Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 838,17 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,7% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.septembrī bija 340,879 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 309,894 miljonus eiro, kas arī ir par 1,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 187,397 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,4%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.septembrī veidoja 62,3% no kopējās parādu summas jeb 521,883 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 1,423 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 827,756 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. oktobrī bija 336,968 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 305,404 miljonus eiro, kas ir par 1,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 185,385 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,1%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. oktobrī veidoja 62,9% no kopējās parādu summas jeb 520,837 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. oktobrī bija atzīti parādi 1,516 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Pēdējo trīs gadu laikā Latvija ir iekļuvusi pasaules līderos koka sēdekļu un koka sēdekļu daļu eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija eksportēja gandrīz vienu procentu no pasaules kopējā koka sēdekļu daļu eksporta un 0,63% no pasaules kopējā koka sēdekļu eksporta. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija otra lielākā koka sēdekļu eksportētāja pasaulē un sestā lielākā koka sēdekļu daļu eksportētāja pasaulē.

Kā zināms, tad tikai neilgi pirms 1940. gada Latvijas lielākie mēbeļu ražošanas uzņēmumi sāka pāreju no mēbeļu ražošanas individuālajiem pasūtītājiem uz sērijveida ražošanu. PSRS darba dalīšanas sistēmā no 1961. gada Latvija specializējās sekciju tipa mēbeļu (skapju) ražošanā, kuras tika pārdotas izjauktā veidā, un pircējiem mēbeles bija jāsamontē pašiem, kā arī krēslu, galdu, gultu un tahtu ražošanā. 1985. gadā Latvijā saražoja 409 tūkstošus galdu, vairāk nekā 105 tūkstošus dīvānu un tahtu, 325 tūkstošus skapju un 1,76 miljonus krēslu, sēdekļu un izvelkamo krēslu, kas pamatā bija no koka (Latvijas statistikas gadagrāmata 1991. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1992., 307.lpp.). Padomju laikā Latvija pilnībā apgādāja savus iedzīvotājus, iestādes un uzņēmumus ar mēbelēm, bet aptuveni piekto daļu no visas mēbeļu produkcijas eksportēja ārpus Latvijas. PSRS sabrukuma izraisītā ekonomiskā krīze smagi skāra mēbeļu ražošanu. 1992. gadā dīvānu un tahtu ražošana, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājās astoņas reizes un bija tikai 12,6% līmenī no 1990. gada apjoma. Krēslu ražošana 1992. gadā pret 1985. gadu samazinājās vairāk nekā trīs reizes, bet pret 1990. gadu - vairāk nekā divas reizes (Latvijas statistikas gadagrāmata 1992. Rīga, izdevniecība Baltika, 1993., 275.lpp.). 1994. gadā Latvijā tika saražoti 175 tūkstoši krēslu (aptuveni viena desmitā daļa no 1985. gada līmeņa), 4,8 tūkstoši guļamkrēslu un 22,8 tūkstoši atpūtas krēslu. (Latvijas statistikas gadagrāmata 1995. Rīga, LR Valsts statistikas komiteja 1995., 242.lpp.). Latvijai kļūstot neatkarīgai, bet jo īpaši 21. gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, vietējās mēbeļu produkcijas ražotāji konkurēja ar importa produkciju, kas tika ražota no mazāk kvalitatīvas koksnes (piemēram, bambusa).

Nodokļu īpatsvara pieaugums, rēķinot pret IKP, Latvijā 2024. gadā bijis otrs lielākais Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati.

Kopējā nodokļu un IKP attiecība, kas nozīmē nodokļu un neto sociālo iemaksu summu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Eiropas Savienībā (ES) 2024. gadā bija 40,4%, bet 2023. gadā tā bija 39,9%.

Nodokļu izaugsme apsteidz inflāciju

Absolūtos skaitļos 2024. gadā ieņēmumi no nodokļiem un sociālajām iemaksām ES palielinājās par 387 miljardiem eiro salīdzinājumā ar 2023. gadu, sasniedzot 7281 miljardu eiro. Ja veicam tiešu aprēķinu no absolūtajiem skaitļiem, nevis salīdzinām nodokļu īpatsvaru IKP procentos, tad procentuālais pieaugums gads pret gadu bijis 5,6%, savukārt inflācija Eiropas Savienībā 2024. gadā bija vien 2,6%. Proti, nodokļu pieaugums pret IKP par diviem procentpunktiem apsteidz inflāciju. Iepriekšējos gados ES valstu nodokļu ieņēmumus pamatīgi ietekmēja pandēmijas ierobežojumi.

2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Ar to, ka Latvija ilgstoši ir pirmajā vietā pasaulē pēc šprotu (sardīnēm līdzīgu zivju konservu) eksporta uz vienu iedzīvotāju, lasītājus nevar pārsteigt. Vēl joprojām bijušajā PSRS telpā šprotes un Latvija ir sinonīmi. Tomēr pēdējos gados Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus cita veida pārstrādātu zivju produktu eksportā. Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to var teikt, ka siļķe ir laba piedeva ne tikai kartupeļiem un biezpienam, bet arī Latvijas eksportam.Latvija ir augstās pozīcijās pasaulē kā svaigu un saldētu zivju eksportētāja. Vienlaikus Latvija importē citu reģionu zivis, lai no tām ražotu produkciju gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Preses konferencē pēc valdības sēdes pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka, "atbalstot budžeta rāmi, valdība spērusi platu soli uz 2026.gada valsts budžeta pieņemšanu".

Ministrs norādīja, ka, plānojot izdevumus prioritārajiem pasākumiem, ņemtas vērā diezgan konservatīvas izaugsmes prognozes ap 2% gadā. Vienlaikus Ašeradens vērsa uzmanību, ka apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā pārsniedza 10%, vidējā bruto alga drīzumā varētu pārsniegt 2000 eiro, kā arī "atdzīvojusies" kreditēšana, kas liek domāt, ka izaugsmes prognozes varētu būt arī labākas.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Nacionālās trīspusējās padomes sēdē piektdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir "absolūts drošības budžets" un ir spēts nodrošināt nepieciešamo finansējumu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, virzoties uz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ašeradens pēc sēdes žurnālistiem skaidroja, ka aizsardzības resoram ir iedots nepieciešamais resurss 5% apmērā, un nu Aizsardzības ministrijas ziņā ir tas, kā tas tiks izmantots, jo situācija nozarē mainās ļoti strauji.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa lapu koku saplākšņa eksportā bija 5%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Vēsturiski finiera lokšņu rūpnieciskā ražošana aizsākās1797. gadā, kad Samuels Bentamams (1757 - 1831) izgudroja un uzkonstruēja finiera lokšņu lobāmo mašīnu. No šī laika sākās plaša finiera lokšņu izmantošana dažādu koksnes izstrādājumu virsmu apdarē. Savukārt saplākšņa ražošana pašreizējā izpratnē (finiera lokšņu līmēšana un presēšana) rūpnieciskos apjomos aizsākās tikai pēc 1865. gada, kad ASV tika radītas iekārtas saplākšņa rūpnieciskai ražošanai. Tikai dažus gadus pēc saplākšņa ražošanas patenta izsniegšanas (1869.g.) šo produkciju sāka ražot arī Latvijas teritorijā. 1913. gadā Latvijā bija divas saplākšņa (līmēta finiera) rūpnīcas - viena Rīgā, bet otra Daugavpilī. Kopējais saražotā saplākšņa apjoms bija aptuveni 50 tūkstoši kubikmetru gadā (Latvijas PSR ģeogrāfija. Rīga: izdevniecība Zinātne, 1975., 345.lpp.).

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēts 12,63 miljardu eiro, kas ir par 123,4 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija par 662,8 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 11,959 miljardus eiro, kas ir par 117,6 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 9,999 miljardus eiro, kas ir par 106,1 miljonu eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,96 miljardu eiro apmērā, kas ir par 11,4 miljoniem eiro jeb 0,6% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija 670,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Nākamgad bērna piedzimšanas pabalstu cels līdz 600 eiro jeb par 178,83 eiro, bet bērna kopšanas pabalstu jaunajiem vecākiem - līdz 298 eiro jeb par 127 eiro, vienlaikus saglabājot vecāku pabalstu 75% apmērā strādājošiem pabalsta saņēmējiem, informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Aiga Isajeva.

Salīdzinoši šogad vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro.

Savukārt bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā līdz pusotram gadam šobrīd ir 171 eiro. Politiķi sola turpmāk šo pabalstu pārskatīt ik pēc diviem gadiem. Pabalsta saņēmējiem palielināsies arī sociālās apdrošināšanas iemaksas apdrošināšanas stāža uzkrāšanai pensijām, bezdarbam un invaliditātei, jo iemaksas tiks veiktas no paaugstinātā pabalsta apmēra, skaidro LM.

Vienlaikus paredzēts, ka ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par bērniem vecumā no 16 līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, kuri studē koledžā vai augstskolā pilna laika klātienē, tostarp studējošajiem ārvalstīs. Šobrīd šo pabalstu maksā tikai, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra “International Trade Center” dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvija daļa pasaules ēku būvniecībai domāto krusteniski līmētu kokmateriālu eksportā bija 1,55%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija 2. vietā pasaulē.

Krusteniski līmēti kokmateriāli, kas tiek lietoti ēku būvniecībā, kas pazīstams arī kā CLT vai X-Lam, ir inženiertehniski veidots koksnes izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti, līmējot vairākus masīvkoka slāņus (parasti trīs, piecus vai septiņus slāņus) šķērsvirzienā vienu uz otra. Katra slāņa kokšķiedras tekstūras virziens ir perpendikulārs pret nākamo slāni, tāpēc arī to nosaukums ir “krusteniski līmēti”. Šādi var iegūt ļoti izturīgus un stabilus koka paneļus, kurus īpaši labi var izmantot ēku konstrukciju nesošajām sienām gan apdzīvojamās, gan komerciāla un rūpnieciska rakstura ēkās. Krusteniski līmētus koka paneļus, var izmantot arī ēku nenesošajām sienām un arī grīdu segumiem.

Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā 2024.gadā bija 1,72%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 20,4 eiro bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Plaša spektra izmantošana

Optisko šķiedru grupa, kas ir svarīga Latvijas eksportā, ietver optiskās šķiedras, optisko šķiedru kūļus un optisko šķiedru kabeļus, kas nav izgatavoti no atsevišķi apvalkotām šķiedrām, proti, optiskās šķiedras, kuras nav apvalkos izolēti telekomunikāciju kabeļi. Optiskās šķiedras ražo no stikla vai plastikāta (polikarbonātiem vai līdzīga materiāla) šķiedrām, kas paredzētas gaismas signālu pārraidīšanai ar minimāliem zudumiem. Optiskās šķiedras ir svarīgas, kad ir nepieciešama attālināta datu pārraide, apgaismojums vai attēla veidošanai. Tās izmanto telekomunikāciju un datu pārraides sistēmās – ātrgaitas interneta un kabeļtelevīzijas tīklos, veidojot tālsatiksmes vai platjoslas pieslēgumu. No tiem veido datu pārraides maģistrālos tīklus, savienojumus starp serveriem un tīkla iekārtām, kad ir nepieciešams apstrādāt milzīgas datu plūsmas un ir jānodrošina zems signāla stipruma zudums, kā arī lai būtu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, atpaliekot tikai no Igaunijas, liecina ASV domnīcas "Tax Foundation" jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss".

Latvija otro vietu indeksā ieņem astoto gadu pēc kārtas.

Pētījuma autori kā pozitīvākos Latvijas nodokļu sistēmas aspektus izcēluši uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, kas paredz ar nodokli aplikt tikai sadalīto peļņu, bet reinvestētā peļņas daļa ar nodokli netiek aplikta, kā arī teritoriālo nodokļu sistēmu, kas paredz atbrīvot no nodokļa ārvalstu dividendes un kapitāla pieaugumu un neiekasēt ieturējuma nodokļus no ārvalstu procentu maksājumiem, dividendēm vai autoratlīdzībām.

Kā vēl viens pozitīvs aspekts izcelts tas, ka Latvijā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) attiecas uz relatīvi plašu bāzi, aptverot aptuveni divas trešdaļas no gala patēriņa.

Saskaņā ar neauditēto konsolidēto starpperiodu pārskatu par 2025. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, IPAS INDEXO pensiju pārvaldes bizness uzrādīja peļņu 1,207 miljonu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā 2024. gada attiecīgajā periodā gūtā peļņa – 336 tūkstoši eiro.

INDEXO Banka 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos uzrādīja zaudējumus 7,024 miljonu eiro apmērā, bet trešā ceturkšņa zaudējumi bija par 25 % mazāki nekā otrajā ceturksnī. Banka un visa Grupa turpina straujas izaugsmes stratēģisko virzību, kas ietver ievērojamas investīcijas darbības paplašināšanā, IT risinājumos, jaunu talantu piesaistē un produktos. Konsolidētie INDEXO Grupas zaudējumi 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 5,803 miljoni eiro.

INDEXO pensiju biznesa klientu skaits 2025. gada deviņu mēnešu beigās sasniedza 157,5 tūkstošus, kas ir par 14,6 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pārvaldītie aktīvi (AUM) pieauga par 24,7 % salīdzinājumā ar 2024. gada septembra beigām, sasniedzot 1,515 miljardus eiro. Komisijas ienākumi pensiju biznesā pieauga par 18 % gada griezumā, sasniedzot 3,74 miljonus eiro.Trešā ceturkšņa beigās INDEXO pensiju 2. līmeņa klientiem bija visaugstākais vidējais pārvaldīto aktīvu apjoms uz vienu klientu tirgū – 11 086 eiro.

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēts 11,326 miljardu eiro, kas ir par 106,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija par 586 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,721 miljardu eiro, kas ir par 99 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,967 miljardus eiro, kas ir par 86,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,753 miljardu eiro apmērā, kas ir par 12,7 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija 605,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Akcīzes nodoklis cigaretēm un citiem tabakas produktiem daudzām valstīm ilgstoši ir bijis stabilu un prognozējamu budžeta ieņēmumu daļa. Tiek lēsts, ka pasaulē kopumā gada nodokļu ieņēmumi no cigaretēm ir apmēram 1 triljons ASV dolāru.

Tomēr daudzās valstīs cigarešu nodokļu ieņēmumi ar katru gadu samazinās, jo krītas smēķētāju skaits. No sabiedrības veselības viedokļa tas ir priecīgs notikums. Tomēr tas reizē raisa bažas virknē valstu, kurās daudzas budžeta programmas ir kļuvušas atkarīgas no stabilajiem tabakas nodokļu ieņēmumiem. Un šobrīd ir novērojama tendence, ka daudzas valstis un politiķi tā vietā, lai piemērotos jaunajai situācijai, meklējot plašākus un stabilākus finansējuma avotus, aicina iet vienkāršāko ceļu – vēl vairāk paaugstināt tabakas nodokļu likmes, tādejādi cerot atjaunot vai pat palielināt ieņēmumus.

ASV bāzētā nodokļu politikas pētniecības centra Tax Foundation nodokļu eksperti ir ļoti skeptiski par šādas vienkāršotas pieejas dzīvotspēju, jo jebkurai nodokļu likmju paaugstināšanai ir savas robežas, ko pārkāpjot, ieņēmumus vairs nav iespējams kāpināt. Ekonomikā to dēvē par Laffer līknes loģiku.

Saruna ar Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidentu, SIA “Kurekss” valdes priekšsēdētāju Jāni Apsīti.

Publiskajā telpā izskanējis, ka Ministru kabineta rīkojums, liekot valsts mežu apsaimniekotājam a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) veikt korekcijas ilgtermiņa sadarbības līgumos un mainot cenu indeksācijas mehānismu, un piemērojot vidējās svērtās cenas, ir radījis situāciju, kurā valsts budžets neesot ieguvis aptuveni 30 miljonus eiro.

Šis apgalvojums nav patiess, jo skaitļi rāda ko citu. Proti, valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro. Vai tas ir daudz, vai maz? Laikā no 2011. līdz 2021. gadam LVM peļņa vidēji bija ap 70 milj. eiro gadā, vienlaikus nozare veica nozīmīgas investīcijas un dubultoja pievienoto vērtību. 2021. gadā LVM gūst līdz tam brīdim vislielāko peļņu – 112 milj. eiro, savukārt skujokuku zāģētās produkcijas ražotāji – 178 milj. eiro. Kāpēc 2021. ir īpašs gads?! Tas ir Covid-19 pandēmijas “pīķa” brīdis ar visa veida liegumiem (daļa nozaru strādā ar milzīgiem ierobežojumiem, daļa ir slēgtas, cilvēkiem jādzīvo mājās, nav iespējami ceļojumi), un daudziem rodas liela vēlme un iespēja uzlabot dzīves apstākļus, kā rezultātā būvmateriālu cenas piedzīvo nepieredzētu kāpumu, piemēram, ASV līdz 300%, Lielbritānijā un citos Latvijas ražotājiem būtiskos noieta tirgos vērojams līdzīgs pieaugums.

Kopējie klīnisko universitāšu slimnīcu zaudējumi šogad ir ap 45 miljoniem eiro, un slimnīcām nav iespējams nodrošināt visus nepieciešamos līdzekļus, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins.

Viņš skaidroja, ka galvenais izaicinājums ir nozares ierobežotie finanšu resursi, no kuriem lielākā daļa izdevumu ir par stacionāro ārstniecību, kam seko ambulatorā ārstēšana. Kņigins uzsvēra, ka būtu jāiegulda resursi tieši dzīvesveida uzlabošanā, profilaksē un skrīningā - tas samazinātu stacionāro noslodzi.

Kopumā vajadzības nozarē nemitīgi pieaugot, un, kā atzīmēja Kņigins, par iepriekš piešķirto finansējuma apjomu, piemēram, šogad vairs nevar izdarīt to pašu, jo izmaksas pieaug. Izaicinājumus radot arī cilvēkresursu trūkums, ierobežotas budžeta iespējas un demogrāfiskās tendences.

Veselības nozares apzinātajām vajadzībām 2025.gadā būtu nepieciešami 568 miljoni eiro, savukārt 2026.gadā - 651 miljons eiro.

Cepu, cepu piparkūku – vienu sev, vienu eksportam… tiku 3. vietā pasaulē.

2024. gadā pēc kviešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet no kviešu miltiem ceptu piparkūku eksportā – 3. vietā pasaulē. Kvieši ir Latvijas visnozīmīgākā graudaugu kultūra. 2024. gadā 42% no visas Latvijas sējumu kopplatības bija kviešu sējumi. No 2020. gada Latvija katru gadu no kviešu (neskaitot cietos kviešus un kviešu sēklas) eksporta gūst ienākumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā un ir kļuvusi par nozīmīgu kviešu piegādātāju pasaules tirgum.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu eksporta Latvija ar 569 miljoniem eiro (1,4% no pasaules eksporta tirgus) bija 15. vietā pasaulē, Lietuva ar 813 miljoniem eiro (2,04% no pasaules tirgus) bija 13. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 123 miljoniem eiro (0,31% no pasaules eksporta tirgus) bija 24. vietā pasaulē. Lielākie pasaules kviešu eksportētāji 2024. gadā bija Kanāda (13,8% no pasaules eksporta tirgus), ASV (13,3% no pasaules eksporta tirgus) un Austrālija (12,9% no pasaules eksporta tirgus).

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.