Viedokļi

Kolēģi vai dažādas barikāžu puses?

Juste Karpavičiūte, "Huawei" komunikācijas vadītāja Baltijā, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

"Ja man būtu atlicis tikai viens dolārs, es to iztērētu sabiedriskajās attiecībās," reiz teica viens no slavenākajiem uzņēmējiem un IT nozares pārstāvjiem Bils Geitss, šādi uzsverot labas reputācijas un tēla veidošanas, attīstības un stiprināšanas nozīmi.

Savukārt, veiksmīgu sabiedrisko attiecību pamatā ir cieša sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, kas balstās uz savstarpējo uzticēšanos un partnerību, kas sākas ar atbilstoša, objektīva un noderīga satura nodrošināšanu – šāds princips ir vienlīdz svarīgs visās trīs Baltijas valstīs.

Uzticēšanās ir panākumu atslēga

Nav noslēpums, ka ikviens komunikācijas speciālists ir ieinteresēts ciešā un produktīvā sadarbībā ar žurnālistiem, taču panākt to iespējams tikai, nodrošinot medijiem atbilstošu un plašākai auditorijai svarīgu tēmu atspoguļošanu, piedāvājot žurnālistiem iespēju saņemt nepieciešamo informāciju un ļaujot iepazīties ar kontekstu. Strādājot ar globālu zīmolu, jaunumi izplatās ļoti ātri, un ziņas no otras pasaules malas līdz Latvijai vai citām Baltijas valstīm nonāk zibenīgi. Tāpēc ir īpaši svarīgi pēc iespējas ātrāk, pat neoficiāli, sniegt informāciju žurnālistiem, pirms tā parādās starptautiskajos kanālos. Tas var novērst nepareizu interpretāciju rašanos un vienlaikus nodrošināt medijiem vairāk informācijas, nekā to var atrast internetā un citos avotos. Žurnālisti augstu vērtē iespēju saņemt ekskluzīvu saturu un, daloties ar papildu informāciju, ir iespējams veicināt sadarbības veidošanos un savstarpēju uzticēšanos.

Turklāt vienmēr jāatceras, ka sabiedrisko attiecību speciālisti un žurnālisti, pirmkārt, ir cilvēki, savukārt kanāli un zīmoli, ar kuriem viņi strādā, ir tikai noteikti filtri informācijas sniegšanai vai saņemšanai. Ja tikšanās vai sarunas laikā ar žurnālistu es mēģinātu izdaiļot informāciju, par sadarbību un uzticēšanos nebūtu ne runas. Komunikācijas ekspertiem pašiem jāuzticas plašsaziņas līdzekļiem, uztverot mediju pārstāvjus kā kolēģus, nevis kā ienaidniekus no citas barikāžu puses.

Slikts virsraksts nav spriedums

Pastāv stereotips par to, ka komunikācijas profesionāļi cenšas piedāvāt savu saturu par katru cenu, kas, manuprāt, neatbilst patiesībai. Ir daudz komunikācijas speciālistu, kuri izprot žurnālistu darba specifiku un jūt pienākumu nodrošināt vērtīgu un plašākai auditorijai interesantu informāciju. Esmu pārliecināta, ka mēs esam partneri un domāju, ka ir nepareizi negatīvi reaģēt uz nelabvēlīgiem virsrakstiem un saturu, kas var parādīties medijos. Ja žurnālists sniedzis objektīvu, uz pārbaudītiem faktiem balstītu informāciju un atspoguļojis visu iesaistīto pušu viedokļus, iespējams, pats zīmols ir darījis kaut ko nepareizi un ir pelnījis negatīvu novērtējumu.

Tajā pašā laikā, ja ziņas virsrakstā vai saturā ieviesusies faktoloģiska kļūda, par to ieteicams informēt žurnālistu, mēģinot saprast, kāpēc informācija tika interpretēta šādā veidā.

Taču pilnīgi atšķirīgi vērtēšanas kritēriji tiek piemēroti publikācijām medijos, kuru pamatā ir žurnālistu personīgā pieredze. Žurnālisti, kuri raksta par tehnoloģijām, savus materiālus bieži vien balsta uz subjektīvu viedokli, un tas ir pilnīgi normāli. Žurnālisti testē ierīces un iepazīstina auditoriju ar saviem personīgajiem iespaidiem. Tāpēc tas nav debašu jautājums – viedoklis ir viedoklis. Mans, kā komunikācijas vadītājas, darbs ir sniegt visu nepieciešamo informāciju un atbildēt uz iespējamiem jautājumiem, tiekot galā ar jebkurām neskaidrībām. Lai komunikācija būtu pēc iespējas efektīvāka un gludāka, žurnālistam ir jāzina, kas pārstāv zīmolu, lai vienmēr varētu uzdot jautājumus un saņemt atbildi.

Valstis ir atšķirīgas, mērķi kopīgi

Strādājot ar visām trim Baltijas valstīm, man ir iespēja salīdzināt žurnālistu darba stilu katrā no tām. Pēc maniem novērojumiem, žurnālistu attieksme un darba principi gan Latvijā, gan Lietuvā, gan arī Igaunijā ir līdzīgi, taču atšķirības slēpjas dažādos mērogos.

Lietuvā un Latvijā ir vairāk mediju kanālu nekā Igaunijā, kur visu informāciju apkopo neliels žurnālistu skaits, nodrošinot mazāku publicitāti. Tādējādi, var teikt, ka daļēji arī šī iemesla dēļ Igaunijas sabiedriskajā telpā pozīciju un viedokļu dažādība ir nedaudz mazāka. Vēl viens svarīgs aspekts ir krievvalodīgie plašsaziņas līdzekļi, kas ir īpaši spēcīgi Latvijā un Igaunijā. Tāpēc šajās valstīs mēs komunicējam nevis vienā, bet divās valodās.

Pastāv atšķirības arī komunikācijas stilā, piemēram, medijiem paredzētajos pasākumos Lietuvā un Latvijā bieži vien var dzirdēt smieklus, diskusijas un neoficiālas savstarpējas sarunas, kamēr Igaunijā viss notiek daudz nosvērtāk un oficiālākā atmosfērā.

Lietuvieši un latvieši ir Baltijas itāļi – runīgi un emocionāli. Tiešā veidā tas nekādi neietekmē mediju kvalitāti vai saziņu ar žurnālistiem, taču komunikācijā šādas nianses spēlē lielu lomu. Tāpēc ir ļoti svarīgi zināt un izprast šīs atšķirības. Taču vienmēr nemainīgi paliek satura novērtēšanas kritēriji – informācijai jābūt atbilstošai, vērtīgai, jaunai un objektīvai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau teju desmit tūkstoši uzņēmumu visā pasaulē izmanto "Draugiem Group" zīmola "DeskTime" darba laika uzskaites programmu un pēdējās nedēļās interese par to ir daudzkāršojusies.

"Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks stāsta, ka līdz ar ārkārtējo situāciju strauji pieaugusi attālinātā darba aktualitāte un saistībā ar to martā 2,5 reizes ir pieaudzis ar "DeskTime" saistīto atslēgvārdu meklējumu skaits, trīs reizes vairāk meklēts tieši "DeskTime" risinājums un piecreiz pieaudzis lejupielāžu skaits. Interesanti, ka specifiskie atslēgvārdi, piemēram, produktivitātes mērīšana attālinātā darbā pieaugusi pat 20 reizes.

Prēmijas piesaista virtuālajiem apskāvieniem 

Ikdienā mazinoties savstarpējam kontaktam, vēl vairāk ir nepieciešami mehānismi, kā darbinieki...

Līdz ar klientu skaita pieaugumu, pieaudzis klientu atbalsta nodaļas darba apjoms, jo ienāk daudz vairāk zvani un e-pasti no lietotājiem. "Pēc straujā klientu skaita pieauguma un jau pirmajām atsauksmēm varam secināt, ka šajā ārkārtas situācijā "DeskTime" loma efektīvā darbinieku pārvaldē ir izšķiroša. Neatkarīgi no komandas lieluma, automātiskā darba laika uzskaite piefiksē visus darbinieka projektus, izmantotās lapas un lietotnes, atklājot gan darbinieku liekās aktivitātes, gan ļaujot veiksmīgi sekot līdzi visiem aktuālajiem projektiem un to patiesajam izpildes laikam," norāda Toms Bļodnieks, "DeskTime" projektu vadītājs.

Runājot par to, kā šobrīd klājas grupas uzņēmumiem, J. Palkavnieks teic, ka "Vendon", "draugiem.lv" un "Mapon" darbojas gandrīz ierastajā režīmā. "Pārvadājumi notiek un šobrīd ir vēl jo svarīgāk sekot tiem līdzi. "Mapon" ir gatavs dalīties savā kompetencē, ja kāds Latvijā grib ieviest saslimušo kontaktpersonu izsekošanas sistēmu," viņš norāda.

Līdz ar ārkārtas stāvokļa pasludināšanu "Draugiem Group" pieņēma lēmumu strādāt attālināti. Izņēmums ir cilvēki, kam fiziski jābūt uz vietas un, piemēram, jāpieņem vai jānodod lietas piegādei.

Runājot par to, ko no kolēģiem prasa attālināts darbs, viņš izceļ, ka vadītājiem jāpievērš lielāka uzmanība savai komandai. "Draugiem Group" kultūrā ierasta neformāla komunikācija, piemēram, neplānoti ar kolēģi vai vadītāju iedzert kafiju, aprunāties. Birojā šāda nejauša komunikācija, kas veicina saliedētību, ir biežāk iespējama, bet tagad tā jāveido apzināti. "Darbs veido 80 līdz 90% no darba laika un 10 līdz 20% ir sociālā dzīve, par ko tagad nedrīkst aizmirst. Cenšamies darīt visu to, kas ierasts birojā, tikai no mājām. Piemēram, lai "atšķaidītu" darba sarunas, mums ir čatiņi, kur stāstām, ko ēdam pusdienās, liekam suņu un kaķu bildes, lai komunikāciju maksimāli pietuvinātu reālajai dzīve," stāsta J. Palkavnieks.

Arī grupas lielākā uzņēmuma "Printful" mārketinga vadītājs Raitis Puriņš norāda, ka tagad kā nekad ir svarīgi atrast laiku, lai atvilktu elpu un papriecātos.

Arī "Printful" komanda organizē attālinātas kafijas pauzes un spēļu vakarus, kā arī sūta cits citam bildes no savas jaunās darba vides ar ģimeni, istabas biedriem un četrkājainajiem draugiem. "Lai arī digitāla, tā tomēr ir enerģijas un pozitīvu emociju apmaiņa, kas uzlabo garastāvokli," viņš spriež.

Lai arī "Printful" ir ražošanas uzņēmums, tam grupā ir vislielākā pieredze attālinātā darbā, jo kompānijas 50 cilvēku mārketinga komandā darbinieki strādā dažādās valstīs. "Strādājot vairākās laika joslās, nedrīkst zaudēt tempu. Piemēram, ievērojam noteikumu, ka uz e-pastiem jāatbild 24 stundu laikā. Atbilde "atbildēšu pēc divām dienām" arī ir atbilde – jebkas ir labāk par klusumu. Nedēļas beigās no katra komandas biedra saņemu atskaiti brīvā formā par aizvadītās nedēļas aktualitātēm, pārdomām un prioritātēm nākamajai nedēļai," viņš teic.

Komanda ir vienojusies, kādus rīkus lietot video zvaniem, sarakstēm un dokumentu veidošanai. Tā mēģina pieturēties pie tās pašas darba kārtības, kāda bija birojā: regulāras "tikšanās", diskusijas par prioritātēm un kolēģu informēšana par jaunumiem. "Saziņa vairs nav tik spontāna, kā agrāk un tajā ir krietni mazāk neverbālās komunikācijas – neatrodamies vairs vienā telpā un video zvani mēdz kļūt par audio zvaniem. Cenšos runāt pēc iespējas nepārprotamāk un sniegt pārdomātus komentārus gan par to, ko kolēģi izdarījuši labi, gan par to, ko būtu jāuzlabo," teic R. Puriņš.

Atšķirībā no biroja darba, kas paveicams pie datora, ražošanā darbs no mājām nav iespējams un lielākais grupas uzņēmums "Printful" darbojas kā ierasts, bet darbinieki izmanto maskas, ievēro distanci un lieto dezinfekcijas līdzekļus. J. Palkavnieks teic, ka ražošana vienmēr ir riskantāka un tur ir īpaša piesardzība, jo, piemēram, ja ražotnē ir kāds saslimušais, tad tiem kolēģiem, kurus attiecīgo instanču epidemioloģiskajā izmeklēšanā atzīs par kontaktpersonām, būs jāievēro pašizolācija. Ražotne un pārējie kolēģi pēc dezinfekcijas turpinās strādāt. "Sliktākajā gadījumā dezinfekcijas laikā nestrādā viena maiņa, kas ir astoņas stundas," skaidro J. Palkavnieks, piebilstot, ka uzņēmumā ir nodrošināta divu metru distance gan ēdot, gan strādājot. Visiem ir maskas un cimdi, līdz ar to ļoti zems risks saslimdināt kolēģus.

Tāpat ražošanā izaicinājums ir tas, ka ārkārtas situācijas dēļ var būt aizkavētas piegādes, ja kāds partneris nevar laikā piegādāt kādu materiālu.

Savukārt IT jomā teju vienīgais risks ir tas, kāds internets darbiniekam mājās ir pieejams. Tāpat izaicinājums ir komunikācija. "Kad nolēmām, ka visi, kam tas iespējams, strādās attālināti, kolēģi varēja pieteikties un viņiem uz mājām aizveda biroja krēslus un galdus, jo, ja sēdi uz virtuves ķeblīša, tas var slikti atsaukties uz veselību," piebilst J. Palkavnieks. Arī R. Puriņš uzsver, ka darba aprīkojumam mājās jābūt gandrīz identiskam ierastajai darba videi birojā, lai attālinātā režīmā neciestu darba kvalitāte. Atkarībā no amata specifikas, kolēģiem tiek nodrošināta ne tikai datortehnika, bet arī ar datorkrēsli, austiņas un papildu ekrāni.

"Draugiem Group" uzņēmums "Roadgames" izstrādājis divas spēles, kas dod iespēju doties virtuālā piedzīvojumā un iepazīt Itālijas pilsētu Veronu un atklāt mūsu pašu Rīgu, neizejot no mājas. Atšķirībā no "Roadgames" spēles dabā, tās virtuālajā versijā spēlētāji pārvietojas, izmantojot "Google Street View", kurā meklē foto objektus un atbildes uz dažādiem jautājumiem. Spēles virtuālā versija ir izstrādāta, lai tā maksimāli būtu pietuvināta reālai ceļojumu un sacensību pieredzei. Pirmās spēles no šodienas līdz 14. aprīlim būs bezmaksas. Pēc tam komandas biļetes cena būs 4,99 eiro, no kuriem viens eiro tiks ziedots tās valsts, kur notiek virtuālā spēle, medicīnas sistēmas atbalstam cīņā ar "Covid-19". "Ne tikai cilvēkiem, bet arī uzņēmumiem ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Šis ir veids, kā mēs pārprofilējam savu darbību – spēli pārceļam no reālās vides uz virtuālo, lai vienlaikus neradītu riskus sabiedrības veselībai un sniegtu atbalstu," stāsta Liene Grenevica, "Roadgames" vadītāja.

"Draugiem Group" ietver zīmolus "Printful", "Mapon", "Vendon", "Istabai", "GiftCard", "DeskTime", "Fast Brands", "Tachogram", "Startup Vitamins", "perkamkopa.lv", "draugiem.lv", kuros kopumā strādā 682 darbinieki. Grupas lielākais uzņēmums ir drukas, šūšanas un piegādes ārpakalpojumu kompānija "Printful", kas sniedz interneta veikalu īpašniekiem iespēju piedāvāt pircējiem vairāk nekā 160 dažādu produktu, pašiem neieguldot ražošanas iekārtās. Savā pastāvēšanas vēsturē uzņēmuma ražotnes apdrukājušas vairāk nekā 13 miljonus dažādu produktu. Pērn "Printful" tika iekļauts Inc.com ASV straujāk augošo uzņēmumu sarakstā. "Prinful" Inc. un a/s "Printful Latvia" kopējais apgrozījums 2018. gadā bija 77 miljoni dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs, 28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba datori uzņēmumiem grūtāk sasniedzami

Jānis Vēvers, 18.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Publicitātes foto

Attālinātā darba uzplaukumā uzņēmumi saprot, ka paši nespēj apkopt darbinieku datorus, un tas rada pieprasījumu pēc ārpakalpojumu sniedzējiem.

Koronavīrusa pandēmija īsā laikā ienesa nozīmīgas korekcijas neskaitāmās nozarēs, arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas apkalpošanā. Pēc skarbas mācības saņemšanas uzņēmumi ir sapratuši, ka ar šo biznesa pastāvēšanai kritiski svarīgo jautājumu nedrīkst jokoties, un tagad tiecas nodot rūpes par datorsistēmām ārpakalpojuma sniedzēju rokās.

Marta vidus uzņēmumu vadītājiem un par digitālajiem risinājumiem atbildīgajiem cilvēkiem ilgi paliks atmiņā. Dažās dienās nācās atrisināt problēmas, kam nepietika apņēmības, laika un resursu gadiem ilgi, turklāt nemitīgi saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem. Runa ir par drošas digitālās vides izveidošanu uzņēmumā, kam darbinieki varētu pieslēgties arī no ārpuses un efektīvi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā mazinoties savstarpējam kontaktam, vēl vairāk ir nepieciešami mehānismi, kā darbinieki var uzturēt savstarpējo komunikāciju un izteikt atzinību.

Virtuālo apskāvienu sistēma "WunderHugs" ir veids, kā informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Wunder" veicina atgriezeniskās saites sniegšanu ikvienam pieejamā veidā neatkarīgi no atrašanās vietas, ieņemamā amata vai temperamenta.

Uzņēmumam ir biroji trijās valstīs un arī pirms ārkārtējās situācijas iestāšanās ikdienas darbs pārsvarā norit starptautiskās komandās – projekta vai amata pienākumu ietvaros. Rūpēs par dabu uzņēmums rūpīgi izvērtē nepieciešamību pēc starptautiskiem lidojumiem, tāpēc nereti kolēģi daudz vairāk laika pavada komunikācijā un sadarbībā ar kolēģiem citā valstī. Tāpēc kolēģis, kuram otrs vēlas pateikties, "uzsist uz pleca" vai uzmundrināt, ne vienmēr atrodas blakus. Tāpat ne visi cilvēki ir ekstraverti un uz aktīvu komunikāciju vērsti, tāpēc bija svarīgi atrast veidu, kā nodrošināt pozitīvu atgriezenisko saiti, kas dzīvo pāri valstu vai pilsētu robežām un personības iezīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpēs par darbinieku veselību, uzņēmumi šajā laikā darbiniekiem nodrošina iespēju vingrot mājās.

"Lai kolēģi varētu sagatavoties vasaras sezonai un kvalitatīvi izkustētos no saviem darba krēsliem, maiju pasludinājām par "[email protected]". Tā, divas reizes nedēļā, darba dienas vidū, kopā ar kolēģiem, bet katrs savās mājās, darbiniekiem ir iespēja izkustēties profesionāļu pavadībā. Bankai ir svarīgi, ka darbiniekiem ir šāda iespēja, tāpēc katram ir nosūtīts kalendāra atgādinājums par tiešsaistes nodarbību ar SIA "Fitcamp" sertificētajām trenerēm darbinieku slēgtajā grupā," stāsta Kristīne Mennika, bankas "Citadele" korporatīvās komunikācijas vadītāja.

Savukārt "PwC" īsteno "Be well, work well" kustību, caur kuru aicina kolēģus pievērsties savai fiziskajai un emocionālajai labsajūtai, regulāri veidojot izglītojošas vieslekcijas un sportiskus pasākumus. "Vēl pirms Covid-19 kļuva par pasaules aktualitāti nr.1, liela daļa no mūsu kolēģiem šīs pašas kustības ietvaros uzsāka dalību fitnesa treneres Nikas Lindes 90 dienu veselīga dzīvesveida izaicinājumā," teic Anna Bērziņa, biznesa konsultāciju kompānijas "PwC" Mārketinga un komunikāciju vecākā speciāliste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11.novembra agrā rītā 60 gadu vecumā mūžībā devies Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, liecina augstu valsts amatpersonu ieraksti sociālajos tīklos.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu, 1961.gada 18.jūlijā dzimušais Maizītis ģenerālprokurora amatā pirmo reizi tika apstiprināts 2000.gadā, bet par SAB direktoru viņš tika iecelts 2013.gadā.

Sociālajos tīklos līdzjūtību Maizīša piederīgajiem izteicis gan Valsts prezidents Egils Levits, gan Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Maizītis darba gaitas 1984.gadā sācis kā izmeklētājs Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajona izmeklēšanas nodaļā. Laikā no 1991. līdz 1994.gadam viņš darbojies kā Cēsu rajona prokuratūras izmeklētājs, bet 1994.gadā iecelts par Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru.

No 2000. līdz 2010.gadam Maizītis bija Latvijas ģenerālprokurors. 2010.gadā Saeima ar divu balsu pārsvaru noraidīja Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien par izglītības ministri ievēlēja Saeimas deputāti un agrāko angļu valodas skolotāju Anitu Muižnieci (JKP), kura amatā nomaina savu bijušo partijas biedreni Ilgu Šuplinsku (JKP).

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns nav tieši paskaidrojis, kāpēc pieņemts lēmums amatā mainīt Šuplinsku, tomēr preses konferencē Bordāns piesauca "sabiedrības intereses". Šuplinska pēc šīs rokādes ir pametusi JKP.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV), šodien Saeimā uzrunājot deputātus, teica, ka izglītība ir joma, kur pēdējos divarpus gados ir virzītas samērā ievērojamas reformas. Lielākā no tām esot augstākās izglītības pārvaldības reforma, kuru jaunnedēļ Saeima izskatīs galīgajā lasījumā. Vēl priekšā esot gaidāms darbs pie skolu tīkla reformas un mācību satura reformas.

Kariņš arī pateicās bijušajai izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), sakot, ka vienmēr pastāvēs pretestība un tai sakarā svarīgs esot dialogs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa partneris - robots

Rinalds Sluckis, biznesa tehnoloģiju uzņēmuma “Digital Mind” izpilddirektors, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai roboti ir mūsu draugi vai ienaidnieki; vai tie palīdzēs vai radīs šķēršļus; vai jāgatavojas cīņai vai kopīgam darbam; vai mēs piedzīvosim sadursmi vai varēsim sadarboties; vai pret robotiem būtu jācīnās vai tie jāizmanto, lai gūtu labumu?

Par šiem un citiem jautājumiem diskutēja tehnoloģiju eksperti un praktiķi diskusijā “Robotu ēras sākums - roboti mūsu draugi vai ienaidnieki?”.

Tie rada pārdomas ne tikai mūsu ikdienas dzīvē, bet domājot arī par uzņēmumu attīstību - proti, vai nākotnē vispār ir iespējama veiksmīga uzņēmējdarbība, bez ciešas sazobes ar tehnoloģijām? Arvien pārliecinošāk izskan atbilde - “nē”.

Tehnoloģiju eksperti paredz, ka 2050. gadā būs izteikta tehnoloģiju dominance darba vietās, mākslīgais intelekts un gudrie asistenti būs ļoti tuvi mūsu kolēģi, es pat vēlētos teikt - biznesa partneri. Viss būs “vieds”, saslēgts un datu virzīts (data driven). Darba vide un laiks kļūs arvien plūstošāks, jo daži darbinieki būs virtuāli, daži - pilna laika, daži būs boti, un mēs visi strādāsim nefiksētas darba stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijā gūtās mācības palīdzējušas uzņēmumiem izveidot šodienai atbilstošus darba apstākļus un mudina strādāt pie efektivitātes uzlabošanas.

Trauksmainais 2020. gada pavasaris uzņēmumiem lika pārskatīt ierasto strādāšanas kārtību un ieviest izmaiņas, kurām iepriekš nepietika laika vai tās nešķita gana svarīgas. Pārejā uz attālinātā darba principu daudziem par paraugu noderēja informācijas tehnoloģiju uzņēmumi, kas mākoņpakalpojumus un attālinātas pieslēgšanās iespējas lieto jau vairākus gadus. Arī tagad IT nozare "lauž ceļu" efektīvākas strādāšanas virzienā un ir gatava dalīties atziņās. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet, kas ir viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, spējis martā pāriet uz attālinātu darbu būtībā dienas laikā. Kopš augusta darbiniekiem ir iespēja atgriezties birojā, un gandrīz puse no tiem (45%) nāk uz biroju vien 1–2 reizes nedēļā, savukārt 15% strādā tikai attālināti. Tajā pašā laikā uzņēmuma iekšējās aptaujas liecina par to, ka 81% darbinieku saglabāja vai uzlaboja savu produktivitāti attālināta darba apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Iepazīstoties ar dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu

Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: "Form and function are one." Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai.

Tā gribētos, lai lielie izglītības politikas dokumenti būtu jaunu ideju caurvīti un iedvesmojoši, bet ... Nemainīgs ir palicis pat ierastais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stils - svarīgus dokumentus virzīt uz priekšu vasarā, kad pedagogiem ir atvaļinājums.

Iepazīstoties ar jauno dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu. Īsajā variantā it kā ietverts viss būtiskais - mērķi, uzdevumi, rezultāti un vizualizācija, bet garajā – sliktā valodā uzrakstīts sacerējums, kurā ir daudz pretrunu, tiešu tulkojumu, kaitinoši bieža dažādu terminu atkārtošana un liekvārdība, piemēram, "pierādījumos balstīta izglītības politikas veidošana", "lietotājcentrēts", "privātu līdzekļu finansētas skolas", bet "darba vidē balstītas mācības" (DBV) ir pieminēts tik bieži, ka jau sāk izklausīties pēc izsmiekla un visur izskan kā panaceja, kas visu sakārtos, it kā mācīšanās pati par sevi vairs nebūtu vērtība. Tāpat ir noplicināts arī jēdziens "uz izcilību vērsts". Dokumenta valoda ir tik infantila, ka es nespēju saturu uztvert nopietni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Groza, bet neizskaidro apsūdzības

Guntars Gūte, Diena, 02.12.2021

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā radīto lokalizācijas procesu automatizācijas un tulkošanas vadības risinājumu "Lokalise" izmanto "Revolut", "Yelp", "Tesco", "Delivery Hero", "Daimler", “TransferGo" un citi.

"Pirmos trīs gadus veiksmīgi attīstījāmies, nepiesaistot ārējās investīcijas. Ar laiku pie mums sāka vērsties pasaules mērogā lieli klienti, kuri pieprasa cita veida funkcionalitāti un līmeni. Sapratām, ka ar ārējo finansējumu, ko varētu ieguldīt jaunu cilvēku pieņemšanā darbā un produkta attīstīšanā, mēs varētu izdarīt ko lielāku nekā līdz šim," saka Niks Ustinovs, "Lokalise" līdzdibinātājs.

Nesen "Lokalise" piesaistīja 5,1 miljona eiro (sešus miljonus ASV dolāru) investīcijas. Šī investīciju raunda divi galvenie investori ir Austrijas riska kapitāla fonds "capital300" un Maiks Šalfens (Mike Chalfen), kurš ir viens no Eiropas aktīvākajiem solo investoriem un iepriekš ir bijis riska kapitāla fonda "Mosaic Ventures" līdzdibinātājs. Tāpat investoru vidū ir 12 biznesa eņģeļi, kam ir pieredze līdzīgu kompāniju dibināšanā. N. Ustinovs uzsver, ka visi uzņēmumi, ko šie cilvēki ir dibinājuši, jau ir t.s. vienradži jeb to novērtējums investīciju piesaistes rezultātā ir pārsniedzis miljardu dolāru. Privāto investoru vidū ir "Miro", "Algolia", "Intercom", "GoCardless" un citu tehnoloģiju kompāniju dibinātāji. "Galvenā doma ir izmantot viņu zināšanas, pieredzi, kontaktu tīklu. Jā, mēs saņēmām finansējumu, bet tikpat svarīgas ir iespējas, ko šādu investoru līdzdalība var palīdzēt sasniegt," teic N. Ustinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedās pilsētas – tās nav tikai pašbraucošās automašīnas

Līga Krūmiņa, “Tele2” tehniskā departamenta vadītāja, 08.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudzas lietas ar interneta palīdzību mūsu vai kāda cita vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk.

Daudzas lietas mums arī jau šķiet tik ierastas, ka neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv IoT jeb lietu internets.

Visbiežāk par IoT (Internet of Things) mēs dzirdam un runājam viedo pilsētu kontekstā. Lai arī tas izklausās kā stāsts par pašbraucošām automašīnām un robotiem uz ielām, tas nebūt tā nav.

IoT jau šobrīd aktīvi maina moderno pilsētu ikdienu, ļaujot ietaupīt izdevumus, samazinot vides piesārņojumu un uzlabojot dzīves kvalitāti pilsētā. Lūk, daži piemēri, kur jau šobrīd pasaulē un atsevišķos gadījumos arī Latvijā, tiek izmantoti IoT risinājumi.

Viedā infrastruktūra

Labs piemērs ir gudrais apgaismojums, kas reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām, laika apstākļiem un darbojas tikai tad, kad tuvumā ir kustība. Piemēram, Barselona gadā ietaupa aptuveni 37 milj. eiro, patiecoties šādai sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: No kokapstrādes līdz vīna darīšanai Līgatnē

Kristīne Stepiņa, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā vadītājam kliedēt neziņu un nedrošību stresa situācijās

Arta Biruma, SIA "Domenikss" valdes locekle, 01.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam neparastā laikā, kas, nenoliedzami, nesīs lielas pārmaiņas. Šis ir pārbaudījums ne tikai globālajai ekonomikai, katras valsts veselības aprūpes sistēmai un sabiedrības saliedētībai, bet arī daudzu uzņēmumu un organizāciju spējai pielāgoties un pārvērst bailes un nedrošību konstruktīvā enerģijā.

Liela nozīme būs tam, kā vadītāji un darba devēji spēs šo situāciju vadīt un motivēt darbiniekus, spītējot satraukumam.

Kā rodas bailes?

Bailes rodas no iepriekšējās pieredzes. Ja mēs ieejam veikalā un ieraugām tukšus plauktus, mūsu atmiņā iezvanās trauksmes signāls, jo tas saistās ar pēcpadomju laikiem, kad pārtiku izsniedza uz taloniem. Ar prātu cilvēks saprot, ka ir cita situācija, bet smadzenes raida signālus neironu līmenī, un rodas baiļu sajūta.

Vēl viens aspekts – ļoti daudzos uzņēmumos un iestādēs šobrīd samazinās klientu skaits, darba ir mazāk, nav skaidrības par nākotni, jo neviens nevar pateikt, cik ilgi turpināsies vīrusa izplatība. Zemapziņa ceļ ārā atmiņas par neseno ekonomisko krīzi, kad daudzus atlaida, samazināja algas un bija grūti izdzīvot. Kopā ar neziņu, vai šī nenoteiktība turpināsies divas nedēļas vai divus mēnešus, bet varbūt vēl ilgāk, tas rada cilvēkos trauksmes sajūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koplietošanas transporta pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" lietotāju skaits ir pārsniedzis 100 tūkstošus; lielā mērā straujo izaugsmi ietekmējusi elektrauto ieviešana.

"Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzdibinātājs Māris Avotiņš gan teic, ka nevar apgalvot, ka tas ir noticis tiešā saistībā ar auto koplietošanas pakalpojuma ieviešanu, bet nenoliedz, ka šim aspektam ir bijusi liela nozīme.

"No vienas puses, 100 tūkstoši ir daudz, bet, ņemot vērā, cik iedzīvotāju ir Rīgā, vēl ir daudz, ko darīt," viņš norāda.

"Fiqsy" ir piesaistījis finanšu institūcijas "Altum" aizdevumu Zaļo grantu programmas ietvaros vairāk nekā 2,4 miljonu apmērā un iegādājies simt "Renault Zoe" elektroautomašīnas, kas jūlijā parādījās Rīgas ielās.

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū 

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto...

Pilsētā tipiskākais pielietojums ir rīta un vakara brauciens no mājām uz darbu un atpakaļ. Dienā mašīnas veic vairākus apļus pa Rīgu. Auto, kas atrodas centrā, mēdz dienā nomainīt pat 10 līdz 15 šoferus. "Iebraucot ar savu auto centrā, tas nostāv no rīta līdz vakaram. Mūsu mašīnas centrā pavada ne ilgāk par 30 līdz 45 minūtēm. Tādējādi pilsētas infrastruktūra tiek izmantota daudz efektīvāk," teic M. Avotiņš.

Klientu vidū ir gan tādi, kas to izmanto ašam braucienam uz darbu vai tikšanos, gan tādi, kuri mašīnu nomā vairākas dienas. Piemēram, viens no klientiem vasarā vairāku dienu laikā pa Latviju nobrauca teju vai 2000 kilometrus. Šobrīd populārākie galamērķi, neskaitot vidēja attāluma distances Rīgas ietvaros, ir Jelgava, Liepāja, Valmiera, Ventspils, Cēsis un Daugavpils. "Katrās brīvdienās teju visas mašīnas izbrauc no Rīgas. Es pats vienu nedēļu vasarā dzīvoju Pāvilostā un, esot Kuldīgā, uzlādes punktā gadījās iestāties rindā aiz divām "Fiqsy" mašīnām. Tas liecina par to, ka elektromašīna nav domāta tikai aizbraukšanai līdz veikalam un atpakaļ," saka M. Avotiņš. Divu mēnešu laikā ar kompānijas elektroauto ir nobraukti vairāk nekā 425 tūkstoši km un vairāk nekā 2,4 miljonus minūšu, tādējādi CO2 izmešu piesārņojumu atmosfērā samazinot pat aptuveni 51 tonnu – veicot šādu pašu attālumu ar jaunu automašīnu, kas nav elektromobilis, CO2 izmešu piesārņojums būtu 120g/km.

Uzņēmums sācis intensīvi uzrunāt korporatīvos klientus, kuru darbinieki "Fiqsy" varētu izmantot kompānijas autoparka vietā vai līdzīgi kā taksometru. "Ziemā plānojam sākt publicēt informāciju par kompānijām, kuru darbinieki, izmantojot "Fiqsy", ir ietaupījuši visvairāk CO2 izmešus," teic M. Avotiņš. Šobrīd uzņēmumam ir jau gandrīz 30 korporatīvo klientu, bet uzņēmums plāno šo skaitli daudzkāršot. Izaicinājums ir tas, ka daudzos uzņēmumos arvien ir aizspriedumi saistībā ar elektroauto, piemēram, cik tālu vienā piegājienā ar tiem var aizbraukt. Viņš zina gadījumus, kad kolēģi viens otru brīdina par to, ka mašīnas baterijā palikuši vien 80%, bet patiesībā jāaizbrauc vien desmit kilometri turp un atpakaļ un ar šādu baterijas atlikumu varētu nobraukt pat 200 km.

"Uzņēmumi kļūst aktīvāki koplietošanas pakalpojumu izmantošanā, jo saprot, ka tas ir ne tikai liels izmaksu ietaupījums, bet papildu veids, kā vistiešākajā veidā domāt par atbildīga biznesa un ilgtspējas jautājumiem. Mēs ļoti ceram, ka zaļā mobilitāte kļūs par ikdienu ne tikai mājsaimniecību, bet arī uzņēmumu līmenī," tiec M. Avotiņš.

Šī gada beigās vai nākamā gada sākumā soli pa solim iecerēts palielināt "Fiqsy" autoparkā esošo mašīnu skaitu. To iecerēts darīt katru ceturksni. Šobrīd Rīgas centrā 10 minūšu gājiena attālumā gandrīz vienmēr var atrast brīvu auto, bet privātmāju rajonos un tālākās apkaimēs mašīnas ir grūtāk pieejamas.

Pērn uzņēmums ienāca tirgū ar elektriskajiem skrejriteņiem. "Fiqsy" lietotāji kopumā uz skrejriteņiem pērn pavadīja divus miljonus minūšu un nobrauca 280 tūkstošus kilometru jeb vairāk nekā septiņas reizes apbraucot apkārt zemeslodei. Vidējais klientu veiktais attālums bija 1,5 līdz 2,5 km.

Arī šovasar vidēji skrejriteņu lietotāji braukuši 1,5 līdz 2,5 km. Statistiku ietekmē tas, ka šogad ir mazāk tūristu, kas pērnvasar mēdza vizināties garākus attālumus, piemēram, 20 km. "Tūrisma plūsma šovasar Rīgā nebija tāda, kā pērn un kāda tā cerams būs nākamgad. Liela daļa pagājušās vasaras klientu bija tūristi, kuru šogad nebija. Otrs negatīvais faktors ir tas, ka liela daļa kompāniju strādā attālināti un cilvēki pavada laiku savās lauku mājās, nevis Rīgā. Tomēr vienlaikus cilvēki mazāk grib pārvietoties ar sabiedrisko transportu un tā vietā izvēlas skrejriteni," teic M. Avotiņš.

Skrejriteņi dienā veic aptuveni desmit braucienus. Šosezon tos arvien vairāk lieto, lai pārvarētu konkrētu attālumu.

M. Avotiņš novērojis, ka šogad cilvēki skrejriteņus lieto atbildīgāk un atstāj godprātīgāk – vietās, kur tie netraucē citiem. Kompānija ir sarunās ar citām pilsētām par skrejriteņu ieviešanu nākamgad un visur ir vieni un tie paši jautājumi – vai tie netraucēs gājējiem, velosipēdistiem un automašīnām? Viņš uzskata, ka jebkuram satiksmes dalībniekam jāiekļaujas kopējā plūsmā, nevis jākonfliktē. "Katrai situācijai kāds no pārvietošanās veidiem ir pats labākais – auto, skrejritenis, sabiedriskais transports utt. Pats svarīgākais ir dot individuāli ērtāko iespēju. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc piedāvājam mašīnas un busiņus. Ja cilvēks ir pieradis braukt ar skrejriteni vai auto, tajā pašā aplikācijā nepieciešamības gadījumā var izvēlēties busiņu," teic M. Avotiņš.

Iepriekš M. Avotiņš intervijā "Dienas Biznesam" norādījis, ka cilvēkiem ir arvien mazāka vēlme, lai viņiem viss pieder.

No bankām pie skrejriteņiem  

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš...

"Es vēl aizvien esmu no tās paaudzes, kam tomēr vajag visu nopirkt, bet, runājot darbā ar jaunām kolēģēm, kuras vēl studē un pa vasaru pastrādāja pie mums, redzu, ka viņām nav tādas vēlmes, ka obligāti visam jāpieder. Tā ir nozīmīga lieta, kas mainās. Un nav runa tikai par skrejriteņiem. Domāju, ka diezgan drīz piedāvājumi būs visiem - tiem, kas tirgo nekustamos īpašumus, auto utt. Tas, ka vari lietot, ir liels pluss - nav jāuztraucas, kur noliksi, kur pēc tam atradīsi, vai tik nenozags. Par to rūpējas kāds cits. Šogad laika apstākļi ir ļoti labi, bet ir bijušas dienas, kad no rīta spīd saule, bet tad divas stundas līst. Ja aizbrauc ar savu riteni vai skrejriteni, pēc tam tas jādabū atpakaļ. Kad izmanto koplietošanas skrejriteni, šī problēma atkrīt. Ir virkne tādu lietu, pat nerunājot par ekoloģisko momentu. Elektriskie pārvietošanās līdzekļi pilsētas centrā vienmēr būs izdevīgāki, baterijas pēc tam var apstrādāt, un šī tehnoloģija noteikti progresēs," tā M. Avotiņš.

"Fiqsy" darbu sāka 2019. gadā, uzņēmuma līdzdibinātājs ir Māris Avotiņš, kurš agrāk vadīja "Swedbank" un "Expobank" Čehijā. Uzņēmuma autoparkā ir 100 vieglās automašīnas, 15 busiņi un 550 skrejriteņi Rīgā un Jelgavā. Kompānijā strādā ap 10 darbinieki un lielāko daļu pakalpojumu nodrošina ārpakalpojumu sniedzēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Quo Vadis, apdrošināšana Eiropā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā tradicionālā formātā svētki šobrīd nav iespējami, "Tet" grupas uzņēmumu darbinieki aizvadījuši jau otro virtuālo korporatīvo ballīti.

"Tā kā tradicionālā formā atzīmēt svētkus šobrīd nav iespējams, bija nepieciešams meklēt alternatīvas. Pieredze organizēt attālinātus darbinieku pasākumus, piemēram, darbinieku forumu, kur darbinieki visā Latvijā var pieslēgties Rīgā notiekošajam, jau bija, tādēļ tehniskajam risinājumam atlika radīt radošo ideju," biznesa portālam db.lv saka Ingrīda Rone, tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" Cilvēku un vides dienesta direktore.

Katru no pasākumiem apmeklēja gandrīz puse "Tet" grupas uzņēmumu darbinieku, kas ir augsts iesaistes rādītājs. Viņa uzsver, ka tos nevar salīdzināt ar citiem darbinieku neformālajiem pasākumiem, kas līdz šim ierasti ir norisinājušies klātienē un nereti kopā ar otrajām pusēm vai, piemēram, sporta spēlēs kopā ar ģimenēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atpūta. Starp izaugsmi un izdegšanu

Katrīna Ošleja, uzņēmēja, vadības koučs, supervizors, līderības trenere un arī psihoterapijas speciāliste, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā mani klienti lielākoties ir vadītāji un galvenie speciālisti, kuru sūdzību centrālā tēma ir profesionāla izdegšana un pārgurums. Diemžēl aizvadītā gada laikā psihoemocionālu izaicinājumu gadījumu skaits sabiedrībā ir pieaudzis, saasinot problēmas, kuras nebijām pamanījuši vai centušies risināt.

Turklāt, tās skar visu profesiju un amata pozīciju ļaudis, nešķirojot pēc dzimuma vai vecuma. Bieži saņemu sūdzības par to, ka cilvēki vairs neredz jēgu darbam, ko viņi veic. Daudzi saskārušies ar attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmēm, hroniskām sāpēm, ēšanas traucējumiem, depresiju un miega traucējumiem. Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laicīgi novērst, līdzsvarojot profesionālo un privāto dzīvi, iemācoties novērtēt sevi mājās un darbā, kā arī izbrīvējot laiku atpūtai ne vien nedēļas nogalēs, bet arī ikdienā.

Darbā visu vienā dienā nav iespējams paveikt

Bieži pamanu, ka vadītāji un motivēti darbinieki sev izvirza tik izaicinošu mērķus, ka šo mērķu sasniegšana nomāc visas citas dzīves jomas. Darba mērķiem vajadzētu būt ekoloģiskiem attiecībā pret veselības, attiecību, izaugsmes vai jebkuriem citiem dzīves mērķiem. Būtu vēlams vismaz tiekties uz šo līdzsvaru. Ja atpūtas ir par maz, ar laiku organisms sāk par to signalizēt ar dažādām stresa zīmēm: trauksmi, bezmiegu, nogurumu, depresiju, nomāktību. Tā kā Latvijā cilvēki ar šīm stresa pazīmēm saskaras bieži, visticamāk, atpūtas varētu būt par maz vai arī atpūšanās nenotiek tādos veidos, kas palīdzēt atjaunoties gan ķermenim, gan prātam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Šuj vintage tērpus maziem un lieliem

Ilze Žaime, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsīkstot tirdzniecībai uz ASV, pašmāju bērnu apģērba zīmols "mimiikids" iekaro vietējo pircēju sirdis.

Uzņēmuma "mimii" izveidotāju Artu Hāzi apģērbu pasaule aizrāvusi jau vairāk nekā desmit gadus. Šūšanas prasmes viņa apguva vidusskolas laikā, kad audumus neesot bijis viegli iegādāties, bet tā kā ģimenei tāda iespēja bijusi, tā izmantota. Dzimstot domai par savu uzņēmumu, viņa pievērsās apģērbu tirdzniecībai, vispirms - dārgāku, Dānijā šūtu, bet, sekojot 2008.gada krīzei - lietotu apģērbu. Arī lietoto apģērbu tirdzniecībai punktu pielika konkurence, Latvijā ienākot spēcīgākiem, lielākiem lietoto apģērbu veikalu tīkliem. Taču algotā darbā uzņēmēja nevēlējās atgriezties, tādēļ palēnām atkal pievērsās savam kādreizējam hobijam - šūšanai. Un, esot mājās ar bērniem, tika radīti apģērbi tieši viņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru