«Pērkami tāpat kā daudzi citi uzņēmēji šajā valstī», kas «trīc par savām siltām, labi apmaksātām vietiņām» un barojas no miljardos lēšama «pīrāga», par kuru ir pārdota Latvija – tā ir daļa no dusmīgu un sakāpinātu komentāru virknes, ko ManaBalss pēdējā laikā saņem par noraidījumu publicēt pret 5G tehnoloģiju vērstas iniciatīvas.

Pēc astoņu gadu veiksmīga darba un Latvijas sabiedrībā, Eiropā un pasaulē gūtās atzinības šie komentāri ietver arī neizpratni par ManaBalss platformas un organizācijas principiem un darbību, tāpēc uzskatām par nepieciešamu uz šie viedokļiem vēlreiz atbildēt publiski.

Pirmām kārtām par iniciatīvu pieteikumu publicēšanas un noraidīšanas likumību. Platformas ManaBalss kā nevalstiskas organizācijas darbu regulē Latvijas likumdošana un mūsu pašu publiski noteiktie kvalitātes kritēriji. Ne pirmais, ne otrais mums neuzliek par pienākumu publicēt pilnīgi jebko.

Varbūt tas kādu reizi patiesi ir kādu sāpinājis. Piemēram, kādēļ nav publicēta iniciatīva par kodolieroču izstrādi Latvijā? Un kā ar iniciatīvu par garantētu sniegu Ziemassvētkos? Bet kā ar iniciatīvu par Saeimas deputātu skaita samazināšanu līdz 5 cilvēkiem?

Šonedēļ sabiedrības iniciatīvu platforma «ManaBalss.lv» atzīmē vēsturisku notikumu, kopējam parakstu skaitam lietotnē sasniedzot vienu miljonu. Kopš platformas darbības uzsākšanas 2011. gadā par iniciatīvām parakstījies 224 131 cilvēks.

«Vairāk nekā 50% no pilsoņu virzītajām iniciatīvām Saeimā ir pieņemtas pilnībā vai daļēji. Tas ir apsveicams rezultāts, kurš mūsu lietotājus motivē iesniegt arvien jaunas iniciatīvas, tādā veidā stiprinot pilsonisko sabiedrību Latvijā. Pašlaik jau 11% Latvijas sabiedrības ir parakstījušies par kādu platformas iniciatīvu,» norāda Imants Breidaks, organizācijas vadītājs.

Papildu darbam ar ManaBalss.lv platformas lietotājiem, medijiem un politskajām partijām, organizācija īsteno sadarbību ar Latvijas Universitāti, kā arī aktīvi strādā, lai veicinātu ciešāku komunikāciju ar latviešu diasporu ārvalstīs.

«ManaBalss.lv rezultāti veido Latviju kā starptautisku labās prakses piemēru pilsoniskās līdzdalības veicināšanā. Digitālās demokrātijas instrumenti ir šeit uz palikšanu, un mēs turpināsim augt un attīstīties,» uzsver Breidaks.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Tādējādi tā ir jau 25. pilsoņu iniciatīva, kas virzīta sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv un kas ir kļuvusi par likumu.

Iniciatīvu «Par mantojamu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu» platformā ManaBalss.lv pieteica ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība Indexo, un to mazāk nekā gada laikā platformā parakstīja vairāk par 11 tūkstošiem atbalstītāju.

Šī ir 25. sekmīgā iedzīvotāju virzītā iniciatīva un sestā veiksmīgā šogad. Dažkārt pozitīvs iznākums ir sasniegts arī bez noteiktās desmit tūkstošu parakstu savākšanas.

Citas šogad pozitīvu rezultātu guvušās iniciatīvas ir:

Jāņa Veides ierosinātā «Par atklātu balsojumu valsts prezidenta vēlēšanās»,

Ludmilas Andrejevas ierosinātā «Pārmaksāto nodokļu automātiska izmaksāšana»,

Tatjanas Bičikas ierosinātā «Valstij atbalstīt smagās slimības melanomas slimniekus, kā tas ir Lietuvā un Igaunijā!»,

Izveidojot jaunu iniciatīvu portālā ManaBalss.lv, Indexo dibinātāji aicina parakstīties par mantojamu 2. pensiju līmeņa kapitālu.

Idejas autori pamato, ka iniciatīva ir nepieciešama, jo mantojams pensijas uzkrājums dos katram Latvijas iedzīvotājam pārliecību – šī ir mana nauda un par to ir vērts rūpēties.

«Gandrīz katru dienu cilvēki mums saka – 2. pensiju līmeņa naudu īsti neuzskatu par savu, jo to nevar mantot. Tas daļēji skaidro faktu, ka Latvijas pensiju plāni ir dārgākie Eiropā. Jo mazāk klienti interesējas par savu naudu, jo mazāka ir pārvaldītāju motivācija konkurēt. Situācija ir jāmaina. Gaidījām, ka mantojamība tiks iekļauta Valsts fondēto pensiju likuma grozījumos, kurus pašreiz apspriež Saeima. Tā kā tas nav noticis, aicinām sabiedrību paust savu viedokli ar portāla ManaBalss palīdzību,» skaidro Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par nesamērīgā akcīzes nodokļa palielinājuma atcelšanu cigarešu bezdūmu alternatīvām" (https://manabalss.lv/par-nesameriga-akcizes-nodokla-palielinajuma-atcelsanu-cigaresu-bezdumu-alternativam/show), kas aicina parakstīties pret 2020. gada decembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Akcīzes likumā, ar kuriem tika būtiski paaugstināts akcīzes nodoklis dažādām mazāk kaitīgām cigarešu bezdūmu alternatīvām – karsējamajai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem un beztabakas nikotīna spilventiņiem.

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "pēdējos gados valstī arvien vairāk cenšas ierobežot pasīvās smēķēšanas izraisītos veselības riskus. Pakāpeniski aizliegts smēķēt parkos, sabiedriskā transporta pieturās, uz daudzdzīvokļu māju balkoniem un jebkurā publiskā vietā, ja kādam tas traucē. Tomēr nesenā akcīzes nodokļa paaugstināšana cigarešu bezdūmu alternatīvām raida gluži pretējus signālus, jo padara cigarešu aizstājējproduktus nesamērīgi dārgus, kas nemotivē smēķētājus atteikties no šī netikuma, vai izvēlēties mazāk kaitīgas alternatīvas. Tādējādi, it kā notiek cīņa pret cigarešu dūmiem un publisku smēķēšanu, bet paralēli tam, produkti, kas situāciju varētu uzlabot, tiek aplikti ar papildu nodokļiem un padarīti grūtāk pieejami."

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Lai gan gadiem tiek runāts par ielās izkaisītā sāls nebūt ne pozitīvajiem efektiem, visticamāk, citu pretslīdes materiālu tuvākajā laikā neizmantos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Katru gadu, iestājoties ziemai, sabiedrībā raisās diskusija par sāls izmantošanu ielu kaisīšanai. Cilvēki pauž sašutumu par sāls «sagrauztajiem» apaviem, sabojātajām automašīnu virsbūvēm un nodarīto kaitējumu pilsētā augošajiem kokiem. Šobrīd portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti iniciatīvai Par pilsētas ielām bez sāls, lai šo ideju iesniegtu izskatīšanai Saeimā, vēl pietrūkst 3786 paraksti. Iniciatīvas autors ir Fīlips Kapustins. Iniciatīva piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls vietā kaisīšanai izmantot smiltis. Tajā atzīmēts, ka pilnīgi nekaitīgu pretapledošanas materiālu nav, taču smiltis mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūves nekā sāls. Ejot pastaigās ar mīluļiem, smiltis, atšķirībā no sāls, nerada kairinājumu mājdzīvnieku pēdām. Jāmin, ka pirmo reizi sāls ceļu pretapledojuma apstrādē izmantots pagājušā gadsimta 50. gados ASV, un pašlaik tas joprojām ir numur viens pretapledojuma reaģents visā pasaulē.

Biedrība "Rīgas biznesa kamera" portālā "manabalss.lv" vāc parakstus par nodokļu izmaiņu atlikšanu līdz 2022.gadam, aģentūru LETA informēja kameras valdes priekšsēdētājs Gatis Silakaktiņš.

Kamera šo iniciatīvu portālā "manabalss.lv" ievietojusi ceturtdien, 3.septembrī.

Silakaktiņš norādīja, ka pašreizējās krīzes laikā ir nepareizi celt nodokļus. "Šobrīd nauda, atstāta uzņēmēju un iedzīvotāju maciņos, stimulēs ekonomisko aktivitāti. Tāpēc tieši otrādi - pareizi būtu mazināt nodokļu slogu, vai vismaz to atstāt nemainīgu līdz ekonomikā atsākas izaugsme," uzskata iniciatīvas autori.

Tāpat Silakaktiņš piebilda, ka piedāvātās izmaiņas nodokļos nerisina sabiedrībā rezonansi izraisījušo nekustamā īpašuma nodokļa jautājumu, kā arī paredz tādu nodokļu pārdali, kas būtiski samazinās pašvaldībām pieejamos līdzekļus un apdraudēs to funkciju veikšanu.

Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv iesniegtā iniciatīva Par nekustamā īpašuma nodokļu atcelšanu vienīgajam īpašumam savākusi vairāk nekā 26 000 parakstu. Iniciatīvas autore Liāna Hiršsone tās atbalstītāju vārdā nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, lūdzot aicināt Saeimu atkārtoti lemt par nodokļa atcelšanu.

Iniciatīva iepriekš Saeimā jau vienu reizi tika noraidīta. Vēstulē prezidentam norādīts, ka Latvijas iedzīvotājiem aizvien grūtāk ir nomaksāt nekustamā īpašuma nodokli, jo tā procentu likmes ir nesamērīgi augstas, tādēļ 2016. gada martā platformā ManaBalss.lv tika uzsākta parakstu vākšana, lai atceltu šo nodokli vienīgajam īpašumam, kas kalpo par īpašnieka dzīvesvietu. Vēstules autori norāda, ka iniciatīva ir guvusi atbalstu sabiedrībā, taču ne politiķu vidū, tādēļ nolemts vērsties pēc palīdzības pie Valsts prezidenta.

Saeima 2016. gada 16. jūnija sēdē lēma par 10 496 Latvijas pilsoņu iesniegto kolektīvo iesniegumu Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam un nodeva to izskatīšanai Ministru kabinetam (MK).

Vakcinācijas projekta birojs tiks likvidēts kā Veselības ministrijas struktūrvienība un integrēts Nacionālajā veselības dienestā (NVD) kā struktūrvienība, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pavļuts pauda sapratni par kritiku, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, tā ir tikai daļēji pamatota. Viņš cita starpā atzīmēja, ka šajos divos mēnešos ir novērstas daudzas problēmas un ielikti pamati, lai notiku liela mēroga vakcinācija.

"Vakcinācijas projekta birojs bija kļuvis par zibensnovedēju dažādām bažām, tāpēc esam nolēmuši uzlabot tā darbību un reorganizēt to, pievienojot Nacionālajam veselības dienestam, tādējādi tas būs tuvāk notikumiem un dienestam, kas strādā ar veselības nozari," sacīja ministrs.

Veselības ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem teikts, ka NVD tiks izveidota jauna struktūvienība vakcinācijas projekta koordinācijai, kuras finansiālā un cilvēkresursu kapacitāte tiks stiprināta. Tuvojoties vakcinācijas masveida fāzei, projekta koordinācijas vienībai vajadzīgi papildspēki - projektu vadītāji lielas jaudas vakcinācijas centru koordinācijai reģionos.

Sabiedrības iniciatīvu portālā «manabalss.lv» vasarā pieteikto ierosinājumu par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus nepilnu trīs mēnešu laikā atbalstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, un iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.

«Tas ir nepārprotams rādītājs, ka sabiedrība vēlas tādu depozīta sistēmu, kas pieņemtu dažādus iepakojumus, ko citādi ikdienā izmetam mēslainē, un daļa no tiem nonāk vidē. Tas arī apliecina sabiedrības rūpes un līdzdarbošanos depozīta sistēmas ieviešanas procesā. Lai gan sabiedriskajām iniciatīvām, kas tiek iesniegtas Saeimā, normatīvais regulējums paredz īpašu izskatīšanas kārtību, līdz tas nonāk līdz konkrētam rezultātam (piemēram, likumprojektam), uzskatu, ka Saeimai jau šobrīd šī iedzīvotāju vēlme ir jāņem vērā un jāskata kopā ar grozījumiem Iepakojuma likumā, kas tiek virzīti trešajam lasījumam,» pauž Iniciatīvas autors Jānis Ķuze.

Viņš uzsver, ka Latvijā nepieciešama iedzīvotāju vajadzībām atbilstoša un visaptveroša depozīta sistēma, kas pārstrādei pieņemtu dažādus iepakojuma veidus, nevis vien konkrētas pudeles, kā to paredz klasiskā depozīta risinājums.

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) problēma ir iesprūdusi, kopš skolotāja Liāna Hiršsone portālā manabalss.lv ierosināja NĪN vienīgajam īpašumam atcelt vispār.

53 tūkstoši balsotāju griba valsts drukātā izdevumā tiek raksturota kā aplamība un ķecerīga iegriba, lai gan cilvēki vienkārši nevēlas pārdot savu māju tādēļ vien, ka valstī izdomātas aplamas formulas.

Šobrīd Jaunā konservatīvā partija (JKP) izvirza priekšlikumu ieviest neapliekamo minimumu īpašuma vērtībai – 100 tūkstoši eiro. Spēkā varētu stāties 2022. gadā. JKP nodarbojas arī ar īpašumu kadastrālās vērtības aprēķinu kārtības maiņu, kas atlikta uz 2021. gadu. Vēl jau nav zināms, vai skolotājai ar namu Rīgā 100 tūkstošu griesti kaut kā palīdzēs, bet laiks rit. NĪN risinājumam bija jābūt jau vakar, jo cilvēki pamet šo zemi un viens no iemesliem ir konkrētā problēma.

No 2020. gada 1. februāra platformā ManaBalss politiskajām partijām un uzņēmumiem par iniciatīvu publicēšanu tiks piemērota augstāka maksa, informē organizācijas "ManaBalss" vadītājs Imants Breidaks.

Līdzšinējā samaksa 1000 eiro apmērā turpmāk attieksies tikai uz uzņēmumiem, kas klasificējas kā mazie uzņēmumi, t.i., tādi, kuros ir līdz 10 darbiniekiem, un to apgrozījums ir līdz 2 milj. eiro.

Platforma kopš 2011. gada sniedz bezmaksas iniciatīvu publicēšanu un parakstīšanās pakalpojumu Latvijas iedzīvotājiem. Bez maksas iniciatīvas platformā var arī iesniegt politiski neitrālas organizācijas, kas darbojas sabiedrības labā un tā tas būs arī turpmāk.

Izmaiņas cenu politikā tiek skaidrotas ar Latvijas ekonomikas izaugsmi un nepieciešamību līdzsvarot politisko partiju, to biedru un visplašākās sabiedrības iesaisti iniciatīvu ierosināšanā. Organizācija arī apzinās, ka partijām un uzņēmumiem sabiedrības iniciatīvu izmantošana ir vērtīgs mārketinga rīks, tādēļ ir tikai godīgi, ka līdzvērtīgs ieguvums no tā tiek arī digitālās demokrātijas stiprināšanai Latvijā, skaidro I.Breidaks.

Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba nedēļu četru darbadienu formātā priecētu, tomēr darba devējiem tā prasītu papildu izmaksas, kas rezultētos konkurētspējas sarukumā, jo īpaši, ja citas Eiropas Savienības dalībvalstis neko tādu ieviest neplāno.

Vēl sekas šādam solim varētu būt arī atsevišķu uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām. Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varētu prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji saistībā ar portālā manabalss.lv sākto parakstu vākšanu iecerei pāriet uz četru dienu darba nedēļu pašreizējo piecu vietā. Pašlaik par šo ieceri parakstījušies nedaudz vairāk kā 9600 cilvēku. Lai to varētu iesniegt Saeimai, ir jāsavāc vismaz 10 000 parakstu. Iniciatīvas autors Denis Meļehovs rosina samazināt patlaban noteikto darba nedēļu (piecas dienas, 40 stundas) uz četrām dienām un 32 stundām, ko piedāvā īstenot, mainot Darba likuma 131. pantu.

No oktobra sākuma reģionālajās klātienes diskusijās un tīmekļa platformā «Mana Eiropa» tiek apkopotas Latvijas iedzīvotāju idejas Eiropas nākotnei. Balsošana, lai noteiktu populārākās idejas, turpināsies vēl līdz 9. novembrim, taču nozaru ekspertiem bija iespēja pirms balsošanas noslēguma iepazīties ar #ManaEiropa digitālajā platformā apkopotajiem vairāk nekā 300 iedzīvotāju ierosinājumiem un paraudzīties arī uz balsojumu tendencēm.

Eksperti atzīst, ka iesūtītās idejas un balsojumi par tām atspēko mītu par to, ka Latvijas iedzīvotāji maz interesējas par ES līmeņa jautājumiem, un savos komentāros izsaka daudz interesantu vērojumu, informēja #ManaEiropa projekta veidotāji.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers norādīja: «Līdzās klimata un dabas aizsardzības jautājumiem, salīdzinoši daudz ir ieteikumu attiecībā uz nevienlīdzības novēršanu: gan starp valsts iedzīvotājiem, gan starp dalībvalstīm, t.sk. zemniekiem. Jūtams, ka tā ir sabiedrībā saspējusi tēma.»

Savukārt, tas, ka platformā rosinātais priekšlikums par Latvijas izstāšanos no ES nav ieguvis atbalstu, viņaprāt, liecina par sabiedrības konsensu attiecībā uz Latvijas dalības ES nozīmību.

Katrs no mums sastopas ar bisfenolu A, to esam spiesti uzņemt no: sporta pudelēm, lielajām 18,9l ūdens pudelēm, skārdenēm, termo čekiem, tējkannām un citiem plastmasas izstrādājumiem.

Vēl 2016. gada nogalē Latvijā pazīstamais medicīnas ķīmijas prof. Ivars Kalviņš nāca klajā ar paziņojumu, ka bisfenols A ir kaitīga viela, kas var izraisīt nopietnas dzimumorgānu slimības, t.sk. vēzi. Nav pagājuši pat daži mēneši, ka tam ir arī augsta līmeņa oficiāls apstiprinājums no Eiropas Ķimikāliju aģentūras.

Kopš 2017. gada 12. janvāra Eiropas Savienībā bisfenols A tiek klasificēta kā viela, kura atstāj toksiskas sekas uz cilvēka reproduktīvo sistēmu ar bīstamības kategoriju 1B. Šādu lēmumu 2017. gada 4. janvārī vienbalsīgi pieņēmusi Eiropas Ķimikāliju aģentūra.

Bisfenola A iepakojumi būs jāmarķē, lai brīdinātu patērētājus

25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Liepājas šosejas (A9) pārbūvi par četru joslu ceļu.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Gita Osīte. Viņa norāda, ka vēlas panākt drošu braukšanu pa intensīvo Liepājas šoseju, pa kuru katru dienu pārvietojas liels skaits smago un vieglo transportlīdzekļu, kā arī traktori.

"Šis būtu apjomīgs valsts nozīmes projekts, tāpēc aicinu to aktualizēt Saeimas līmenī, lai cita starpā politiski vienotos arī par šāda projekta finansējuma avotiem un mehānismiem," pauž Osīte.

Jau ziņots, ka jūnija beigās notika vairāki smagie ceļu satiksmes negadījumi uz Liepājas šosejas, tādēļ VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pasūtīja ceļu drošības auditu autoceļa Rīga-Liepāja (A9) posmam Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Vairāki desmiti cilvēku pie Saeimas pulcējušies, lai protestētu pret plānoto 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras un izklaides pasākumiem.

Pasākumā piedalās vairāki Latvijas mūziķi un ar kultūras nozari saistīti cilvēki, piemēram, Intars Busulis, Guntars Račs, Elita Mīlgrāve, Liene Šomase, Ralfs Eilands, Kapars Bindemanis, Lauris Reiniks, Rūta Dūduma, Kārlis Kazāks un citi.

Cilvēkiem, kuri pulcējušies uz protesta akciju, pie apģērba ir uzlīme ar norādi - 21%. Vairākiem akcijas dalībniekiem līdzi ir arī mūzikas instrumenti.

Pie protestētājiem iznāca arī vairāki deputāti, galvenokārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvji. Sagaidot parlamentāriešus, Mīlgrāve viņus uzrunāja, norādot, ka lēmums par 21% PVN kultūrai ir sasteigts, nav atbalstāms un «apturēs mūsu dziesmas». Viņa aicināja deputātus pārdomāt šo situāciju pirms lēmuma pieņemšanas.

Kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai ierobežos, tās griestu pieaugumu varētu ierobežot līdz 10%

Tādu iespējamo risinājumu nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN) Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē iezīmēja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra. Viņš norāda, ka varētu mainīt metodiku un pāriet uz kadastrālās vērtības noteikšanu četru gadu griezumā, tādējādi izvairoties no straujiem lēcieniem un arī kritumiem. «Kadastrālās vērtības pieauguma ierobežojums un līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodokļa ierobežojums sekmīgi jau strādā attiecībā uz lauksaimniecības zemi,» uzsvēra E. Putra.

DB jau iepriekš rakstījis par vairākiem iespējamiem risinājumiem, piemēram, ieviest ar NĪN nepaliekamo platību, šī nodokļa aprēķinā izmantot atlaidi par katru mājoklī deklarēto personu. Jāatgādina, ka Saeimā iesniegta manabalss.lv iniciatīva atbrīvot no nodokļa vienīgo mājokli vai tam piemērot būtiski mazāku likmi. Saeimas deputāts Andris Bērziņš aicināja izvērtēt jautājumu par vienīgā mājokļa NĪN. Viņaprāt, vajadzētu atdalīt tos, kuriem ir vienīgais mājoklis no tiem, kuriem ir vairākas mājas un kuriem tas ir bizness. Deputāts atgādināja neseno vēsturi, kad valstij nebija iespēju cilvēkam nodrošināt mitekli un aicināja iedzīvotāju mājokļa jautājumu risināt pašiem. Rezultātā cilvēki ņēma kredītus un risināja mājokļa jautājumu, bet tagad nonākuši situācijā, kad par savu uzņēmību vēl saņem arī sodu – milzīgu NĪN rēķinu.

Sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» sākta parakstu vākšana par elektronisko grāmatu ieviešanu skolās.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Inese Davidone. Viņasprāt, elektronisko grāmatu ieviešana skolās ļautu skolēniem ikdienā atteikties no smagu skolas somu nēsāšanas.

Iniciatīvas autore piedāvā veikt grozījumus likumdošanā, paredzot pakāpenisku pāreju no papīra uz elektroniskajām grāmatām.

Davidone uzskata, ka, ja skolēniem būs pieejamas elektroniskās grāmatas, tad viņi uz skolu varēs nest nevis grāmatas, bet planšetdatorus vai citas elektroniskas ierīces. Idejas autori satrauc tas, ka, nēsājot smagas mugursomas, skolēniem rodas muguras un stājas problēmas. Tāpat digitālās grāmatas, kā norādīja Davidone, ir arī lētākas nekā drukātās.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par alkoholisko dzērienu tirdzniecību tikai specializētos veikalos ar atsevišķu ieeju.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Marks Amosejevs. Idejas autors uzskata, ka sabiedrībā ir kļūdains pieņēmums, ka alkohols ir pārtikas prece, jo tas tiek tirgots praktiski visos pārtikas veikalos. Tā cilvēkiem jau no bērnības veidojas priekšstats par alkohola vieglu pieejamību un tā normālību.

Priekšlikuma iesniedzējs piedāvā ierobežot vieglu alkohola pieejamību, tā veidojot jaunu sabiedrības attieksmi un vērtību kritērijus. Šādam ierobežojumam būtu jāattiecas uz visām pārtikas preču un alkohola pārdošanas vietām.

Iniciatīvas mērķis ir panākt grozījumus likumdošanā, atļaujot alkoholu tirgot tikai specializētos veikalos ar atsevišķu ieeju.

M.Amosejevs uzskata, ka līdz ar šādu regulējumu paredzami mazināsies alkohola patēriņš un uzlabosies sabiedrības veselība.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums otrdien noraidīja opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) frakcijas priekšlikumu grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz PVN samazinājumu līdz 12% sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.

AS deputāte Linda Matisone sēdē pauda, ka galvenais iemesls priekšlikumam ir tas, ka ēdināšanas nozare ir ļoti cietusi pandēmijas laikā, kā arī Ukrainas kara izraisītā tūrisma samazināšanās dēļ, un tas negatīvi ietekmē nozares finanšu rādītājus.

Nacionālās apvienības politiķis Artūrs Butāns atzīmēja, ka jautājuma problemātika ir skatīta vairākās parlamenta komisijās un visās tikusi atbalstīta, tāpēc tas būtu jāatbalsta.

AS deputāts Māris Kučinskis piebilda, ka, priekšlikumu atbalstot, tas būtu simbolisks solis ēdināšanas nozarei.

AS norāda, ka Latvijas sabiedrība arī atbalsta šo samazinājumu, ko apliecina aptaujas un vairāk nekā 12 000 parakstu iniciatīva portālā "Manabalss.lv".

Rosina noteikt, lai oficiālās elektroniskās adreses autorizācija būtu iespējama arī ar interneta bankas starpniecību, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdība ir akceptējusi nodošanai Saeimā Oficiālās elektroniskās adreses likumprojektu. Tas paredz, ka pēc pāris gadiem valsts pārvaldes iestādes ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem komunicēs elektroniski vienā informācijas vidē. Proti, no 2018. gada jūlija uzņēmumiem būs jāizveido sava e-adrese, lai varētu saņemt un nosūtīt dokumentus valsts un pašvaldību iestādēm. Likuma un idejas autori norāda, ka tas samazinās uzblīdušo birokrātiju, kā arī atvieglos komunikāciju ar valsti. Sistēmai vajadzētu sākt strādāt 2018. gada 1. janvārī, jūlijā tai pieslēgsies arī komersanti, bet 2020. gadā – maksātnespējas procesa administratori, zvērināti tiesu izpildītāji un tiesas. Tās būs obligātās kategorijas, bet fiziskas personas – pēc brīvprātības principa. Zvērināti advokāti iebilduši pret obligāto e-adreses izveidi un lietošanu finanšu apsvērumu dēļ.

Pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas pirmdienas vakarā notika Tautas sapulce par Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam - mājoklim Latvijā, uz kuru bija pulcējušies vairāk nekā 100 cilvēki.

Piketa iniciatore ir skolotāja Liāna Hiršsone, kura ar ģimeni dzīvo Rīgā nelielā privātmājā, NĪN vienpadsmit gadu laikā kļuvis 45 reizes lielāks. «Ar skolotājas algu to ir neiespējami nomaksāt,» norāda L. Hiršsone. «Mana un manas ģimenes sociālā drošība ir nopietni apdraudēta, jo nākamgad man būšot jāmaksā 75 reizes vairāk nekā pirms divpadsmit gadiem, proti, 3020 eiro. Ja 2006. gadā NĪN gadā bija aprēķināts 40 eiro apmērā, tad šogad tas jau ir 45 reizes lielāks - 1800 eiro.»

Portālā manabalss.lv iniciatīvu Par nekustamā īpašuma atcelšanu vienīgajam īpašumam parakstījuši 13 000 Latvijas iedzīvotāju, pašlaik priekšlikums nav ņemts vērā. Iniciatīvas autoriem NĪN piemērošanas politika izraisījusi nepieciešamību rīkot Tautas sapulci, vēršoties pie Saeimas, Ministru Kabineta un Pašvaldību Savienības ar prasību atcelt konfiscējošo NĪN vienīgajam īpašumam un pārtraukt pašreizējo NĪN aprēķina un piemērošanas kārtību visās pašvaldībās.