Latvijai jāuzmanās no lielkrievu nacionālistiem un viņiem jāliek strādāt, lai neatliktu laika nodarboties ar muļķībām un staigāt pa mītiņiem kopā ar biedrības Dzimtā valoda līderi Vladimiru Lindermanu, saka jurists un publicists Andris Grūtups.

Runājot par aizvadīto valodas referendumu, Grūtups atzīst, ka tajā bijis daudz vairāk pozitīvā nekā negatīvā. «Pirmkārt, tas daudziem latviešiem parādīja, cik trausla ir Latvijas valsts un latviešu valoda. Visi tie, kuri bezatbildīgi aizskrēja pēc naudas uz ārzemēm, to pārdomās, jo bez viņiem valsts kļuvusi vājāka. Tā ir vērtīga mācība,» intervijā žurnālam Klubs norāda jurists.

Pēc viņa teiktā, otra pozitīvā lieta ir pieredzētais, ka nācija var konsolidēties divās nedēļās. «Krievi necerēja, ka tik daudz nokonsolidēsies,» saka Grūtups, gan piebilstot, ka mācība esot arī tajā, ka mēs redzējām, kā krievi konsolidējās.

Lapā money.cnn.com apkopotas pagājušā gada neveiksmes biznesā, pavisam 101. Dažas no tām padevušās reklāmniekiem. Radiostacija WQHT Hot 97 Ņujorkā «iebraukusi auzās», izsludinot Smackfest. Festivāla gaidās sievietes tika aicinātas cīnīties par balvām - biļetēm un naudas prēmijām. Rezultātā jaunās lēdijas aizsākušas dūru cīņu, matu plēšanu un sejas skrāpēšanu. Ironija slēpjas faktā, ka Smackfest tika rīkots, lai vāktu līdzekļus un palīdzētu vērsties pret vardarbību mājās un ģimenē. Cīnoties pret Flagstāfas (Arizona) mēriju, kas ierosinājusi limitēt lielveikalu atrašanās vietas un līdz ar to skaitu, Wal-Mart publicēja reklāmu ar nacistiem un koncentrācijas nometni: «Vai valdīšana var noteikt, kādas grāmatas mums lasīt? Bet viņi grib noteikt, kur mums iepirkties!» Reklāma ieguva palamu «Šindlera iepirkumu saraksts», Wal-Mart dabūja atvainoties. Jūlijā Burger King aizsāka kampaņu eļļā vārītas vistas gaļas reklamēšanai ar izdomātas, patiesībā neeksistējošas metālistu grupas CoqRoq «palīdzību». Lapā Coqroq.com sākumā bija izvietoti attēli ar uzrakstiem «Groupies love the Coq» («meitenes mīl gailīšus»). Burger King runassieva Edna Džonsone žurnālam Advertising Age bija sacījusi, ka plakāts daļēji ticis veidots ar programmatūras palīdzību, kas uzlīmējusi sarkanu pleķi izdomātās grupas nosaukuma pēdējiem trim burtiem.

Vēl viena smaga un nepārejoša grūtība, kas turpinās vajāt reklāmas nozari arī turpmākos gadus, ir nespēja iegūt augstāko vai pietiekamu profesionālo izglītību daudzās reklāmniekiem nepieciešamās profesijās. Ja Latvijā var iegūt augstāko izglītību glezniecībā vai mūzikas kompozīcijā, tad fotogrāfi un tekstu autori joprojām spiesti studēt ko citu, lai tiktu pie vismaz kaut kāda grāda. «Bija plāns izveidot īpašu bakalaura programmu rakstniekiem, taču Latvijas Universitāte beigu beigās mums tomēr paziņoja, ka izmaksas esot pārāk augstas, un no mūsu iniciatīvas nekas nesanāca - vismaz pagaidām,» Db sūrojās Rakstnieku Savienības projektu koordinators Ronalds Briedis. Valsts un izglītības iestāžu nelikšanos ne zinis par darba tirgus pieprasījumu mēģina aizlāpīt paši reklāmnieki, organizējoties Mākslas direktoru klubā. Tomēr ar to ir stipri par maz, atzīst paši LADC biedri, turklāt LADC ietvaros papildinās pārsvarā tie reklāmnieki, kam jau ir liela pieredze. Viens no indikatoriem, kas netieši norāda uz to, ka reklāmas industrijā trūkst svaigu smadzeņu - tie ir vairāki skaļie reklāmas plaģiāta un maldinošo reklāmu skandāli, kas liecina, ka pietrūkst jaunu ideju, tiek atgremotas vecās.

Ņemot vērā pašreizējo Latvijas ekonomikas situāciju, veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) piesardzīgi vērtē iespēju arī Latvijā ieviest «tauku nodokli».

Dānija piemērojusi «tauku nodokli» trekniem produktiem, piemēram, sviestam un eļļai, savukārt Ungārijā darbojas tā dēvētais hamburgeru likums - lielāki nodokļi ir saldajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, bulciņām, sāļajām uzkodām. Circene intervijā laikrakstam Diena uz jautājumu, vai arī Latvijā vajadzētu ieviest ko līdzīgu, atbildēja, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā būtu ar šādu iniciatīvu piesardzīga.

«Varbūt mēs apdalām drusku ģimenes, kuras būtu spiestas krasi mainīt paradumus. Lai arī es esmu absolūts aizstāvis dārzeņiem, zivīm un piena produktiem, es domāju, ka ir diezgan riskanti pēkšņi uzreiz pateikt. Kaut arī es piekrītu – visiem produktiem, kas ir neveselīgi, [vajadzētu] mazināt pieejamību kaut vai ar cenas mehānismu. Bet varbūt to nedarīt šodien, bet paanalizēt situāciju, paskatīties piesardzīgāk,» sacījusi Circene.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Neraugoties uz finanšu sistēmas «sabrukumu» pērn, kā rezultātā miljoniem investoru zaudēja miljardiem dolāru, viens cilvēks spēja gūt vēsturisku peļņu: Džons Polsons (John Paulson), hedžfonda menedžeris Ņujorkā, raksta The Wall Street Journal.

Viņa firma laika posmā no 2007.gada līdz 2009.gada sākumam nopelnīja 20 miljardus ASV dolāru. Dž. Polsona personīgais ieguvums 2007.gadā ir gandrīz 4 miljardi ASV dolāru jeb vairāk nekā 10 miljoni dienā.

Vai ir kādas investēšanas pamācības, ko vidējais investors var gūt no šī cilvēka panākumiem? Atbilde ir - jā:

1. Nepaļaujieties uz ekspertiem.

Sabrūkot mājokļu un akciju tirgiem, 2007. un 2008. gadā daudzi investori zaudēja milzīgas summas. Taču visvairāk zaudēja komercbankas un investīciju bankas, kuras iegāza «toksiski», ar nekustamā īpašuma tirgu saistīti vērstpapīri. Šīs investīcijas bija pašu baņķieru veikums un Volstrītas vadošie analītiķi bija galvojuši par to drošību, savukārt Dž. Polsons un vēl daži citi saskatīja šo investīciju risku.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Viens no valsts pastāvēšanas stūrakmeņiem ir darba vietas. Strādājošie ne tikai pelna savai un ģimenes iztikai un maksā nodokļus, bet arī vienlaikus rada pieprasījumu pēc valsts pakalpojumiem – izglītības, veselības aprūpes, drošības, kā arī pēc infrastruktūras – ceļiem, tiltiem un sakariem.

SIA Lursoft pētījuma dati rāda satraucošu ainu – uzņēmumi 2021. gadā nodarbināja 709 595 strādājošos, kas ir par 64 179 strādājošo jeb 8,3% mazāk nekā 2014. gadā, salīdzinoši strauji nodarbināto skaits sarucis pēdējo gadu – Covid-19 pandēmijas – laikā.

Protams, pēdējo gadu laikā arī ir sarucis kopējais iedzīvotāju skaits valstī, taču strādājošo skaita kritumu nevar norakstīt vienīgi uz to, ka cilvēki kļūst veci un nomirst un dzimstība ir maza. Nederēs arī atruna, ka zinātniski tehniskais progress paplašina jomas, kurās cilvēka iesaiste ir arvien mazāk nepieciešama un tas ar vajadzīgo investīciju palīdzību ļauj būtiski paaugstināt darba ražīgumu, vienlaikus dodot iespēju maksāt darbiniekam ievērojami augstāku atalgojumu.

Strādā kā zirgs un līksmojies kā ķēniņš! — cienīga devīze vīram, kurš pagrabstāva konditorejas cehu spēja pacelt līdz cienījamai akciju sabiedrībai. Vilhelms Ķuze radīja savu karalisti tāpēc, ka nevēlējās mūžu nokalpot kā ierēdnis.

Kas zina, vai nacionālā vēsture maz varētu lepoties ar šī veiksmīgā uzņēmēja pieredzi, ja Krievijā 1. pasaules kara beigu pusē varu nebūtu sagrābuši lielinieki. Vilhelmam Ķuzem tur juku laikā klepus konfekšu ražošana veicās tik teicami, ka viņš iegādājās divus nekustamos īpašumus un uz Maskavu ataicināja pat brāļu bērnus – palīdzēšot izskolot. Lielinieku laikā cukura trūkuma dēļ Ķuze no konfekšu ražošanas pārmetās uz apavu krēmu un šķita esam nogruntējies uz ilgu palikšanu. Kaut arī 1919. gada nogalē privātuzņēmējdarbību aizliedza, Vilhelms Ķuze slepeni ražoja sveces, gumiarābika līmi, ziepes un cerēja.

Jau 1918. un 1919. gadā viens otrs latvietis bija atradis iespēju nokļūt no Maskavas Latvijā, bet mums negribējās visu iedzīvi: divus namus, dzīvokļa iekārtu u.t.t. atstāt, jo vienmēr vēl cerējām, ka apstākļi grozīsies uz labo pusi. Bet kad nacionalizēja namus un ierēdnis ar aršīnu rokās ieradās dzīvoklī, lai izmērītu grīdu platību un izvestu dzīvokļa uplotņeņije, tad jutām, ka palikšana vairs nebūs – atzina Vilhelms Ķuze.

Neliels ciematiņš Ņižņijnovgorodas apkaimē ir kļuvis par ievērojamu reliģisku centru. Šeit patvērumu ir radusi «mātes Fotinas» izveidota sekta, kas pielūdz Krievijas premjeru Vladimiru Putinu, vēsta Krievijas mediji.

Sekta, kas uzskata, ka V. Putins ir ir apustuļa Pāvila reinkarnācija, šajā apkaimē parādījās jau 2005. gadā un kopš tā laika ir kļuvusi populāra. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka pie «mātes Fotimas» ierodas apbrīnotāji no visas Krievijas.

«Pēc Bībeles Pāvils bija karavadonis un nikns kristiešu vajātājs. Arī Putins VDK laikā nodarbojies ar ne tām taisnākajām lietām. Bet, kad viņš kļuva par prezidentu, viņu piepildīja svētais gars, un viņš tā pat kā apustulis gudri uzsāka sava ganāmpulka vadīšanu,» ir pārliecināta sektas vadītāja «māte Fotima».

Tomēr V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka «jūtas pārsteigts par tik augstu premjerministra darba novērtējumu», bet sektantiem nevajadzētu aizmirst vienu no galvenajiem kristietības principiem – neradīt sev elkus.

COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem valdība paredzējusi atbalsta pasākumus. Kamēr vieni kritizē valdību par nepārdomātajiem nosacījumiem, kas jāizpilda uzņēmumam, lai saņemtu atbalstu, jāatzīmē, ka kritiskajā periodā ir ņemta vērā 2008. gada krīzes laikā gūtā mācība, turklāt situācija kopumā krietni samazinās aplokšņu algu maksāšanas apmērus.

Pozitīvi, ka pēc pagājušās krīzes atbildīgās amatpersonas ir sapratušas, ka ar iztikas līdzekļiem jānodrošina arī mājsaimniecības. Tas ir ļoti atbalstāms un pārdomāts solis, jo tieši mājsaimniecības nodrošina iekšējo tirgu, kas šobrīd ir spēcīgāks par ārējo tirgu.

Raugoties no valsts budžeta viedokļa, esam arī bagātāki nekā 2008. gada krīzes laikā. Tas, protams, sniedz lielākas iespējas atbalstīt uzņēmējus. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka jomas, kurām tiek piešķirts atbalsts, tiek pārskatītas un papildinātas. Noteikti būtu vērts atvērt diskusijai arī nosacījumus atbalsta piešķiršanai, īpaši sezonālajiem biznesiem, piemēram, tūrisma un viesmīlības sektorā, kur nodokļu parādi janvārī un februārī ir neizbēgami nozares specifikas dēļ.

Paliekot cerībai pagrābt no nodokļu maksātāju naudas finanšu nestundā, Eiropas banku biznesa morāle turpina būt apšaubāma .

Mēneša beigās gaidāma viena no šā gada intriģējošākajām ziņām finanšu pasaulē – ko būs atklājusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) veiktā gaismas iespīdināšana Eiropas banku sistēmas tumšākajos kaktos. Saukta par visaptverošo novērtējumu un stresa testu, šī ECB gada garumā veiktā pārbaude eirozonai strukturāli nozīmīgajās bankās pasaulei beidzot sniegs ticamus datus par Eiropas finanšu institūciju aktīvu kvalitāti.

Lai kādi būtu ECB atzinumi, Eiropas investīciju klimatam tas nāks par labu. Kaut vai tāpēc, ka pēckrīzes mācība skan: labāk skaudra patiesība nekā iežūžošana viltus mierā neziņas tumsiņā. Kā vairākkārt ziņojis arī DB, Eiropas bankas ECB modro aci uztver ļoti nopietni un kapitāla pietiekamībai ir piesaistījušas plašu investoru loku, arābu šeihus ieskaitot.

Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē.Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs

Pēdējos gados Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Polisaharīdu laboratorijas vadītājs Nikolajs Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības uzsākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70 % no furfurola ieguves pasaulē.

Furfurols, kas tulkojumā no latīņu valodas burtiski nozīmē sēnalu eļļa, jo pirmo reizi to ieguva no sēnalām, ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Autobrava (FIAT, Alfa Romeo, JEEP, Hyundai, Isuzu, Suzuki, SsangYong un Seat autorizētais pārstāvis Latvijā) direktors Andris Sivickis. «Esam viens no jaunākajiem auto nozares uzņēmumiem Latvijā un 2015.gada oktobrī svinējām savu piecu gadu jubileju. Manā vadībā katru jaunu gadu attiecībā pret iepriekšējo noslēdzam ar vairāk nekā 40% vispārējā apgrozījuma apjomu pieaugumu. Esam komanda un savu rezultātu sasniedzam kopā,» stāsta uzņēmuma vadītājs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

– Esmu kopā ar motorizēto tehniku no 14 gadu vecuma, kad sāku aizrauties ar kartingu. Nozares izvēle jau bija skaidra tajā mirklī. Un man vienmēr ir patikuši izaicinājumi un atrašanās ārpus komforta zonas. Uzsākot savas gaitas SIA Autobrava, pieņēmu dzīves izaicinājumu. Savukārt, par izaicinājuma dinamiku esmu atbildīgs pats un droši varu apgalvot, ka dinamikas netrūkst!

Lai gan visās Baltijas valstīs krīzes laiks bija ļoti smags, no visiem premjeriem lielākais varonis bija Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (JL), šodien 11.Baltijas ekonomikas forumā uzsvēra Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.

Kubiļus slavēja Dombrovska paveikto Latvijas ekonomikas un fiskālajā stabilizācijā, kas esot bijis izšķiroši svarīgi ne tikai Latvijai, bet arī pārējām Baltijas valstīm.

«Dombrovskis glāba ne tikai Latviju, bet arī visu reģionu, ko var nosaukt par varoņdarbu. Ja Valdis nebūtu spējis panākt savu, tad ne tikai Latvija būtu cietusi vēl smagāk, bet arī Lietuva,» pauda Kubiļus.

Viņš atzina, ka Igaunijas premjeram Andrusam Ansipam krīzes laikā bija vieglāk nekā viņam un Dombrovskim, jo viņš varēja baudīt pats savas tālredzīgās politikas sekas - izveidoto budžeta pārpalikumu.

Kubiļus ir stingri pārliecināts, ka patlaban visi politiķi var mācīties no Dombrovska, kurš drosmīgi rīkojās, vadot Latviju.

Bioloģiskā saimniecība Kaņepītes Kocēnu novadā kutina nervu galus lielajiem miltu ražotājiem

Lai gan Kaņepīšu saimnieki Guntars un Dita Antoniji, kuri nupat nosvinējuši kāzas, graudu pārstrādē izmanto vairāk nekā gadsimtu vecas iekārtas, tomēr salīdzinoši nelielās saimniecības rosība nozarē sacēlusi īstu miltu vētru.

Pirmkārt, kvalitātes dēļ. Pārtikas rūpniecībā kvalitātes jēdziens mūsdienās ir aplam novalkāts, pamatā ar to saprotot industrijas interesēs balstītus faktorus par produkcijas «tīrību» un rutīnā atstrādātu viendabīgumu. Kvalitātes jēdziens vairs neietver tādas industrijai netveramas lietas kā sevišķas garšas īpašības vai produktu enerģētika. Līdz ar to kvalitātes scepteris jēdziena plašākajā nozīmē, nevis tikai no uzraugošās ierēdniecības skatu punkta uz to raugoties, pašlaik ir labāko bioloģisko audzētāju un pārstrādātāju rokās. Tieši ar šo – par nozari atbildīgo dienestu ierēdņu dokumentos neaprakstīto – kvalitāti, kas dažkārt patiešām ir netverama un vienkārši jābauda ēdot, īpaša ir Kaņepīšu produkcija. No tīras zemes nākusi, bez pesticīdiem un mākslīgajiem mēslojumiem nobriedusi, gandrīz arhaiskā veidā sagatavota un bieži pa tiešo pircēju rokās nonākusi.

Šobrīd visiem politiķiem – gan tiem, kas ir pie vadības, gan tiem, kas cer tikt pie vadības, ir aktīvi jāstrādā un, ņemot vērā referenduma rezultātus, ir reāli jāizmanto situācija, norāda bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja, ka tauta ir vēlējusies paust un ir paudusi savu viedokli, kas šajā gadījumā esot lielākais sasniegums. Vienīgi atlaistajai Saeimas komandai jādomā, kāpēc tauta nobalsoja tādā vienprātībā.

Pēc viņa domām, pašreizējā situācijā visiem Saeimas deputātiem vajadzētu padomāt – kandidēt vai nekandidēt rudenī gaidāmajās vēlēšanās. Pats G.Ulmanis pieņēmis lēmumu nekandidēt. Tas esot personīgas dabas lēmums, jo šī neesot labākā iespēja, kā izmantot savas zināšanas.

Runājot par Saeimu kopumā, bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera uzsauciens bijis saistīts arī ar to, kā Saeima vadīja savu procesu. Lai gan tai pašā laikā saprotams, ka šī Saeima nebija nedz labāka , nedz sliktāka kā iepriekšējās. Un tikai tas, ka tautā bija emocionāli uzkrājies negatīvais lādiņš saistībā ar ekonomiskajām izmaiņām, jostu ciešāku savilkšanu, ņemot vērā to, ka valdības vadītājs esot tik cilvēciski pozitīvs, tauta kautrējusies runāt par valdības neizdarībām, uzskata G.Ulmanis.

Šobrīd varētu nebūt piemērotākais brīdis jaunai nodokļu reformai, ņemot vērā, ka līdz gada beigām laika ir atlicis maz un enerģija jānovirza Covid-19 krīzes risināšanai, atzina "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

"Ņemot vērā šā gada notikumus, iespējams, ka labākais risinājums būtu nedaudz nogaidīt. Ilgākās diskusijās varētu atrast labākos risinājumus un iespējas nodokļu reformai. Skaidrs, ka šobrīd visi ir aizņemti gan ar krīzes menedžēšanu, gan jauno Eiropas Savienības fondu naudas ieplūdi un sadali, līdz ar to darbu, ko šobrīd darīt, ir ļoti daudz. Arī neskaidrība par nākotni ir ļoti liela. Tādēļ, iespējams, saprātīgāk būtu uz kādu laiku atlikt nodokļu izmaiņas," sacīja Zorgenfreija.

Viņa arī pauda viedokli, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi problēmas Latvijas nodokļu sistēmā, tostarp to, ka ir iespēja optimizēt nodokļus.

"Mēs maksājam nodokļus par sociālo aizsardzību un virkni publisko pakalpojumu. Krīzes laikā viens no šādiem atbalsta veidiem bija īpašā valsts palīdzība krīzes vairāk skartajiem. Virknei uzņēmumu un iedzīvotāju nebija iespējams nodrošināt nozīmīgu valsts palīdzību, jo iepriekš nomaksāto nodokļu apmērs bija pārāk mazs vai nu ēnu ekonomikas dēļ, vai alternatīvo nodokļu režīmu izmantošanas dēļ. Savukārt citi uzņēmēji jutās savā ziņā apkrāpti, ka palīdzību saņēma arī tie, kas pilnvērtīgi valsts maka pildīšanā nebija piedalījušies. Ir gūta mācība, ka ir nepieciešama nodokļu sistēmas sakārtošana," teica Zorgenfreija.

Stepanovs atzīst savstarpējo strīdu neauglīgumu un zaudējumus.

Domāju, ka tie jau ir beigušies, par tā dēvētajiem Ventspils tranzīta kariem saka SS&F Group padomes priekšsēdētājs Oļegs Stepanovs, kuram joprojām saglabājušās intereses vairākos Ventspils tranzīta uzņēmumos. Viņš pats gan labprātāk runā par transporta, loģistikas, terminālu un stividoru pakalpojumu jomu, jo vārdam «tranzīts» esot negatīva pieskaņa. Savstarpējie uzņēmēju strīdi, kam pamatā bijusi Lemberga nespēja pieņemt citu uzņēmēju pēkšņo nepaklausību, kā arī pēdējo karstasinība, dārgi maksājusi visiem iesaistītajiem, kuriem pēdējais laiks sēsties pie sarunu galda.

Kādas šobrīd ir jūsu biznesa intereses un kas ir palicis pāri pēc teju 30 gadiem, kopš esat saistīts ar Ventspili, kā vērtējat savu situāciju?

Saeimas deputātu iecerētā “atlaižu” piešķiršana hipotekāro kredītu ņēmējiem nesasniegs iecerēto mērķi, bet radīs negatīvas sekas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) atkārtoti aicina parlamentu izmantot tās atbalsta iespējas, ko sniedz šī brīža nodokļu režīms, neradot jaunu, neloģisku, neproporcionālu birokrātiskā sloga radošu nodevu. Bankas šajā situācijā primāri aizstāv nevis savas, bet kredītņēmēju intereses, jo tieši kredītņēmēji nākotnē saskarsies ar šīs “atlaides” negatīvajām sekām, it īpaši jau minēto birokrātisko procesu, lai to izmantotu.

Problēmas ir dažiem, tās nav sistēmiskas un tiek risinātas

Atsevišķu politiķu virzīto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest jauna veida nodevu bankām, un iegūtos līdzekļus novirzīt “atlaides” segšanai hipotekāro kredītu ņēmējiem, pavada pārmetumi bankām plašā amplitūdā. Sākot ar to, ka bankām savā starpā nav konkurences, līdz tam, ka bankas pašas neko nedarot kredītņēmēju atbalstam. Tas neatbilst patiesībai. Asociācija ir vairākkārt norādījusi uz patieso ainu kredītmaksājumu statistikā, pamatojot to ar banku rīcībā esošajiem datiem. Piemēram, to, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Nedz arī tas, ka pēdējo trīs mēnešu laikā 2 082 mājsaimniecībām ir samazināta bankas procentu likme, 54 gadījumos veikta pamatsummas atlikšana, 51 gadījumā pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 10 gadījumos nofiksēta procentu likme (šāda iespēja vairāk tika izmantota gada sākumā). Vienlaikus šajā laikā hipotekārās kreditēšanas apjomi nav būtiski sarukuši, dažos mēnešos (piemēram, 2023.gada jūnijā) tie pat bijuši līdzvērtīgi vai lielāki nekā pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sāka celt procentu likmes.

Zviedrijas telekomunikāciju smagsvars TeliaSonera atzīst, ka vēlas iegūt būtisku kontroli pār uzņēmumiem Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom. TeliaSonera nenoliedz, ka apvienotajā uzņēmumā vēlas ja ne visus 100%, tad vismaz kontrolpaketi.

«Vēlamies kontrolpaketi. Uzskatām, ka esam pienācīgs īpašnieks, ar savu pagātni un nozares kompetenci, lai vadītu šādu apvienošanos. Mēs tai ticam, tas būtu ļoti jēdzīgs solis. Galu galā Latvija, Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir mūsu pašmāju tirgus. Tādēļ vēlamies iespējami lielu īpašnieka daļu tajos uzņēmumos, kur mums pieder daļas,» atzina Kenets Rodne, LMT padomes priekšsēdētājs un TeliaSonera mobilo sakaru biznesa Mobility vadītājs Baltijas valstīs.

Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka kontrolpakete vai 100% uzņēmuma daļu nav priekšnoteikums, lai apvienotu uzņēmumus.

Sākot ar 2007./08.studiju gadu Latvijā būs iespējams iegūt pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību izdevējdarbības menedžera profesijā, Db.lv informēja Latvijas Kultūras koledža.

Specializācijas programmas izveides aktualitāti noteikusi situācija, ka Latvijā šādi speciālisti netiek sagatavoti nevienā no augstākās izglītības iestādēm.

Latvijas Kultūras koledžas izveidotajā studiju programmā Mākslas institūciju pārvaldība - kultūras menedžeris ar specializāciju izdevējdarbībā līdzās vispārizglītojošiem un nozares studiju kursiem, ir iekļauti tādi specializācijas kursi, kā ievads izdevējdarbībā, mediju menedžments, maketēšanas pamati, ievads poligrāfijā, materiālu mācība, projektu vadīšana izdevniecībā u.c. Liela uzmanība studiju programmā tiek pievērsta studenta izpratnei par kvalitatīvu izdevējdarbības produktu, studiju programmā iekļaujot tādus priekšmetus kā grāmatniecības vēsture, grafiskais dizains izdevējdarbībā, vizuālā komunikācija, tulkošanas metodika, tekstu literārā rediģēšana un korektūra.

Kopējais komerctransporta parka stāvoklis pamazām uzlabojas; par to liecina pēdējos gados Ceļu satiksmes drošības direkcijā veiktās tehnisko apskašu analīzes, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tehniskā kārtībā (ar derīgu tehnisko apskati) esošo transportlīdzekļu skaits pēdējos gados ir nedaudz pieaudzis, ko var uzskatīt par sava veida apliecinājumu tam, ka transporta joma atdzīvojas, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Aizpors.

«Piemēram, 2011. gadā ir reģistrēti vairāk nekā 102 tūkst. tehniskā kārtībā esošu kravas automobiļu, autobusu un piekabju (puspiekabju), 2012. gadā – gandrīz 109,7 tūkst., bet 2013. gadā – 116,5 tūkst. Tajā pašā laikā šo transportlīdzekļu procentuālajā sadalījumā trijos gados būtiskas izmaiņas nav notikušas. Proti, 57% ir kravas automobiļi, 39% – piekabes un puspiekabes, 4% – autobusi. Savukārt tehnisko apskati ar pirmo reizi izgājušo komerctransportlīdzekļu skaits pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis par 3%. Tas varētu būt viens no apliecinājumiem, ka transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis kopumā pēdējos gados ir uzlabojies,» viņš raksturo.

Pēdējos mēnešos nereti parādās raksti, kuros tiek salīdzināta krīze Latvijā un Argentīnā. Es pats dzīvoju Argentīnā. No 1999. līdz 2004.gadam es strādāju Buenosairesā dažādās organizācijās, projektos un uzņēmumos, pats pārdzīvoju gan krīzi, gan cīņu ar to. Tāpēc vēlos īsi pastāstīt par krīzi Argentīnā, tās pārvarēšanas metodēm un sekām.

Taču vēlos arī uzsvērt – kaut arī Argentīnā toreiz un Latvijā tagad ir ekonomiskā un politiskā krīze, tomēr situācijas ir ļoti dažādas, tāpēc nevar teikt, ka Argentīnā izmantotās stratēģijas darbosies Latvijas situācijā. Taču no jebkuras pieredzes ir iespējams mācīties un kaut ko gūt.

2001.gada decembris. Argentīnu pārņēmusi visdziļākā krīze valsts vēsturē. Valsts jau ir recesijā kopš 1998.gada. Prezidents tiek piespiests atkāpties no amata. Grautiņi un piketi notiek visā valsts teritorijā. Neviens nevar izņemt no bankas vairāk par 200 dolāriem nedēļā. Bezdarba līmenis ir aptuveni 20%.

2003.gada decembris. Mēs sākam runāt par Argentīnas brīnumu. IKP pieaug par 8.2%. Ir ievēlēts jaunais prezidents un nodrošināta institucionāla stabilitāte. Par spīti devalvācijai inflācija ir ideālā līmenī – 3.7% . Bezdarba līmenis krītas līdz 15%.

Kafijas illy un kafejnīcu zīmola Innocent Cafe kopējais apgrozījums 2015. gadā sasniedza 2,11 miljonus eiro, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pērno gadu esam beiguši ar nelieliem plusiem. Kopējais apgrozījums pērn ir pieaudzis par 206 tūkstošiem eiro, sasniedzot vairāk nekā 2,11 eiro. EBITDA ir 1,4%. Gribētos vairāk – 2014. gadā bija 4,4%. Taču šogad salīdzinoši lielas summas nācās norakstīt zaudējumos šaubīgo debitoru dēļ. Šādā veidā pērn esam zaudējuši vairāk nekā 10 tūkstošus eiro. Tā ir mūsu biznesa mācība – turpmāk jāmēģina neiekrist,» saka Mārtiņš Staķis, SIA Innocent Coffee Masters un SIA Innocent Pro īpašnieks.

Runājot par to, kā izvērtēt sadarbības partnera maksātspēju, viņš atzīst, ka nav tādas vienas formulas, pēc kā izrēķināt, vai konkrētajam uzņēmumam var uzticēties. Viņa skatījumā sadarbības partneru veidotajiem neatmaksātajiem parādiem nevajadzētu veidot vairāk nekā 0,5% no apgrozījuma. Uzņēmējs ir runājis ar kolēģiem Igaunijā un novērojis, ka tur šādu problēmu ir mazāk, jo viņiem ir publiski pieejams juridisko personu parādnieku reģistrs. «Mums ir fizisko personu melnais saraksts, bet nav juridisko. Cik zinu, Latvijā tāds top, un arī šobrīd šādi reģistri ir, piemēram, starp bankām, bet tie nav pieejami publiski. Igaunijā ir arī plašākas faktoringa iespējas. Latvijā šādu iespēju faktiski nav jeb precīzāk – tas ir ļoti dārgi. Igaunijā neviens negrib palikt parādā otram uzņēmumam, jo tad riskē nonākt parādnieku reģistrā. Pie mums tādas sistēmas nav. Tas, manuprāt, ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmēji tik vieglprātīgi paliek parādā citiem uzņēmumiem, jo nav liela riska. Var iet uz šķīrējtiesu, bet ir augstas nodevas, kas nozīmē, ka parādam jābūt visai lielam, lai tas atmaksātos, savukārt administratīvā tiesa ir krietni vien lētāka, bet process velkas gadiem. Liela daļa saprot, ka vieglāk ir norakstīt parādus,» uzskata M. Staķis.