"Ja man būtu atlicis tikai viens dolārs, es to iztērētu sabiedriskajās attiecībās," reiz teica viens no slavenākajiem uzņēmējiem un IT nozares pārstāvjiem Bils Geitss, šādi uzsverot labas reputācijas un tēla veidošanas, attīstības un stiprināšanas nozīmi.
Savukārt, veiksmīgu sabiedrisko attiecību pamatā ir cieša sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, kas balstās uz savstarpējo uzticēšanos un partnerību, kas sākas ar atbilstoša, objektīva un noderīga satura nodrošināšanu – šāds princips ir vienlīdz svarīgs visās trīs Baltijas valstīs.
Uzticēšanās ir panākumu atslēga
Nav noslēpums, ka ikviens komunikācijas speciālists ir ieinteresēts ciešā un produktīvā sadarbībā ar žurnālistiem, taču panākt to iespējams tikai, nodrošinot medijiem atbilstošu un plašākai auditorijai svarīgu tēmu atspoguļošanu, piedāvājot žurnālistiem iespēju saņemt nepieciešamo informāciju un ļaujot iepazīties ar kontekstu. Strādājot ar globālu zīmolu, jaunumi izplatās ļoti ātri, un ziņas no otras pasaules malas līdz Latvijai vai citām Baltijas valstīm nonāk zibenīgi. Tāpēc ir īpaši svarīgi pēc iespējas ātrāk, pat neoficiāli, sniegt informāciju žurnālistiem, pirms tā parādās starptautiskajos kanālos. Tas var novērst nepareizu interpretāciju rašanos un vienlaikus nodrošināt medijiem vairāk informācijas, nekā to var atrast internetā un citos avotos. Žurnālisti augstu vērtē iespēju saņemt ekskluzīvu saturu un, daloties ar papildu informāciju, ir iespējams veicināt sadarbības veidošanos un savstarpēju uzticēšanos.
Turklāt vienmēr jāatceras, ka sabiedrisko attiecību speciālisti un žurnālisti, pirmkārt, ir cilvēki, savukārt kanāli un zīmoli, ar kuriem viņi strādā, ir tikai noteikti filtri informācijas sniegšanai vai saņemšanai. Ja tikšanās vai sarunas laikā ar žurnālistu es mēģinātu izdaiļot informāciju, par sadarbību un uzticēšanos nebūtu ne runas. Komunikācijas ekspertiem pašiem jāuzticas plašsaziņas līdzekļiem, uztverot mediju pārstāvjus kā kolēģus, nevis kā ienaidniekus no citas barikāžu puses.
Slikts virsraksts nav spriedums
Pastāv stereotips par to, ka komunikācijas profesionāļi cenšas piedāvāt savu saturu par katru cenu, kas, manuprāt, neatbilst patiesībai. Ir daudz komunikācijas speciālistu, kuri izprot žurnālistu darba specifiku un jūt pienākumu nodrošināt vērtīgu un plašākai auditorijai interesantu informāciju. Esmu pārliecināta, ka mēs esam partneri un domāju, ka ir nepareizi negatīvi reaģēt uz nelabvēlīgiem virsrakstiem un saturu, kas var parādīties medijos. Ja žurnālists sniedzis objektīvu, uz pārbaudītiem faktiem balstītu informāciju un atspoguļojis visu iesaistīto pušu viedokļus, iespējams, pats zīmols ir darījis kaut ko nepareizi un ir pelnījis negatīvu novērtējumu.
Tajā pašā laikā, ja ziņas virsrakstā vai saturā ieviesusies faktoloģiska kļūda, par to ieteicams informēt žurnālistu, mēģinot saprast, kāpēc informācija tika interpretēta šādā veidā.
Taču pilnīgi atšķirīgi vērtēšanas kritēriji tiek piemēroti publikācijām medijos, kuru pamatā ir žurnālistu personīgā pieredze. Žurnālisti, kuri raksta par tehnoloģijām, savus materiālus bieži vien balsta uz subjektīvu viedokli, un tas ir pilnīgi normāli. Žurnālisti testē ierīces un iepazīstina auditoriju ar saviem personīgajiem iespaidiem. Tāpēc tas nav debašu jautājums – viedoklis ir viedoklis. Mans, kā komunikācijas vadītājas, darbs ir sniegt visu nepieciešamo informāciju un atbildēt uz iespējamiem jautājumiem, tiekot galā ar jebkurām neskaidrībām. Lai komunikācija būtu pēc iespējas efektīvāka un gludāka, žurnālistam ir jāzina, kas pārstāv zīmolu, lai vienmēr varētu uzdot jautājumus un saņemt atbildi.
Valstis ir atšķirīgas, mērķi kopīgi
Strādājot ar visām trim Baltijas valstīm, man ir iespēja salīdzināt žurnālistu darba stilu katrā no tām. Pēc maniem novērojumiem, žurnālistu attieksme un darba principi gan Latvijā, gan Lietuvā, gan arī Igaunijā ir līdzīgi, taču atšķirības slēpjas dažādos mērogos.
Lietuvā un Latvijā ir vairāk mediju kanālu nekā Igaunijā, kur visu informāciju apkopo neliels žurnālistu skaits, nodrošinot mazāku publicitāti. Tādējādi, var teikt, ka daļēji arī šī iemesla dēļ Igaunijas sabiedriskajā telpā pozīciju un viedokļu dažādība ir nedaudz mazāka. Vēl viens svarīgs aspekts ir krievvalodīgie plašsaziņas līdzekļi, kas ir īpaši spēcīgi Latvijā un Igaunijā. Tāpēc šajās valstīs mēs komunicējam nevis vienā, bet divās valodās.
Pastāv atšķirības arī komunikācijas stilā, piemēram, medijiem paredzētajos pasākumos Lietuvā un Latvijā bieži vien var dzirdēt smieklus, diskusijas un neoficiālas savstarpējas sarunas, kamēr Igaunijā viss notiek daudz nosvērtāk un oficiālākā atmosfērā.
Lietuvieši un latvieši ir Baltijas itāļi – runīgi un emocionāli. Tiešā veidā tas nekādi neietekmē mediju kvalitāti vai saziņu ar žurnālistiem, taču komunikācijā šādas nianses spēlē lielu lomu. Tāpēc ir ļoti svarīgi zināt un izprast šīs atšķirības. Taču vienmēr nemainīgi paliek satura novērtēšanas kritēriji – informācijai jābūt atbilstošai, vērtīgai, jaunai un objektīvai.
