Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Latvijas Piļu un muižu asociācijas izpilddirektori Laimu Lupiķi. Uzzini, kam pieder Latvijas vēsturiskās celtnes, ar kādam summām jārēķinās tiem, kuri vēlas iegūt īpašumā šādu ēku, kā arī vai spoki Latvijas pilīs un muižās patiešām dzīvo.

- Īsumā, ar ko nodarbojas Latvijas Piļu un muižu asociācija? Cik pilis un muižas tā apvieno?

Asociācijā patlaban ir 95 biedri, no tiem 89 pārstāv pilis un muižas. Asociācijas darbības mērķis ir kultūras mantojuma saglabāšana. Vairāk mūs pazīst pēc tūrisma aktivitātēm, ar kuru palīdzību cenšamies pievērst plašākas sabiedrības uzmanību. Šīs aktivitātes veicam ar lielu prieku un interesi, jo tās palīdz piļu un muižu saimniekiem klūt pieejamākiem, pazīstamākiem, nodot informāciju un arī kādu naudiņu nopelnīt.

Pirmdien, 25.martā, reģistrēts pirkuma līgums par nekustamo īpašumu Slokas ielā 41A, Rīgā – Hāmaņa muižu, informē Rīgas domes Īpašuma departamenta Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gailīte.

Hāmaņa muižas pircējs ir SIA Ad Verbum, bet pirkuma maksa - 83756 eiro.

Kā liecina Lursoft dati, SIA Ad Verbum īpašnieki ir Viestarts Vidiņš (33%), Zelma Vidiņa (33%) un Marika Vidiņa (34%). Uzņēmuma darbības veids ir tulkošanas un tulku pakalpojumi.

Db.lv jau rakstīja, ka Rīgas domes izsludinātajā Hāmaņa muižas izsolē pieteicās viens pretendents. Īpašuma sākumcena ir 83,8 tūkstoši eiro, īpašuma kopējā platība ir 405,5 m2 un ēkai ir 13 istabas. Kopējā zemes platība - 2074 m2. '

Ēka celta 1886.gadā. Rīgas dome Hāmaņa muižu uz 25 gadiem iznomāja SIA Mono, bet pēc tam līgums tika lauzts, jo uzņēmums neveica ēkas atjaunošanu. 2009.gadā Rīgas dome noraidīja lēmuma projektu nodot privatizācijai nedzīvojamo ēku Slokas ielā 41a, kas plašāk pazīstama kā Hamaņa muiža. Deputātus satrauca iespēja, ka īpašumu varētu privatizēt bijušais nomnieks - SIA Mono, kura nolaidības vai arī tīšās darbības rezultātā Hamaņa muiža nodega. 2013.gadā ēkai tika uzsākti konservācijas darbi.

Avārijas stāvoklī esošajā Hāmaņa muižā Pārdaugavā, Slokas ielā 41a, pašlaik tiek veikti Rīgas domes pasūtītie konservācijas darbi, savukārt pašvaldības tiesāšanās ar bijušo muižas nomnieku SIA Mono turpinās, raksta laikraksts Diena.

Konservācijas darbu ietvaros Hāmaņa muižā tiek nostiprinātas nesošās sienas, mainītas pārseguma sijas un jumta segums. Darbi ir jāpabeidz līdz 1. oktobrim, un šim nolūkam tiks iztērēti vairāk nekā 12 tūkstoši latu. Darbus veic SIA OTA un partneri.

Ja šo ēku neizdosies privatizēt, nākamgad Rīgas domes Īpašuma departaments (ĪD) plāno izstrādāt projektu arī muižas otrās daļas konservācijai. Ēkas viena daļa 2007. gadā cieta ugunsgrēkā, un šo daļu pagaidām «neaiztiek», jo vēl nav sakārtoti juridiskie jautājumi, Dienai stāsta ĪD direktors Oļegs Burovs.

Rīgas dome Hāmaņa muižu uz 25 gadiem iznomāja SIA Mono, bet pēc tam līgums tika lauzts, jo uzņēmums neveica ēkas atjaunošanu.

Ideja, kas iemirdzas kā zvaigzne. Tad seko fanātisks atjaunošanas darbs. Ja liktenis ir labvēlīgs, ideja saaug ar biznesu un kļūst dzīvotspējīga - aptuveni šādiem posmiem iet cauri katrs, kurš iegādājies muižu un ķēries pie tās atjaunošanas.

Tāds ir arī Liepupes muižas saimnieces stāsts. Latvijā netrūkst sendienās celtu namu, kas burtiski izdziest no mūsu zemes ainavām. Taču trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas ir gatavi ziedot daļu savas dzīves, lai vēstures mantojumu saglābtu no droša posta.

Kultūra un graudi

«Kurš cits, ja ne es?» tā Egita nodomājusi, kad pirmo reizi apsvēra iespēju iegādāties un savest kārtībā astoņpadsmitā gadsimta vidū būvēto baroka pērli, no kuras pāri bija palikušas tikai sienas un jumts. «Neskatoties uz to, kaut kā šī vieta mani uzrunāja – ieraudzīju un iemīlēju.» Vecajā vīna pagrabā atkal glabājas vīns, zem mūra velvēm darbojas muižas spa zona ar masāžas telpu, tvaika pirti, baļļu. Muižas greznās zāles ar podiņu krāsnīm, gleznām un antīkām mēbelēm izstaro tādu mieru, ka tā, tāpat kā zaļā harmonija aiz senās ēkas logiem, šķiet kā radusies pati no sevis. Tomēr atjaunotās ēkas, trīs hektāru plašais parks ar briežu dārzu, skaistie apstādījumi un muižas saimniecība kopumā prasa lielu ieguldījumu. Ikdienas rūpes gan nav salīdzināmas ar investīcijām un entuziasmu, kas šeit ieguldīti pirms 15 gadiem, kad uzņēmēju Lausku ģimene pieņēma lēmumu glābt tolaik vienu no simt apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

Rīgas domes izsludinātajā Hāmaņa muižas izsolē pieteicās viens pretendents, ar kuru tiks slēgts pirkuma līgums, DB pastāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons.

Nekustamā īpašuma objekta, kas atrodas Rīgā, Slokas ielā 41A, izsole bija paredzēta 8.martā, tomēr tā nenotika, jo dalībai izsolē bija pieteicies tikai viens izsoles pretendents un, ievērojot ar Rīgas domes 2018.gada 21.novembra apstiprinātā nekustamā īpašuma objekta privatizācijas projekta noteikumus, ar vienīgo izsoles pretendentu tiks slēgts pirkuma līgums.

Pirkuma līgums šobrīd ir slēgšanas stadijā, un to plānots noslēgt šonedēļ, informē M. Vilemsons.

Db.lv jau rakstīja, ka īpašuma sākumcena ir 83,8 tūkstoši eiro, īpašuma kopējā platība ir 405,5 m2 un ēkai ir 13 istabas. Kopējā zemes platība - 2074 m2.

Ēka celta 1886.gadā.

Rīgas dome Hāmaņa muižu uz 25 gadiem iznomāja SIA Mono, bet pēc tam līgums tika lauzts, jo uzņēmums neveica ēkas atjaunošanu. 2009.gadā Rīgas dome noraidīja lēmuma projektu nodot privatizācijai nedzīvojamo ēku Slokas ielā 41a, kas plašāk pazīstama kā Hamaņa muiža. Deputātus satrauca iespēja, ka īpašumu varētu privatizēt bijušais nomnieks - SIA Mono, kura nolaidības vai arī tīšās darbības rezultātā Hamaņa muiža nodega. 2013.gadā ēkai tika uzsākti konservācijas darbi.

Pēc četrus gadus ilgušiem atjaunošanas darbiem Āgenskalnā, Slokas ielā atklāta vēsturiskā Hāmaņa muiža. Tas ir prasījis ne vien ievērojamas investīcijas, bet arī pacietību izlauzties cauri birokrātiskiem šķēršļiem, lai radītu augstvērtīgu arhitektūru.

Ugunsgrēkā daļēji izpostīto ēku, kas celta 1886.gadā, Vidiņu ģimenes uzņēmums SIA Ad Verbum iegādājās Rīgas domes izsludinātajā izsolē 2019.gadā. “Tas, protams, ir samērā interesanti, un maz sakara tam ir ar biznesa domāšanu. Rīgas dome bija izsludinājusi Hāmaņa muižiņas izsoli. Mana māsa atsūtīja ziņu, un es teicu - aizejam apskatīties. Te viss, protams, bija cik nu var bēdīgi būt. Ņemot vērā, ka mūsu pieredze ar koka ēkām ir samērā plaša, tad mēs redzējām, kā te varētu būt, ja ķertos klāt. Pieteicāmies izsolei, un izrādījās, ka bijām vienīgie, un tad jau vairs nebija atkāpšanās ceļa. Un ļoti drīz pēc tam arī sākām atjaunošanas procesu,” stāsta viens no Hāmaņa muižas īpašniekiem Viestarts Vidiņš.

Rīgas pilsētas pašvaldība izsludinājusi izsoli ar augšupejošu soli, pārdod nekustamo īpašumu – Hāmaņa muižu un zemesgabalu Slokas ielā 41a, Rīgā, liecina domes paziņojums.

Īpašuma sākumcena ir 83,8 tūkstoši eiro, īpašuma kopējā platība ir 405,5 m2 un ēkai ir 13 istabas. Kopējā zemes platība - 2074 m2.

Ēka celta 1886.gadā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2013.gadā ēkai tika uzsākti konservācijas darbi.

Rīgas dome Hāmaņa muižu uz 25 gadiem iznomāja SIA Mono, bet pēc tam līgums tika lauzts, jo uzņēmums neveica ēkas atjaunošanu.

2009.gadā Rīgas dome noraidīja lēmuma projektu nodot privatizācijai nedzīvojamo ēku Slokas ielā 41a, kas plašāk pazīstama kā Hamaņa muiža. Deputātus satrauca iespēja, ka īpašumu varētu privatizēt bijušais nomnieks - SIA Mono, kura nolaidības vai arī tīšās darbības rezultātā Hamaņa muiža nodega.

Viss īpašums ir sakārtots! Tā pēc gariem rekonstrukcijas gadiem var sacīt Mazmežotnes muižas saimniece Iveta Burkāne.

Jau sākumā sapratu, ka šī vieta jāatjauno nevis privātām vajadzībām, bet jāveido vieta, kur cilvēki var svinēt dzīvi.

Kad šeit pirmo reizi ierados pirms 12 gadiem, mani sagaidīja ar krūmiem aizaugusi vieta, apkārt mētājās sadzīves atkritumi. Visas ēkas bija nolaistas,» šeit toreiz valdošo atmosfēru uzbur Iveta. Neticami, ka muiža, kurai pieder varbūt visizteiksmīgākās ainavas Latvijā, bija mata tiesu no pazušanas un sabrukuma. Tas šķiet neticami no šodienas perspektīvas, kad muižas teritorija, dārzi un ēkas nevainojami sakārtoti un tiek atbildīgi uzturēti.

Spoža pērle

Muižas dārza dobēs līkņā restorāna virtuves darbinieki, gatavojoties pasākumam, – tūliņ šeit uz tikšanos ieradīsies Baltijas ārlietu ministri. Mierpilnā un plašā Rundāles novada ainava no Zemgalei neraksturīga pakalna līdzās Lielupei rada neizdzēšamu iespaidu par šo vietu kā spožu ne tikai Bauskas apkaimes arhitektūras mantojuma pērļu virtenē, bet kā vienu no sakārtotākajām muižām visā Latvijā. Pāri Lielupei kā gleznā vīd Mežotnes pils stūris un blakus tai arī Mazās Mežotnes pils ēka. Vēsturiski Mežotnes pils komplekss un Mazmežotnes muiža bija viens īpašums, kur abpus Lielupes krastiem saimniekoja muižkungu Līvenu dzimta. Pēc agrārās reformas Līveniem atsavināja Mežotnes pili, augstdzimušajai ģimenei atstājot vien saimniecisko Mazmežotni. Tādējādi tika dota iespēja Šveices stilā celtajai muižas pārvaldnieka mājai kļūt par īstu kungu māju, kas pēc pamestības gadiem rekonstruēta un atguvusi tās vēsturisko veidolu. Šovasar jūlijā iznāks bagātīgi ilustrēta grāmata par Mazmežotnes muižu, «sākot no senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, kad varam šeit tā skaisti sēdēt», paskaidro Iveta.

Gandrīz pilnībā atjaunotais Berķenes muižas komplekss Jelgavas novada Ziedkalnē ir Alda un Ilzes Melgalvju dzīves neprātīgākais (un dārgākais) piedzīvojums

«Krusta velve, kad to ieraudzījām, šķita kā pasakā. Protams, ja neņem vērā, ka zem tās bija metru biezs atkritumu un mēslu slānis,» Berķenes muižas saimnieks Aldis Melgalvis DB izdevumam Biznesa Plāns stāsta par brīnišķīgo klēti, kas, atjaunojot muižas kompleksu, iejūtīgi un harmoniski savienota ar galveno ēku. Vecā akmens klēts tagad papildina dzīvojamo ēku funkcionāli un arhitektoniski, bet iepriekš klēts namiņš līdzinājās gruvešiem – pat skaistās velves bija vairākās vietās iebrukušas. Tuvu iznīcībai.

Nav neviena foto

Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī bija arī citas 19. gadsimta sākuma muižas kompleksa ēkas, kad muižu apskatīt ieradās tās teju aprautā dzīvības pavediena turpinātāji – Aldis un Ilze Melgalvji. Matemātiķis, kas strādājis vadošos amatos nekustamo īpašumu kompānijās, un organizācijas Papardes zieds kādreizējā vadītāja, kas paralēli muižas atjaunošanas procesam apguvusi universālo dizainu un ēku pielāgošanu senioru vajadzībām.

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu viesnīcu-restorānu, kur augšstāvā izvietoti viesu numuriņi, bet pamatstāvā virtuve, kurā viesi mācītos gatavot dažādus ēdienus pēc XVIII gadsimta pavārgrāmatām.

Padures muiža, kas atrodas netālu no Kuldīgas, ir īpaša ar to, ka tās vēsture saistāma ar skotu, nevis baltvācu (kā Latvijā ierasts) muižniecību. Latvijas brīvvalsts periodā Padures muižas ēkā darbojās lauksaimniecības skola, Otrā pasaules kara laikā īsu brīdi te bija izvietots vācu hospitālis, savukārt pēc kara pilī tika izvietota Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, kas pastāvējusi līdz pat 1995. gadam. No 2007. gada Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns, kurš, kā pats atklāj, muižu iegādājās izsolē par 200 tūkstošiem latu. Viņš stāsta, ka padomju laikā muiža tikusi ļoti labi uzturēta, cokolstāvā un mansardā bija ierīkoti nelieli dzīvokļi, ēka bijusi kopta un kārtīgi apsaimniekota. Lielākais posts Padures muižai, līdzīgi daudzām citām muižām, ticis nodarīts tieši 90. gados, kad viss tika pamests, piegružots un izdemolēts.

Abgunstes muiža trīs gados no pamestas saimniecības ir pārvērtusies par viesmīlības un radošuma saliņu Zaļenieku pagastā – svētki, viesi un radošās darbnīcas ir šejienes ikdiena.

Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā 2016. gada jūnijā sāka apsaimniekot Jānis un Asnāte Avotnieki – tobrīd vēl bijusī muižas kungu māja bija pamesta, bez ūdens, elektrības un apkures. Muižu ģimene iegādājās tiesu izpildītāja izsolē, jo iepriekšējam īpašniekam ar tās apsaimniekošanu pagalam nebija veicies. Kā atminas Jānis, muižai bija pieteikušies vēl seši citi solītāji, taču zvaigznes sastājušās tā, ka neviens no tiem citiem Avotniekus nepārsolīja. Muižas iekštelpās jaunie īpašnieki gan varējuši ienākt tikai pēc izsoles – līdz tam drīkstēts tikai ieskatīties pa logiem. «Kad te ienācām, pirmais, ko ieraudzījām, bija padomju laika interjers un atkritumu kalni, kuru izvākšana tad arī bija mūsu pirmais darbiņš šeit – pirms vēl ieguvām pirmā projekta apstiprinājumu un varējām nolīgt brigādi, lai veiktu fundamentālākus darbus,» stāsta Asnāte.

Vārenbrokas (Vārnavas) muižas īpašniece Ilga Miezaine-Mustermane nevar sūdzēties ne par entuziasma, ne par labu ideju trūkumu.

Lielākais izaicinājums un arī lielākais kavēklis pamatīgāku darbu sākšanai ir pagaidām ne īpaši sekmīgie mēģinājumi piesaistīt muižas atjaunošanai nepieciešamo finansējumu. Taču plinti krūmos neviens nemet – visam ir savs laiks, un lielie īpašuma sakārtošanas plāni pamainās vien laika nogrieznī, ne pēc satura vai būtības.

Par Vārenbrokas muižas īpašnieci Ilga kļuva vairāk apstākļu sakritības, ne tik daudz plānotas rīcības dēļ. «Muižu iegādājās mans tētis pirms aptuveni 20 gadiem. Daudzas pašvaldības tolaik mēģināja pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no šādiem objektiem, un tētis, kurš tolaik strādāja Viesītē, ieguva tiesības Vārenbroku privatizēt. Man kā bērnam tolaik tas viss maz interesēja – vien zināju, ka mums kaut kur laukos ir kaut kāds īpašums, bet tas arī viss. Tai laikā tētis aktīvi darbojās, brauca pļaut zāli, tika veikta arī muižas mākslinieciskā izpēte, taču pienāca krīze un visi lielie plāni izčibēja, un pēc kāda laika, kad biju izaugusi, sapratu, ka kaut kas ir jādara, citādi viss aizies bojā. Teicu tētim, ka esmu gatava sākt kaut ko darīt, un tā nu tiku pati pie savas muižas. Nu jau nepilnus trīs gadus tas ir mans privātīpašums, un, lai varētu to apsaimniekot un gatavot projektus, esam izveidojuši biedrību,» pieredzē dalās Ilga. Viņa atminas, ka pirmajā gadā ķērusies pie lietas ar lielu maksimālismu – licies, ka būs viegli rakstīt projektus, dabūt līdzekļus, taču līdz šim sanācis vien apdedzināties. Neviens projekts pagaidām nav apstiprināts – tie atzīti par labiem esam, bet līdzekļu nepietiek, lai tos atbalstītu.

Rīgas dome noraidīja lēmuma projektu nodot privatizācijai nedzīvojamo ēku Slokas ielā 41a, kas plašāk pazīstama kā Hamaņa muiža.

Privatizācijas ierosinājumus iesniegušas trīs juridiskās personas –SIA Plosti, SIA Kurzemes hercogiste, kā arī SIA Mono, ar kuru domei kopš 2006. gada turpinās tiesvedība par nomas līguma laušanu. Sākotnēji bija plānots par privatizāciju nelemt līdz tiesvedības beigām, taču tiesvedība ir apturēta līdz domes lēmuma pieņemšanai. Deputātus satrauca iespēja, ka īpašumu varētu privatizēt bijušais nomnieks - SIA Mono, kura nolaidības vai arī tīšās darbības rezultātā Hamaņa muiža nodega. Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldes priekšniece Aija Rimicāne norādīja, ka tiesas lēmums, ka nomnieks nav pildījis saistības, var kalpot par iemeslu, lai SIA Mono nevarētu privatizēt šo īpašumu. Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks apliecināja, ka dome darīs visu, lai nepieļautu, ka Mono privatizē Hamaņa muižu. A.Rimicāne uzsvēra, ka negatīva domes lēmuma gadījumā privatizācijas pretendenti var šo lēmumu apstrīdēt tiesā. Tāpat viņa atzina, ka pašvaldībai nebūs naudas ēkas atjaunošanai, tāpēc loģiskāk būtu to nodot privatizācijai ar noteikumu, ka muižas ēka jāatjauno. Šie argumenti deputātus nepārliecināja, un tikai 27 atbalstīja privatizāciju, pret bija 15, bet atturējās 14 deputāti.

Šā gada jūnijā durvis apmeklētājiem vērusi Skrundas muiža. Līdz ar to ir noslēdzies pēdējo trīs gadu laikā viens no vērienīgākajiem vēsturiskā objekta rekonstrukcijas projektiem Latvijā.

Skrundas muižas projektēšanas un rekonstrukcijas darbos ieguldīti vairāk nekā 1,3 miljoni latu, un šobrīd tā atguvusi savu vēsturisko veidolu.

Skrundas muižas pārvaldnieks ir A/S Skrundas muiža, kas rūpēsies gan par objekta apsaimniekošanu un viesu labklājību, gan dažādu sabiedrisku pasākumu organizēšanu.

Edgars Vizulis, A/S Skrundas muiža valdes loceklis, norāda: «Skrundas muižas atjaunošana ir īpaši lolots projekts. Var teikt, ka šis ir mūsu sirds projekts, kuru realizējot, esam izsvēruši katru rekonstrukcijas detaļu, lai atjaunotu to maksimāli tuvu sākotnējam veidolam. Par muižas vēsturisko būvniecību praktiski nav pieejama informācija, un gadu gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, tā kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Esam gandarīti, ka Skrundas muižu izdevies atgriezt dzīvei.»

Ērmaņu muiža Alūksnes novada Malienas pusē ir Prauliņu dzimtas īpašums jau no pagājušā gadsimta 20. gadiem.

Pēc padomju laikā atņemto īpašumtiesību atjaunošanas tagad šeit jau apmēram 10 gadu saimnieko komponists Uģis Prauliņš un viņa dzīvesbiedre arhitekte Inga Prauliņa, kuri palēnām atjauno seno ēku, kā arī rūpējas par Ērmaņu muižas aktīvu iekļaušanos kultūras dzīves apritē.

U. Prauliņš zina stāstīt, ka viņa vecvectēvs Dāvids Praule šai vietā ieradies ap 1913. gadu kā muižas rentnieks (pēc citām ziņām – kā pārvaldnieks). Uzvārds Praule bijis mantots no dzimtas Vidzemes lībiešu priekštečiem; tas ticis latviskots kaut kad Latvijas brīvvalsts laikā – visticamāk, uz vispārējā nacionālā pacēluma viļņa.

Pati Ērmaņu muižas kungu māja ir būvēta ap 1823. gadu un sākotnēji piederēja fon Fītinghofu dzimtai, vēlāk tā pārdota Konstantīnam fon Knoringam, vēl pēc tam nonākusi Apes muižas īpašnieka barona Aksela fon Delviga īpašumā, kura meita ap 1920. gadu esot pārdevusi muižu Latvijas valstij, no kuras to vēlāk 20. gadu otrā pusē atpirkuši agrākie rentnieki (vai pārvaldnieki) Prauliņi.

Par spīti COVID-19 karantīnai līdz 6.aprīlim turpinās ziedojumu vākšanas kampaņa Padures muižas portika atjaunošanai, pastāstīja Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns.

Šī projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā sadarbībā ar Francijas pūļa finansēšanas platformu tiek vākti līdzekļi kādam no Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekļiem.

Pašlaik saziedoti 694 eiro. Kopumā 27 ziedotāji ir no 5 valstīm.

Visu ziedotāju vārdi tiks ielikti kapsulā un iemūrēti muižas sienā, tā saglabājot piemiņu par viņu palīdzību. Minimālā ziedojuma summa ir 5 eiro.

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu...

Padures muižas kungu māja ir viena no skaistākajām klasicisma stila ēkām Latvijā, kura ir saglabājusies nemainīga cauri gadu simtiem. Apskates vērti ir zīmējumi uz sienām, kas ir visās istabās. Pie muižas ir vēsturisks parks ar simtu astoņdesmit gadus vecu liepu aleju. Ēka ir uzskatāma par unikālu 19. gadsimta 2. ceturkšņa būvmākslas paraugu Latvijas mērogā, kā arī tās arhitektonisko vērtību vairo 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta sākuma interjeru apdares.

Padures muižā kopš 2015.gada notiek atjaunošanas darbi, kā arī kopumā notikuši 48 kultūras un izklaides pasākumi.

Par lielākiem ziedojumiem ir paredzētas pateicības dāvanas. Ziedojot 15 EUR vai vairāk, būs iespēja doties muižas apskatē kopā ar tās īpašnieku un saņemt pateicības pastkarti, par 50 EUR un vairāk ziedotājs saņems 2 kredītkartes aizsargājošus maciņus ar Padures muižas attēlu, par 100 EUR - vīna degustāciju muižā, kuras laikā būs iespēja nobaudīt Smilškalnu saimniecības vīnus un klausīties aizraujošos stāstos par to pagatavošanu.

Ja summa pārsniegs 500 EUR, tad ziedotāju sagaidīs neaizmirstama nakšņošana muižā un putnu dziesmas no rīta, baudot uz terases pasniegtās brokastis, savukārt par 999 EUR un vairāk – 4 cilvēku kompāniju gaidīs ekskluzīvas vakariņas Padures muižas dārza terasē.

Dartagnans.fr ir franču pūļa finansēšanas platforma, kuru 2015. gada septembrī izveidoja Romāns Deloms (Romain Delaume) un Bastiens Gulards (Bastien Goullard) ar mērķi saglabāt Francijas kultūrvēsturisko mantojumu. Kopš tās dibināšanas, pūļa finansēšanas platforma ir sākusi atbalstīt arī starptautiskus projektus. Plašāku atpazīstamību platforma ieguva, pateicoties veiksmīgajām "Mothe-Chandeniers" un "Ébaupinay" piļu renovācijām Francijā. Līdz šim tajā ir īstenoti vairāk kā 400 projekti, kuriem ir izdevies piesaistīt 8 miljonus eiro lielu finansējumu.

Depkina jeb Rāmavas muižas nomas tiesības izsolē ieguvusi SIA "Pine Cargo", informē Ķekavas novada pašvaldība.

Kopumā izsolē piedalījās trīs dalībnieki. Nomas tiesības uz 10 gadiem piešķirtas "Pine Cargo", kas piedāvāja maksu 4490 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Plānots 15 darba dienu laikā parakstīt līgumu ar izsoles uzvarētāju.

"Pine Cargo" reģistrēta 2015.gadā. Uzņēmums vienādās daļās pieder Uģim un Līvai Priedēm. Pērn tas strādāja ar 9850 eiro apgrozījumu un 1120 eiro zaudējumiem. Kā darbības veidi uzņēmumam norādīta kravu pārvadājumi pa autoceļiem un reklāmas aģentūru darbība.

Muižas nomas izsole notika 18.janvārī. Objekta sākumcena bija noteikta 2090 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Īpašuma lietošanas mērķis paredzēts rekreācijas pakalpojumu sniegšana, publisku pasākumu, tai skaitā kāzu un svinīgu svētku organizēšana.

Ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansējuma atbalstu Elejas muižas parkā būs iespējams restaurēt autentisko Tējas namiņu un arkveida mūra žogu, kas patlaban ir kultūrvēsturiskie pieminekļi avārijas stāvoklī.

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone informēja, ka Jelgavas novada pašvaldība ir saņēmusi apstiprinājumu projektam, ko iesniedza EEZ finanšu instrumenta programmā Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana.

Ar šīs programmas atbalstu būs iespējams restaurēt Elejas muižas parka ansambļa autentisko kādreizējās Elejas pils Tējas namiņu un Zemgales reģionā tik reto arkveida mūra sienu, kas ir kultūrvēsturiskie pieminekļi un patlaban nonākuši avārijas stāvoklī.

Kaņepona skaidroja, ka Elejas muižas ansamblis - savulaik Kurzemes klasicisma pērle, izcilais būvniecības paraugs Eiropā - ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet diemžēl patlaban tā objekti ir avārijas stāvoklī.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti šodien akceptēja lēmumprojektu par bijušās Hāmaņa muižas nodošanu privatizācijai.

Komiteja lēma, ka privatizācija būtu pieļaujama ar nosacījumu, ka ēka tiek atjaunota, ievērojot kultūras pieminekļa aizsardzības prasības, un ka īpašumu izmantos ar kultūru saistītos procesos, pavēstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.

Pilsētas īpašuma komiteja iepriekš bija atbalstījusi lēmumprojektu par nekustamā īpašuma Slokas ielā 41 a privatizāciju, taču Rīgas domes prezidijs nevirzīja šo jautājumu tālākai izskatīšanai, jo atzina, ka būtu nepieciešams arī Izglītības, kultūras un sporta komitejas viedoklis.

Galīgo lēmumu par privatizāciju pieņems Rīgas dome.

Jau ziņots, ka Hāmaņa muižas privatizācijas jautājums vairākkārt atlikts, tāpat ilgstoši notika Rīgas domes strīds ar ēkas nomnieku SIA Mono.

Latvijas teritorijā dažādos laika posmos ir bijis vairāk nekā 1800 dažādu muižu, bet liela daļa to vēl gaida, kad kāds tās atjaunos. Viena no muižām, kuras atjaunošanas nākamā posma veikšanai rasta Latvijā vēl nebijusi pieeja, ir Padures muiža. Tās īpašnieks Jānis Lazdāns sadarbībā pūļa finansēšanas platformu CrowdedHero uzsācis investīciju piesaistes kampaņu, kuras ietvaros ikvienam ir iespēja kļūt par "līdzmuižnieku".

Iniciatīva paredz muižas restaurēšanu un pārbūvēšanu ar mērķi izveidot gardēžu viesnīcu un norises vietu īpašiem svētkiem (kāzām, uzņēmumu pasākumiem u.c.). Kungu mājas atjaunošanas kopējās izmaksas pārsniedz miljonu eiro, bet šajā posmā plānots savākt 180 tūkstošus eiro ūdensvada, kanalizācijas, elektrības un apkures sistēmas izbūvei. Tas uzlabos komforta līmeni un ļaus muižu efektīvāk izmantot gada aukstajā sezonā, kā arī būs pamats tālākai muižas atjaunošanai.

“Mēs dodam iespēju atrast investorus dažādu profila biznesa vīzijām – šis projekts ir spilgts tā apliecinājums, jo finanšu piesaiste tiek apvienota ar komūnas veidošanu. Par muižas līdzīpašnieku kļūt un iegūt virkni priekšrocību var ikviens, ieguldot relatīvi nelielu naudas summu. Bez tam, kopā ar saviem starptautiska līmeņa vēstnešiem un speciālistiem katram projektam veicam rūpīgu izaugsmes potenciāla novērtējumu. Arī šajā gadījumā redzam investīciju atdeves potenciālu ilgtermiņā,” norāda Crowdedhero vadītājs Jānis Blaževičs.

Patiesība ir skaudra – muiža prasa nepārtrauktas rūpes un ieguldījumus, bet ar peļņas nešanu nesteidzas , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šķita, ka vecās un kādreiz tik krāšņās muižu ēkas drīz vien tiks pārdotas, atjaunotas un pārveidotas par prestižām viesnīcām, saietu namiem un dzīvojamām ēkām, bet tagad ir redzams, ka šī Latvijas kultūrvēstures daļa tiek pakļauta arvien lielākiem pārbaudījumiem un lielākā daļa no tās acīmredzot lemta pazušanai.

Cita sistēma

Atbilstīgi to senatnīgajai godībai muižas nespēj uzturēt ne pašvaldības, ne privātīpašnieki un vēl jo vairāk to apgrūtina arhitektūras pieminekļa statuss. Līdz ar agrāro reformu pagājušā gadsimta divdesmitajos gados praktiski tika iznīcināta muižas kā saimnieciski neatkarīgas lauksaimnieciskas vienības pastāvēšana, un neviens no DB aptaujātajiem privātajiem muižu īpašniekiem nespēja pat iedomāties, kā muiža mūslaikos varētu funkcionēt tās vēsturiskajā veidā. «Agrāk bija tā ‒ jo muižai vairāk zemes, jo vairāk tā izsūca no vides, lauksaimniecības un īpašuma, bet šodien tas ir otrādi – jo tev ir lielāka muiža, jo vairāk tā izsūc no tevis,» tieši tik skaudra ir Zēlustes muižas, Lāņu muižas un Ēdoles pils īpašnieka Kaspara Viškinta atziņa.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Ar Muižas pārvaldnieka vecās mājas nodošanu ekspluatācijā noslēgusies valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) organizētā Turaidas muzejrezervāta ceturtā objekta renovācija un restaurācija, informē VNĪ.

Muižas pārvaldnieka vecā mājā ir restaurēta gan ēkas fasāde, gan iekštelpas. Turpmāk objektā mājos nosaukumam atbilstoša ekspozīcija. Tieši muižkunga vecais dzīvojamais nams pirms renovācijas darbiem bija visbēdīgākā stāvoklī.

«Nekustamo īpašumu uzturēšanas darbā nekas nevar sacensties ar to gandarījuma sajūtu, kādu sniedz izdevies būvniecības galarezultāts. Šim objektam nenoliedzami ir īpaša pievienotā vērtība. Proti, tas ir viens no mūsu valsts kultūrvēsturiskajiem dārgumiem, kura atjaunotais veidols piesaistīs vēl vairāk jūsmīgu viesu skatienu,» pauda VNĪ valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars.

Lai atrastu optimālāko Majoru muižas izmantošanas veidu, Jūrmalas pilsētas dome ir izsludinājusi ideju konkursu.

Tajā var piedalīties ikviens Jūrmalas un Latvijas iedzīvotājs, kuram ir viedoklis par Majoru muižas kompleksa vispiemērotāko pielietojumu pašvaldības funkciju nodrošināšanai, lai gādātu par iedzīvotāju izglītību, rūpētos par kultūru, sekmētu tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu vai tautas jaunrades attīstību, informē dome.

Konkursa rīkotāji no priekšlikumu iesniedzējiem gaida atbildes uz vairākiem jautājumiem: kas atradīsies Majoru muižas kompleksā; kādas darbības un papildu aktivitātes plānotas kompleksa teritorijā; kas būs priekšlikuma mērķauditorija; kāds varētu būt kompleksa apmeklējuma noslogojums gada laikā; vai būs nepieciešama ēku pārbūve un tieši kuru ēku pārbūve. Katrs konkursa dalībnieks drīkst iesniegt vairākus priekšlikumus.