Jaunākais izdevums

"Esmu pilnīgi drošs, ka ar mūsu tehnoloģiju iespējams iztaisnot arī Pizas torni!" ar dzelžainu pārliecību apgalvo uzņēmuma "Uretek" vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Izvērtējot uzņēmuma līdzšinējo pieredzi un darbus, ir skaidrs – Reinera-Latiševa pašpārliecība ir pamatota: piemēram, "Uretek" speciālisti iztaisnojuši sašķiebušos veikala grīdu 500 kvadrātmetru platībā vien dažos vakaros – turklāt klients savu ikdienas darbu nepārtrauca!

"Jā, tā ir – lai iztaisnotu grīdu Tartu hipermārketā "Prisma", mums bja ļoti jārēķinās ar klienta biznesa specifiku. Tirdzniecības uzņēmumos darbojas empīrisks likums: ja veikals ir slēgts ilgāk nekā 2 nedēļas, klientu plūsmas atjaunošanai vajadzēs aptuveni pusgadu... Lai iztaisnotu grīdas ar tradicionālām metodēm, "Prisma" būtu jāslēdz pāris mēnešus, kas nebija iespējams," atceras Reiners Latiševs. Ieskaitot sagatavošanas darbus, veikala grīdas 500 kvadrātmetru platībā tika izlīdzinātas un stabilizētas četros vakaros un naktīs, nekādi netraucējot tirdzniecības centra ikdienai.

Tāpat "Uretek" dažu stundu laikā iztaisnoja grīdas Hāpsalu koka durvju ražotnes biroja telpās.

"Igaunijā ir ļoti daudz nosēdušos ēku, iespējams, tādēļ, ka līdz šim nav bijis pietiekami labs risinājums šīs problēmas novēršanai," skaidro Reiners-Latiševs. Protams, pastāv dažādas iespējas, bet tās bieži vien ir laikietilpīgas, turklāt ļoti traucē ikdienas dzīvei.

Problemātiskie dzīvojamie nami

Ļoti daudz problēmu parādās ar tā dēvētajām "buma laika būvēm", kas celtas 2007., 2008. gadā. Grunts zem šīm ēkām nereti ir nepietiekami izpētīta un nostiprināta, bet tagad varam redzēt rezultātu – pamati, grīdas un infrastruktūra šķiebjas un nosēžas.

"Piemēram, Tartu mēs stabilizējām un pacēlām grīdas sešos dzīvokļos un divās kāpņutelpās, ieskaitot pakāpienus pie parādes durvīm. Kopējā platība bija 560 kvadrātmetri, vietām grīda bija nosēdusies pat par 4 centimetriem," stāsta Reiners-Latiševs. Sešos pirmā stāva dzīvokļos sienas bija sašķiebušās un ieplaisājušas tik ļoti, ka no dažām guļamistabām varējis redzēt, kas notiek blakus istabās. Grunts stabilizēšanas darbi ilga trīs darba dienas, šajā laikā daudzdzīvokļu nama iemītniekiem nebija jāpamet savas mājas vai jāmaina sava ikdiena.

Pateicoties "Uretek" tehnoloģijai, darba process pasūtītājam ir ļoti ērts, grunts tiek blīvēta, ne tikai nenoplēšot grīdas, bet pat atstājot mēbeles un interjera priekšmetus savās vietās. Lai gūtu vislabākos rezultātus, slodze uz grīdām pat ir nepieciešama.

Palīdzība lielajiem infrastruktūras objektiem

Ar šo tehnoloģiju iespējams pacelt pat nosēdušās dzelzceļa līnijas vai lielceļus. "Ceļu nosēšanās sev līdzi nes daudz likstu – pirmkārt, satiksme kļūst lēnāka, veidojas sastrēgumi. Otrkārt, tur sāk krāties lietus ūdens, kas iesūcas ceļa segumā un tur paliek. Mūsu klimata apstākļos šie ūdeņi sasalst un sāk postīt ceļu," uzskaita Reiners-Latiševs. "Bet pats galvenais – nosēdušās šosejas briesmām pakļauj visus ceļu satiksmes dalībniekus, jo, ātri braucot un trāpot negaidītā bedrē vai uz ceļa nelīdzenuma, transportlīdzeklis var kļūt nevadāms."

Tāpat Reiners-Latiševs norāda, ka lielie transportlīdzekļi, piemēram, satiksmes autobusi, braucot pa nelīdzenu vai bedrainu ceļu, tiek ļoti kratīti, apdraudot pasažieru veselību un drošību. "Somijā bija gadījum – ceļš bija tik ļoti nosēdies un nelīdzens, ka, braucot pa to, aizmugurējās rindās sēdošie autobusa pasažieri burtiskā nozīmē lidoja pa salonu, sitoties ar galvu pret griestiem," atceras Reiners-Latiševs. "Uretek" komanda grunts nosēšanās problēmu likvidējusi vienā naktī, turklāt vienlaicīgi bijusi slēgta tikai viena braukšanas josla.

Uzņēmuma "Uretek", kura filiāles atrodas vairākās pasaules valstīs, komandai ir pieredze arī ar dzelzceļa stabilizēšanu – turklāt tā, ka vilcienu satiksme netika pārtraukta: remontdarbu laikā vien samazināts braukšanas ātrums.

Nezaudējiet naudu!

"Nevajadzētu gaidīt līdz pēdējam brīdim, atliekot problēmas risināšanu uz "kaut kad vēlāk", jo pat neliela novirze un slīpums, par nelaimi, ietekmē uzņēmuma darbu. Ņemsim par piemēru noliktavas, kur slīpa grīda palielina iekrāvēju enerģijas un laika izdevumus, turklāt, pārvietojoties pa šķību grīdu, prece var nokrist no iekrāvēja un sasisties, pakļaujot drošības un veselības riskam arī darbiniekus. Arī tehnika ātrāk nolietojas, jo iekrāvēji paredzēti braukšanai pa līdzenu un taisnu virsmu," skaidro Reiners-Latiševs. "Šīs problēmas atlikšana nenoliedzami tērē cilvēku laiku un uzņēmuma naudu."

"Jebkuras plaisas norāda uz to, ka konstrukcijā ir nobīdes vai nosēšanās, tādā gadījumā nekavējoties jāvēršas pie speciālista," uzsver Reiners-Latiševs. "Vilcinoties radīsies lielāks kaitējums."

Tipiska kļūda – nosēdušos grīdu pārliet ar papildu slāni, kā rezultātā slodze palielinās, savukārt nosēšanās, pretēji gaidītajam, kļūst vēl intensīvāka.

AS "Haapsalu Uksetehase" tehniskais direktors Arvo Kaers: "Strādā ātri un pēc labākās sirdsapziņas!"

2007. gadā Hāpsalu durvju ražotnē tika uzbūvēts jauns cehs un administratīvā ēka. Tas bija nekustamā īpašuma un celtniecības buma kulminācijas brīdis, Hāpsalu ieradās būvnieki no Polijas. Vasara bija daudz saulaināka un sausāka nekā parasti, darbs ritēja raiti, ja neskaita dažas dīkstāves, ko izraisīja vietējo būvnieku un poļu atšķirīgie viedokļi par samaksu. 2008. gada pavasarī pēc aprīkojuma, iekārtu un inženiertehnisko sistēmu uzstādīšanas sākās ražošana. Tajā pašā laikā tika "apdzīvota" arī administratīvā ēka, kurp pārcēla tehnisko personālu un durvju tirdzniecības nodaļu.

Sākotnēji šķita, ka viss ir kārtībā, tomēr pēc pāris gadiem administratīvajā ēkā ievērojami sāka sēsties grīdas. Vispirms tikai dažviet, bet gada laikā tas notika jau visās pirmā stāva telpās pie ārsienām. Pavasarī nolēmām, ka ķersimies pie grīdu renovācijas pakāpeniski – telpu pēc telpas, kas nozīmētu, ka vispirms tās jāatbrīvo, pēc tam – jānoņem lamināta parkets, jāieklāj OSB pamatnes uz lagām un tad jāliek jauns parkets. Tā kā šis ir trokšņains un putekļains process, nolēmām to darīt vasaras atvaļinājumu laikā. Jau bija noslēgts līgums ar būvniecības uzņēmumu, taču maija beigās pamanījām reklāmu, kurā tika solīts ar ģeopolimēra injekciju palīdzību atjaunot nosēdušos konstrukciju horizontālo stāvokli. Sazinājos ar "Uretek Baltic", lai saņemtu plašāku informāciju, uzņēmuma speciālisti nekavējoties ieradās, lai izvērtētu situāciju klātienē un sagatavotu cenas piedāvājumu. Atklāti sakot, tas nebija lētākais variants, taču, izvērtējot visus argumentus "par" un "pret", kā arī apspriežoties ar tiem, kas jau analoģiskus darbus bija īstenojuši, tomēr nolēmām par labu šai metodei.

Sagatavošanas darbu laikā videoapskatē tika secināts, ka grunts zem dzelzbetona plāksnēm bija nosēdusies – poļi nebija pienācīgi nostiprinājuši, turklāt celtniecības laikā daba ar nokrišņiem nelutināja, kas arī nenāca par labu visai situācijai.

Caur cokolā un grīdā izurbtām atverēm, izmantojot īpašus stieņus zem 150 bāru spiediena tukšumi zem dzelzbetona plāksnēm tika aizpildīti ar divkomponenšu ģeopolimēru. Aizpildot tukšumus, pakāpeniski sāka pacelties arī visa grīdas konstrukcija. Process tika kontrolēts ar lāzera nivelieri, kura dati rādīja, ka augstākais pacēlums (attiecīgi – zemākā nosēšanās pirms tam) bija 44 milimetri. Viss process (faktiski – bez putekļiem) kopā ar sagatavošanās darbiem ilga mazāk nekā piecas stundas.

Kopsavilkums

Darbs tika padarīts ātri un pēc labākās sirdsapziņas. Grīdas 90 kvadrātmetru platībā atkal ir horizontālas. Cerēsim, ka šis efekts būs ilgspēlējošs, jo, kā skaidro "Uretek Baltic" speciālisti, šī tehnoloģija tika izstrādāta vairāk nekā 40 gadus.

Ātrs un precīzs problēmas risinājums

Veikalā "Prisma" četrās naktīs tika paceltas un stabilizētas grīdas 500 kvadrātmetru platībā.

Tamperē vienā naktī izlīdzināts autoceļš, kura grunts bija nosēdusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO, VIDEO: Māja kokos tapa pēc joka

Monta Glumane, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sākotnēji vīrs gribēja būvēt pirtis, bet es iebildu, ka tās piedāvā daudzi. Nu - nē, tas nav interesanti, tad jau labāk māju kokā! Vīram patīk īstenot manas idejas, un tā tas bija arī šoreiz. Sākumā tas bija kā joks,» biznesa portālam db.lv stāsta atpūtas vietas «Māja kokos» līdzīpašniece Maija Valaine, kura kopā ar vīru Valdi Cēsu pusē pirms diviem gadiem uzbūvēja māju kokā.

Sākotnēji māja bija paredzēta pašu lietošanai, taču to atzinīgi novērtēja draugi. Viņi iedrošināja uzsākt viesu uzņemšanu mājā kokos pie Niniera ezera. Tagad piedāvājumā ir jau divas mājas kokos. Baltais čiekurs ir 27 kvadrātmetrus, bet Čiekurs - 22 kvadrātmetrus plaši.

Lai uzbūvētu pirmo māju, tika pētīts un iegādāts amerikāņa Pete Nelson projekts. No tā ņemtas šī projekta konstrukcijas un izmantoti viņa celtniecības principi. Gan mājas iekšdarbos, gan apdarē pārsvarā izmantoti kokmateriāli no priedes.

Gan māju būvniecība, gan interjera veidošana veikta pašu spēkiem. Namiņu interjeru Provansas stilā veidojusi pati saimniece M. Valaine. Zīmējusi mēbeles un pati vēlāk tās krāsojusi. Savukārt, būvniecību pārsvarā veica viņas vīrs ar dēliem un draugiem, piesaistot arboristu un elektriķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tropu tauriņu mājas biznesu pārņēmis Botāniskais dārzs

Laura Mazbērziņa, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tropu tauriņu māju pārņēmis Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Sākotnējais investors atmetis ar roku šim biznesam.

LU Botāniskajā dārzā Rīgā, Pārdaugavā 2012. gadā tika atklāta Tropu tauriņu māja ar tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Botāniskajā dārzā, sākotnēji Tropu tauriņu māju izveidoja kāds privāts uzņēmējs, kura vārdu nevēlas atklāt. Viņš savulaik bija atpūties Francijā pie Vidusjūras, kur bijusi līdzīga tauriņu māja. Tā iepatikusies, un viņš bija iecerējis attīstīt šādu biznesu arī Latvijā. «Ar Tropu tauriņu mājas izveidotāju mēs jau sen bijām labi paziņas. Kādu dienu viņš man jautāja, vai mēs varam izveidot šāda veida izklaidi LU Botāniskajā dārzā. Tā nu mēs esam šeit jau septiņus gadus,» skaidroja Kaspars Ozoliņš, kurš šobrīd ir atbildīgs par Tropu tauriņu māju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO,VIDEO: Atklāj 36 miljonus eiro vērto Zinātņu māju Torņakalnā

Laura Mazbērziņa, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja jāsēžas pie stūres, labāk nedzert pat vienu alus glāzi

Ceļu policists Verners Vangravs, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto Līgo svētku statistika apliecināja – lai gan to cilvēku skaits, kuri sēžas pie stūres reibumā, samazinās, joprojām atrodas autovadītāji, kuri riskē ar savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību.

Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, savā izvēlētajā maršrutā nesastopot ceļu policiju, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Problēmu pilnībā izskaust nav iespējams. Naudas soda palielināšana par pārkāpumiem situāciju būtiski neuzlaboja – tas liecina, ka vairāk jāstrādā pie preventīviem pasākumiem un izpratnes veidošanas, nevis sodu politikas.

Arī viena alus glāze var izraisīt uzmanības traucējumus

Atskatoties uz aizvadītajiem Līgo svētkiem, fiksētā statistika nav visai iepriecinoša. Sabiedrība jau savlaicīgi tika informēta par pastiprinātu ceļu policijas ekipāžu darbību svētku periodā un pēc tā, taču daļai autovadītāju tas nebija pietiekams šķērslis un viņi sēdās pie stūres reibumā. Policija fiksēja 70 šādus autovadītājus, turklāt daļai no viņiem alkohola līmenis asinīs pārsniedza vienu promili. Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, nesastopot ceļu policiju savā izvēlētajā maršrutā, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Tā nav likumsargu vaina, bet gan ļoti nepareizs domāšanas modelis, kas valda daļā sabiedrības. Neatkarīgi no soda apmēra vai veida vienmēr atradīsies kāds, kurš uzskatīs, ka drīkst braukt reibumā. Tāpat ir aplami domāt, ka trīs izdzertas alus pudeles neietekmē braucienu - arī neliels alkohola daudzums organismā var izraisīt uzmanības un koncentrēšanās samazināšanos. Palielinās arī agresivitāte un avāriju risks. Ja jāsēžas pie stūres, tad labāk nedzert pat vienu alus glāzi. To vienmēr cenšamies atgādināt autovadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas glābšanas dienesti ceturtdien evakuēja apmēram 1600 cilvēkus, galvenokārt kempingu iemītniekus, trijos valsts dienvidu departamentos, kur spēcīga lietus dēļ ir pārplūdušas upes, paziņoja iekšlietu ministrs Žerārs Kolons.

Evakuācijā un vietumis arī glābšanas darbos piedalījās vairāk nekā 400 ugunsdzēsēju un žandarmu, izmantojot helikopterus.

Stihija vissmagāk skāra Gāras departamentu, kur pārplūda Sēzas un Ardešas upes un tika evakuēti apmēram 750 cilvēku. Starp viņiem bija 119 bērni, tai skaitā daudzi no Vācijas, kas evakuēti no kempinga Senžiljēndeperolā.

Telekanāls BFM-TV ziņoja, ka ir pazudis bez vēsts 70 gadus vecs vācietis, kurš palīdzēja pieskatīt vācu bērnus šajā kempingā.

Domājams, ka viņu ar visu autofurgonu aizskalojusi dubļu straume.

Autofurgons tukšs un sadragāts vēlāk tika atrasts pie upes. Pazudušā vīrieša meklēšanā iesaistījušies nirēji.

Četri vācu bērni tika nogādāti slimnīcā ar hipotermiju Baņolas pilsētā pie Sēzas upes. Vēl seši citi cilvēki tika hospitalizēti ar viegliem ievainojumiem, vēstīja Gāras žandarmērija savā Facebook lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Kuģis vai māja: tiesa publisko fotogrāfijas

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2018

Valsts vides dienesta veiktā fotofiksācija administratīvā pārkāpuma konstatēšanas laikā 2011. gada nogalē.

Avots: Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pretēji izskanējušajai informācijai, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis.

Pretēji izskanējušajai informācijai, ka Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā uzceltais atpūtas nams juridiski atzīts par kuģi, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis. Laikā, kad tiesa taisīja spriedumu, māja nemaz nebija uzcelta, teikts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība (LATB) paziņojumā.

LATB valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna norāda, ka lietas ietvaros, pretēji presē izskanējušai informācijai, pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

2021. gadā LU akadēmiskais centrs būs izbūvēts

Rūta Kesnere, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) šā gada septembrī ir sākusi Zinātņu mājas būvniecību LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā

To DB Uzņēmēju klubā pavēstīja LU rektors Indriķis Muižnieks.

Stāstot par LU Akadēmiskā centra attīstību, rektors minēja, ka tur atradīsies Rakstu māja, Dabas māja, Zinātņu māja, kā arī Tehnoloģiju centrs. Līdztekus plānots izbūvēt viesnīcas un apartamentus ar 3000 vietām, koncertzāli un daudzfunkcionālu sporta zāli. No visa minētā pašlaik ekspluatācijā jau ir nodota Dabas māja (2015. gadā), kur atrodas šādas fakultātes: Bioloģijas, Ķīmijas, Optometrijas un redzes zinātnes, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu, Farmācijas. Tāpat Dabas mājā izvietoti vairāki valsts nozīmes pētniecības centri. Dabas mājas kopējā platība ir 20 000 kvadrātmetru un tajā var uzņemt 2500 studentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Inboxlifestyle mikro mājas

Lelde Petrāne, 12.01.2018

Jauna Inboxlifestyle produkta ražošana sākas ar dizaina izstrādi. Produkts tiek pielāgots klienta vēlmēm. Tiek ņemta vērā produkta potenciālā atrašanās vieta, lietošanas intensitāte un klienta vēlmes attiecībā uz krāsām, aprīkojumu, interjeru un fasādes dizainu.

Vizualizācija no ražotāja arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunākā Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens.

Jaunākā Rīgā, Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens, kur nebija ne iespēju, ne vajadzības veidot fundamentālu būvi. Jaunās mājas īpašnieks novērtējis iespēju iegūt dzīvojamo platību ātri, vienkārši un bez celtnieku palīdzības. Ja šis dabas skats kļūs garlaicīgs, māja būs transportējama uz citu ekspluatācijas vietu.

Šīs mājas fasādes dizains pielāgots apkārtējai videi. Tās dēļu faktūra tapusi, nofotografējot netālu esošās, 200 gadus senās koka ēkas fasādi. Tāda koka apbūve redzama tuvākajā apkārtnē. Tagad senu dēļu fotogrāfija ieskauj mūsdienīgu telpu, kurā izvietotas četras guļamvietas un virtuves iekārta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

BVKB, saņemot lūgumu no Pāvilostas novada pašvaldības, 12.februārī apsekoja objektu, lai sniegtu savu atzinumu par to, vai dzelzsbetona grodu akas, uz kurām novietots objekts, uzskatāmas par būvēm Būvniecības likuma izpratnē. Apskates laikā BVKB konstatēja, ka uz astoņiem dzelzsbetona aku grodiem, kas ir piepildīti ar betonu, ir novietots debarkaders «Antra». Grodi ir novietoti uz dabīgās pamatnes un to iedziļinājums gruntī ir aptuveni 10-15 centimetri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12. martā ārkārtējās situācijas dēļ būvniecības izstāde "Māja I 2020" tika pārtraukta un uz trīs mēnešiem "iesaldēta" Izstāžu centrā Ķīpsalā. Ņemot vērā dalībnieku lojalitāti un vēlmi piedalīties, pēc valsts līmeņa ierobežojumu atcelšanas tā atkal atvērta apmeklētājiem.

90% dalībnieku - aptuveni 350 uzņēmumu - turpina dalību izstādē "Māja I 2020", biznesa portālam db.lv pastāstīja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"No dalības izstādē atteicās tie uzņēmumi, kas piedāvā sezonālas preces vai pakalpojumus, kā arī uzņēmumi, kuriem visas preces jau iztirgotas un jaunas nav piegādātas. Bija uzņēmumi, kas nenoticēja, ka tiks izstrādāts speciāls regulējums biznesa attīstības izstāžu drošības prasībām un izstādes varēs notikt. Skaidrība par regulējumu pēc ārkārtējās situācijas radās pēdējā brīdī. Un faktiski šī viena nedēļa, kad gaidījām regulējuma pieņemšanu, "BT 1" izmaksāja 80 000 eiro. Ilgi nācās skaidrot, ka Izstāžu centra Ķīpsalā kapacitāte un infrastruktūra ļauj nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos drošības pasākumus – informēšanu, distancēšanos, dezinfekciju. Turklāt mēs cilvēku skaita un plūsmas kontroli varam nodrošināt labāk nekā atsevišķos lielveikalos. Ir uzņēmumi, kas pārceļ savu dalību uz nākamo gadu. Dalību "Māja I 2020" ir pieteikuši arī jauni uzņēmumi, kas martā nevarēja piedalīties," stāstīja V. Tīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pašvaldība lūgusi Lūsiņu rakstiski apliecināt solījumu aizvākt «māju-kuģi»

LETA, 15.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas novada pašvaldība lūgusi «mājas-kuģa» īpašnieku Argodu Lūsiņu ar rakstisku dokumentu apliecināt apņemšanos aizvest prom Ulmales stāvkrastā esošo objektu, aģentūru LETA informēja pašvaldības kancelejas vadītāja Arita Mūrniece.

Līdz šim Lūsiņš pašvaldības vadībai bija izteicis mutisku solījumu «māju-kuģi» aizvest prom līdz šī gada 1.jūlijam. Šonedēļ pašvaldība saņēmusi arī e-pasta vēstuli, kurā Lūsiņš detalizēti izklāstījis, kā šos darbus plānots paveikt. Tomēr pašvaldība lūgusi Lūsiņam šo apņemšanos apstiprināt arī ar dokumentu, kam būtu juridisks spēks.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi. BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mūkusalas Māja pamatkapitālu plāno samazināt par 1,4 miljoniem eiro

Sandra Dieziņa, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holdingkompānija AS Žurnāli un Diena plāno samazināt sava meitas uzņēmuma, nekustamā īpašuma apsaimniekotāja SIA Mūkusalas Māja pamatkapitālu par 1,4 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu Portfelis. AS Žurnāli un Diena vēlas samazināt SIA Mūkusalas Māja pamatkapitālu, lai uzlabotu uzņēmuma pašu kapitāla atdeves (ROE) rādītāju.

Šobrīd SIA Mūkusalas Māja pamatkapitāls ir 1 420 000 eiro, bet pēc samazināšanas tas būs 20 000 eiro. Pamatkapitālu plānots samazināt, dzēšot daļas. Paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu pievienots SIA Mūkusalas Māja reģistrācijas lietai 3.novembrī.

SIA Mūkusalas Māja dibināta 2006.gadā, un tās pamatdarbības veids ir uzņēmumam piederošā nekustamā īpašuma iznomāšana, apsaimniekošana un attīstīšana.

2016.gadā SIA Mūkusalas Māja apgrozījums bija 1,774 miljoni eiro un tās peļņa pēc nodokļiem bija 172 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja divus darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 290 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēku Baznīcas ielā 7 uzskata par vecāko koka ēku Kuldīgā. Tā vairākkārt ir pārbūvēta. Savu pašreizējo apjomu ēka ieguva 1742.gadā, bet 19.gadsimta sākumā - tipisko klasicisma stila veidolu, kāds tas ir saglabājies līdz mūsdienām.

1982. gadā tika veikta ēkas atjaunošana pēc arhitektes Tatjanas Vītolas projekta. Tās gaitā tika labotas gan nesošās konstrukcijas, gan apdares detaļas.

Mājā šobrīd ir apdzīvoti visi pieci dzīvokļi. Biznesa portāls Db.lv viesojās vienā no tiem. Kuldīdzniece Līga Raituma savā dzīvoklī ēkas otrajā stāvā izveidojusi apartamentus un jau desmito gadu uzņem viesus gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Viņa atzīst, ka kā laba reklāma strādā tas, ka šī ēka ir arī vecākā koka ēka visā Kurzemē. Uz ēkas ir senais vēja rādītājs ar vienradzi, kas parasti ir dažādās UNESCO spēlēs, bērnu konkursos un orientēšanās sacensībās.

Sievietes bērnībā dzīvoklis piederējis viņas krustmātei. «Es šo māju atceros no savas bērnības. Kad plānoju atgriezties no studijām ārzemēs, šo dzīvokli no viņas nopirku, jo vēlējos dzīvot tieši vecpilsētā,» stāsta kuldīdzniece. Dzīvoklis iegādāts pašu vajadzībām, taču ar laiku kļuvis par šauru. To bijis žēl pārdot, tāpēc meklēts risinājums, kā šo dzīvokli paturēt, bet arī no īpašuma iegūt. Tas ticis remontēts un veidots kā sev, bet palaists apritē, kamēr izaugs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sevišķi urbanizācijas dēļ koka būvniecība kļūst nekustamo īpašumu attīstītājiem interesanta, sarunā ar DB komentē Zviedrijas Koka būvniecības padomes izpilddirektore Suzanne Rudenstama. Galvenais iemesls tam ir operativitāte, ar kādu iespējams īstenot koka būvniecības projektus.

Pirms privātie būvnieki ir sapratuši un pieņēmuši mūsdienīgas koka būvniecības drošumu un konkurētspējas priekšrocības, publiskajam sektoram tomēr ir jāuzņemas iniciatora loma ar attiecīgiem iepirkumiem un atbalsta politiku, lai nacionālā mēroga koka būvniecība spētu attīstīt savu potenciālu.

Salīdzinot ar Latvijas koka būvniecības nozares aktualitātēm, ir redzams, ka Latvija pašlaik iziet Skandināvijā jau zināmo šīs nozares attīstības ceļu.

Tā, jautāts par nozares iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs komentē, ka «vietējais izaicinājums ir diezgan emocionāls, jo ar koka ēku būvniecību Latvijā iet grūti. Mums ir pieredze, ražotnes, zināšanas un inženieri. Mēs esam būvējuši daudzstāvu ēkas, mazstāvu ēkas, ciematus un dvīņu mājas – pilnu klāstu, bet – visur kur citur. Savukārt ar biznesa attīstību Latvijā ir salīdzinoši vāji.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO, VIDEO: Zirgzandalēs zirgi turpmāk būs kā svinību viesi

Laura Mazbērziņa, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē apkures nodrošināšanā šogad iesaistīts vēl viens siltumenerģijas ražošanas objekts – tā ir jaunā katlu māja Rietumu ielā 1,Ogrē, informē Ogres novada dome.

Atšķirībā no pārējām katlu mājām Ogrē, kur kā kurināmais tiek izmantota importētā dabasgāze, jaunajā katlu mājā siltumenerģiju ražo, izmantojot vietējo kurināmo – šķeldu.

Projekts ir realizēts pilsētas rūpnieciskās apbūves teritorijā. Projektu realizēja Ogres novada pašvaldības uzņēmums SIA MS siltums, izmantojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus un Nordea bankas finansējumu. Darbus veica SIA Filter. Katlu mājas un siltumtrašu būvniecības izmaksas bija 5,9 miljoni eiro. Siltuma tarifs pilsētā būs nemainīgi zems un prognozējams, kā rezultātā patērētāji ietaupīs ap 1 miljonu eiro gadā salīdzinājumā ar rēķiniem par apkuri pēdējos 6 gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 12. līdz 15.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies izstāde "Māja I 2020", kurā varēs uzzināt par jaunumiem būvniecībā un vērot jaunāko produktu demonstrēšanu.

Četrās izstādes dienās divās hallēs un āra ekspozīcijā ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām un risinājumiem mājas būvniecībai no pamatiem līdz jumtam iepazīstinās vadošie ražotāji, tiešie piegādātāji un lielākie būvmateriālu tirdzniecības lielveikali.

Savus aktuālos piedāvājumus "Mājā I" prezentēs vairāk nekā 400 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Šveices, Čehijas un Lielbritānijas.

Būvmateriālus piedāvās ekovates ražotājs "Balticfloc", gāzbetona ražotājs "Bauroc", dabai draudzīgo, cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotājs "CEWOOD", "PAROC", "VASmann" un citi.

Plašā klāstā būs arī apdares materiāli - dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, logi, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan māju fasādēm. Izstādē būs sastopami uzņēmumi "AKB Būve", "Brodoor", "Estēts", "i2", "Kāpņu stils", "PATA kokmateriāli", "Reaton", "Velux" un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ielaušanās Rimšēviča mājā tiek izmeklēta kā zādzība, taču izmeklēšanā tiek vērtēti arī pēdējo nedēļu notikumi.

Valsts policija (VP) pagaidām atturas vērtēt, vai korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājā notikusī zādzība ir saistāma ar pēdējo nedēļu notikumiem finanšu sektorā.

Kā aģentūrai LETA atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis, šobrīd ielaušanās Rimšēviča mājā tiek izmeklēta kā zādzība, taču izmeklēšanā tiek vērtēti arī pēdējo nedēļu notikumi. «Izskatās, ka notikusi zādzība. Jebkura lieta tiek skatīta plašākā kontekstā. Arī šī lieta tiek skatīta kontekstā [ar pēdējo nedēļu notikumiem],» uzsvēra Ķuzis.

Policija jau iepriekš vairākkārt publiski informējusi sabiedrību, ka Rīgas apkārtnē pieaudzis zādzību skaits no privātmājām. To, vai ielaušanās Rimšēviča mājā varētu būt saistīta ar iepriekš notikušajām zādzībām Rīgas apkārtnē šobrīd nevar pateikt, norādīja Ķuzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Projektā Pirmie Latvijas 100 km kosmosā šodien palaista izmēģinājuma raķete

Lelde Petrāne, 20.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apliecinātu Latvijas potenciālu kosmosa izpētē, kā arī veicinātu jaunās paaudzes interesi par inženierzinātnēm, Zinātkāres centrs ZINOO un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) uzsākuši projektu Pirmie Latvijas 100 km kosmosā. Tā ietvaros 20. aprīlī Cēsu lidlaukā tika palaista izmēģinājuma raķete, lai uz valsts simtgadi pirmo reizi Latvijas vēsturē varētu palaist raķeti jau 100 km kosmosā. Latvija tad būtu viena no 19 valstīm, kas spējušas to izdarīt.

Projektā Pirmie Latvijas 100 km kosmosā darbs pie raķetes izstrādes norisinās jau kopš 2016. gada, bet pirmās raķetes prototips izmēģināts pērnā gada nogalē. Raķete, kura startu piedzīvoja 20. aprīlī, ir otrais izmēģinājuma lidaparāts, kas spēj attīstīt ātrumu līdz pat 200 m/s un sasniegt 2 km augstumu. Lai sasniegtu maksimālo lidojuma augstumu, raķetes svars ir tikai 300 grami un tā ir aprīkota ar 4 g vieglu video kameru, kā arī borta datoru, kas sver 9 gramus. Šodien tika pārbaudīti topošās Latvijas pirmās kosmosa raķetes telemetrijas datu raidītāji, augstuma mērīšanas sistēma, izpletņa atšaušanas sistēma, kā arī video tiešraides raidītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 2 950 000 eiro piedāvā iegādāties Krimuldas muižas ēku kompleksu, liecina sludinājums nekustamo īpašumu portālā «City24.lv».

Muižas galvenās ēkas platība ir 2735 kvadrātmetri, tai ir trīs stāvi, pagrabs, kā arī veranda. Zemesgabala platība ir 53 hektāri, bet muižas ēku kompleksa kopējā platība ir aptuveni 7000 kvadrātmetru.

Sludinājumā minēts, ka Krimuldas muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822.gadā. Lielākā daļa saimniecības kompleksā esošo ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā Šveices māja ar kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tartu dabas mājā atklāts Vides risinājumu institūta (VRI) un projekta «WasteArt» partneru veidotā starptautiskā izstāde «Prom no acīm, prom no prāta», kas veltīta atkritumu problēmām Baltijas reģionā, informē VRI pārstāve Magda Jēgere.

Izstāde, kuru veidojuši 17 starptautiski atzīti mākslinieki no deviņām valstīm, Tartu dabas mājā būs apskatāma līdz 24.oktobrim. Tās mērķis ir akcentēt Baltijas reģionā aizvien pieaugošo atkritumu problēmu, kā arī aicināt uz atkritumiem paskatīties no cita skatu punkta - kā uz materiālu un resursu nākotnes attīstībai.

Izstādē aplūkojamie mākslas darbi izstrādāti no materiāliem, kas iegūti atkritumu laukos un mājsaimniecībās Latvijā un Igaunijā, tostarp saplīsuši telefonu ekrāni, veca sadzīves tehnika, mēbeles, avīzes, ēdiena pārpalikumi, kodu kartes u.c.

Tartu dabas mājā norisinās cikla otrā izstāde. Pirmā izstāde šovasar bija apskatāma Zinātnes un mākslas centrā «Brūzis» Cēsīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā ir savs Kalnciema ielas kvartāls – krāsainu koka ēku puduris ar zemnieku labumu tirdziņu, kurā saimnieko Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola kopā ar meitu Spāri.

Tas ir Kalnciema ielas gals blakus laika aszobainajā mutē iegrūstajai Majoru muižai. Kalnciema ielas, Jaunās ielas un – zīmīgi – Teātra ielas satikšanās ir savdabīga vieta, miera osta. Tās centrtieces spēka punkts nenoliedzami ir mūžvecais veikals krustojumā. To ieskauj Daces Vītolas izlolotā Jūrmalas laiskuma idille ar romantisku jumta terasi. Te jūtama cieņpilna attieksme pret vēsturiskās koka apbūves aprisēm un Daces sirsnīgā aizrautība – organizēt pašai savu Kalnciema kvartāla tirdziņu.

Atveda meitas piedzimšana

Daces un Spāres kvartālu veido Zaļā māja, Dzeltenā māja, Sarkanā māja un Lielā māja. Vecos laikos mājiņas tika izdotas vasarniekiem, taču daļa veikala mājas bijusi apdzīvojama visu gadu – vismaz tā stāstījuši veci ļaudis, kuri kādreiz tajā mitinājušies. Pēc papīriem mājas pieder Spārei, kura īpašumu mantoja no tēva Jāņa Vītola.

Komentāri

Pievienot komentāru