuras riepas ir labākās? Atbilde ir vienkārša - nav absolūti labāko vasaras riepu. Ja kāds Jums mēģina iestāstīt pretējo, ka konkrēti šīs vasaras riepas ir pašas labākās, droši variet neņemt šo viedokli vērā, jo tāds viedoklis nav objektīvs. Par to liecina kaut vai tāds fakts, ka šogad vasaras riepu testos nav izteikti viena līdera.

Uz goda pjedestāla ir pabijuši gan Continental ContiPremiumContact 6, gan Goodyear Eagle F1 Asymmetric 3, gan Goodyear Efficientgrip Performance, gan Pirelli Cinturato P1 Verde, gan Michelin Pilot Sport 4, gan Dunlop Sport Maxx RT2, gan Bridgestone T001, gan Hankook Ventus Prime 3, gan Cooper Zeon 4XS Sport, gan Firestone Destination HP un vēl daudzi citi. Var teikt, ka gandrīz katrā riepu testā ir savs uzvarētājs. Viena uzvarētāja nav, bet droši varu apgalvot, ka visas iepriekš pieminētās vasaras riepas ir ļoti labas un izvēloties tās, vilšanās netiks piedzīvota.

Otrā un trešā «sastāva» riepu ražotāji

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā durvis vēra restorāns "Kozy Eats", kas piedāvā jaunas garšas vegāniskā dzīvesveida piekritējiem un visiem tiem, kuri uzturā vēlas lietot veselīgu pārtiku.

Restorānu Blaumaņa ielā izveidojis Kaspars Daktiņš, kurš sešus gadus ir strādājis viesmīlības biznesā Nīderlandē - gan palīdzējis restorānu vadībā un klientu apkalpošanā, gan bijis šefpavārs. Savas dzīvesbiedres iedvesmots, K. Daktiņš jau sešus gadus ir vegāns.

"Man jau sen bija interese par veselīgu ēšanu, kad pamēģināju uzturā lietot tikai vegānu ēdienus, sapratu, ka jūtos daudz labāk. Protams, vegānisms nenozīmē tikai veselībai draudzīgu uzturu, vegāniem rūp arī tīra vide un ētiska rakstura problēmas, kas ir saistītas ar dzīvniekiem," teic restorāna "Kozy Eats" saimnieks, kuram ēdināšanas iestādes izveide ir pirmie soļi uzņēmējdarbībā.

K. Daktiņš atzīst, ka Latvijā trūkst vegānu restorānu, - tādas vietas, kur vegāni var atrast sev piemērotu maltīti, varot saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. "Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā to ir daudz vairāk, piemēram, Viļņā ir 25 ēstuves vegāniem. Tāpēc vegāniskās ēdināšanas nišā saskatu biznesa potenciālu," saka jaunais uzņēmējs, norādot, ka restorāna mērķa auditorija nav tikai vegāni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LNB restorāna Klīversala pārvaldītājs OZRT nodokļu sloga dēļ pieteicis maksātnespēju

LETA, 19.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) restorānu Klīversala kopš jūnija beigām pārvalda SIA Restorānu serviss, savukārt nu jau bijušais pārvaldītājs uzņēmums SIA OZRT pieteicis maksātnespēju.

Kā liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā publicētā informācija, OZRT vadība maksātnespējas pieteikumu iesniedza 13.jūlijā.

OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe skaidroja, ka lēmums par maksātnespējas procesa ierosināšanu pieņemts lielā nodokļu sloga dēļ, kuru uzņēmums vairs neesot bijis spējīgs nomaksāt.

«Uzņēmums pēdējos gadus strādā ar lieliem zaudējumiem, tāpēc tā valde, izvērtējot operatīvos datus, pieņēma lēmumu uzņēmuma darbību neturpināt. Mūsu uzņēmuma maksātnespējas procesu var uzskatīt par daļu no kopējām problēmām un nesakārtotības, kas valda sabiedriskās ēdināšanas nozarē,» atzina Streņģe.

Ar Restorānu serviss pārstāvjiem līdz šim vēl nav izdevies sazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Iepazīstina ar piecu dažādu valstu Ziemassvētku tradicionālajiem ēdieniem

Žanete Hāka, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laika notikumi un situācija ēdināšanas nozarē kopumā liek apsvērt un, iespējams, mainīt savas nākotnes ieceres restorānu biznesā iesaistītajiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Visiem vēl spilgtā atmiņā ir notikumi restorānu tīklā Vairāk saules, kad policija veica kratīšanas un slēdza visas tā ēdināšanas vietas. Tāpat jau ilgāku laiku tiek runāts par to, ka nodokļu slogs nozarei Latvijā ir trešais lielākais Eiropā. Tas viss kopā nozares uzņēmumiem liek aizdomāties, kā dzīvot tālāk. Restorānu Hercogs līdzīpašnieks Andris Rūmītis intervijā DB apliecina, ka nodokļu slogs ir ļoti liels, bet gadījums ar restorānu tīklu Vairāk saules licis aizdomāties par nākotnes plānu piebremzēšanu.

Šobrīd darbojas jau trīs zīmola Hercogs restorāni, tostarp Mārupē, Ķīpsalā, pavisam nesen Hercogs darbu sācis Mežaparkā. Ceturtais Ādažos vēl top un, visticamāk, durvis vērs šā gada augustā. Savukārt pagājušajā gadā pārdots pirmais Hercogs restorāns, kas atradās Jelgavā. A. Rūmītis jau iepriekš izteicās, ka bizness Jelgavā pārdots, lai varētu iegūt papildu līdzekļus attīstībai. Jelgava ir pagātne, bet Ķīpsala – nākotne, tagad uzsver restorānu īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Ķīpsalā atklāj restorānu Hercogs; plāno atvērt restorānus Mežaparkā un Ādažos

Natālija Poriete, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs vēlamies paplašināt Hercogs zīmolu un tuvākā gada laikā atvērt trīs restorānus Rīgā – viens nupat atklāts Ķīpsalā, otru atvērsim Mežaparkā, bet trešo – Ādažos, kur jau notiek būvniecība, portālam DB pastāstīja Hercogs īpašnieks Andris Rūmītis.

Viņš atzīmēja, ka ideja atvērt restorānu Ķīpsalā radusies pati no sevis. Mums radās iespēja pārņemt šo vietu, kur bija restorāns Fabrika, un mēs to izmantojām, viņš stāsta. Tāpat viņš atzina, ka paralēli iecerēto restorānu atvēršanai viņš skatās arī uz citām vietām, kur trūkst restorānu.

Viņš skaidro, ka restorānā Hercogs Mārupē akcents likts uz ģimenes restorānu, bet Ķīpsalā – uz pieaugušajiem, taču arī šeit piedāvās bērnu stūrīti. Rūmītis atzina, ka, kaut arī restorāna Fabrikas Hercogs virtuve būs līdzīga Mārupes restorāna piedāvājumam, Ķīpsalā līmenis būs nedaudz ekskluzīvāks, ko prasa atrašanās vieta un iepriekšējā restorāna Fabrika apmeklētāju ieradumi. Restorānu Hercogs šefpavārs ir Nauris Nummurs. Vidējais čeks restorānā uz cilvēku ir 25 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažos šonedēļ atklāts ceturtais zīmola Hercogs restorāns.

Restorāna īpašnieks Andris Rūmītis jaunajā restorānā sola godīgas cenas un gardu mājas ēdienu. Līdz šim Hercogs zīmola restorāni atklāti Mārupē, Mežaparkā un Ķīpsalā.

Rūmītis DB pastāstīja, ka jau ilgu laiku cilvēki viņu aicināja atvērt restorānu Ādažos, jo šajā vietā trūkst ģimenes restorāna. Viņš uzskata, ka jaunā restorāna atrašanās vieta ir pievilcīga: «Tuvumā ir Saulkrasti, Tallinas šoseja, militārā bāze – arī karavīriem labi jāpaēd, lai viņi būtu stipri.»

Ieguldīto līdzekļu apmēru Rūmītis neatklāj, atzīstot, ka investēts daudz naudas, taču investīcijas vēl nav noslēgušās. «Aprēķins ir vienkāršs: trīs gadu laikā restorānam jāatpelna ieguldītās investīcijas. Parasti nomas līgums ir uz pieciem gadiem, un pēdējos divus gadus vari sākt pelnīt,» viņš skaidro. «Šo telpu remontu sākām pirms gandrīz diviem gadiem un bija paredzēts to atvērt pērnā gada martā, taču tas neizdevās. Atvēršana aizkavējās vairāku iemeslu dēļ – atļauju, finanšu un citu,» piebilst A. Rūmītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Konkurences cīņa paralizē Vairāk saules biznesu; aizturētas četras personas

Zane Atlāce - Bistere, 13.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir informācija no drošiem avotiem, ka šis ir mūsu konkurentu kompānijas organizēts pasūtījums. Mēs noteikti to tā neatstāsim, arī paši veiksim izmeklēšanu, savāksim visus pierādījumus un tad arī atklāsim, kurš uzņēmums tas ir,» restorānos Vairāk saules veikto kratīšanu un to slēgšanu Dienas Biznesam komentē īpašnieks Endijs Bērziņš.

Jau vēstīts, ka saistībā ar aizdomām par iejaukšanos kases aparātos, kā rezultātā valstij varētu būt nodarīti 1,5 miljonu eiro zaudējumi, restorānu tīklā Vairāk saules otrdien tika uzsākta kratīšana un visi restorāni slēgti.

DB jau rakstījis, ka jaunākie Vairāk saules restorāni tirdzniecības centros Mols un Damme ir atvērti telpās, kur iepriekš atradās ātrās ēdināšanas restorānu tīkla Čili pica picērijas.

«Tas, kas te notiek, ir vienkārši nonsenss, es nekad nevarēju iedomāties, ka tik vienkārši, tikai uz aizdomu pamata var graut un paralizēt biznesu. Mums ir konfiscēti visi datori, telefoni, darbs ir paralizēts, ražošana apstādināta. Ir arestēta mūsu grāmatvede, līdzīpašnieks, un policija neko vairāk mums nevar paskaidrot, nav arī zināms, cik ilgi pārbaudes turpināsies,» teic E.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi seši uzņēmuma «Vairāk saules» restorāni sestdien atsākuši darbu atbilstoši tam, kā bija plānots, pavēstīja restorānu tīkla pārstāve Laura Minskere.

Ņemot vērā, ka jaunu kases aparātu piegādāšana prasa laiku, līdzšinējo trīs līdz četru kases aparātu vietā vienā restorānā strādā viens vai divi. Minskere atturējās prognozēt, kad restorānos varētu tikt nodrošināts iepriekšējais kases aparātu skaits.

Piektdienas vakarā jau bija atvērti «Vairāk saules» restorāni tirdzniecības centros «Mols» un «Spice». Uzņēmuma pārstāve izsaka pateicību klientiem, kuri pauda atbalstu un bija ieradušies ar simboliskām dāvaniņām viesmīļiem.

Uzņēmuma darbiniekiem tiesībsargu noņemtās mantas nebija atdotas vēl līdz piektdienas vakaram plkst.18, norādīja Minskere. Šo jautājumu uzņēmums risina ar advokāta palīdzību. «Vairāk saules» birojā lielākā daļa nepieciešamo lietu ir atjaunotas, lai gan viss bija jāsāk «no nulles», jo ir konfiscēti visi datori, interneta sistēma un pārējās lietas. Nepieciešamie darbi, lai atjaunotu biroja darbību, vēl turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sāku kā deviņdesmito gadu viduča pavārs-konditors – tā par sevi saka Valtera restorāna dibinātājs Valters Zirdziņš. Tajā laikā konditoreja likās skaistāka, dižāka, jo kulinārija vairāk asociējās ar padomju laika virtuvi. Lūzuma punkts bija ap 2000.gadu, kad es aizbraucu uz Vāciju, un man bija iespēja mācīties un strādāt tieši restorānā.

Pirms sava restorāna atvēršanas es dzīvoju un strādāju Valmierā, biju pavārs Dikļu pilī. Zinu, ka daudziem pavāriem ir sapnis par savu restorānu, un man bieži likās, ka es to nekad neizdarīšu. Vienmēr pietrūka kāds cilvēks, draugi, kas pamudina.

Domājot par savu restorānu, man bija blociņš ar pierakstiem. Tajā viena lappuse bija ar restorāna nosaukumiem, bija maziņi knifiņi, zīmēti trauki, dēlīši. Zināju, ka negribu lielu restorānu, kantainu, taisnstūra telpu. Telpām jābūt interesantām, mājīgām, ar māju sajūtu.

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki savus sapņus nepiepilda, ir bažas – par kādu naudu es to izdarīšu? Daudzi saka – man jau tā nauda dzīvē neinteresē. Bet tomēr, lai uztaisītu restorānu, vajag kaut kādus līdzekļus. Pat ja tev ir māja, ir arī dakšas jānopērk, pannas un katli. Tas droši vien bija viens no iemesliem, kāpēc arī es kādu laiku to nedarīju, baidījos darīt vai nezināju, kā to izdarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru