Jaunākais izdevums

No oktobra sākuma reģionālajās klātienes diskusijās un tīmekļa platformā «Mana Eiropa» tiek apkopotas Latvijas iedzīvotāju idejas Eiropas nākotnei. Balsošana, lai noteiktu populārākās idejas, turpināsies vēl līdz 9. novembrim, taču nozaru ekspertiem bija iespēja pirms balsošanas noslēguma iepazīties ar #ManaEiropa digitālajā platformā apkopotajiem vairāk nekā 300 iedzīvotāju ierosinājumiem un paraudzīties arī uz balsojumu tendencēm.

Eksperti atzīst, ka iesūtītās idejas un balsojumi par tām atspēko mītu par to, ka Latvijas iedzīvotāji maz interesējas par ES līmeņa jautājumiem, un savos komentāros izsaka daudz interesantu vērojumu, informēja #ManaEiropa projekta veidotāji.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers norādīja: «Līdzās klimata un dabas aizsardzības jautājumiem, salīdzinoši daudz ir ieteikumu attiecībā uz nevienlīdzības novēršanu: gan starp valsts iedzīvotājiem, gan starp dalībvalstīm, t.sk. zemniekiem. Jūtams, ka tā ir sabiedrībā saspējusi tēma.»

Savukārt, tas, ka platformā rosinātais priekšlikums par Latvijas izstāšanos no ES nav ieguvis atbalstu, viņaprāt, liecina par sabiedrības konsensu attiecībā uz Latvijas dalības ES nozīmību.

Savukārt, Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova komentēja, ka iesniegtās idejas manāmi atbalsta ES Sociālā pīlāra izvirzītos principus: vienādas iespējas un piekļuvi darba tirgum, taisnīgus darba nosacījumus un sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Daudz ideju, viņasprāt, būtu vērts apspriest Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā, ļaujot dažādajiem politiskajiem spēkiem likt priekšā savu redzējumu, kā panākt ES labklājību.

Dace Akule, rīcībpolitikas un pilsoniskās sabiedrības jautājumu konsultante, ierosinājumos un balsojumos saredzēja tendenci — «ir stabils atbalsts iekļaujošākai izaugsmei un virzībai uz aprites ekonomiku, kas prasa daudz pārdomātāku un gudrāku resursu izmantošanu. Ideju vidū ir gan atbalsts uzņēmējiem, kuri ražo pēc bezatkrituma ražošanas principiem, gan aicinājums ES vairāk ražošanā izmantot ilgstpējīgas izejvielas un, piemēram, izveidot sistēmu, kā izmantot, nevis izmest atkritumos, pārtikas pārpalikumus.»

Sociologs Jānis Daugavietis secina, ka skaidri iezīmējas Latvijas iedzīvotāju norūpētība par apkārtējās vides ekoloģisko situāciju un nākotnes izredzēm. Tas ir signāls, ka zināma sabiedrības daļa atbalsta ES iniciatīvas šajā jomā un ir gatava arī turpmākiem, varbūt arvien radikālākiem, soļiem vides aizsardzības politikā.

Viņš norāda, ka ierosinājumus snieguši ir cilvēki ar dažādām vērtībām un attieksmēm, tādēļ priekšlikumi ir pretrunīgi, brīžiem pat utopiski, un tomēr tā ir informācija, kas norāda uz to, kas iedzīvotājiem rūp un kas viņiem šobrīd šķiet pieņemams.

Edmunds Cepurītis, vides politikas eksperts, secina, ka kopumā iedzīvotāju prasības vides jomā ir ļoti atbilstīgas mūsdienu svarīgākajām problēmām. Vides aizsardzība ir joma, kurā Eiropas lēmumu pieņēmējiem ir labas iespējas tikt pamanītiem — tā ir iespēja ar izlēmīgiem lēmumiem parādīt Eiropas projekta noderīgumu vienkāršajam iedzīvotājam. Prasības pēc depozīta sistēmas, atkritumu samazināšanas un citādas lauksaimniecības politikas parāda Eiropas Savienību kā sabiedroto zaļi domājošajiem — tiek sagaidīts, ka Eiropas saprātīgā politika ierādīs īsto ceļu pasīvajiem Latvijas politiķiem. Klimata politikas ieteikumu zemo popularitāti viņš skaidro ar katastrofāli īstenoto zaļās enerģijas politiku Latvijā, kā arī mītu, ka klimata pārmaiņas Latvijā neradīs tik negatīvas sekas.

Savukārt, mediju eksperte Rita Ruduša uzskata, ka apkopotais norāda uz relatīvi augstu iedzīvotāju izpratnes līmeni par kvalitatīvas informācijas pieejamības un mediju pratības līmeņa ietekmi uz sabiedrības noturību pret ārējiem un iekšējiem draudiem, kā arī par Latvijas demokrātijas briedumu. Rezultāti parāda arī iedzīvotāju izpratni par sociālo tīklu atbildību par manipulatīvas vai nepatiesas informācijas izplatīšanu.

Ar ekspertu komentāriem iespējams detalizētāk iepazīties #ManaEiropa mājaslapā: https://manaeiropa.manabalss.lv/eksperti.

Pēc 9. novembra, kad noslēgsies ideju vākšana un balsošana, sabiedrības apspriežu rezultāti, izteiktās atziņas un priekšlikumi par Eiropas nākotni kļūs par pamatu Latvijas nacionālajam ziņojumam, kas ES dalībvalstu un institūciju kopīgajā ziņojumā tiks iesniegts ES valstu un valdību vadītājiem un tiks apspriests Eiropadomes sanāksmē šogad decembrī.

Dialogs par Eiropas nākotni tiek īstenots pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona rosinātās iniciatīvas, lai izzinātu iedzīvotāju viedokļus par Eiropu. ES pilsoņus ir aicināti paust savu viedokli par to, kādas pārmaiņas vajadzīgas Eiropā, lai ES varētu palīdzēt piepildīt cilvēku cerības, lai tā nodarbotos ar lietām, kas cilvēkiem patiešām svarīgas, un piedāvātu labākus risinājumus nekā spēj dot katra dalībvalsts atsevišķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori nosauc labākos un sliktākos politikas veidotāju lēmumus pēdējo 5 gadu laikā

Db.lv, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veidotajā jaunākajā Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā investori tika aicināti nosaukt pēdējo piecu gadu vislabākos un vissliktākos politikas veidotāju lēmumus vai iniciatīvas, kas ietekmējuši Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Saskaņā ar ārvalstu investoru viedokli «vislabākie lēmumi» vai politikas iniciatīvas ir saistīti ar nodokļiem un nodokļu reformu, kā arī ar elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) situācijas risināšanu, informē FICIL.

Te gan jāuzsver, ka daļa investoru ir apmierināti ar to, ka šajos jautājumos ir redzama «kaut kāda kustība», nevis ar to, kā tie ir atrisināti. Turklāt attiecībā uz nodokļu sistēmu, liela daļa investoru uzsver, ka reformas sekas varēs novērtēt tikai vēlāk. Līdzīgi ārvalstu investori vērtē arī progresu attiecībā uz ēnu ekonomikas mazināšanu, tostarp uzsāktām darbībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un korupcijas jomā, ka arī progresu maksātnespējas administrācijas jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas globālas tendences un to nozīme Latvijas kontekstā

Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Room for Work" ir jauna sociāla iniciatīva, kas saved kopā darba ņēmēju ar darba devēju jaunu darba attiecību uzsākšanai.

Iniciatīvas mērķis ir palīdzēt gan uzņēmējiem atrast jaunu darbiniekus, gan arī darbiniekiem, īpaši mazāk aizsargātiem cilvēkiem Latvijā, piemēram, cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, ārvalstu studentiem, cilvēkiem ar bēgļa, patvēruma meklētāja vai alternatīvo statusu, atrast darbu.

Iniciatīvas radītāji tic, ka ikviens cilvēks ir resurss, un motivētus darbiniekus arī apkalpojošā sfērā, piegādes jomā un lauksaimniecībā ir iespējams atrast tepat Latvijā.

"Ik dienu runājot ar uzņēmējiem, jo īpaši lauksaimniekiem, ir jūtams zināms satraukums, ka darbu roku paliek arvien mazāk. Uzņēmēji aicina ievest viesstrādniekus, bet politikas veidotāji nesteidzas šo ideju atbalstīt, tāpēc arī mēs nācām ar jaunu iniciatīvu savest kopā uzņēmējus, kuri meklē darbiniekus, ar potenciālajiem darba ņēmējiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav tik labi savienoti ar pašreizējo darba tirgu," stāsta iniciatīvas autors Miks Celmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rubenis: Iespējamā misija vēl nav izpildīta

Reinis Rubenis, «Swedbank» valdes priekšsēdētājs, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen kļuvis zināms, ka Latvijas izglītībai nozīmīgā programma «Iespējamā misija» saskārusies ar līdzekļu piesaistes grūtībām, kas tai liedz uzņemt jaunus dalībniekus – iedvesmojošus skolotājus mūsu bērniem. Kā tēvs un kā uzņēmuma vadītājs ar šo ziņu vēršos pie pārējiem uzņēmējiem, vadītājiem un aktīviem ļaudīm – šobrīd ir īstais brīdis sniegt savu artavu, lai labās iestrādnes neapstātos.

Katrs sociāli atbildīgs uzņēmums ir izvēlējies jomas, ko atbalstīt un kam palīdzēt, taču ticu, ka mērķis visiem viens – labāka Latvija. Laba izglītības sistēma ir atslēga cilvēku un valstu panākumiem nākotnē. Swedbank, domājot par nākotnes Latviju un tās iedzīvotājiem, savu izvēli ir izdarījusi par labu izglītībai. Tas nozīmē nemitīgi atbalstīt un pilnveidot dažādas izglītības uzlabošanai veltītas iniciatīvas un kustības. Tai skaitā, arī programmu «Iespējamā misija», kurai banka ir lielākais finansētājs un ievērojamu atbalstu sniedz jau kopš «Iespējamās misijas» dibināšanas.

Privātā sektora atbalstītās iniciatīvās vienmēr var ātrāk un elastīgāk notestēt, kā darbojas jauni modeļi vai inovatīvas idejas, arī operatīvāk «aizlāpīt caurumus» valsts funkcijās. Mūsu pašu pieredzē ir «Ziedot.lv» izveide, kas ļāva ne vien izveidot efektīvu un caurspīdīgu ziedošanas kultūru Latvijā, bet arī izdarīja spiedienu uz valsts pārvaldi, kas ļāva būtiski pilnveidot sistēmu smago slimību ārstēšanas finansēšanai no valsts līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Kiršteins: Latvija palaidusi garām iespēju azartspēļu nozarē pelnīt miljardus

Anita Kantāne, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir palaidusi garām savu iespēju azartspēļu nozarē pelnīt miljardus. To būtu bijis iespējams darīt, ja Ķemeru sanatorijas vietā būtu izveidots profesionāls kasino. Tagad jādomā, kā «ierobežot vecos azartistus un pasargāt jauno paaudzi» – šādu viedokli Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 26. februārī pauda Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).

A. Kiršteins klātesošajiem atgādināja vēsturi, proti, ka azartspēļu nozari Latvijā bija plāns sakārtot arī pirmās neatkarības laikā, taču plāniem strīpu pārvilka pāri karš. Pirms Otrā pasaules kara bijis plāns azartspēles koncentrēt vienuviet Latvijā un kā piemērotākā vieta apspriesti Bernāti.

Saeima šā gada 10. janvāra sēdē nolēma nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēšanai vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iniciatīvu aizstāvēja Juris Jurašs (JKP), kurš skaidroja savu pozīciju – azartspēļu atkarība ir slimība, kuras dēļ iedzīvotājiem rodas parādi un viņi dodas tos «atstrādāt uz ārzemēm», tādēļ Latvija zaudē cilvēkus. Lai situāciju mainītu, iniciatīvas autori iesaka, veikt grozījumus Azartspēļu likumā, paredzot, ka turpmāk kazino drīkst ierīkot tikai luksus klases viesnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgi domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū

PwC legal vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.

Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Tehnoloģijas, lai pārorientētos

Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Portālā manabalss.lv vāc parakstus par nodokļu izmaiņu atlikšanu līdz 2022.gadam

LETA, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Rīgas biznesa kamera" portālā "manabalss.lv" vāc parakstus par nodokļu izmaiņu atlikšanu līdz 2022.gadam, aģentūru LETA informēja kameras valdes priekšsēdētājs Gatis Silakaktiņš.

Kamera šo iniciatīvu portālā "manabalss.lv" ievietojusi ceturtdien, 3.septembrī.

Silakaktiņš norādīja, ka pašreizējās krīzes laikā ir nepareizi celt nodokļus. "Šobrīd nauda, atstāta uzņēmēju un iedzīvotāju maciņos, stimulēs ekonomisko aktivitāti. Tāpēc tieši otrādi - pareizi būtu mazināt nodokļu slogu, vai vismaz to atstāt nemainīgu līdz ekonomikā atsākas izaugsme," uzskata iniciatīvas autori.

Tāpat Silakaktiņš piebilda, ka piedāvātās izmaiņas nodokļos nerisina sabiedrībā rezonansi izraisījušo nekustamā īpašuma nodokļa jautājumu, kā arī paredz tādu nodokļu pārdali, kas būtiski samazinās pašvaldībām pieejamos līdzekļus un apdraudēs to funkciju veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD: Globālās ekonomikas izaugsmes tempi ir ievērojami samazinājušies

Žanete Hāka, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prezentēja jaunāko globālās ekonomikas apskatu «OECD Economic Outlook 2019», kurā OECD eksperti novērtējuši situāciju pasaules ekonomikā, kas ļauj valstīm savlaicīgi plānot nepieciešamās izmaiņas ekonomikas politikā.

OECD eksperti Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad un 2020. gadā prognozē 2,7% apmērā, vienlaikus akcentējot nepieciešamību kāpināt produktivitāti, lai esošajā demogrāfiskajā situācijā, emigrācijas un sabiedrības novecošanās apstākļos nodrošinātu tālāku tautsaimniecības attīstību. Līdz ar to Latvijā ir jāturpina īstenot jau uzsāktās strukturālās reformas, kas ir svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai, kā arī nevienlīdzības mazināšanai.

OECD eksperti norādījuši, ka kopš 2018. gada beigām vairumā valstu vērojama ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, šogad prognozējot sasniegt IKP izaugsmi 3,2% apmērā un 2020.gadā - 3,4% apmērā. OECD īpaši norādījusi uz izaugsmes tempu palēnināšanos eirozonā, kur IKP pieaugums pēc OECD prognozēm šogad sasniegs tikai 1,2%. OECD atzīst, ka desmit gadu laikā kopš globālās krīzes valstis diemžēl nav spējušas nodrošināt labklājības pieaugumu tādā apmērā, lai ievērojami mazinātu arvien pieaugošo nevienlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tam ir vajadzīgi ievērojami gan ES, gan valstu publiskā sektora, kā arī privātā sektora ieguldījumi.

14.janvārī pieteiktais Eiropas zaļā kursa investīciju plāns - Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns - aktivizēs publiskās investīcijas un dos piekļuvi privātajiem līdzekļiem ar ES finanšu instrumentu, jo īpaši "InvestEU", starpniecību, kā rezultātā investīcijās tiks piesaistīts vismaz triljons eiro, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

Eiropas zaļā kursa investīciju plāns aktivizēs ES finansējumu un radīs izdevīgu regulējumu, kas atvieglos un stimulēs publiskās un privātās investīcijas, kuras vajadzīgas, lai varētu pārkārtoties uz klimatneitrālu, zaļu, konkurētspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Plāns papildina citas iniciatīvas, kas izziņotas zaļajā kursā, un tam ir trīs dimensijas:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šā gada 10. janvāra sēdē nolēma nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēšanai vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iniciatīvu aizstāvēja 13. Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP), kurš skaidroja savu pozīciju – azartspēļu atkarība ir slimība, kuras dēļ iedzīvotājiem rodas parādi un viņi dodas tos «atstrādāt uz ārzemēm», tādēļ Latvija zaudē cilvēkus. Lai situāciju mainītu, iniciatīvas autori iesaka veikt grozījumus Azartspēļu likumā, paredzot, ka turpmāk kazino drīkst ierīkot tikai luksusa klases viesnīcās.

Situācijas analīze liecina, ka Rīgā šādam statusam varētu atbilst 58 viesnīcas, reģionos – 17.

Pretrunā pamatnostādnēm

Azartspēļu zāļu aizvēršana un izveidošana tikai luksusa klases viesnīcās ir pretrunā tikko izveidotajām pamatnostādnēm Azartspēļu un izložu politikā 2019.–2026. gadam. Lai azartspēļu biznesu Latvijā uzsāktu, ir nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi. Licences cena Latvijā ir 427 tūkstoši eiro, pamatkapitāla apjomam ir jābūt vienam miljonam 400 tūkstošiem eiro, tādēļ nozares uzņēmumi ir veikuši ieguldījumus, rēķinoties ar nākotnes ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieilgstot valdības veidošanas procesam un attiecīgi aizkavējoties 2019.gada valsts budžeta izstrādei un apstiprināšanai, šis gads tiks sākts ar tā dēvēto «pagaidu budžetu».

«Pagaidu budžeta» principi ietverti Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 12.decembrī izsludinātajos grozījumos likumā par budžeta un finanšu vadību. «Pagaidu budžets» būs spēkā līdz brīdim, kad tiks apstiprināts 2019.gada budžets.

Minētie likuma grozījumi arī paredz 8,3 miljonu eiro novirzīšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka ar «pagaidu budžetu» tiks nodrošināta valsts funkciju un saistību izpilde, kā arī sākto budžeta politiku un pasākumu turpināšana nemainīgā līmenī, līdz stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums. «Tas risina līdzekļu nodrošināšanu sabiedrības grupām, kas pie līdzšinējā regulējuma nevarētu saņemt tiem pēc normatīvajiem aktiem pienākošos naudu,» piebilda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pērkami tāpat kā daudzi citi uzņēmēji šajā valstī», kas «trīc par savām siltām, labi apmaksātām vietiņām» un barojas no miljardos lēšama «pīrāga», par kuru ir pārdota Latvija – tā ir daļa no dusmīgu un sakāpinātu komentāru virknes, ko ManaBalss pēdējā laikā saņem par noraidījumu publicēt pret 5G tehnoloģiju vērstas iniciatīvas.

Pēc astoņu gadu veiksmīga darba un Latvijas sabiedrībā, Eiropā un pasaulē gūtās atzinības šie komentāri ietver arī neizpratni par ManaBalss platformas un organizācijas principiem un darbību, tāpēc uzskatām par nepieciešamu uz šie viedokļiem vēlreiz atbildēt publiski.

Pirmām kārtām par iniciatīvu pieteikumu publicēšanas un noraidīšanas likumību. Platformas ManaBalss kā nevalstiskas organizācijas darbu regulē Latvijas likumdošana un mūsu pašu publiski noteiktie kvalitātes kritēriji. Ne pirmais, ne otrais mums neuzliek par pienākumu publicēt pilnīgi jebko.

Varbūt tas kādu reizi patiesi ir kādu sāpinājis. Piemēram, kādēļ nav publicēta iniciatīva par kodolieroču izstrādi Latvijā? Un kā ar iniciatīvu par garantētu sniegu Ziemassvētkos? Bet kā ar iniciatīvu par Saeimas deputātu skaita samazināšanu līdz 5 cilvēkiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas nodokļu politikas iniciatīvas vienmēr visus satrauc un raisa daudz diskusiju. Un tas ir pamatoti, jo nodokļi skar mūs visus, bet īpaši tos, kam tie jāmaksā. Arī ārkārtas situācijas ietekme uz valsts budžetu prasa risinājumus nākotnē nepieciešamo ieņēmumu atjaunošanai.

Papildus darbaspēka nodokļu pārdales iniciatīvām un plāniem par īpašo nodokļu režīmu atcelšanu valdība piedāvā arī akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem un citas nodokļu izmaiņas. Protams, akcīzes preces vienmēr tiek uzskatītas par sabiedrības veselībai kaitīgām un tādēļ ierosināt tām nodokļu palielinājumu ir viegli, vai ne? Bet vai tas ir pareizais risinājums?

Turklāt valdība regulāri cenšas kaut ko regulēt un ierobežot. Ja tas ir attaisnojams sabiedrības veselības nolūkos, tad cik daudz tas ir pieņemami, ja tiek ietekmēta legālā ekonomika un tirgus?

Tirdzniecības ierobežojumi internetā

Ārkārtas situācijas laikā tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā. Pamatojums vienkāršs, lai cilvēki mazāk dotos fiziski uz veikaliem, tādējādi radot risku slimības izplatībai. Pret to bija Veselība ministrija, uzskatot, ka alkohola pieejamība palielinās tā patēriņu. Fakti pierāda pretējo, alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaušana internetā nepalielināja alkoholisko dzērienu tirdzniecību, bet gluži pretēji akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem ir pat samazinājušies. Un patiesi, vai tad alkoholisko dzērienu patēriņu palielina piemēram no jauna atvērti veikali rajonā? Vai tāpēc cilvēki sāk uzreiz vairāk dzert? Tagad, kad tas ir aprobēts praksē, kā to pieņemts teikt akadēmiskajā vidē, kāpēc lai to neatļautu arī turpmāk. Citās valstīs tas jau sen ir atļauts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība atrodas savdabīgās krustcelēs, kur iespējami vairāki attīstības scenāriji, taču pašlaik mēģina sabalansēt nākotnes prioritātes un atrast attiecīgos finanšu resursus daudzgadu budžeta projektā

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekle, Fiskālās disciplīnas padomes locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.Viņa atzīst, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES, pirmkārt, jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit. Turklāt joprojām neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt — ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī tā dēvēto cieto – bez nosacījumiem un bez vienošanās. Otrkārt, 2019. gada maijā ir paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un, ja līdz šī sasaukuma pilnvaru termiņa beigām netiks akceptēts jaunais ES daudzgadu (2021.-2027.gada) budžets, tad pastāv risks, ka tajā ietverto struktūrfondu programmu atvēršana aizkavēsies un Latvijā būs šo fondu pārrāvums. Tai pat laikā Lielbritānijas aiziešana no ES radījusi jautājumus par ES budžeta ieņēmumiem, kas veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, savukārt daudzas ES donorvalstis nevēlas maksāt vairāk. Savukārt dalībvalstis, kā, piemēram, Latvija, kura saņem no ES vairāk nekā iemaksā, ir gatavas palielināt savu iemaksu apmēru ES budžetā. Perspektīvā nevarot izslēgt ES paplašināšanos, it īpaši Balkānu reģionā, kur vairākas valstis ir paudušas ne tikai vēlmi, bet arī veic mājasdarbus atbilstoši ES uzstādījumiem, taču tas būs politisks lēmums, kuru diez vai esot iespējams sagaidīt tuvāko gadu laikā. Līdztekus šiem faktoriem vēl jāņem vērā ģeopolitiskie notikumi, piemēram, ASV un Ķīnas ievedmuitas cīkstiņš, kurā ES nav ierauta, bet šis process var ietekmēt ES gan tieši, gan netieši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība vairākus gadus ir strādājusi, lai radītu vienotu ES patentu sistēmu, kas būs alternatīva tradicionālajam Eiropas patentu organizācijas «Eiropas patentam», kas tika dibināts 1973.gadā. Lai to izveidotu, atlicis spert tikai pēdējo soli, stāsta Eiropas Patentu biroja (EPB) – EPO izpildinstitūcijas vadītājs Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).

Šobrīd EPO ietilpst 38 dalībvalstis un vēl divas papildus teritorijas – Bosnija un Hercegovina un Melnkalne, ar kurām parakstīti divpusējas vienošanās par Eiropas patenta darbību. Kandidāti iestāšanās EPO ir Kambodža, Moldāvija, Maroka un Tunisija.

Organizācijas galvenā mītne atrodas Minhenē. Juridiski EPO ir neatkarīga organizācija, kas nav saistīta ar Eiropas Savienību un tai ir savs budžets, kas veidots no patentu pieteikumu iesniedzēju iemaksām. 2018.gada budžets veido 2,3 miljardus eiro.

Patentu aizsardzība, kuras pamatā ir Eiropas Patentu konvencija, nodrošina iespēju iegūt intelektuālā īpašuma aizsardzību vienotas procedūras ietvaros un iesniegt vienu pieteikumu jebkurā valodā ar tulkojumu angļu, vācu vai franču valodā. Izgudrojuma ekspertīzi veic profesionāli Eiropas Patentu biroja eksperti. Eiropas patents ir spēcīgs, pateicoties vienotai procedūrai, kvalitatīvai izpētei un ekspertīzei, ko veic profesionāli Eiropas Patentu iestādes eksperti. Parasti Eiropas patenta izsniegšanas procedūra ilgst nedaudz vairāk kā 3,5 gadus no pieteikuma iesniegšanas dienas, taču pēc īpaša pieprasījuma šī jautājuma izskatīšanu var paātrināt. EPB mērķis ir saīsināt šo termiņu līdz 30 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Klimata pārmaiņas ir stimuls tehnoloģiskām inovācijām

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Nobela prēmiju ekonomikā ieguva ekonomisti Viljams Nordhauss un Pols Romērs par darbu, kas analizē ekonomisko izaugsmi klimata pārmaiņu un tehnoloģisko inovāciju kontekstā.

Vairāki ekonomisti jau ir norādījuši, ka piešķirtā balva ir tieša ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotās politikas kritika. Proti, ASV pēc D. Trampa iniciatīvas ir izstājušās no Parīzes klimata līguma, kura dalībvalstis ir apņēmušās būtiski mazināt oglekļa izmešus. Tāpat ASV prezidents vairākkārtīgi publiski ir paudis, ka runas par klimata pārmaiņām nav zinātniski pierādītas un viņš nepieļaus, ka oglekļa izmešus ierobežojoši pasākumi apdraudētu ASV rūpniecību un darba vietas. Piešķirtā balva ir apliecinājums tam, ka pasaules valstu ekonomikām ir jāattīstās ilgtspējas virzienā, aizvien vairāk domājot par to, lai tās būtu zaļas un videi draudzīgas. Latvijai šī ziņa ir svarīga, domājot gan par OIK atcelšanu, gan par atjaunojamo energoresursu atbalstu. Ir skaidrs, ka mūsu valstij arī ir jādomā par oglekļa izmešu samazināšanu un fosilo resursu ierobežošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK aicina pārskatīt nodokļu atvieglojumu sistēmu, atsakoties no nevajadzīgajiem

LETA, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā «Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?» aicina pēc būtības pārskatīt nodokļu atvieglojumu sistēmu, atsakoties no nevajadzīgajiem.

Valsts kontrolē norādīja, ka Latvijā ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro, taču līdz šim nav sistēmiski novērtēts, kuri nodokļu atvieglojumu veidi patiesi ir nepieciešami un kādas problēmas tie ir atrisinājuši. Trūkstot informācijai par nodokļu atvieglojumu ietekmi, nevar pieņemt pamatotus lēmumus par nodokļu atvieglojumu izmaiņām, lai Latvijas sabiedrība saņemtu tai nepieciešamos atbalsta veidus.

«Būtībā nodokļu atvieglojumus, atlaides un atbrīvojumus var uzskatīt par valsts budžeta izdevumu neredzamo daļu. Lēmumiem par to, kam, cik lielu un kāpēc piešķirt vienu vai citu atvieglojumu, jābūt labi pamatotiem, lai valsts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu jēgpilns un tiešām risinātu aktuālas problēmas. Pārskatot atvieglojumu sistēmu pēc būtības un atsakoties no nevajadzīgajiem atvieglojumiem, un mērķtiecīgi saglabājot vajadzīgos, valdībai būs vieglāk strādāt, neceļot nodokļus,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

71% Latvijas jauniešu seko līdzi video blogeru un Instagram slavenību aktivitātēm tiešsaistē, turklāt teju trešdaļa paši vēlētos par tādiem kļūt.

Par to liecina aptauja, ko veikusi Samsung Skola nākotnei un LR Kultūras ministrija.

«Aptaujā jaunie cilvēki minējuši, ka influenceru saturu skata, lai kavētu laiku un izklaidētos. Tomēr daudzi arī atzinuši, ka interneta slavenību viedoklis palīdz viņiem pieņemt lēmumus par to, kam ticēt, ko uzskatīt par pareizu, kas ir un kas nav stilīgi. Vēlme sekot līdzi atpazīstamiem cilvēkiem ir saprotama, tomēr jāpatur prātā, ka tiešsaistē mēdzam atspoguļot labākos dzīves brīžus un glaimojošākos pašportretus, kas ne vienmēr ataino patieso ikdienu,» saka Egle Tamelīte, Samsung Skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā.

«Puse jauniešu atzīst, ka, sekojot citu cilvēku sociālo tīklu aktivitātēm, ir izjutuši skaudību. Pirms izlemt, kam ticēt un ko uzskatīt par stilīgu, jauniešiem būtu jāizvērtē, ar kādu mērķi saturs radīts,» papildina E. Tamelīte.

Komentāri

Pievienot komentāru