Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Covid-19 omikrona paveida izplatības dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarinās līdz 28.februārim, otrdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim. Vēl pirms gadumijas Veselības ministrija (VM) izteica aicinājumu ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, bet tagad koalīcijas partijas vienojušās to pagarināt līdz pat februāra beigām.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Lietuvas valdība apstiprinājusi prasību par obligātu masku valkāšanu iekštelpās, kam līdz šim bijis tikai ieteikuma raksturs, kā arī ieteikusi gan valsts, gan privātajām juridiskajām personām organizēt darbu attālināti.

Šī prasība stāsies spēkā jau no piektdienas, 1.oktobra.

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus lēmumā par valsts līmeņa ārkārtējo situāciju, paredzot, ka maskas būs jāvalkā telpās, kur notiek tirgošanās, tiek sniegti un saņemti pakalpojumi vai rīkoti pasākumi neatkarīgi no tām vai šīs darbības tiek veiktas, uzrādot tā dēvēto iespēju pasi - dokumentu, kas apliecina, ka cilvēks ir vakcinēts pret Covid-19, pārslimojis šo slimību vai pēdējo 48 stundu laikā saņēmis negatīvu testa rezultātu.

Par maskas nevalkāšanu būs personiski jāatbild pašam prasības pārkāpējam - klientam vai pakalpojuma saņēmējam.

Kā pastāstījis veselības ministrs Arūns Duļķis, paliek spēkā arī līdzšinējie izņēmumi - maskas nav obligātas cilvēkiem, kuri tās nevar valkāt veselības stāvokļa vai sniegto pakalpojumu rakstura dēļ, kā arī kinoteātros un ēšanas laikā sabiedriskās ēdināšanas iestādēs.

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Šodien valdības ārkārtas sēdē plkst.11 lems par ārkārtējās pagarināšanu, liecina informācija Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas (TAP) portālā.

Kā otrdien, 4.janvārī, pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), valstī izsludināto ārkārtējo situāciju paredzēts pagarināt līdz 28.februārim. Pašreiz spēkā esošais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz, ka tā ir spēkā līdz 11.janvārim.

Premjers skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.

Kariņš solīja, ka tik ilgi, kamēr spēkā būs ierobežojumi, uzņēmējiem būs pieejami finanšu atbalsta mehānismi.

Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

No šodienas visās publiskās vietās, kur noteikts nēsāt sejas masku, būs jāvalkā tikai medicīniskās sejas maskas vai respiratori ar drošības pakāpi FFP2 - FFP3 vai KN95, paredz Ministru kabineta iepriekš apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Līdz ar to vairs nav atļauts valkāt auduma maskas. Vienīgais izņēmums ir izglītības iestādes, kurās darbinieki un izglītojamie varēs turpināt izmantot iepriekš centralizēti iegādātās un izsniegtās nemedicīniskās jeb auduma sejas maskas, kas ir ar augstu aizsardzības pakāpi. Arī citviet bērni vecumā no septiņu līdz 12 gadiem varēs lietot auduma masku.

Veselības ministrija skaidro, ka vajadzība noteikt augstās epidemioloģiskās drošības prasības saistīta ar strauju Covid-19 izplatības pieaugumu. Medicīniskās sejas maskas un respiratori pretstatā auduma maskām ir ar noteiktiem starptautiskiem kvalitātes un drošības standartiem. Medicīnisko masku efektivitāte, salīdzinot ar citu materiālu sejas aizsegiem, sniedz līdz pat 90% aizsardzību, savukārt respiratoru bez vārsta aizsardzība ir ar vēl augstāku līmeni, aizsargājot ne tikai pret izelpoto daļiņu nonākšanu apkārtnē, bet arī pret to ieelpošanu no apkārtējās vides.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas biznesu šokēja ministru prezidents Krišjānis Kariņš, televīzijā paužot birokrātisko vēstījumu: “Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta.”

Pēc tam gan radio taisnojās, ka esot pārprasts, atvainojās, taču, kā saka, izlietu ūdeni nesasmelsi. Ja stāsts būtu par kādu vienu teikumu, ko var izraut no konteksta, tā būtu cita lieta, taču šajā gadījumā šai tēzei bija arī pamatojums, kas atklāj domāšanas veidu.

Proti, no premjera teiktā izriet, ka tiek uzskatīts par normālu, ja kādai nozarei valsts pārvalde uzliek darbības ierobežojumus, – tas neuzliek nekādas saistības lēmumu pieņēmējiem, līdz ar to uzņēmējiem pašiem ar šo problēmu jātiek galā, un, ja netiek galā, tad paši vainīgi.

It kā valstij tās nozares, kurās Covid-19 dēļ ieviesti darbības ierobežojumi un apgrūtinājumi, nekad vairs nebūs vajadzīgas. Nav brīnums, ka tādas attieksmes dēļ ļoti daudzi ierobežotajās nozarēs nodarbinātie emigrē, uzņēmumi pārprofilējas vai pārceļ savu darbību uz valstīm, kur pret biznesu pat pandēmijas laikā saglabāta pretimnākoša attieksme.

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Četras Skandināvijas aviokompānijas no pirmdienas vairs neprasīs pasažieriem valkāt maskas lidmašīnās reisos starp Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju.

Aviokompānijas SAS, "Norwegian", "Wideroe" un "Flyr" atcels prasību pasažieriem obligāti valkāt maskas, jo vakcinācijas līmenis Skandināvijā ir viens no augstākajiem pasaulē.

"Norvēģijas infekciju kontroles vadlīnijas vairs neprasa iekšzemes pasažieriem valkāt maskas, tāpēc šī prasība vairs nebūs spēkā" Wideroe" reisu lidmašīnās," Norvēģijas radio pavēstīja kompānijas preses pārstāve.

Tomēr maskas joprojām būs jāvalkā reisos uz valstīm ārpus reģiona.

Piektdien prasība valkāt maskas tika atcelta Oslo Gardermūenes lidostā, kas ir Skandināvijas otrā lielākā pēc Kopenhāgenas lidostas.

No 25.janvāra publiskās vietās varēs lietot tikai medicīniskās maskas vai ne zemākas klases kā FFP2 respiratorus bez vārsta, tādējādi būs aizliegta auduma masku valkāšanu publiskās vietās, paredz Ministru kabineta pieņemtie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Vienlaikus tiek pieļauts, ka izglītojamie no septiņu līdz 12 gadu vecumam var nelietot minētos sejas aizsegus, ja viņi lieto nemedicīnisku jeb auduma aizsegu. Arī sabiedriskajā transportā bērni drīkstēs turpināt lietot nemedicīnisku aizsegu.

Ar grozījumiem no noteikumiem tiek svītrots izņēmums, ka pirmās līdz trešās klases izglītojamie izglītības procesā mācību telpā var vispār nelietot sejas masku, un ir svītrots izņēmums, ka pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas kontrolētā kolektīvā, piemēram, darba vietā, izglītības iestādē, amatieru kolektīvā, izglītojamie ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu klātienes izglītības procesā mācību telpā, drīkst vispār nelietot sejas masku, jo omikrona straujās izplatības un infekciozitātes dēļ vairs nav pieļaujams, ka vietās, kur pulcējas cilvēki, vispār netiktu lietotas sejas maskas.

Iespējamie ierobežojumi pret Covid-19 vakcinētajiem ir lieki un demotivēs jauniešus doties vakcinēties, norādīja Latvijas Bāru asociācijas (LBA) valdes loceklis Oskars Ikstens.

Viņš skaidroja, ka lielākā daļa bāru nozarē strādājošo ir vakcinēti pret Covid-19, un arī klienti tiek pieņemti "zaļajā režīmā" jeb tad, ja tie spēj uzrādīt derīgu Covid-19 sertifikātu.

Ikstens norādīja, ka nozare kopumā uz jauniem ierobežojumiem skatās negatīvi, jo iepriekš valdība un Veselības ministrija solīja, ka pilnībā vakcinētajiem papildus ierobežojumi netiks noteikti.

"Mēs šos ierobežojumus redzam kā liekus un demotivējošus. Turklāt tie atturēs cilvēkus, tostarp jauniešus, turpmāk vakcinēties," komentēja asociācijas pārstāvis.

Vienlaikus Ikstens pauda, ka nozare apzinās, ka situācija, kas saistīta ar Covid-19 un tā izplatību, pašlaik ir slikta. Tāpat nozare atbalsta un uzteic mediķus.

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Ieviešot līdzšinējos ierobežojumus, kas pārspīlēti tiek dēvēti par “lokdaunu”, no politiķu puses tika viennozīmīgi apliecināts, ka pēc 15. novembra dzīve atkal būs, tā teikt, vecajās sliedēs.

Uz žurnālistu vaicāto, vai tiešām nebūs nekādu kritēriju, saskaņā ar kuriem kaut kādi ierobežojumi varētu saglabāties, amatpersonas atbildēja izvairīgi, sakot apmēram tā: dzīvosim, redzēsim. Nu redzam. Un ne tikai to, ka iepriekšējie ierobežojumi nav bijuši tik efektīvi, kā cerēts, bet arī to, ka arī turpmākajam laikam noteiktie tādi izskatās, jo atkal aplamību pilni un diemžēl atkal tieši motivē meklēt risinājumus, lai ierobežojumus apietu.

Kāpēc? Tam var būt vairāki pamatojumi. Pirmkārt, šī ierobežojumu apiešana tiešā veidā saistāma ar sabiedrības attieksmi pret lēmumu pieņēmējiem. Neteiksim, ka tas būtu kāds protesta veids, drīzāk vēlme šos aplamību pieņēmējus, tā teikt, neņemt pierē. Pamats tam – neuzticēšanās politiķiem, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, neticība ierobežojumu efektivitātei, jo normas daudzos gadījumos nav bijušas pamatotas un bieži vien ir pretrunā ar veselo saprātu. Kaut vai par piemēru ņemot to, ka lielie pārtikas veikali, kas bija visiem atvērti līdz 15. novembrim, nu pēkšņi kļuvuši nevakcinētajiem bīstami un tāpēc nepieejami. Ir taču katram skaidrs, ka vīrusa izplatības mazināšanai būtisks ir nevis telpas izmērs, bet gan cilvēku blīvums un ventilācijas kapacitāte. Blīvumu var regulēt, un tas tiek darīts kaut vai ar groziņu un marķējuma uz grīdas palīdzību. Savukārt ventilācijas sistēmas tirdzniecības centros ir labākas nekā lielākajā daļā, piemēram, ministriju, nemaz nerunājot par skolām.

Daudzi Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi tiks atcelti, taču jāsaprot, vai tas notiks pirms vai pēc ārkārtējās situācijas beigām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš akcentēja, ka līdz šim visi ierobežojumi pieņemti, balstoties agrākās prognozēs, taču tagad situācija mainās, kā dēļ loģiski būtu mainīt arī iekšējos noteikumus. Kariņš atzina, ka viedokļi par ierobežojumiem nonāk galējībās, tāpēc valdībai jānonāk pie saprātīga vidusceļa. Premjera ieskatā, jāturpina uzsvērt nepieciešamība balstvakcinēties, nēsāt maskas un testēties. "Viss pārējais būtu jāsamēro ar šo," piekodināja premjers.

Kariņš uzsvēra, ka būtu jāsaprot, kur un kad būtu jēga izmantot Covid-19 sertifikātu. Viņaprāt, gadījumos, kad publiskā telpā tiek valkāta maska, nav skaidrs, kāpēc būtu vēl jāprasa arī sertifikāts. "Ja, piemēram, veikalos mums ir kvadrātmetru ierobežojumi un maskas, tad varētu būt līdzīgi kā Lietuvā, kur viņi neprasa sertifikātu, jo ir divas citas aizsardzības," pauda politiķis.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Atkal dzīvojam neskaidrībā par to, kādi ierobežojumi var tikt ieviesti, lai mazinātu Covid-19 izplatību, un, ja tādi tiktu ieviesti, tad uz ko tie attiektos (tikai uz nevakcinētajiem vai kaut kādā situācijā arī vakcinētajiem), vai šie ierobežojumi būs loģiski, pamatoti, saprotami, vai varbūt atkal tik vispārīgi, ka sāpīgi skars arī zema riska jomās esošos (kā pērn ziemā mēbeļu salonus, kuros ļaužu pūļi nemēdz būt).

Atslēgas vārdi tātad ir: lai būtu loģiski, pamatoti, saprotami. Un vēl arī savlaicīgi. Lai bizness tiem var pielāgoties, kaut vai neiepērkot kādas preces, ja paredzama veikalu daļēja vai pilnīga slēgšana. Un lai spēles noteikumi tik bieži nemainās, kā jau to diemžēl nācies piedzīvot. Jau pērn ar to saskārāmies, ka tikai rudens pusē, kad saslimšanas līmenis ar Covid-19 strauji kāpa, politiķi sāka spriedelēt, ko nu darīt. Toreiz visi atzina, ka rīcības scenārijiem bija jābūt izstrādātiem jau vasarā. Bet nebija.

Nu šoruden ir tāda kā deja vu sajūta, jo atkal nekas nav sagatavots, nekas nav pieņemts, un par to, kas būtu jādara, vēl tikai spriedelē, lai arī jau brīžiem šķiet, ka panikas iespaidā, jo pat vakcīnu pieejamības situācijā jau septembrī sasniegts pērnā gada nogales saslimušo skaita līmenis. Toties parādās tādas demokrātijai bīstamas tendences kā aizvien biežāk dzirdamās prasības pēc stingrākas ierobežojumu izpildes kontroles, bargākiem sodiem utt.

ASV iedzīvotājiem, kas vakcinēti pret Covid-19, būs atkal jāvalkā sejas maskas iekštelpās augsta Covid-19 riska rajonos, otrdien paziņoja Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC).

Prasība vakcinētajiem atsākt masku valkāšanu parāda ASV grūtības apturēt jaunā koronavīrusa delta varianta izplatīšanos.

ASV prezidents Džo Baidens sacīja, ka CDC paziņojums parāda to, ka ASV vajag gūt labākus panākumus vakcinācijā pret Covid-19. Viņš piebilda, ka pašlaik tiek apsvērta iespēja noteikt vakcināciju kā obligātu vairāk nekā diviem miljoniem federālo iestāžu darbinieku.

CDC direktore Rošela Valenska atsaucās uz jauniem datiem, kas parāda, ka reti Covid-19 uzliesmojumi, kas saistīti ar delta variantu, palielina vīrusa nodošanas risku.

"Zonās ar būtisku un augstu [vīrusa] nodošanu CDC iesaka pilnībā vakcinētiem cilvēkiem valkāt maskas publiskās iekštelpās," sacīja Valenska.

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Veselības ministrija (VM) rosina Covid-19 testa veikšanu pirms ielidošanas prasīt arī no Spānijas, Francijas, Itālijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), liecina satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Testus arī turpmāk, tāpat kā pašlaik, plānots prasīt, valstī ieceļojot no Dānijas, Lielbritānijas un Zviedrijas.

Tikmēr obligāta testa prasību paredzēts atcelt ieceļotājiem no Beļģijas, Īrijas, Norvēģijas, Vācijas un Krievijas, vēsta Linkaits.

Ministra sniegtā informācija aģentūrai LETA liecina, ka, izvēloties konkrētās valstis, VM vērtējusi saslimstības rādītājus. Prasība par jaunajām valstīm varētu būt spēkā no 12.janvāra un visām sarakstā esošajām valstīm tikt noteikta līdz 23.janvārim.

Tāpat kā iepriekš, arī līdz 23.janvārim, VM rosina par derīgiem atzīt pēdējo 72 stundu laikā veiktu RNS testu vai pēdējo 48 stundu laikā veiktu antigēna testu, un testa rezultāts ir negatīvs, kas jāuzrāda pirms iekāpšanas transportlīdzeklī.

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

VAS "Pasažieru vilciens" līgumā ar Čehijas "Škoda Vagonka" par elektrovilcienu piegādi veikti grozījumi, nosakot pirmo vilcienu piegādes termiņu 2023.gada 19.janvārī, liecina Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) publicētie līguma grozījumi.

Vienlaikus visu 32 elektrovilcienu piegādes gala termiņš nav mainīts.

Līguma grozījumos teikts, ka pirmie 23 vilcieni tiks piegādāti 2023.gada pirmajā pusgadā, bet pārējie deviņi elektrovilcieni tiks piegādāti līdz 2023.gada beigām.

Līguma grozījumos skaidrots, ka uzņēmuma darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija, un tās izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi.

Tāpat grozījumos norādīts, ka 2022.gada 7.martā Čehijas Tirdzniecības kameras sertifikātā par nepārvaramu varu norādīts, ka ārkārtas stāvokļa laika valstī noteiktie ierobežojumi ir radījuši apstākļus, kas negatīvi ietekmējuši "Škoda" spējas piegādāt vilcienus noteiktajos termiņos. Starp šādiem apstākļiem minēti darbaspēka, materiālu un pakalpojumu trūkums, ceļošanas ierobežojumi, karantīnas noteiktie ierobežojumi Čehijā un ārvalstu ierobežojumi.

Kamēr Latvijā ieviests visaptverošs “lokdauns” jeb mājsēde, kā rezultātā apturēta vairāku nozaru darbība, daudzās citās valstīs ierobežojumi atcelti pavisam.

Lielākajā daļā Eiropas valstu uzņēmējdarbību ietekmējoši ierobežojumi šobrīd vairs nepastāv, vairākās valstīs arī Covid-19 sertifikātu pieprasīšana klientiem atstāta pašu uzņēmēju rokās un nav noteikta kā obligāta prasība. Piemēram, Skandināvijas valstīs visi pakalpojumi šobrīd pieejami ikvienam, neatkarīgi no vakcinācijas vai pārslimošanas statusa.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, uzrādot Covid-19 sertifikātu, praktiski nekādi ierobežojumi nepastāv arī Francijā, Itālijā, Austrijā un Vācijā. 3. novembrī Covid-19 slimnieku skaits uz miljons iedzīvotājiem Austrijā bija 605,39, Vācijā – 236,33, Francijā – 85,94, bet Itālijā – 72,02, kas ir teju 17 reizes mazāk nekā Latvijā. Šajās valstīs vakcinētie, pārslimojušie un atsevišķos gadījumos arī cilvēki, kuri var uzrādīt negatīva testa rezultātus, drīkst doties gan uz restorāniem, kafejnīcām un bāriem, gan apmeklēt dažādus kultūras pasākumus un sporta zāles. Tāpat, uzrādot sertifikātu, atļauts saņemt arī skaistumkopšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā vakcinācijas aptvere, vismaz divās no šīm valstīm, nav būtiski lielāka kā Latvijā, liecina Our World in Data.

Valstī ārkārtējo situāciju uz trim mēnešiem izsludinās no pirmdienas, 11.oktobra, tādējādi spēkā stājoties vairākiem Covid-19 izplatības novēršanai paredzētiem ierobežojumiem, piektdien nolēma Ministru kabinets.

Valdības ārkārtas sēdes sākumā Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovkis pauda, ka ārkārtējā situācija varētu stāties spēkā jau sestdien, 9.oktobrī. Taču valdība spēkā stāšanās datumu pārcēla, dodot sabiedrībai ilgāku laiku iepazīties ar jauno regulējumu.

Paredzēts, ka personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus. Tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.