Finanses

Lielākās pasaules bankas kopš krīzes sodos samaksājušas 321 miljardu dolāru

Žanete Hāka, 02.03.2017

Jaunākais izdevums

Kopš 2008.gada lielās starptautiskās bankas sodos samaksājušas 321 miljardu ASV dolāru par dažādiem likumdošanas un regulējuma pārkāpumiem, raksta Bloomberg.

Kā liecina Boston Consulting Group dati, pārkāpumi ir, sākot no naudas atmazgāšanas novēršanas likumu neievērošanas līdz manipulācijām finanšu tirgos un teroristu finansēšanu.

Pērn vien bankas sodos samaksājušas 42 miljardus dolāru, kas ir par 68% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Gerold Grasshoff eksperti uzsver, ka nākotnē bankām jārēķinās ar izmaksām, ko rada ne tikai regulu ievērošana, bet arī sodi, un šo izmaksu pārvaldīšana turpinās kredītiestādēm būt nozīmīgs uzdevums.

Boston Consulting Group analītiķi norāda, ka augošo regulatora prasību ēra turpināsies, un izmaiņas likumdošanā kopš 2011.gada ir trīskāršojušās. Gandrīz desmit gadu laikā kopš finanšu krīzes banku sektors aizvien nav pilnībā atguvies no toreiz gūtajiem zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierasts pie tā, ka, ņemot hipotekāro kredītu, klāt tiek rēķināta kāda termiņa Euribor likme. Tiesa gan, viss ir mainīgs, un manāma vilkme no šīs likmes pāriet uz kaut ko citu.

Proti, regulatori arī Eiropā grib, lai tiktu veidota jauna likmju noteikšanas sistēma, par kuru gan vismaz šobrīd ir visai liela neskaidrība, norāda jomas eksperti.

Tiek paredzēts, ka Euribor un eiro vienas dienas procentu likmes Eonia sistēma ir jāpārveido par kaut ko jaunu jau līdz 2020. gada janvārim – tātad pamatā šā gada laikā. Pašlaik izskatās, ka ticamākais aizstājējs būs Eiropas Centrālās bankas likme Ester (Euro short-term rate), kas tiks ieviesta oktobrī. Tādējādi pēc tam, iespējams, visai strauji visiem būs jāpielāgojas šai jaunajai sistēmai, kas var radīt zināmas problēmas. Šobrīd ir liela neskaidrība, vai visi nepieciešamie soļi tiks izdarīti laikā, lai notiktu gluda un laicīga pāreja. Ja tā nenotiek, kādā brīdī var būt aktuāla neziņa, ko ņemt par atskaites likmi, kas var ietekmēt finanšu plānošanu vai likt pārveidot esošos līgumus. Katrā ziņā esošā sistēma lielā mērā ir saprotama lieta un daudziem pārskatāmā nākotnē piedāvā pieeju paredzamam maksājumu grafikam. Populārākajām starpbanku likmēm piesaistīts milzīgs skaits un apjoms jau esošu finanšu instrumentu, kas kādu pāreju uz kaut ko jaunu padara sarežģītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO izjūt finansiālas grūtības, jo virkne valstu nav tās budžetā samaksājušas dalības maksu, paziņojis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Pēc viņa teiktā, jūnija beigās ANO budžetā trūka 139 miljoni dolāru. «Mūsu naudas rezerves tik agrā gada posmā nekad nav bijušas tik zemas,» sacīja Gutērrešs, norādot, ka tāda līmeņa organizācija kā ANO nedrīkst nonākt uz bankrota sliekšņa.

No ANO 193 dalībvalstīm līdz jūlijam savas dalības maksas bija samaksājušas tikai 112, turklāt naudu nav pārskaitījusi ASV, kas ir lielākais donors un kuras maksājumi veido 22% ANO budžeta.

ANO budžetu 2018.-2019.gadam 5,4 miljardu dolāru apmērā 2017.gada decembrī apstiprināja ANO Ģenerālā asambleja. Šajā summa neietilpst nauda, kuru ANO tērē miera uzturēšanas operācijām, kas ir aptuveni 6,7 miljardi dolāru 2018.-2019.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

LG Electronics pērn nopelnījis 1,16 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 25.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LG Electronics Inc. 2016. gadā strādājis ar 1,16 miljardu ASV dolāru pamatdarbības peļņu, kas ir par 12,2% vairāk nekā 2015. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pieaugums noticis galvenokārt pateicoties struktūrvienību Home Appliance & Air Solution un Home Entertainment veiksmīgajiem darbības rezultātiem. Pērn kompānijas tirdzniecības apjoms veidojis 47,92 miljardus dolāru, bet tīrā peļņa sasniegusi 109,31 miljonu dolāru.

Uzņēmuma tirdzniecības apjoms 2016. gada ceturtajā ceturksnī bija 12,79 miljardi dolāru, kas ir par 11,7% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem un par 1,5% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā 2015. gadā. Gan Home Appliance & Air Solution, gan Home Entertainment struktūrvienība 2016. gadā reģistrējusi visu laiku augstāko pamatdarbības peļņu. Taču, ņemot vērā struktūrvienību Mobile Communications un Vehicle Components radītos zaudējumus, LG ceturtajā ceturksnī cietis tīros zaudējumus 223,98 miljonu dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas banka «Royal Bank of Scotland» (RBS) ASV maksās 4,5 miljardu dolāru (četru miljardu eiro) sodu par klientu maldināšanu, pirms 2008.gada finanšu krīzes piedāvājot viņiem iegādāties ar hipotēkām nodrošinātus vērtspapīrus, kas krīzes laikā zaudēja vērtību, otrdien paziņojusi ASV Tieslietu ministrija.

Tā norādījusi, ka RBS nav informējusi investorus par riskiem, iegādājoties šādus vērtspapīrus, iekļāvusi vērtspapīru produktos sliktos kredītus, kā arī sniegusi investoriem datus par hipotekārajiem aizdevumiem, kas neatklāja to patieso riska līmeni.

Sākotnējo vienošanos par šādu naudassodu RBS un ASV Tieslietu ministrija panāca maijā, bet tagad panākta galīgā vienošanās. Šī vienošanās izbeigs izmeklēšanu par bankas izlaistajiem ar hipotēkām nodrošinātajiem vērtspapīriem, ko banka emitēja Savienotajās Valstīs no 2005.gada līdz 2007.gadam.

Bankai par līdzīgiem pārkāpumiem ASV Federālā mājokļu finansēšanas pārvalde jau pērn jūlijā piemēroja 5,5 miljardu dolāru naudassodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Vadošās nozares pēc nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu

Zane Atlāce - Bistere, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kopumā Latvijas budžetā lielākos nodokļus pērn devusi tirdzniecības nozare, tad citāda situācija vērojama, rēķinot nodokļu maksājumus valsts budžetā uz vienu uzņēmumu, liecina Lursoft pētījums.

Šajā sarakstā priekšplānā izvirzījušās citas nozares, skaitliski viskuplāk pārstāvēto tirdzniecību atstājot tālu aiz TOP 10 robežām (pēc nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu vairumtirdzniecība 2016.gadā ierindojusies 21.pozīcijā, bet mazumtirdzniecība – 33.).

Rēķinot vidējo samaksāto nodokļu apjomu uz vienu uzņēmumu, 2016.gadā nemainīgi līderos bijušas nozares, kuru darbība saistīta ar specifisku nodokļu piemērošanu, proti, azartspēles un derības, kā arī dzērienu ražošana. Lursoft pētījums parāda, ka abās nozarēs strādājošo uzņēmumu samaksātie nodokļi pēdējos gadus turpinājuši palielināties. Tā, piemēram, ja vēl 2014.gadā katrs azartspēļu nozarē strādājošais uzņēmums nodokļos samaksājis 1,40 milj.eiro, tad 2015.gadā tie bijuši jau 1,63 milj.eiro, bet pērn sasnieguši 1,83 milj.eiro. Vērā ņemams pieaugums bijis arī dzērienu ražotājiem, kuri 2014.gadā nodokļos katrs samaksājuši 0,86 milj.eiro, bet pagājušajā gadā samaksāto nodokļu summa sasniegusi jau 0,94 milj.eiro uz vienu nozarē strādājošo uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Piemērojot paaugstināto NĪN likmi graustiem, Rīgas dome iekasējusi 2,56 miljonus eiro

LETA, 25.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Īpašuma departaments no vidi degradējošu būvju īpašniekiem, kuriem piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme, šogad papildu iekasējis 2,56 miljonus eiro, pavēstīja departamenta pārstāve Baiba Gailīte.

Kopumā Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija šogad paaugstināto NĪN piemērojusi 160 nekustamo īpašumu saimniekiem.

2017.gadā šajos sodos tika iekasēti 1,92 miljons eiro. Visa sodos iekasētā nauda tiek iekļauta pašvaldības budžetā.

Pēc komisijas ierosinājuma šogad izstrādāts arī 31 lēmums par būvju piespiedu sakārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas lielākā banka «Deutsche Bank» svētdien paziņojusi par radikālu restrukturizāciju, kas paredz apmēram 18 tūkstošu darbavietu likvidāciju.

Līdz 2022.gadam bankas darbinieku skaitam jāatbilst 74 tūkstošiem pilna laika darbavietu, kas nozīmē likvidēt apmēram 20% pašreizējo darbavietu.

Pēc bankas padomes sēdes tika paziņots par plašu restrukturizācijas plānu, kas varētu izmaksāt 7,4 miljardus eiro.

Pirms desmit gadiem «Deutsche Bank» smagi cieta pasaules finanšu krīzē, un kopš tā laika cenšas uzlabot finanšu rādītājus laikā, kad bankām pēc krīzes noteikti jauni drošības pasākumi. Tāpat banka samaksājusi milzīgas summas naudas sodos ASV par finanšu krīzes laikā veiktajām darbībām.

Bankas vadītājs Kristians Zēvings amatā tika iecelts pērn aprīlī pēc tam, kad «Deutsche Bank» trīs gadus pēc kārtas bija strādājusi ar zaudējumiem. Viņam dotais uzdevums ir aktivizēt bankas restrukturizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV – Ķīnas pamiers turpināsies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Deutsche Bank pārtrauks Latvijas bankām nodrošināt ASV dolāru maksājumus

LETA, 07.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas banka Deutsche Bank, kas nodrošina ASV dolāru maksājumu veikšanu vairākām Latvijas bankām, nolēmusi pārtraukt korespondējošās attiecības ar bankām Latvijā.

Jau pērn Deutsche Bank sašaurināja darbību Latvijā un pārtrauca sadarbību ar vairākām Latvijas bankām, kuru biznesa modelī nozīmīgs īpatsvars ir ārvalstu klientu apkalpošanai. Tagad Deutsche Bank nolēmusi pilnībā izbeigt sadarbību ar bankām Latvijā.

Deutsche Bank aģentūrai LETA nesniedza nekādus komentārus par saviem darbības plāniem Latvijā. Savukārt Latvijas komercbanku pārstāvji uzsvēra, ka Deutsche Bank lēmums to darbību neietekmēs, un skaidroja, ka šis Vācijas bankas lēmums varētu būt saistīts ar pašas Deutsche Bank biznesa stratēģijas izmaiņām.

SEB bankas vadītāja Ieva Tetere atzina, ka Deutsche Bank lēmums pārtraukt Latvijas bankām nodrošināt ASV dolāru maksājumus savā ziņā ir vērtējums kopējai Latvijas finanšu sektora darbībai, tā ilgtspējai un industrijas biznesa standartu atbilstībai. «Pēdējo gadu notikumi finanšu sektorā Latvijā vairāk ir sašķobījuši kopējo reputāciju, nekā stiprinājuši. Tai pat laikā - lēmums nenodrošināt ASV dolāru maksājumus pilnīgi visiem tirgus dalībniekiem, visticamāk, ir saistīts arī ar pašas Deutsche Bank attīstības un darbības plāniem. Būtiski, ka finanšu sektorā šobrīd notiek jau ilgstoši nepieciešamās pārmaiņas, kuras, manā skatījumā, tikai stiprinās kopējo finanšu sektora reputāciju,» skaidroja Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas globālas tendences un to nozīme Latvijas kontekstā

Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju kompānija "Revolut" D līmeņa investīciju raunda, kas tika izziņots februārī, ietvaros piesaistījusi vēl 80 miljonus ASV dolāru.

Februārī "Revolut" piesaistīja 500 miljonus ASV dolāru, un jaunā investīcija palielina šo finansējumu līdz 580 miljoniem ASV dolāru. Jaunais finansējums nav mainījis kompānijas novērtējumu, un tas saglabājas 5,5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Finansējums piesaistīts no Sanfrancisko bāzētā privātā riska kapitāla investora "TSG Consumer Partners". Investīcija tiks izmantota, lai paātrinātu kompānijas attīstību Eiropā, kā arī veicinātu jaunu produktu izstrādi.

"Revolut" dibinātājs Niks Storonskijs norādījis, ka uzņēmums nebija plānojis piesaistīt papildu finansējumu, bet "TSG Consumer Partners" esot uzrunājis kompāniju sadarboties ar pievilcīgu piedāvājumu. Ņemot vērā investora pieredzi un uzņēmumus, kuros tas pēdējos gados ieguldījis, nolemts sadarboties. "Tagad, kad D līmeņa investīciju raunds ir noslēgts, mēs varam fokusēties uz bankas pakalpojumiem Eiropā un dubultot mūsu produktu attīstību ASV. Šī brīža apstākļos mēs priecājamies būt tik spēcīgās pozīcijās, lai sniegtu labākus banku pakalpojumus cilvēkiem visā pasaulē," viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru