Jaunākais izdevums

Ņemot vērā, ka Valdgales kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanā aktīvā fāze ir noslēgusies, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) beidzis savu darbu notikuma vietā.

Pirmdien izvērtējot situāciju ugunsgrēka vietā Valdgales pagastā un Ventspils novada Puzes pagastā, tika konstatēts, ka ugunsgrēka aktīvā fāze ir noslēgusies - ugunsdzēsēju noteiktā perimetra iekšpusē nenotiek gruzdēšana, neveidojas sadūmojums, kā arī nepastāv tieša ugunsgrēka bīstamo faktoru ietekme uz iedzīvotājiem, aģentūru LETA informēja VUGD.

Šī kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanas darbi bija grūti un ilgi, tomēr šobrīd resursu iesaiste ugunsgrēka vietas uzraudzībā nav nepieciešama tik liela, tāpēc notikuma vietas kontrole tiek nodota Valsts meža dienesta pārziņā.

VUGD pateicas par sadarbību ikvienam, kurš iesaistījās ugunsgrēka dzēšanā.

Valsts meža dienesta (VMD) Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis aģentūrai LETA sacīja, ka ugunsgrēks nav nodzēsts, taču ugunsgrēka aktīvā fāze ir noslēgusies. "Gruzdēšana no rīta var nebūt, bet pēcpusdienā parādīties - tā ir kūdra. Nav tā kā citās augsnēs, kur uguns pa virsu noskrien un nav kam degt un gruzdēt. Gruzdēšana var atsākties," teica Jaunķiķis, piebilstot, ka šī iemesla dēļ VMD darbinieki turpinās apsekot teritorijas perimetru un uzraudzīt kūpošās vietas.

Jaunķiķis sacīja, ka degšanas kopējā platība joprojām nav mainījies un pārsniedz 1000 hektārus. Aplēses par dabas resursiem ugunsgrēkā nodarītajiem zaudējumiem nebūs tik drīz. Tāpat neesot iespējams pateikt, kādi pasākumi tiks veikti, lai atjaunotu mežu un cik tas izmaksās.

Kā ziņots, ugunsgrēks Valdgales kūdras purvā izcēlās 17.jūlija pievakarē un drīz vien liesmas pārmetās arī uz mežu. Vēlāk degšanas kopējā platība tika aplēsta virs 1000 hektāriem. Ugunsgrēka vietā joprojām notiek gruzdēšana, kuru atbildīgie dienesti rūpīgi uzrauga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Valdgales kūdras un meža ugunsgrēks, visticamāk, izcēlās kūdras ražošanas uzņēmuma«Pindstrup Latvia» teritorijā, tā laikā tika konstatēti arī vairāki ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi ārpus ugunsgrēkaperimetra, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja iekšlietu ministrs RihardsKozlovskis (V).

Viņš norādīja, ka izmeklēšanā par Valdgales pagasta plašā ugunsgrēka izcelšanos pagaidām nekādu jaunumu nav, jo darbs ir laikietilpīgs, ņemot vērā dažādas veicamās tehniskās pārbaudes. Tomēr joprojām galvenā versija esot, ka ugunsgrēks izcēlies uzņēmuma «Pindstrup Latvia» teritorijā.

«Savukārt otrs gadījums, kas bija jau ārpus šī perimetra, pavisam citā vietā tai pašā novadā, pilnīgi noteikti bija ļaunprātīga dedzināšana. Tika aizdedzinātas septiņas vietas. Tā bija vairāku kilometru garumā apzināti veikta ugunsgrēka izraisīšana,» norādīja iekšlietu ministrs, apgalvojot, ka Valsts policija šo ļaunprātīgo dedzināšanupatlaban izmeklē.

Kā ziņots, ugunsgrēks Valdgales kūdras purvā izcēlās 17.jūlija pievakarē un drīz vien liesmas pārmetās arī uz mežu. Vēlāk degšanas kopējā platība tika aplēsta virs 1000 hektāriem. Ugunsgrēka vietā joprojām notiek gruzdēšana, kuru atbildīgie dienesti rūpīgi uzrauga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdgales ugunsgrēka vietā turpinās gruzdošo vietu likvidācija, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.

Viņš pastāstīja, ka dzēšanas darbos iesaistīts Nacionālos bruņotos spēku helikopters, kā arī Lietuvas helikopters.

Svētdien Valdgales ugunsgrēka vietā nolijis lietus, tomēr tas nebija pietiekošs, lai nodzēstu šo ugunsgrēku, skaidroja Jaunķiķis.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja, ka arī NMPD seko līdzi notikumiem. Viņa atzina, ka līdz šim nav bijis neviens izsaukums pie Stiklu ciema iedzīvotājiem saistībā ar pašsajūtas pasliktināšanos no ugunsgrēku dūmiem.

Kā ziņots, ugunsgrēks kūdras purvā izcēlās 17.jūlija pievakarē. Vēlāk liesmas izplatījās arī mežā.

Neskatoties uz helikopteru izmantošanu, visticamāk, kūdras degšanu un gruzdēšanu Valdgales pagastā pilnībā varēs likvidēt tikai rudens lietavās, iepriekš pauda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmums: Ugunsgrēks Ozolu kūdras purvā, iespējams, izcēlies no dzirksteles

LETA, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēkā Kuldīgas novadā Ozolu kūdras purvā, iespējams, izcēlies no dzirksteles, aģentūrai LETA pieļāva purva apsaimniekotāja, kūdras izstrādes uzņēmuma "Baloži & Ko" izpilddirektors Artis Freibergs.

Freibergs atzina, ka iepriekšējās dienās bijis liels sausums. Ir pieņēmums, ka ugunsgrēks, visticamāk, izcēlās no kādas tehnikas vienības vai kā cita radītas dzirksteles.

Viņš teica, ka dzēšanas darbi turpinājās vēl šodien - no dubļiem atsegtas un līdz galam nodzēstas kūdras kaudzes, lai tās negruzdētu. Patlaban attiecīgie darbi esot noslēgušies un ugunsdzēsēji vāc šļūtenes, kā arī pārējo aprīkojumu.

Freibergs sacīja, ka dzēšanas darbi aizritējuši samērā veiksmīgi, ņemot vērā laika apstākļus - vēju un sausumu, kas padarīja tos grūtākus. Tālākais ir turpināt uzraudzīt ugunsgrēka izcelsmes vietu. Visdrīzāk tas būs jādara, kamēr neuznāks lietus. Jāgūst pilnīga pārliecība, ka dziļākajos zemes slāņos neturpinās gruzdēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Laflora par 5 miljoniem eiro būvēs ražotni Nīcgales purvā

Zane Atlāce - Bistere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot darbību Daugavpils novadā, kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas uzņēmums SIA "Laflora" iecerējis būvēt kūdras produktu ražotni Nīcgales purvā, informē uzņēmuma pārstāve Anda Zakenfelde.

Ražotni plānots veidot vietā, kur uzņēmums jau pabeidzis kūdras ieguvi. Plānotās investīcijas ražotnes izveidē sasniedz aptuveni 5 miljonus eiro, tā nodrošinās ap 25 jaunas darbavietas. Eksportspējīgu kūdras produktu ražotnes izveide ir būtisks ieguldījums Latgales reģiona ekonomiskajā izaugsmē.

Daugavpils novada Nīcgales pagastā esošo Nīcgales purva kūdras ieguves atradni uzņēmums "Laflora" apsaimnieko jau vairāk nekā 20 gadus, bet 2017.gadā kūdras ieguves platība tika paplašināta, sasniedzot 308 ha. Tādējādi tuvākajos 2-3 gados kūdras ieguves apjoms Nīcgales purva atradnē dubultosies un būs aptuveni 200 tūkst. m³ kūdras gadā.

Līdz šim uzņēmums iegūto kūdru ar autotransportu pārvadāja uz "Laflora" kūdras pārstrādes ražotni Jelgavas novadā. Taču kūdras ieguves apjoma palielināšanās, kā arī nemitīgi pieaugošās transporta izmaksas, kas rodas pārvadāšanas procesā, tāpat arī uzņēmuma atbildīgas attieksmes politika pret transporta radīto oglekļa dioksīda piesārņojuma mazināšanu, likusi izvērtēt iespējas organizēt kūdras produktu - kūdras substrātu un frakcionētās kūdras produktu - ražošanu uz vietas Nīcgales pagastā, līdzās kūdras ieguves vietai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 31.jūlijā vēlu vakarā aizdedzies vēl viens purvs Ramatas pagastā, kur patlaban deg tikai purvs, kamēr mežs nav skarts, aģentūru LETA informēja Valsts meža dienestā (VMD).

Saskaņā ar VMD sniegto informāciju, dienests steidzami uzsāka dzēšanas darbus, lai ierobežotu ugunsgrēku.

«Diemžēl tas sarežģītās piekļuves un situācijas dēļ neizdevās pirmajās stundās un uguns strauji izplatās uz priekšu, jo izkaltušie vaivariņi ir labs degmateriāls. Piekļuvi ugunsgrēka vietai un arī dzēšanas darbus apgrūtina akači, kas ir purva teritorijā. Vistuvākais ceļš no kura var sasniegt ugunsgrēka vietu ir divu kilometru attālumā,» informēja VMD.

VMD norādīja, ka ugunsgrēka purvā Ramatas pagastā dzēšanā palīgā ir devušies arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji, kas līdztekus VMD 15 darbiniekiem dara visu iespējamo, lai ierobežotu uguns izplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kārsavas novada kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanas darbi turpinās - naktī ugunsgrēka izplatība dziļāk mežā palielinājās, bet ar gaismas iestāšanos dzēšanas darbi tiek turpināti arī pašā mežā, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Kūdras ugunsgrēka izplatība nav palielinājusies – ir vairākas gruzdošas vietas, kuras ugunsdzēsēji glābēji dzēš. Notikuma vietā pastiprinājies vējš un nedaudz izmainījies vēja virziens, kas ļauj liesmām izplatīties dziļāk mežā. Šorīt ugunsgrēka dzēšanai no augšas iesaistīts arī Nacionālo bruņoto spēku helikopters.

Izsaukumu uz Kārsavas novada Malnavas pagastu VUGD saņēma vakar, plkst. 15.43 - ugunsgrēks bija izcēlies Beržovkas kūdras purvā. Ugunsdzēsējiem glābējiem ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka kūdras purvā deg uz koka paletēm sakrauta kūdra un kūdras kalni, pastāv spēcīgs piedūmojums un, saistībā ar lielo vēju, liesmas strauji izplatās uz tuvējā meža pusi. Paaugstināta bīstamības ugunsgrēka dzēšanas darbus veica vairāk nekā 30 ugunsdzēsēji glābēji ar 10 specializētās ugunsdzēsības automašīnām, kā arī divi Valsts meža dienesta transportlīdzekļi, uzņēmuma tehnika, Latvijas dzelzceļa resursi un dzēšanai no gaisa arī Nacionālo bruņoto spēku helikopters, bet apsekošanai no gaisa Valsts Robežsardzes helikopters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saražo 31% no Eiropas profesionālajā dārzkopībā izmantojamās kūdras, un tā ir sava veida dabas zelts, pēc kura pieprasījums tikai pieaug

Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā visvairāk tiek ražots produkts ar pievienoto vērtību – substrāts. Tie ir dažādi maisījumi, paredzēti konkrētu augu audzēšanai. Latvijas kūdras ieguvēju mērķis – salāgot dabas aizsardzību ar biznesa ambīcijām, un šīs nozares uzņēmumi nākotnē iecerējuši saglabāt ieguves platības un pieejamo resursa apjomu pašlaik esošajā apjomā, lai būtu iespējams saglabāt arī vidējo ieguves īpatsvaru.

«Pēdējie Latvijas Universitātes pētījumi rāda, ka vidējais kūdras uzkrāšanās ātrums ir divi mm gadā. Desmit gadu griezumā Latvijā vidēji gadā tiek iegūts 0,95 milj. t kūdras, tas nozīmē, ka ik gadu kūdras pieaugums ir 0,65 miljoni tonnas. Kūdras resurss pieaug vairāk, nekā tas tiek iegūts, saprātīgi turpinot apsaimniekot Latvijā pieejamo kūdras resursu, varam vēl gadsimtiem ilgi nodarboties ar kūdras ieguvi. Jāievēro ir līdzsvars starp tautsaimniecību un vides aizsardzību,» uzsver Latvijas kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdgales ugunsgrēkā vietā daudzviet joprojām notiek gruzdēšana, bet atsevišķās vietās arī degšana ar atklātu liesmu, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Ugunsgrēku joprojām izdodas noturēt iekšpus izveidotā perimetra un ugunsdzēsēji turpina darbu notikuma vietā. Piektdien dzēšanu veiks arī trīs helikopteri, skaidroja dienesta pārstāve Inta Palkavniece.

Dienestā arī informēja, ka saistībā ar ugunsgrēka dzēšanas darbiem aizliegums izmantot dronus un citus gaisa kuģus notikuma vietā ir pagarināts līdz 10.augustam.

VUGD operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Jānis Grīnbergs Latvijas Radio pastāstīja, ka patlaban notikuma vietā strādā aptuveni 70 cilvēki. Atbraucot jaunai maiņai, var būt arī līdz 90. Resursi pilnīgi pietiek un papildu palīdzība nav nepieciešama, viņš uzsvēra.

Vaicāts, vai helikopteri ir optimālākais līdzeklis šī ugunsgrēka dzēšanai, Grīnbergs skaidroja, ka labāki tomēr ir cilvēkresursi, jo no gaisa noliet visu kūdras slāni nav iespējams. «Degšana bieži vien notiek dziļākos slāņos, līdz ar to ar laistīšanu vien nepietiek,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kūdras nozarei laba sezona, bet neprognozējama nākotne

Māris Ķirsons, 29.10.2019

«2019. gada kūdras ieguves sezona ir vērtējama kā vidēji laba, jo frēzkūdras plānotos ieguves apjomus izpildīja, šķiet, visi, bet ar gabalkūdras ieguvi tik labu rezultātu, kādi varēja būt, tomēr nav,» situāciju vērtē SIA Klasmann-Deilmann valdes loceklis Andis Gredzens.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada kūdras ieguves sezona nav tika izcila, kāda bijusi pērn, taču tā ir labāka par 2017. gadu, nozares nākotne ir miglā tīta.

Tādu ainu redz nozares uzņēmēji. Būtībā Latvijā ir visi priekšnosacījumi nozares izaugsmei, taču to kavē vai pat padara neiespējamu valsts politika.Tā kā pieprasījums pēc kūdras produktiem pasaulē pieaug, tad arī ir iespēja šo tendenci izmantot, vēl jo vairāk, ja Latvijā apzinātas 9600 kūdras atradnes. Rūpnieciskai kūdras ieguvei varētu izmantot vairāk nekā 500 atradnes Latvijā. Kūdra ir viens no dabas resursiem, kurš atjaunojas, kaut arī lēni. Kopumā purvi klāj 10% no valsts teritorijas. No visiem Latvijas purviem kūdras ieguve notiek tikai 4% un, pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem Latvijā, ikgadējais kūdras dabiskais pieaugums ievērojami pārsniedz ieguves apjomus. Kūdras ieguve ir tradicionāla Latvijas tautsaimniecības nozare, un to šeit dara jau kopš 18.gadsimta. Pašlaik kūdras ieguvi reglamentē stingrs normatīvo aktu regulējums, kas nosaka gan potenciālo ieguves teritoriju izvēli un nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtēšanu, gan ieguves procesu, kā arī teritoriju sakārtošanu pēc kūdras ieguves pabeigšanas, norādīts Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Otro dienu turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Valdgales pagastā

LETA, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro dienu jeb 36 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, lai gan ugunsgrēka izplatība vairākās vietās ir daļēji ierobežota un intensīvi tiek turpināts darbs ugunsgrēka izplatības ierobežošanai, joprojām ir vietas, kur liesmas izplatās, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Vakar vakarā, veicot ugunsgrēka dzēšanas darbus cieta viens ugunsdzēsējs glābējs, kurš tika nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) rīcībā un hospitalizēts tālākai apskatei. Kopumā dzēšanas darbu laikā pie mediķiem vērsušies pieci ugunsdzēsēji, kuriem sniegta palīdzība uz vietas un viņi varēja turpināt darbu.

Palkavniece stāstīja, ka naktī ik pa laikam degšana notika gan ar atklātu liesmu un intensīvu degšanu, gan vietām tikai ar gruzdēšanu. Ugunsdzēsēju glābēju tehnika ir izvietota principā visapkārt perimetram, lai nepieļautu ugunsgrēka tālāko izplatību.

Šobrīd uz vietas strādā vairāk nekā 50 ugunsdzēsēji glābēji un lai novērtētu situāciju no gaisa, šorīt notikuma vietā Valsts robežsardzes helikopters ar VUGD amatpersonu apsekos situāciju no augšas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Baložos atjauno kūdras dzelzceļu

Laura Mazbērziņa, 09.05.2018

Gatavo kūdras izolācijas plāšu transportēšana, aptuveni 1960-tie gadi.

Foto no Baložu pilsētas bibliotēkas krājuma

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2013. gada brīvprātīgo dzelzceļa entuziastu biedrība «Bānīša Draugu klubs» sadarbībā ar SIA «Pindstrup Latvia» uzsāka Baložu kūdras fabrikas šaursliežu dzelzceļa saglabāšanu un atjaunošanu, lai to pārveidotu par darbojošos muzejdzelzceļu.

Baložu kūdras bānīša eksistences liktenīgais pavērsiens bija 2013. gadā, kad tika nolemts tam pielikt punktu pilnībā un tikai apstākļu sakritības dēļ tas vēl nebija izdarīts, kamēr biedrība «Bānīša Draugu klubs» meklēja sadarbības iespējas ar uzņēmumu SIA «Pindstrup Latvia». Šāda iespēja tika rasta, un 2013. gada augustā tika parakstīts sadarbības līgums par kūdras dzelzceļa saglabāšanu un muzejdzelzceļa izveidi.

Pats dzelzceļš patiesībā pārstāja funkcionēt nedaudz agrāk – 2011. gadā. Sliežu ceļi bija ļoti sliktā stāvoklī, pamatīgi aizauguši, koka gulšņi sapuvuši, vietām nozagtas sliedes, tāpēc entuziastiem priekšā bija liels darbs, lai dzelzceļu atjaunotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, aģentūru LETA informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Palkavniece stāstīja, ka šonakt glābēji turpināja cīnīties ar liesmām, lai nepieļautu to tālāko izplatību, līdz ar to ugunsgrēks šobrīd nav lokalizēts.

Ļoti lielu lomu spēlē laikapstākļi un mainīgais vējš, kas nepūš vienmērīgi, bet maina savu virzienu. Tas nozīmē, ka arī liesmas maina savu virzienu un vietās, kur degšana varbūt bija ar nelielu liesmu, tā acumirklī var pieņemties spēkā un mainīt savu virzienu, izplešoties tālāk.

Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS) aģentūrai LETA ceturtdienas vakarā pastāstīja, ka tiek darīts viss iespējamais, lai ierobežotu ugunsgrēka izplatību - tiek zāģēti koki dambju un ceļu malās, kā arī rakti grāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kūdras nozare piedzīvojusi strauju uzrāvienu

Māris Ķirsons, 04.02.2019

«2018. gads kopumā ar lielākiem ieguves un arī realizācijas apjomiem, ko nodrošina labāka kūdras substrāta tirgus konjuktūra, ir bijis ļoti pozitīvs laiks, bet arī 2019. gads šo pozitīvo nav mazinājis, jo jaunās Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ir atspoguļota arī kūdras nozare,» vērtē SIA Latflora valdes loceklis Uldis Ameriks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimatiskie apstākļi pērn ļāvuši būtiski palielināt kūdras ieguves apjomus. Uzņēmēji optimistiski par nozares perspektīvām, to vairo arī fakts, ka kūdras izmantošana pirmo reizi minēta valdības deklarācijā.

Kūdras ieguvē 2018. gads iezīmējies ar rekordaugstu apjomu – 1,4 milj. tonnu, kas ir pēdējā ceturtdaļgadsimtā augstākais līmenis. «Nenoliedzami, ka klimatiskie apstākļi pēdējos gados Latvijā ir bijis galvenais faktors, kas ietekmējis kūdras ieguvi, jo pārmērīgs mitrums – ilgstošs lietus periods pirms dažiem gadiem būtiski samazināja kūdras ieguvi, bet pērnais – sausais, tieši pretēji, to palielināja,» situāciju skaidro Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Krīgere. Viņa atzīst, ka 2018. gads bijis pretstats 2017. gadam. «Pērnais gads atkal ļāva nozares uzņēmumiem izveidot frēzkūdras uzkrājumus, kuri klimatisko apstākļu dēļ bija izsīkuši,» piemetina I. Krīgere. Viņa arī norāda, ka uzņēmēji, reaģējot uz šādu situāciju, pērn salīdzinoši agri uzsāka kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā, bet iebilst pret ieskatu, ka kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju, iespējams, varēja īstenot ātrāk.

Uzņēmuma informācijā norādīts, ka a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus Zemkopības ministrijai derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā un aktīvi līdzdarbosies to ieviešanā, tostarp sadarbojoties ar nozares atbildīgajām ministrijām zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāna izstrādē. Tomēr uzņēmums noraida Valsts kontroles ziņojumā ietvertos pārmetumus. Proti, a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) ieskatā Valsts kontroles piedāvātais kūdras nozares kopējā eksporta apjoma salīdzinājums ar uzņēmuma gūtajiem kūdras atradņu zemes nomas maksas ieņēmumiem ir nekorekts un rada nepatiesu iespaidu par nozares efektīvu pārvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija lūgs starptautisko palīdzību plašā ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā

LETA, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija lūgs starptautisko palīdzību kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā, pirmdien pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Pirmdien plkst.16 ir sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā valdībai jādod tam savs akcepts.

Kozlovskis norādīja, ka pamatā tiks lūgts gaisa atbalsts ugunsgrēka dzēšanai. Lūgts precizēt, kādām valstīm tieši Latvija prasīs palīdzību, ministrs uzsvēra, ka visām 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kā ziņots, Latvijas dienesti sadarbībā ar Lietuvas bruņoto spēku helikopteri plašo ugunsgrēku dzēš jau sesto dienu, pirmdienas rītā aģentūrai LETA apliecināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Ugunsgrēks kūdras purvā izcēlās otrdienas pievakarē. Vēlāk liesmas izplatījās arī mežā.

Valsts meža dienests pagaidām nesniedz informāciju par to, cik lielas platības izdegušas, taču Eiropas Savienības programmas Copernicus Ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojuma dati liecina, ka līdz svētdienai ugunsgrēkā izdegusi 1010,5 hektāru liela platība, kas ir par 170 hektāriem vairāk nekā diennakti iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līvānu kūdras fabrikas lielākais īpašnieks palielina savu līdzdalību uzņēmumā

Db.lv, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Līvānu kūdras fabrika» lielākais īpašnieks Nīderlandē reģistrētais uzņēmums «Van Dongen Beheer B.V.» palielinājis savu līdzdalību kūdras fabrikā, iegūstot savā īpašumā kapitāla daļas, kuras iepriekš piederēja citam Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam «Vadoin B.V.», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim «Van Dongen Beheer B.V.» piederēja 63,89% kūdras fabrikas kapitāldaļu, bet «Vadoin B.V.» piederēja kapitāldaļas 28,78% apmērā no uzņēmuma pamatkapitāla.

Taču šī gada jūlijā reģistrētas izmaiņas, saskaņā ar kurām «Van Dongen Beheer B.V.» pieder 92,67% SIA «Līvānu kūdras fabrika» kapitāldaļu, bet «Vadoin B.V.» vairs nav starp uzņēmuma dalībniekiem. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 31.jūlijā.

Neskatoties uz SIA «Līvānu kūdras fabrika» tiešo dalībnieku maiņu, tā patiesā labuma guvējs nav mainījies - tā ir Thanja Van Dongen, kura kontrolē gan «Van Dongen Beheer B.V.», gan «Vadoin B.V.».

Pārējie uzņēmuma dalībnieki - Nīderlandē reģistrētā kompānija «Fred van Dongen B.V.» ar 5% kapitāldaļu, Nīderlandes pilsonis Freddy Gerardus Van Dongen ar 2,25% kapitāldaļu, kā arī Latvijas pilsoņi Jānis Dubovskis un Kaspars Dubovskis, kuriem katram pieder pa 0,04% uzņēmuma pamatkapitāla daļu - nav mainījušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopējā īpašnieku skaita Latvijā kooperatīvos pagaidām iesaistījušies vien nedaudzi, bet tendence ir augoša un arvien vairāk meža īpašnieku iesaistās kooperatīvos, pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Pēc viņa sacītā, ne vairs kā agrāk vien daži desmiti, bet jau simtiem meža īpašnieku Latvijā ir iesaistījušies kooperatīvu darbībā.

Muižnieks pastāstīja, ka meža īpašnieku kooperatīvā, kas palīdz ar saimniekošanu, tostarp iesaistās tie, kas paši nevēlas darboties savā mežā. Kopumā Latvijā patlaban ir trīs meža īpašnieku kooperatīvu.

LMĪB valdes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka kopumā Latvijā ir tendence ik gadu samazināties meža īpašumiem, kas ir mazāki par 10 hektāriem. Savukārt tādu īpašumu, kuri lielāki par 50-100 hektāriem, skaits strauji pieaug.

Viņš arī piebilda, ka meža zemju tirgū darbojas ne tikai valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM), bet tāpat ir daudz vietējo kompāniju un fizisko personu, kā arī pietiekami liels ārvalstu uzņēmumu īpatsvars, pārsvarā Skandināvijas kompānijas. Ir arī uzņēmumi ar Vācijas kapitālu. "Interese par mūsu [Latvijas] zemes tirgu ir, līdz ar to tirgus ir aktīvs," sacīja Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Samazinājušās meža atjaunošanas izmaksas, bet pieauguši kopšanas izdevumi

Db.lv, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 438 līdz 567 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2016.gadā izmaksas bija robežās no 551 līdz 600 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 620 līdz 687 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2017.gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos (566,7 eiro/ha), bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (437,8 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 2,4 % un 24,2 % mazākas nekā gadu iepriekš.

2017. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā pieaugušas gandrīz visās meža zemes kvalitātes grupās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2017. gadā bija no 227 līdz 288 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos – 287,9 eiro/ha, kas ir par 54,2 % lielākas nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas jau vairāk nekā gadu ilgusī detalizētā izpēte par vēja elektrostaciju parka izveidi Jelgavas novadā.

Ieceri plāno īstenot Jelgavas novada kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums "Laflora" savā īpašumā esošajā Kaigu purvā - izstrādātā kūdras ieguves laukā mežu ielokā, lai ražotu "zaļo" enerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem pašpatēriņam un publiskajam tirgum.

Līvbērzes pagasta Kaigu purvā un tam apkārt esošajā mežā nepilnu 10 hektāru platībā plānots izvietot 22 vēja turbīnas, kas kopumā gadā spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa gadā. Provizoriskais CO2 ietaupījums būtu ap 112 000 tonnu CO2 ekvivalenta gadā. Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jau trešo dienu turpina dzēšanas darbus, lai likvidētu ugunsgrēku sešstāvu graustā Rīgā, Kalnciema ielā 2b, blakus Raņķa dambim.

Glābēji turpinājuši dzēšanas darbus arī aizvadītajā naktī. Dzēšanas darbi notiek tikai no ārpuses, jo sagruvušo starpstāvu pārsegumu dēļ ēkas iekšpusē atrasties ir bīstami, informē VUGD.

Patlaban nevar precīzi prognozēt ugunsgrēka likvidēšanas laiku.

Kā ziņots, naktī uz svētdienu kvartālā starp Raņķa dambi, Kalnciema, Daugavgrīvas un Meža ielu, izcēlās ugunsgrēks neapsaimniekotā jūgendstila sešstāvu ēkā Kalnciema ielā 2b. Dega ēkas visi stāvi un jumts.

Policijā par notikušo sākts kriminālprocess. Policija iespējamās versijas nekomentē, taču VUGD Rīgas reģiona pārvades priekšnieka vietnieks Uģis Vējš Latvijas televīzijai atzina, visticamāk, notikusi ļaunprātīga dedzināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru