Mazais bizness

Mana pieredze: Caur Skype konsultē klientus jebkur pasaulē

Anda Asere, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

#Lai kaut kas izdotos, ir jāsapņo. Es nekad mūžā nevarēju iedomāties, ka varētu trenēt cilvēkus visā pasaulē.

Personīgās izaugsmes trenerei Lienei Uresinai ir klienti Brazīlijā, Amerikā, Zviedrijā, Kiprā, Anglijā, kurus viņa konsultē, galvenokārt sazvanoties Skype

«Es nesaucu sevi par kouču tikai tāpēc, ka esmu ieguvusi sertifikātu. Man ir pieredze biznesā, es saprotu uzņēmēju problēmas. Regulāri mācos, braucu uz labākajiem semināriem,» saka Liene Uresina, SIA TK II Liepiņas pakalpojumi vadītāja. Viņa joprojām ir iesaistīta arī ģimenes uzņēmumā TurKebab, bet šobrīd viņas fokusā ir personīgās izaugsmes treniņi citiem uzņēmējiem, palīdzot viņiem sasniegt augstākus mērķus. Lienes pašas mērķis ir pakalpojumu klāstu paplašināt un nodarboties ne vien ar individuālo koučingu, bet arī vadīt grupu treniņus, tādējādi palīdzot lielākam skaitam uzņēmēju, kā arī veidot tiešsaistes programmas internetā.

Jāspēj sapņot

«Cilvēki savus sapņus bieži vien pielīdzina esošajām iespējām. Ja cilvēka ienākumi ir mazi, viņš nemaz nesapņo par ceļojumu uz Maldivu salām, jo tas ir pārāk dārgi. Lai kaut kas izdotos, ir jāsapņo. Es nekad mūžā nevarēju iedomāties, ka varētu trenēt cilvēkus visā pasaulē, bet tagad es to daru. Lai gūtu panākumus, ir jāsapņo un jāizkāpj no esošās komforta zonas. Cilvēkam jāsaprot, ka viņa iespējām nav robežu. Es strādāju ar cilvēka pašapziņu, mudinu apzināties, ka iespējas ir daudzreiz plašākas, nekā cilvēks apzinās. Piemēram, man ir viena kliente, kurai bija ļoti slikti ar pašapziņu, bet tagad viņa pelna sešas reizes vairāk nekā iepriekš, iet ar augsti paceltu galvu, ir nomainījusi attiecības un zina savu vērtību,» viņa stāsta. Trenere arī uzskata, ka pašapziņa ir visa pamats un tā vajadzīga, lai «pārdotu» jebko – ideju kolēģiem, pierunātu bērnu uzklāt gultu utt.

Viņas klientes ir uzņēmējas, kuras ir pārstrādājušās, nogurušas, pazaudējušas dzīves garšu un nesaprot, ko grib, – tādas, kā agrāk viņa pati. «Es tur esmu bijusi un vairs nekad negribu no rīta pamosties un nesaprast, ko un kāpēc daru,» viņa saka.

Visu rakstu Caur Skype konsultē klientus jebkur pasaulē lasiet 12. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

48 gadu vecumā miris viens no interneta telesakaru programmatūras "Skype" izstrādātājiem, igauņu inženieris un investors Toivo Annuss, paziņojusi viņa ģimene.

Annusa atraitne pavēstījusi, ka viņš miris svētdien pēc pēkšņas slimības, taču nav sniegusi sīkāku informāciju.

"Skype" izstrādāja četri igauņu informācijas tehnoloģiju inženieri - Ahti Heinla, Prīts Kazesalu, Jāns Tallinns un Annuss. 2003.gadā viņi nodibināja investīciju kompāniju "Ambient Sound Investments", kas pārvaldīja viņiem piederošās "Skype" mazākuma akcijas. Pēc "Skype" pārdošanas ASV kompānijai "eBay" 2005. gadā "Ambient Sound Investments" sāka aktīvi darboties investīciju jomā, iegādājoties dažādu uzņēmumu akcijas.

2018.gadā "Ambient Sound Investments" aktīvu vērtība bija apmēram 130 miljoni eiro.

Annuss arī darbojies kā individuālais investors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Ieskats Skype Tallinas birojā

Anda Asere, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas vēsturiski slavenākā jaunuzņēmuma Skype, kas tagad ietilpst Microsoft, birojs veidots maksimāli omulīgi, lai darbinieki justos kā mājās

Skype Tallinas birojs ir veidots pēc atvērtā biroja principiem. «Interjera mērķis ir pēc iespējas omulīgāks birojs, lai cilvēki justos kā mājās,» stāsta Andrus Jergs (Andrus Järg), Microsoft Igaunijas attīstības centra vadītājs. Birojā ir bufete, kur darbiniekiem tiek pasniegtas brokastis un pusdienas. Telpu var pārvērst arī par lielu telpu sanāksmēm. Kopumā birojā ir 24 sapulču telpas – gan lielas, gan mazas. Tāpat birojā ir pavisam mazas telpas, ko uzņēmumā sauc par telefonbūdiņām un kas domātas netraucētiem telefona zvaniem. Lai nodrošinātu iespēju strādāt elastīgi, birojs ir atvērts visu diennakti.

«Te ir daudz vietu, kas piemērotas atpūtai, kā arī visdažādākais tehniskais aprīkojums, lai izmēģinātu jaunas dizaina idejas vai vienkārši paspēlētos. Šī ir vieta, kur cilvēkiem patīk strādāt,» saka A. Jergs. Viņš uzsver, ka cilvēkiem ir vajadzīga brīvība mācīties jaunas lietas un vide, kas to atbalsta. Darba vietai jādod iespēja veidot ciešu sadarbību ar savu un citām komandām, lai spētu dalīties domām, ieklausīties citos un pārvērst idejas realitātē. «Nozīme ir visam – kā mēs izturamies cits pret citu, kā un kur mēs strādājam. Mūsu misija ir balstīta gan pasaulē, kur mēs dzīvojam, gan nākotnē, kuru cenšamies radīt,» norāda A. Jergs. Tāpēc viss birojā veidots tā, lai sekmētu sadarbību un līdzdalību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup vīzu skaits pieaug desmitkārt

Anda Asere, 19.02.2020

"Reuters" žurnālists Tarmo Virki, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte Olga Barretu-Gonsālvisa, akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre, Igaunijas jaunuzņēmumu organizācijas "Startup Estonia" startup vīzu projekta vadītāja Merilina Luka (Merilin Lukk).

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

«Tikai jaunuzņēmumi var augt par 3000% gadā»

Anda Asere, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Programmatūras testēšanas uzņēmums "TestDevLab" martā organizē informācijas tehnoloģiju pakalpojumu un produktu pārdošanas bezmaksas kursus "TestDevLab Sales School 2020".

Kursu gaitā pieredzējuši nozares profesionāļi sniegs ieskatu IT pakalpojumu un produktu pārdošanas pamatprincipos un metodēs, kas ļauj piesaistīt pasaules mēroga klientus. Labākajiem kursu absolventiem tiks piedāvātas apmaksātas prakses vietas uzņēmumā.

"Pagājušajā gadā aizsākām apmācību sēriju topošajiem programmatūras testēšanas speciālistiem, kas izvērtās par veiksmīgu un augsti novērtētu iniciatīvu. Šogad vēlamies ne tikai turpināt iesākto, bet arī papildināt piedāvāto kursu klāstu, organizējot apmācības arī topošajiem B2B IT pakalpojumu un produktu pārdošanas speciālistiem," teic Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Apmācības norisināsies "TestDevLab" Rīgas birojā no 16. līdz 20. martam. Kursiem pieteikties tiek aicināts ikviens, kurš vēlas kļūt par veiksmīgu B2B pārdošanas speciālistu un strādāt ar pasaules līmeņa uzņēmumiem. Iepriekšēja pieredze pārdošanas jomā nav obligāta, krietni vairāk noderēs vēlme strādāt un apgūt jaunas zināšanas. Uzņēmums nodrošinās visu apmācībām nepieciešamo tehniku, digitālos rīkus un mācību materiālus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

TestDevLab atklāj biroju Daugavpilī

Anda Asere, 29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tagad programmatūras testēšanas uzņēmuma "TestDevLab" četros birojos Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā 180 cilvēki.

Biroju Daugavpilī uzņēmums atvēra, jo pieaug darba apjoms un nepieciešamība pēc darbiniekiem. "Daugavpili saskatām kā stratēģiski nozīmīgu struktūrvienību, kuru turpināsim attīstīt un plānojam arī paplašināt sadarbību ar reģiona augstākās izglītības iestādēm. Nodrošinām prakses vietas un vieslekcijās dalāmies ar savu praktisko pieredzi. Šovasar Daugavpilī organizējām intensīvus programmatūras testēšanas kursus, kas ļāva apgūt jomas pašus pamatus un uzsākt praksi uzņēmumā. Plānojam šādus kursus rīkot arī turpmāk un iesaistīties pilsētas IT dzīvē," teic Andrejs Frišfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Runājot par uzņēmuma klientiem, viņš teic, ka tas ir ikviens uzņēmums, kam ir, ko zaudēt. Tie var būt dati, klienti, nauda vai reputācija. Tāpēc vietējie un starptautiskie klienti augstu novērtējot Latvijas programmatūras testēšanas uzņēmuma speciālistu darbu, jo tie palīdz kompānijām izstrādāt programmatūru ātrāk un kvalitatīvāk. "Astoņu gadu gaitā esam izveidojuši 180 speciālistu komandu, kas piedāvā testēšanas pakalpojumus un rada tehnoloģiju produktus ar augstu pievienoto vērtību. Nemitīgi investējam līdzekļus darbinieku kvalifikācijas celšanā un tehniskajā aprīkojumā, jo IT joma attīstās galvu reibinošā tempā un mums ir jābūt gataviem jebkuras sarežģītības pakāpes projektiem," piebilst A. Frišfelds

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar sociālajiem medijiem ir radušās jaunas profesijas un ir iespēja pelnīt naudu citādāk, nekā agrāk. Viena no jaunajām profesijām ir t.s. influenceri jeb viedokļu līderi, kuriem ir daudz sekotāju Instagram vai citos sociālajos tīklos, kur parādīt sevi un cita starpā arī reklamēt dažādus uzņēmumus.

Komunikāciju aģentūras Golin vadītājs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Janis Vafes (Yiannis Vafeas) uzskata, ka jaunā sociālo mediju realitāte cilvēkos rada stresu, jo sabiedrībai nav bijis daudz laika pielāgoties pārmaiņām, bet viņš nenoliedz arī to radīto pozitīvo ietekmi – vārda brīvības paplašināšanos, iespēju vairot dažādību un izteikties uzņēmumiem. Vairāk par biznesa vidi Tuvajos Austrumos un sociālo tīklu viedokļu līderu ienākšanu komunikācijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no 3. septembrī laikrakstā publicētās intervijas:

Kādi ir jūsu disertācijas pirmie secinājumi?

Pirmkārt, sociālie mediji ir, neko nevaram darīt šajā ziņā. Otrkārt, ir zinātniski pierādīts, ka sociālie mediji izraisa stresu, trauksmi, nemieru. Esmu lasījis, ka 4,7% no Lielbritānijas IKP tiek iztērēts, lai ārstētu depresiju, ko izraisa sociālie mediji. Tas ir traki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Sociālo mediju nozīme uzņēmuma darbībā

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. Vadims Danovičs, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sociālie tīkli pie lietotāja reģistrācijas ievāc diezgan daudz informācijas, kas uzņēmumiem atvieglo sava potenciālā klienta meklējumus.

Laikā, kad sociālo tīklu popularitāte ir krietni pāraugusi tradicionālo mediju resursus un lietotāju skaits nepārtraukti pieaug, uzņēmumiem ir parādījušies vairāki jauni veidi, kā sasniegt klientus un informēt par savām precēm vai pakalpojumiem.

Sociālajiem medijiem ir svarīga loma šajos procesos, jo tieši šīs platformas mārketinga speciālisti izmanto, lai ātrāk un efektīvāk virzītu savu produkciju tirgū, izvietojot informāciju un reklāmas. Veidojot kampaņas un analizējot sociālo lietotāju paradumus, ir iespējams precīzi noteikt mērķauditoriju un nodot nepieciešamo informāciju tieši potenciālajam klientam.

Sociālie tīkli ievāc diezgan daudz informācijas, kas uzņēmumiem atvieglo sava potenciālā klienta meklējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top: Bērzu sulas sīrups Birzī

Sandra Dieziņa, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums Kainaiži attīsta ne vien dzirkstošās bērzu sulas Birzī ražošanu, bet arī bērzu sulas sīrupu ražošanu.

Sulu iegūst no bērziem, kas aug Labanovsku ģimenes īpašumā. Dienā bērzs dod 5- 20 litrus sulas. Bērzi ir ekoloģiski, līdz ar to gatavā produkcija ir ekoloģiski tīra. Uzņēmuma vadība to ir sertificējusi kā bioloģisko produktu.

SIA Kainaiži valdes loceklis Ervins Labanovskis stāsta, ka sīrupa pagatavošanai no Kanādas pasūtīta speciāla krāsns ar pannu. No 100 l bērzu sulas var iegūt 1 l sīrupa, tāpēc šis produkts veikalos ir salīdzinoši dārgs, jo ieguldīti lieli resursi tā iegūšanai. Bērzu sulas sīrups tiek saražots aptuveni 100 litru gadā.

Šopavasar Labanovsku ģimene pirmoreiz eksperimentālā kārtā izmēģinājusi kļavu sulas sīrupa pagatavošanu. Veikalos tas gan, visticamāk, vēl šogad nebūs pieejams, pie tā aktīvāk saimnieks strādās nākamajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas Sonarworks piesaista investīcijas no Skype līdzdibinātājiem

Rūta Lapiņa, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas audio tehnoloģiju iesācējuzņēmums «Sonarworks» piesaistījis investīcijas pusmiljona eiro apmērā no Igaunijas riska kapitāla fonda «Karma Ventures», kuru radījuši divi uzņēmuma «Skype» līdzdibinātāji, informē «Sonarworks» vadītājs un līdzdibinātājs Helmuts Bēms.

Iecerēts, ka jaunās investīcijas ļaus attīstīt produktus, kas būtiski uzlabos mūzikas klausītāju pieredzi visā pasaulē.

Uzņēmums «Sonarworks» radījis unikālu programmatūru, kas būtiski uzlabo skaņas kvalitāti austiņās un skaļruņos. «Mūsu kā uzņēmuma misija ir nodrošināt absolūti perfektu mūzikas skanējumu no jebkurām jau esošām austiņām vai skaļruņiem, ņemot vērā gan mūzikas radītāju ieceri, gan klausītāju dzirdes īpatnības,» stāsta H. Bēms.

«Mēs jau kādu laiku esam sekojuši līdzi «Sonarworks» darbam, un uz mums atstājusi iespaidu gan viņu izstrādātā tehnoloģija, gan bizness, ko uzņēmums izveidojis profesionālo skaņu inženieru segmentā,» norāda «Karma Ventures» partneris Kristians Lanemā (Kristjan Laanemaa). «Šobrīd, kad «Sonarworks» komanda ir prezentējusi arī plaša patēriņa produktu un pirmās tirgus atsauksmes rāda, ka šī ir ļoti interesanta biznesa izaugsmes iespēja, mēs nolēmām atbalstīt uzņēmuma plānus ar investīcijām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitālam ir jāaug

Didzis Meļķis, 22.08.2018

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes locekle un alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas konkurētspēju riska kapitāla nozarē bremzē virkne faktoru, no kuriem lielākā daļa ir novēršami.

Riska investīcijas uzņēmumos dod lielu ekonomisko efektu, un tā potenciāls Latvijā vēl ir ievērojams. Tā pirms ceturtdien, 23. augustā, Rīgā notiekošā gadskārtējā Baltijas Riska kapitāla samita sarunā ar DB vērtē Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes locekle un alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Nozare Latvijā attīstās strauji, tomēr varētu vēl daudz straujāk, saka K. Bērziņa. «Pirms desmit gadiem riska kapitāla fondu (RKF) pārvaldnieki Latvijā pārvaldīja ap 30 miljoniem eiro, tagad ‒ ap 300 miljoniem. Tomēr šo aktīvu lielums ekonomikā nav liels. Riska kapitāla ieguldījumu daļa no IKP Latvijā ir ap 0,1%, Eiropā vidēji – 0,3%, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir 0,4%.» Viņas vērtējumā, atšķirības pamatā ir ekonomikas struktūra. «Tradicionālajos riska kapitāla sektoros – ražošanā, biznesa pakalpojumos, eksportējošajās nozarēs – investējamo uzņēmumu skaits Igaunijā un Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā. Gandrīz jebkurā sektorā Igaunijā būs proporcionāli, piemēram, desmit potenciāli investējamo uzņēmumu, Lietuvā kādi astoņi, Latvijā – kādi pieci,» saka K. Bērziņa. Viņas vērtējumā, tas ir saistīts ar uzņēmumu ambīcijām un stratēģiju, kas savukārt sasaucas ar daudziem vēsturiskajiem faktoriem, «sākot ar to, kā šeit notika privatizācija un ar lata valūtas kursu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Veiksmes stāstus definējam paši

Baltic International Bank Korporatīvo finanšu pārvaldes vadītājs Oto Davidovs, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd notiek darbs pie Nacionālās attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027), kurā paredzēta banku kredītu apjomu palielināšana iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem (atbilstoši NACE klasifikācijai A-K nozares) proporcionāli iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtībai – paaugstinot šo rādītāju no 14% 2018. gadā līdz 23% 2027. gadā.

Saglabājoties Latvijas IKP izaugsmei, banku iekšzemes nefinanšu uzņēmumu kredītu portfelim ir jāpieaug no 4, miljardiem 2018. gadā līdz gandrīz 9 miljardiem 2027. gadā. Paredzētais pieaugums liks bankām ievērojami palielināt bilances.

Vietējā kapitāla bankas aizvien aktīvāk sevi piesaka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanas tirgū, izrādot gatavību 2020. gadā nacionālajā ekonomikā izdot jaunus kredītus 220 miljonu eiro vērtībā, tomēr NAP2027 uzstādīto mērķu sasniegšanai ar to nepietiek. Lai panāktu plānoto kreditēšanas pieaugumu, ir nepieciešama ievērojama jaunu nozaru attīstība. Kuras ir perspektīvākās nozares banku skatījumā ar lielāko izaugsmes potenciālu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sonarworks piesaista 6 miljonus dolāru investīcijas

Db.lv, 14.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas audio tehnoloģiju inovators, profesionālas skaņas digitālās kalibrēšanas uzņēmums Sonarworks noslēdzis papildus finansējuma raundu, investīciju fonda Almaz Capital (ASV) vadībā piesaistot 6 miljonus dolāru.

Raunda noslēgšanā piedalījās arī līdzšinējie investori Karma Ventures un Proks Capital, kā arī jaunie investori Trind Ventures, Smart Growth VC, LLC., Wiser Financial Advisors OÜ, un biznesa eņģeļi Cesar Lamschtein un Victor Yun. Papildus finansējums ļaus Sonarworks paplašināt SoundID mašīnmācīšanās tehnoloģiju integrāciju patērētāju elektroierīcēs visā pasaulē.

2020. gada sākumā Sonarworks prezentēja savu jaunāko tehnoloģijas sasniegumu - SoundID - tā tika izziņota lielākajā tehnoloģiju izstādē pasaulē CES 2020, kas katru gadu norisinās Lasvegasā, ASV.

SoundID ļauj izveidot katram lietotājam personalizētu skaņas profilu, balstoties uz klausītāja dzirdi un individuālajām skaņas vēlmēm. Šī tehnoloģija strauji guva starptautisku industrijas interesi un atzinību. Nepilna gada laikā tirgū jau parādījās pirmie produkti ar SoundID integrāciju. Sonarworks uzsāka sadarbību ar ikonisko amerikāņu zīmolu Gateway, integrējot skaņas tehnoloģiju jaunākajos uzņēmuma planšetdatoros. Tāpat SoundID tehnoloģija jau atrodama austiņu ražotāja Monoprice premium zīmola Monolith bezvadu austiņās, kā arī pirmajās bluetooth bezvadu Drop Panda audiofīlu kategorijas austiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT uzņēmums «TestDevLab», turpinot attīstīt savu biznesu, Liepājā atver savu trešo biroju, (F. Brīvzemnieka ielā 7). Tādējādi uzņēmums savus programmatūras testēšanas un izstrādes pakalpojumus klientiem Latvijā un visā pasaulē nu piedāvā no trīs birojiem, kas atrodas Rīgā, Ventspilī un Liepājā.

Uzņēmumu «TestDevLab» 2011. gadā dibināja divi bijušie Skype inženieri Andrejs Frišfelds un Ervins Grīnfelds. Uzņēmuma pamatkompetence ir programmatūras testēšana, un tas Latvijas un ārvalstu klientiem piedāvā plaša spektra programmatūras testēšanas pakalpojumus un produktus, kas palīdz ātrāk un kvalitatīvāk izstrādāt tīmekļa vietnes, mobilās lietotnes u.c. IT risinājumus.

«TestDevLab» sadarbojas ar jaunuzņēmumiem un globāliem uzņēmumiem kā «Skype», «Microsoft», «WorldRemit», «Orange», «Twilio», «Truecaller» u.c. Programmatūru, kuru testē uzņēmums, visā pasaulē lieto virs 1.5 miljarda cilvēku. Uzņēmumā strādā 100 darbinieki, un tam ir biroji Rīgā, Ventspilī un Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš: Jāmaina domāšana

Anda Asere, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms simt gadiem mazai valstij vienīgā iespēja ekonomiski augt bija nodarbošanās ar kuģniecību vai tirdzniecību. Tagad to var izdarīt daudz vienkāršāk. Valsts izmērs vai iedzīvotāju skaits vairs neierobežo, jāfokusējas ir IT eksporta virzienā

Par jaunuzņēmumu attīstības tempu Latvijā, vietējiem spīdekļiem un riska kapitālu intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitāla fonda Change Ventures vadošais partneris un kopstrādes TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.

Fragments no intervijas:

Nozīmīgs punkts startup attīstībā Latvijā ir bijis tevis līdzdibinātais TechHub Riga. Kāda ir bijusi pēdējo gadu šīs jomas attīstība?

Tā ir bijusi ļoti strauja. Pirms pāris gadiem sapratu, ka es vairs nepazīstu virkni cilvēku, kuri šajā jomā kaut ko dara. Tā ir mana mēraukla. Jaunuzņēmumu skaits tiešām ir krietni izaudzis. Diezgan bieži dzirdu sūdzības, ka mums nav labu startup, bet es tam nepiekrītu. Mums ir ļoti strādīgi un talantīgi cilvēki, jo īpaši jaunā paaudze, kas tiešām «močī» un var braukāt pa pasauli, pārdot visādas nepārdodamas lietas un piesaistīt darbiniekus uzņēmumiem, kam pēc dažiem mēnešiem naudas varētu nebūt. Tas viss ir vajadzīgs, lai paceltu lielu ideju. Es domāju, ka jaunuzņēmumu mums netrūkst un to būs arvien vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Dizains sadraudzējies ar dārza tehniku

Linda Zalāne, 11.04.2018

Veikala Daba un radošās darbnīcas Daba vadītāja Dace Stūre (no labās) un viņas kolēģe Agnese Lībere

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā veikals Daba, kas jau desmit gadus tirgo ekoloģiskus produktus un Latvijā ražotās dizaina lietas, pirms diviem gadiem izveidojis sava dizaina līnijas – Dadzis un Daba

Nolūkā atdalīt «saimniecības», atsevišķi no veikala ir izveidota radošā darbnīca Daba, kurā ikdienā roku rokā strādā pieci cilvēki, kuri rada, izgudro un īsteno zīmolu Dadzis un Daba produktus. Uzņēmumu īpašniece ir SIA Kongs, kas jau kopš 1994. gada nodarbojas ar meža un dārza tehnikas, kā arī elektroinstrumentu tirdzniecību. Taujāta, kā dizains sadraudzējies ar dārza tehniku, Dace Stūre, kura ir gan veikala, gan radošās darbnīcas vadītāja un idejas autore, teic, ka pirms aptuveni desmit gadiem viņa bija šīs šķietami nesavienojamās biznesa idejas iniciatore. Tolaik viņa bija aizgājusi dekrēta atvaļinājumā un sajutusi vilkmi darīt kaut ko savu. «Biznesa ideja man bija, telpas arī biju atradusi un nodomāju, ka māls jāmīca, kamēr tas ir mīksts. Prezentēju savu biznesa ideju SIA Kongs pārstāvjiem, viņi bija atvērti un gatavi attīstīt jaunu struktūrvienību,» atminas D. Stūre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē laika posmā no šā gada aprīļa līdz augustam ir saņemti vairāki iesniegumi no personām par to, ka, uzticot savus bankas datus nezināmām personām, kuras piedāvāja nopelnīt, no bankas konta ir izkrāptas lielas naudas summas. Pārskaitītās naudas summas ir ievērojamas – no 700 eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Lielākais naudas pārskatījums no kāda liepājnieka ir bijis 104 tūkstoši eiro.

Pārskaitījumus visos gadījumos iedzīvotāji veic labprātīgi ar mērķi nopelnīt.

Cietušajiem telefoniski vai caur programmu «Skype» tika izteikts piedāvājums nopelnīt, piesakoties un ieguldot naudu Forex tirgū. Krāpnieki it kā palīdz izveidot profilu Forex tirgus vietnēs, taču viņu mērķis ir pavisam citāds. Cilvēkiem tiek dotas norādes lejupielādēt kādu no attālinātās piekļuves aplikācijām. Sarunas laikā viņiem tiek dotas norādes – ielogoties savā bankas kontā. Kad tas tiek izdarīts, krāpnieki no viņu banku kontiem noskaita lielas naudas summas, kuras ar saviem internetbankas datiem apstiprina paši cietušie. Cietušie savos datoru ekrānos ne vienmēr redz īstās darbības, bet gan to, ko krāpnieki vēlas, lai viņi redzētu – atsevišķos gadījumos iepriekš izveidotu filmiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Bijušie TransferWise darbinieki izveido jaunuzņēmumu Salv

Anda Asere, 03.12.2019

Salv dibinātāji Sergejs Rumjancevs (Sergei Rumjantsev), Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi) un Džefs Maklelands (Jeff McClelland).

Foto: Jake Farra

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas naudas atmazgāšanas novēršanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Salv" sola desmitreiz efektīvāku palīdzību naudas atmazgāšanas novēršanā.

Naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) jaunuzņēmums "Salv" šodien paziņoja par divu miljonu dolāru investīciju piesaisti. Investīciju raundu vada "Fly Ventures" kopā ar "Passion Capital" un "Seedcamp". Tāpat uzņēmumu atbalsta eņģeļinvestori - "Twilio" galvenais tehniskais direktors Ots Kaukvers (Ott Kaukver) un bijušais Igaunijas valsts informācijas tehnoloģiju vadītājs Tāvi Kotka (Taavi Kotka).

Naudas atmazgāšanas apmērs pasaulē gadā ir viens līdz divi triljoni dolāru, liecina Apvienoto Nāciju organizācijas Narkotiku un noziegumu biroja dati. "Salv" vēlas palīdzēt cīnīties ar to. Uzņēmuma līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi) norāda, ka atbilstība dažādām prasībām ir svarīga, bet ar to nepietiek, lai apkarotu noziegumus. "Bankas iegulda arvien vairāk resursu naudas atmazgāšanas novēršanai, bet reāls progress nenotiek. Pat, ja banka 100% izpilda noteikumus, ar to nepietiek. Par spīti kompleksajiem noteikumiem un procedūrām nauda tāpat tiek atmazgāta un sliktie puiši vienmēr ir soli priekšā. Mēs izveidojām "Salv", lai padarītu finanšu iestādes gudrākas noziegumu atklāšanā, nebojājot reālo klientu pieredzi. Parasti naudas atmazgāšana ir saistīta ar nopietnām, liela mēroga kriminālām darbībām sākot ar narkotiku kontrabandas līdz ieroču tirdzniecībai un terorismam. Ja mēs varam apturēt naudas atmazgāšanu, mēs sitīsim noziedzniekiem tur, kur viņiem sāp visvairāk, un padarīsim pasauli drošāku," viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Virtuālā dzīve aizstāj attiecības

Laila Stabulniece, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sociālie mediji ir radījuši jaunu tendenci, ietekmējot jaunākās paaudzes vēlamā patēriņa modeli.

Dažādu paaudžu atšķirīgās vērtības un uzvedība mārketingā tiek raksturota ar paaudžu dzīves stila koncepciju. Katrai paaudzei ir savi notikumi un jaunatklātas vai apgūtas tehnoloģijas, kas ietekmē un veido tās uzskatus un patēriņa ieradumus. Jāatzīmē, ka nav absolūti viennozīmīgas interpretācijas par paaudžu robežām, īpaši runājot par pēdējam paaudzēm – millennium jeb Y-paaudzi un Z-paaudzi (sauktas arī postmillennium, iBrain, iGeneration).

Y-paaudzi veido cilvēki, kuri dzimuši laika posmā no 1980. līdz 1995. gadam (kā norādīts atsevišķos pētījumos – līdz 2000. gadam). To raksturo lielāka pirktspēja un vēlme patērēt, kā arī optimisms un lielāka uzņēmība, atvērtība dinamiskām pārmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm. Šīs paaudzes pirkšanas ieradumi un patērētāju uzvedība ir jau ilgstoši analizēta mārketinga pētījumos, kā arī millennium paaudze ir bijusi izaicinājums personāla vadībai: meklētas jaunas pieejas gan motivējošas darba vides izveidē, gan personāla piesaistes un atlases procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Trauksmes celšanas likums bez sabiedrības paradumu maiņas nedarbosies

Vilnis Veinbergs - Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, SIA Biznesa augstskolas Turība Iekšējās drošības dienesta vadītājs, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sabiedrība sākusi nogurt no izskaistinātam dzīvēm sociālos tīklos

Instagram skolas @igskolalv dibinātāja Santa Stivriņa, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija sākumā sociālā platforma Instagram uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu.

Tests ieviests vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū.

Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska, un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži – bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz «like». Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām personībām var atstāt arī sociālos tīklos redzamās «ideālās» dzīves. Šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru