Enerģētika

Latvenergo akcionāri ārkārtas sapulcē lems par vēja parku attīstību Latvijā

Db.lv, 03.03.2022

Jaunākais izdevums

AS "Latvenergo" akcionāri šodien ārkārtas sapulcē lems par vēja parku attīstību Latvijā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Akcionāru ārkārtas sapulce sasaukta plkst.16.

Valdība šogad 22.februārī konceptuāli atbalstīja nodomu "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) veidot kopuzņēmumu vēja parku attīstībai Latvijā.

Valdības lēmums paredz abu kapitālsabiedrību kopuzņēmuma izveidi un vēja parku attīstību līdz 2027.gadam, kas palīdzēs Latvijai veicināt enerģētisko neatkarību no Krievijas dabasgāzes.

Projekta tālākai virzībai valdība uzdeva "Latvenergo" un LVM kapitāldaļu turētājiem līdz 1.maijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā lēmumprojektu par atļaujas sniegšanu "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai vēja parku projektu attīstībai. Tāpat EM līdz 1.aprīlim jāsagatavo nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi, kas veicinās vēja parku attīstību Latvijā.

Ekonomikas ministrijā (EM) iepriekš skaidroja, ka šis ir tikai pirmais solis stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parku attīstībā, ministrijām vēl ir uzdots pilnveidot tiesību aktus un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā līdz šā gada 1.aprīlim, lai mazinātu šķēršus un veicinātu vēja enerģijas parku attīstību Latvijā.

Projekts tiks īstenots bez valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām.

"Projekts nodrošinās būtiskas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, kā arī sekmēs apkārtējo reģionu ekonomisko aktivitāti. Šāda izmēra projekta atrašanās Latvijā veicinās arī ilgtermiņa pieprasījumu apkalpojošajām augsto tehnoloģiju nozarēm Latvijā," pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Latvenergo" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 1,065 miljardi eiro, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa samazinājās par 38,4% un bija 71,623 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvija nevar atļauties pretnostatīt dažādus elektroenerģijas ražošanas avotus?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja elektroenerģijas ražošana ir strauji attīstījusies visā pasaulē, tomēr Latvijā vēja enerģijas saražotā jauda ir viena no zemākajām Eiropā.

Neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz investoru, kuri ir gatavi Latvijā attīstīt vēja enerģiju ar jaunākajām tehnoloģijām, to būvniecībai tiek likti šķēršļi ne tikai administratīvu iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām daudziem liekas, ka, ja Latvijā strauji attīstīsies vēja enerģija, mūsu energosistēma nespēs darboties vienā tīklā ar tās saražoto jaudu. Šāds arguments ir diezgan absurds.

Vēja enerģija, neskatoties uz turbīnu jaudu, spēj sadzīvot ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā. To mēs jau redzam Skandināvijā, kur vējš jau šobrīd veido ļoti būtisku daļu no elektroenerģijas uzstādītajām jaudām – dažbrīd vējš no ražošanā esošajām jaudām var aizņemt līdz pat trešajai daļai, kas ir vairāk nekā 30% no kopējās izstrādes apjoma. Līdz ar to, tas, ka vējš pietiekami sekmīgi strādā kopā ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā, ir reālā darbībā pierādīts fakts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu valsts kapitālsabiedrību a/s Latvenergo un a/s Latvijas valsts meži kopuzņēmums SIA Latvijas vēja parki, investējot ap 980 milj. eiro, varētu saražot 2,4 TWh elektroenerģijas, kas nodrošinātu vairāk nekā 30% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa pērn.

Elektroenerģijas cenas šogad pārspēj vienu rekordu pēc otra un jaunas, atjaunojamos energoresursus izmantojošas stacijas ir ļoti nepieciešamas, jo īpaši, ja Eiropas Zaļais kurss paredz slēgt elektrības un siltuma stacijas, kurās kā izejvielu izmanto degslānekli un ogles. Tiesa, līdz pirmajai kWh, ko saražotu SIA Latvijas vēja parki, būs vēl pāris gadi jāpagaida.

Jaunizveidotā kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko norādīja, ka pašlaik svarīgākais uzdevums ir veikt visa veida izpētes darbus, piemēram, izmērīt vēja stiprumu konkrētās potenciālajās vēja parku atrašanas vietās, izpētīt putnu un sikspārņu populācijas un atrast pievilcīgākās – izdevīgākās vēja parku izvietošanas vietas. Un tikai pēc tam varētu sākties reāli vēja parku izveides darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija izskaņā likts pamatakmens atjaunīgās enerģijas uzņēmuma Enefit Green Tolpanvaara vēja parkam Somijas ziemeļos. Plānots, ka ar 13 vēja ģeneratoru turbīnām aprīkotais parks zaļo enerģiju sāks ražot nākamā gada beigās.

Šobrīd Enefit Green ir četri vēja parki būvniecības stadijā. Divi no tiem atrodas Lietuvā, viens Somijā un viens Igaunijā. Vēja parks Somijā ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma projektiem un pirmais, kurā uzsākta būvniecība.

Kā norāda Enefit Green valdes priekšsēdētājs Āvo Kērmass (Aavo Kärmas), uzņēmuma īstermiņa mērķis ir četrkāršot atjaunīgās enerģijas ražošanu Somijā, Baltijā un Polijā. “Lai īstenotu liela apjoma un izmaksās pieejamas atjaunīgās enerģijas ražošanu, ir nepieciešami jauni vēja parki.

Nākamo piecu gadu laikā Enefit Green investīcijām vēja un saules enerģijas parkos novirzīs 1,5 miljardus eiro. Savukārt jauno vēja parku ražotā elektroenerģija būs pieejama tirgū jau nākamgad,” skaidro Kērmass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" jūras vēja parku attīstīšanā sadarbosies ar Vācijas energokompāniju "RWE", piektdien informēja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Kompānijā skaidro, ka sadarbība ar "RWE", kas ir pasaulē otra lielākā kompānija jūras vēja parku attīstīšanā un trešā lielākā kompānija Eiropā atjaunojamās enerģijas ziņā, sākta, lai veiksmīgi papildinātu ģenerācijas portfeli, veicinātu nacionālo klimata mērķu sasniegšanu un stiprinātu enerģētisko drošību.

Piektdien abas kompānijas parakstīja sadarbības memorandu, kas paredz strādāt pie tā, lai tuvākajos gados Baltijas jūrā izveidotu atkrastes vēja parku.

Čakste teica, ka atkrastes vēja parka izveidi plānots realizēt līdz 2030.gadam.

Viņš uzsvēra, ka Latvijai krasta līnija ir ļoti gara un vēja jaudas Baltijas jūrā ir krietni lielākas, nekā Latvija spēj pati patērēt, tāpēc tiks strādāts arī pie eksporta iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Asociācija: topošais likumprojekts attālinās Latviju no enerģētiskās neatkarības

Db.lv, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) kategoriski iebilst pret patlaban Saeimas 1.lasījumā apstiprināto likumprojektu par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju (VES) būvniecībai.

Asociācija norāda, ka nav ņemti vērā nozares iepriekš izteiktie brīdinājumi un ierosinājumi, tādējādi likumprojekts ne vien nepalīdzēs sasniegt izvirzītos enerģētiskās drošības mērķus, bet arī apdraudēs nozares reputāciju un darbību ilgtermiņā.

“Ja likums tiks pieņemts pašreizējā versijā, pretēji uzstādījumam “veicināt enerģētisko drošību un neatkarību jau pārskatāmā nākotnē”, tas patiesībā radīs pretēju efektu – attālinās Latviju no enerģētiskās neatkarības, jo radīs virkni problēmu, kavējot nozares attīstību un paildzinot laiku, kādā projekti būs spējīgi uzsākt elektroenerģijas ražošanu. Turklāt saskatām arī būtiskus korupcijas riskus. Likumprojekts ir sasteigts, nekvalitatīvs un tajā nav ņemts vērā nozares viedoklis, tādēļ esam kategoriski pret šādas sistēmas virzīšanu tālāk un aicinām tajā veikt būtiskas izmaiņas,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma novada dome šodien atbalstīja vēja parka "Pienava wind" būvniecību, pastāstīja domes priekšsēdētājs Gundars Važa (LRA).

Pēc viņa teiktā, lēmums nebija vienbalsīgs, un balsojumā deputāti ņēma vērā to, ka divās instancēs tiesā dome jau zaudēja, bet trešā tiesu instance izvērtētu tikai tikai procesuālo kārtību. "Sapratām iedzīvotāju spiedienu uz domi, un to, ka Ukrainas kara dēļ ir enerģētiskā krīze," piebilda Važa.

Vēja parka attīstītāja SIA "Eolus" valdes loceklis Gatis Galviņš uzskata, ka Tukuma novada domes deputātu balsojums, atbalstot vēja parka "Pienava wind" būvniecību novadā, liecina par atbildīgu un tālredzīgu lēmumu enerģētiskās krīzes laikā stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību. Viņš uzsver, ka šis lēmums ir pozitīvs signāls ikvienam vēja parku attīstītājam, apliecinot, ka Latvija no "tukšām runām" nonākusi līdz reālam atbalstam elektroenerģijas ražošanas avotu dažādošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parku izveide ir iespējama praktiski visā Latvijas teritorijā, atzīmēja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārstāvji, komentējot Ministru kabineta doto atļauju AS "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai, lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un izveidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus.

LVM pārstāvji min, ka vēja parku būvniecības vietu izvēlei tiek veikta vēja kartēšana, novērtējot piemērotākos ģeogrāfiskos apstākļus, taču vēja parku celtniecība iespējama praktiski visā Latvijas teritorijā.

Latvenergo un LVM dibinās kopuzņēmumu lielu vēja parku izbūvei Latvijā 

Ministru kabinets š.g. 21. jūnija sēdē nolēma sniegt atļauju akciju sabiedrībai "Latvenergo"...

Vienlaikus, pēc LVM pārstāvju teiktā, vēja parki netiks veidoti dabas teritorijās, kuras nosaka Latvijā spējā esošais regulējums, LVM teritorijās, kurās uzņēmums kā galveno mērķi plāno dabas aizsardzību, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās un citās vietās.

Tāpat kompānijā norāda, ka LVM ir veikusi atlasi par tās pārvaldīšanā esošajām zemēm, balstoties uz normatīvajiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju attīstībai, esošajām aizsargājamajām dabas teritorijām un citiem faktoriem.

LVM pārstāvji arī atzīmē, ka šādu projektu gaita ir laikietilpīga.

"Orientējoši vēja parka plānošanas un realizācijas laiks aizņem 3-5 gadus. Būtisks ir tieši projekta sagatavošanas posms līdz reālo būvdarbu sākšanai. Projekta sagatavošanās posmā jāizpēta esošais vides stāvoklis, plānotās darbības ietekme, ekspertu lauka izpētes darbi (par putnu un sikspārņu populāciju, biotopiem, u.c.), vēja elektrostaciju izvietojuma modelēšanas darbi, tostarp trokšņa, mirguļošanas novēršana, ainavas neitralitāte, pasākumu sagatavošana ietekmju novēršanai vai samazināšanai, monitoringa prasību sagatavošana paliekošo ietekmju novēršanai," klāsta LVM pārstāvji.

Tāpat, bez vides izpētes, sagatavošanās posmā tiek atlasīti potenciālie būvdarbu veicēji, iekārtu ražotāji un dažādi pakalpojumu sniedzēji, norāda LVM pārstāvji, piebilstot, ka projekta sagatavošanas posms noslēdzas ar būvatļaujas saņemšanu, kas dod tiesības sākt būvdarbus.

LVM pārstāvji arī atzīmē, ka tuvākajā laikā plānots sagatavot nepieciešamo dokumentāciju, lai reģistrētu kopuzņēmumu un plašāk informētu sabiedrību par turpmākajiem kopuzņēmuma darbības soļiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 21.jūnijā deva atļauju "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai, lai veidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus. Projekta mērķis ir sasniegt līdz 800 megavatu lielu jaudu vairākos lielos vēja parkos visā Latvijā, kas būs gandrīz tāda pati elektriskā jauda, kas tiek saražota Latvijas lielākajā hidroelektrostacijā (HES) - Pļaviņu HES.

Pēc Ministru kabineta sēdes zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) žurnālistus informēja, ka kopuzņēmumā 80% pamatkapitāla piederēs "Latvenergo", bet LVM - 20%.

Ministru kabinets šogad 22.februārī konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī projekta izpildi "Latvenergo" un LVM dibinātajam kopuzņēmumam. Projekts tiks īstenots bez jebkādiem valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijas Enefit Green investē gandrīz 83 miljonus eiro vēja parka izveidē Somijā

LETA--ERR, 28.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošās enerģētikas grupas "Eesti Energia" atjaunīgās enerģijas atzars "Enefit Green" investēs 82,9 miljonus eiro vēja parka izveidē Somijā.

Tās ir pirmās kompānijas investīcijas Somijā.

Plānots, ka vēja parks Tolpanvārā tiks pabeigts līdz 2024.gada nogalei. Vēja parkā plānotas 13 turbīnas ar kopējo jaudu 72 megavati (MW).

"Enefit Green" valdes priekšsēdētājs Āvo Kermass norādīja, ka investīcijas Somijā ir daļa no kompānijas plāna īstenot atjaunīgās enerģijas projektus no Somijas līdz Polijai.

Kermass pauda, ka "jaunajā vēja parkā saražotais nodrošinās elektrību bez oglekļa izmešiem klientiem kaimiņvalstīs un palīdzēs stabilizēt vietējās elektrības cenas".

Viņš informēja, ka jau noslēgto ilgtermiņa elektrības tirdzniecības līgumu izpildei būs nepieciešami 60% no pirmajos septiņos gados Tolpanvāras vēja parkā saražotās elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dāņi gatavi Latvijā ieguldīt miljardus

Armanda Vilciņa, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas vadošais enerģētikas uzņēmums Orsted plāno būvēt piekrastes vēja parku Latvijas un Igaunijas teritorijā.

Tas ir pārrobežu projekts, kura ietvaros plānots vēja turbīnas jūrā uzstādīt gan Latvijas, gan Igaunijas teritorijā, intervijā DB norāda Orsted tirdzniecības vadītājs Eiropā Pīters Oblings (Peter Obling). Viņš stāsta, ka pašlaik Orsted plānus izvērtē Latvijas Ministru kabinetā. Ja projekts tiks apstiprināts tādos apmēros, kā esam ieplānojuši, tad runa ir par ieguldījumiem vairāku miljardu eiro apmērā, atklāj P. Oblings.

Nesen Orsted uzsāka sadarbību AS Eesti Energia, lai kopā attīstītu piekrastes vēja parku projektus Baltijā. Vai tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā šādus vēja parkus varēsim redzēt arī Latvijā?

Es noteikti ceru, ka jā. Orsted ir viens no pasaules līderiem piekrastes vēja parku projektu attīstīšanā, un mums ir pieredze vēja parku būvniecībā jūrā un piekrastes zonā vairākās pasaules valstīs, tajā skaitā Dānijā, Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē, Amerikas Savienotajās Valstīs un Taivānā. Ja runājam tieši par Latviju, tad šobrīd vēl ir dažas nianses, kas ir jāsakārto. Pašlaik ar Eesti Energia, kā arī Latvijas un Igaunijas regulatoriem strādājam pie normatīvā regulējuma, kas mums ļautu šādas stacijas būvēt, izveides. Ja tas tiks izdarīts un mēs saņemsim visas nepieciešamās atļaujas, lai varētu uzstādīt turbīnas, sāksim darbu, jo Latvijas potenciāls, mūsuprāt, ir ļoti liels. Ja visi neskaidrie jautājumi tiks atrisināti, es ceru, ka 2030. gadā mēs jau varēsim redzēt pirmās Orsted vēja stacijas Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu reģistra komercreģistrā piektdien, 22.jūlijā, reģistrēts AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kopuzņēmums vēja parku attīstībai, liecina informācija "Firmas.lv".

Jaundibinātās kompānijas nosaukums ir SIA "Latvijas vēja parki".

Kompānijas pamatkapitāls ir divi miljoni eiro, tostarp 80% uzņēmuma kapitāldaļu pieder "Latvenergo", bet 20% - LVM.

"Latvijas vēja parku" statūtos norādīts, ka kompānija attīstīs jaunus stratēģiskās nozīmes vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavatu (MW), tostarp projektēs, izbūvēs un ekspluatēs ar to saistīto infrastruktūru uz Latvijas īpašumā esošām zemēm, kuru apsaimniekošanu veic LVM, un uz LVM īpašumā esošām zemēm, kuru apbūves tiesības ir ieguvis uzņēmums.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja ir Ilvija Boreiko, kura, pēc pēdējās publiski pieejamās informācijas, ir "Latvenergo" vēja un saules parku attīstības direktore, bet valdes locekle ir juriste, konkurences tiesību eksperte Zane Norenberga, kura ir arī SIA "Zetembo" vienīgā īpašniece un valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas un Igaunijas vēja parka Elwind projekta turpmāko virzību pārņems LIAA

Db.lv, 13.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē 13.septembrī izskatīts konceptuālais ziņojums “Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta “Elwind” līdzšinējo un turpmāko attīstību”, atkārtoti atbalstot Latvijas aktīvu iesaisti projektā, kas nākotnē stiprinās abu valstu enerģētisko neatkarību, nodrošinot elektroenerģijas jaudu 700 - 1000 MW apmērā.

“Elwind” atkrastes vēja parks būs nozīmīgs projekts Baltijas jūras reģionam ar lielu ekonomisko un sociālo ietekmi, tādēļ projekta attīstības nākamajā stadijā no Latvijas puses ar to strādās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), nodrošinot parka būvniecībai nepieciešamo atļauju saņemšanu un ietekmes uz vidi novērtējumus. Tādā veidā tiks mazināta projekta ieviešanas ietekme uz elektroenerģijas pārvades tarifu patērētājiem.

“Realizējot “Elwind” projektu, palielināsies Latvijas energoapgādes drošība un potenciāli nākotnē varētu samazināties arī enerģijas ražošanas izmaksas. Vienlaikus mūsu izmantotā enerģija kļūs zaļāka. Šajā nozarē ir augsts investīciju piesaistes potenciāls, kas nozīmē, ka, veicot nepieciešamos priekšdarbus, uzņēmēji būs gatavi iesaistīties, pārņemot daļu risku uz sevi. Paralēli “Elwind” projektam Latvijā tiks attīstīti arī citi mazākas jaudas vēja parki, kas nozīmē, ka salīdzinoši netālā nākotnē mēs no elektroenerģijas iepircējiem varētu kļūt par elektroenerģijas eksportētājiem, saražojot vairāk nekā Latvija spēj patērēt,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir iespēja īsā laikā nodrošināt Latviju ar tai nepieciešamo atjaunojamo enerģiju, sniegt attīstības iespēju Latvijas nīkuļojošām ostām un principiāli izbeigt atkarību no jebkādas gāzes izmantošanas.

Par to Dienas Bizness pārliecinājās Dānijā, aplūkojot vēja un saules parkus, Esbjergas ostu un tiekoties ar Dānijas Sadales tīklu analoga Energinet speciālistiem.

Vēl vairāk - mums ir iespēja mācīties no Dānijas pieredzes un izmantot tikai tos elementus, kuri pierāda sevi kā visefektīvākie. Turklāt jāievēro, ka Latvijai, atšķirībā no Dānijas, ir savas hidroelektrostacijas un darāmā patiesībā ir daudz mazāk. Pilnu pāreju uz atjaunojamo enerģiju Latvija, visticamāk, var veikt jau tuvāko septiņu, astoņu gadu laikā, līdz 2030. gadam sasniedzot nulles emisiju līmeni elektroenerģijas ražošanā.

Vēja ģeneratori aizvien lielāki

Lietainā 27. septembra rītā Dienas Bizness Esbjergas ostas teritorijā klātienē apskatīja vairāk nekā 160 metrus augsto vēja ģeneratoru ar nepilnus 100 metrus garām rotora lāpstiņām. “Tā jauda ir 8 megavati, tādus parasti uzstāda jūrā, kādas 50 jūdzes no krasta, kur vējš ir pietiekami stiprs, bet šeit, Esbjergā, ostas teritorijā, vējš ir pietiekams, un šis ir viens no piemēriem, kad uz zemes ir uzstādīts jūrai paredzēts rotors. Tur, tālumā, jūs redzat 236 metrus augstus vēja ģeneratorus ar vairāk nekā 100 metrus garām rotora lāpstiņām, kuru jauda ir gandrīz 20 megavati,” Dienas Biznesam stāstīja uzņēmuma European Energy projektu vadītājs Aleksandrs Reumerts (Alexandr Reumert), piebilstot, ka iekšzemē uzstādāmie rotori ir zemāki un ar mazāku lāpstiņu garumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green vienojies par sadarbību ar Latvijā lielāko privāto mežu īpašnieku Södra Latvia, lai valsts austrumos attīstītu divus potenciālos vēja enerģijas parku projektus.

Saskaņā ar šonedēļ noslēgtajiem līgumiem Enefit Green būs tiesības izmantot Södra Latvia uzņēmumam piederošo zemi vēja parku izveidei.

Enefit Green valdes priekšsēdētājs Āvo Kērmass (Aavo Kärmas) skaidro, ka Latvijai, tāpat kā citām kaimiņvalstīm, ir jāpalielina atjaunīgās enerģijas ražošana. “Ilgtspējīga un videi draudzīga vēja enerģija ir izdevīga un vienlaikus atbalsta gan Latvijas klimata mērķus, gan enerģētisko drošību. Vēja parku attīstība Latvijā ir nozīmīga Enefit Green ilgtermiņa izaugsmes plāna sastāvdaļa, un mēs ceram sadarboties ar Latvijā lielāko meža īpašnieku arī turpmāk,” sacīja Kērmass.

Zemes ilgtermiņa lietošanas tiesības ir pirmais sagatavošanās solis vēja parku būvniecībā. “Šobrīd plānojam uzsākt komunikāciju ar attiecīgajām iestādēm un pašvaldībām, kam sekos ietekmes uz vidi novērtējums. Paredzam, ka saskaņošanas un izpētes posms var ilgt vismaz trīs gadus, taču šo periodu var ietekmēt Latvijas valdības lēmums vienkāršot procedūras un noteikumus atjaunīgās enerģijas attīstības projektiem,” piebilda Kērmass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot Baltijas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas un meklējot jaunus risinājumus elektroenerģijas izmaksu kāpuma mazināšanai, energouzņēmums Enefit sācis pilotprojektu Latvijas mājsaimniecībām, piedāvājot tiešā veidā iegādāties elektrību no vietējiem vēja parkiem.

Tādējādi tiek veicināta atteikšanās no energoresursu importa, jo vēja enerģijas spēkstacijas jau šobrīd uzrāda būtiski zemākas ražošanas izmaksas, kas ļauj piedāvāt par aptuveni 30% zemāku fiksēto elektrības cenu nekā aktuālie piedāvājumi Latvijas tirgū.

Pilotprojekts paredz jaunas iespējas lietotāju un ražotāju sadarbībai ar abpusēju ieguvumu.

Mājsaimniecībām tiek piedāvāta iespēja slēgt līgumu ar vēja enerģijas ražotājiem un vienoties par ilgtermiņā fiksētu un izdevīgāku elektroenerģijas cenu, kamēr ražotājs iegūst patēriņa garantijas un iespēju stabili plānot savu attīstību.

Pašlaik vienošanās ar Baltijas vēja parku attīstītājiem paredz fiksētu cenu sešu gadu periodam, garantējot vienas kilovatstundas cenu 0,164 eiro. Salīdzinājumam – šī brīža vidējā elektroenerģijas cena fiksētas cenas līgumiem Latvijā svārstās ap 0,23 eiro par kilovatstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan attīstītāju interese par iespējām būvēt vēja parkus Latvijā pamazām aug, AS Latvenergo un AS Latvijas valsts meži (LVM) kopuzņēmuma izveide potenciāli varētu radīt konkurenci kropļojošus apstākļus, uzskata jomas eksperti.

Latvenergo un LVM kopuzņēmums Latvijas vēja parki reģistrēts šī gada vasarā un līdz 2030. gadam iecerējis uzbūvēt vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavatu (MW), norāda Ilvija Boreiko, Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktore. Viņa skaidro, ka plānotie projekti nodrošinās atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudas pieaugumu, kā arī veicinās Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību, drošību un klimatneitralitāti, vienlaikus samazinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, saglabājot dabas daudzveidību un attīstot aprites ekonomiku. DB aptaujātie eksperti šāda kopuzņēmuma izveidi gan vērtē pretrunīgi.

Sniedz priekšrocības

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saules paneļu un vēja ģeneratoru parku attīstītājiem vieglu peļņu nesola

Db.lv, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku izveidei uzņēmēji rezervējuši trīs reizes vairāk saražojamās elektrības apjomu nekā Latvijā vispār ir vajadzīgs pat maksimālajā pīķī ziemā.

Elektroenerģijas pārvades operators “Augstsprieguma Tīkls” laikus brīdina, ka ne visi uzņēmēji tamdēļ spēs gūt cerēto peļņu, 11.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Līdzīgi kā “Sadales Tīklam” transformatoru apakšstaciju ierobežotās kapacitātes dēļ sāk trūkt brīvās ģenerācijas jaudas un tamdēļ ne visur var izveidot saules paneļu elektrostacijas, problēmas sagaida arī lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku attīstītājus, kuriem vajadzīgs saskaņojums no elektroenerģijas pārvades operatora “Augstsprieguma Tīkls”. Arī augstsprieguma līniju infrastruktūru caurlaides spējas ir ierobežotas. Saules un vēja enerģijas parku uzņēmējiem tad pašiem par saviem līdzekļiem var nākties finansēt apakšstaciju pārbūvi summās no diviem līdz sešiem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošā enerģētikas kompānija "Eesti Energia" nākamo piecu gadu laikā plāno investēt 2,5 miljardus eiro, no kuriem 1,5 miljardi eiro tiks investēti vēja un saules parku izveidē, bet vēl miljards eiro Austrumviru apriņķa enerģētikas attīstībā, kā arī elektrības tīkla efektivitātes uzlabošanā.

Ar investīciju plāniem tiek pamatota uzņēmuma 33 miljonu eiro peļņa otrajā ceturksnī, kas ir trīs reizes vairāk nekā aprīlī-jūnijā pērn, bet atjaunīgo energoresursu attīstīšanu kompānija pamato ar to, ka reģionā trūkst elektrības piegādes, kas savukārt veicina cenas pieaugumu.

"Tā kā mūsu reģiona kopumā galvenā problēma pašlaik ir elektrības ražošanas jaudu trūkums, pašreizējā enerģētikas krīzē straujākais un sabiedrībai piemērotākais risinājums ir investēt atjaunīgā elektrībā," Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pirmdien teica "Eesti Energia" preses pārstāvis Matiass Kaivs.

Igaunija līdz gada beigām sagatavos skices projektu vēja parkam Rīgas jūras līcī 

Līdz gada beigām ir jāsagatavo inženieriskās skices projekts vēja parkam Rīgas jūras...

Viņš atzina, ka problēma ir ne tikai vēja un saules enerģijas trūkums Igaunijā, bet pārāk mazas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas Baltijas valstīs kopumā.

Kaivs piebilda, ka vēja un saules parki ir lētākais un videi draudzīgākais enerģijas ražošanas veids, un, pieaugot atjaunīgās enerģijas ražošanai, mazāk iespējama dārgāku un lielāku piesārņojumu veidojošu spēkstaciju ienākšana tirgū.

"Eesti Energia" šogad jau investējusi 24,7 miljonus eiro elektrības tirgū, 39,9 miljonus eiro atjaunīgajā enerģijā un 16,8 miljonus eiro "Enefit 280" plānotajā degakmens stacijā.

Koncentrējoties uz vēja un saules enerģiju, kompānija plāno ziemas mēnešos elektrību ražot no citiem resursiem, kā arī paplašināt uzglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, būvēt hidroelektrisko krātuvi.

Tāpat krasi ir pieaugusi interese par mikroģenerāciju. Kā informēja Kaivs, "Eesti Energia" nedēļā saņem ap 150 pieprasījumu iegādāties un izvietot saules paneļus.

Elektrības sadales tīkla kompānija "Elektrilevi" informējusi, ka otrajā ceturksnī saņemti 3218 lūgumus pievienot mikroģenerācijas stacijas tīklam. Apmierināti apmēram 1000 šo līgumu.

"Eesti Energia" atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmums "Enefit Green" veido 74 megavatu (MW) vēja parku Totsi ciemā un plāno to savienot ar Sopi vēja parku, kopumā iegūstot 161 MW jaudu.

Kopumā reģionā no Somijas līdz Polijai tiek veidotas atjaunīgo energoresursu stacijas ar kopējo jaudu 258 MW, kas ir vairāk nekā puse no Igaunijas elektrības patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena, 23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy paziņojis par plāniem būvēt 110 MW saules enerģijas parku Tārgalē, Ventspils novadā. Tas būs pirmais European Energy projekts Latvijā, kā arī līdz šim lielākais saules paneļu parks Latvijā.

Tārgales saules enerģijas parku elektrotīklam paredzēts pievienot 2024. gadā, un tas sniegs iespēju ik gadu saražot aptuveni 110 000 MWh zaļās enerģijas, nodrošinot apmēram 52 tūkstošus mājsaimniecību ar to gada elektroenerģijas patēriņu.

European Energy atjaunīgās enerģijas projektus Latvijā sāka attīstīt 2021. gadā, un līdz ar biroja atvēršanu Rīgā uzņēmumam Latvijā ir pievienojušies vēl četri darbinieki, lai attīstītu spēcīgu atjaunīgās enerģijas projektu klāstu mūsu valstī. Šobrīd uzņēmumam Latvijā ir vairāk nekā 1 GW attīstības plāns, kas ietver gan saules, gan vēja parku projektus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs atklāšanas pasākumā uzsvēra: “Šodien Eiropas Zaļais kurss ir kļuvis par mūsu, Latvijas un Eiropas, drošības kursu, tāpēc atzinīgi vērtēju European Energy iniciatīvu veidot savu atjaunīgās enerģijas biznesu arī Latvijā. Kopš šā gada 24. februāra enerģētiskā neatkarība ir kļuvusi ne vien par iespēju ietaupīt naudu vai aizsargāt vidi, šobrīd enerģētiskā neatkarība ir finansējuma liegšana agresoram, nepiedalīšanās nevainīgu cilvēku nogalēšanā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atvērta sadarbībai, vedot Latvijas sabiedrību uz drošību un ilgstpējību, veicinot Eiropas kopējo labklājību.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2011. gada lauksaimniecībā izmantojamās aramzemes cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieaugusi vairāk nekā 3 reizes. Baltijas valstīs aramzemes vidējā cena ir līdzīga, tomēr visdārgākā tā ir Latvijā, bet lētākā Igaunijā, informē Luminor banka.

Luminor bankas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas uzskata, ka, visticamāk, cenu kāpums turpināsies, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, turklāt visās trijās Baltijas valstīs lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir likvīds īpašums, tādēļ kredītiestādes to uzskata par labu ķīlu.

Cenu kāpumu atzīst arī nekustamo īpašumu kompānija Latio, norādot, ka cenu kāpums iepriekšējos gados bijis ar 10%. Uzņēmuma dati rāda, ka lauksaimniecības zeme, kas pirms pāris gadiem maksāja ap 2000 eiro, pašlaik nav lētāka par 2500 eiro, savukārt tā, kuras cena bija 3500 līdz 5000 eiro, pašlaik maksā vismaz 4000 līdz 6000 eiro.

"Pirms desmit gadiem hektārs aramzemes Baltijas valstīs maksāja virs 1000 eiro. Kopš tā laika cenas augušas katru gadu. Ja sākotnēji cenu pieauguma ziņā līdere bija Latvija, tad 2015. gadā to apsteidza Lietuva. Pēdējos gados Latvijā un Lietuvā aramzemes cena ir ļoti līdzīga un nedaudz pārsniedz 4000 eiro par hektāru. Visticamāk tuvākajā laikā tirgū nebūs novērojamas būtiskas pārmaiņas, jo zeme ir laba investīcija, un pieprasījums rada spiedienu uz cenu. Esošā ES maksājumu sistēma un lauksaimniecības tehnoloģiju attīstība nosaka to, ka faktiskā atdeve no zemes vienības palielinās, tādēļ aramzemes cenu pieaugumam ir arī daudz racionālu iemeslu," norāda M.Gurauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inovāciju attīstībai uzņēmumos nepieciešamas izmaiņas likumos un attieksmē

Normunds Bergs, LTRK padomes loceklis, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieeja inovāciju veicināšanai Latvijā šobrīd bieži ir formāla un gaidīto pienesumu uzņēmumu konkurētspējas celšanai nedod.

Sabiedrībā vārds “inovācijas” visbiežāk asociējas ar startapiem t.i. jaunuzņēmumiem, un visu, kas ar to saistīts. Inkubatori, hakatoni, garāžas, “Inovāciju forumi”. Skaļa mūzika, iedvesmas runātāji, sēžammaisi un miljardu investīcijas rīt. Pie kam - miljarda “izmānīšana” no investora ir darba gala rezultāts. Uzvara. Tu esi Vienradzis.

Es šeit nekādā veidā nekritizēju startapus, tie ir svarīgi un vajadzīgi, bet tas ir tikai viens no jaunu produktu radīšanas ceļiem. Taču ieņēmis centrālo vietu politiķu un arī žurnālistu galvās, rakstos, raidījumos un retorikā. Dzīvē daudz biežāk inovācijas rodas bez skaļas mūzikas, forumiem, prezentācijām un “pičiem”. Uzņēmumos. Klusumā. Vai arī mētājoties ar skrūvgriežiem un skaļi strīdoties. Mēs esam dažādi un inovāciju ceļi ir dažādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar vēju parkiem būs par maz – patēriņam jākļūst inteliģentākam

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada SEB banka pirmo reizi organizēja forumu “Ilgbūtība”, kura mērķis bija iedrošināt Latvijas uzņēmumus ilgtspējīgām pārmaiņām un kliedēt mītu, ka ilgtspēja – tas ir sarežģīti, nesaprotami un dārgi. Toreiz šķita, ka Latvijā izpratne par ilgtspēju vēl ir diezgan zema un šajā jomā mums visiem vēl ir daudz jāmācās.

Šodien, atskatoties uz aizgājušo gadu, nevarētu teikt, ka ilgtspējas jomā ir noticis milzu izrāviens, taču pirmie svarīgie soļi ir sperti. Daļēji šo progresu ir veicinājis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, īpaši skaudrā veidā liekot pārskatīt mūsu atkarību no kaimiņvalsts energoresursiem.

Valdība jau ir paziņojusi par plāniem pāriet uz ilgtspējīgākiem enerģijas avotiem, tostarp būvējot jaunus vēja parkus un tuvākajā laikā atsakoties no Austrumu kaimiņa gāzes piegādēm. Parādās arvien jauni atbalsta instrumenti “zaļo” enerģijas avotu ieviešanai gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, līdz ar to atliek tikai noorientēties piedāvājumā un izvēlēties savējo.Tomēr, manuprāt, patiesi ilgtspējīgas pārmaiņas būs iespējamas tikai tad, ja izdosies pārskatīt mūsu patēriņa paradumus un apjaust, ka ērta ikdiena ir iespējama arī ar ievērojami mazāku lietu daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru