Tirdzniecība un pakalpojumi

Palielinoties pircēju maksātspējai, reģionālie tirdzniecības centri kļūst «resnāki»

Gunta Kursiša, 23.01.2013

Jaunākais izdevums

Līdz ar valsts ekonomikas atkopšanos un pircēju maksātspējas palielināšanos, attīstība vērojama ne vien galvaspilsētas tirdzniecības vietās, bet arī reģionālajos tirdzniecības centros, norāda Ķekavas tirdzniecības centra Liiba vadītāja Sarmīte Grende.

Salīdzinot ar 2011. gadu, pērn t/c Liiba apmeklētāju skaits audzis par 10%, neņemot vērā šosejas A7 labošanas darbus. Vasaras mēnešos remontdarbi gan nodrošināja apmeklētāju skaita samazinājumu, taču gadā kopumā vērojams pircēju skaita pieaugums. 2013. gadā Liiba vadība prognozē apmeklētāju skaita palielināšanos vēl par 10-15%.

Visu tirdzniecības centra Liiba nomnieku kopējais apgrozījums 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, ir pieaudzis par 9%, savukārt decembrī bija vērojams apgrozījuma kāpums 17% apmērā. Tikmēr reģionālā t/c Valmierā Valleta apgrozījums pērnā gada laikā audzis par 6%, un veido 10,6 miljonus Ls, pārspējot iepriekš uzņēmuma vadības veiktās prognozes.

Valleta pārstāve Monta Rubene skaidro, ka lielveikala finanšu rādītājus pozitīvi ietekmējuši patērētāju lielāki ienākumi un pozitīvais noskaņojums. Viņa stāsta, ka Valleta apgrozījuma palielināšanos veicināja arī tas, ka pēc ekonomiskās krīzes iedzīvotāji aizvien turpina taupīt līdzekļus, tostarp pirkumus veicot netālu no savas dzīvesvietas, nevis dodoties uz Rīgu, tādējādi taupot līdzekļus ceļam.

T/c Liiba pārstāve S. Grende pauž, ka pērn pieaudzis arī vidējais pirkumu daudzums Liiba nomnieku veikalos. Pērn pircēji Ķekavas tirdzniecības centrā izdarījuši par 4% vairāk pirkumu nekā 2011. gadā (decembrī par 5% vairāk). Šogad tiek sagaidīta vēl lielāka pircēju aktivitāte un vidējais pirkumu skaits varētu pieaugt par 5 – 7%, optimismu pauž Liiba vadītāja.

Pērn Liiba tika iznomāti 94% no visām tirdzniecības vietām jeb par 4% vairāk nekā 2011. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ķekavas tirdzniecības centra Liiba apgrozījums šogad audzis par 21%

Žanete Hāka, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika posmā no 2009. līdz 2014.gadam Ķekavas tirdzniecības centra Liiba apmeklētāju skaits ir palielinājies par 25%, savukārt apgrozījums – 23% apmērā, informē uzņēmuma pārstāve Kazimiera Puzo.

Savukārt, salīdzinot ar rādītājiem pērn, šogad deviņos mēnešos pieaugums attiecīgi ir 15% un 21%.

Tirdzniecības centrs Liiba ik dienu ir darbavieta apmēram 160 cilvēkiem, kas galvenokārt ir Ķekavas novada iedzīvotāji, atzīst Baiba Veide, tirdzniecības centra Liiba direktore.

T/C Liiba kā divstāvīgs kompaktgalerijas tipa tirdzniecības centrs tika atklāts 2009.gada aprīlī. Šobrīd Liibā ir 34 tirdzniecības vietas, kā arī seši pakalpojumu sniedzēji un divas kafejnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar tirdzniecības centra Valleta vadītāju Eviju Švarcu

Lelde Petrāne, 26.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Valmieras tirdzniecības centra Valleta vadītāja Evija Švarca. Tirdzniecības centrs Valleta Valmierā ir Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas, iecienīta iepirkšanās vieta ģimenēm no Vidzemes un pierobežā dzīvojošajiem igauņiem. 4 stāvos izvietotas 70 tirdzniecības vietas. Pērn tirdzniecības centra neto apgrozījums veidoja 18,26 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Strādājot šajā uzņēmumā/nozarē, ir dota iespēja tikties un sadarboties ar uzņēmīgiem cilvēkiem, kas spēj pielāgoties un mainīties atbilstoši tirgus situācijai. Tas arī pašai liek būt mobilai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Teātra un Gaujmalas ieskauts bizness

Lāsma Vaivare, 04.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja šeit nebūtu Valmieras drāmas teātra, droši vien nebūtu arī kafejnīcas

Tā DB atzīst Sandra Zīrāpe, kas saimnieko teātra pirmajā stāvā esošajā kafejnīcā Ceturtais cēliens. Arī teātra mājā esošā skaistumkopšanas salona īpašniece Simona Laure piekrīt – bizness cieši vijas ap teātri, lai gan šobrīd jau cilvēki nāk pie konkrēta meistara un vairs nav tik būtiski, kur salons izveidots. Savukārt pretim teātrim esošajā restorānā Rātes vārti šopavasar izveidots īpašs leģendārā režisora Oļģerta Krodera piemiņas stūrītis. Viņš restorānu sauca par savām otrajām mājām, par pirmajām ilgus gadus viņam kalpoja Valmieras teātris, kur viņš dzīvoja ne vien garīgi, bet arī fiziski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centra Valleta direktore Evija Švarca dalās viedoklī par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem un stāsta, kāda ir pirktspēja reģionos.

Dzīvot Rīgā un strādāt reģionā

Galvenais, lai cilvēkam patīk viņa darbs, tad nebūs būtiski, vai strādā Rīgā, vai ārpus tās – attālums nav šķērslis. Latvijā cilvēkus nereti attur tieši attālums, bet aizdomāsimies par to, ka lielvalstīs liela daļa strādājošo ik dienu ceļā uz darbu pavada divas un pat vairāk stundas, un uztver to kā normu. Mēs Latvijā esam izlutināti! Mums šķiet, ja ceļā uz darbu nepietiek ar pusstundu, tad tas jau ir pārāk tālu.

Pirktspēja Latvijas reģionos

Es neteiktu, ka Vidzemē ir zema pirktspēja, pati Valmiera ir rūpniecības pilsēta, līdz ar to iedzīvotājiem ir darbs. Būtu aplami domāt, ka cilvēkiem ārpus Rīgas nav naudas. Protams, pirktspēja ir zemāka kā galvaspilsētā. Kad t/c Valleta tika veidots, tā vadībai bija skaidrs , ka tas nebūs augstas klases, ekskluzīvu preču un produktu tirdzniecības centrs. T/c Valleta ietilpst vidēju un zemo cenu kategorijā. Centrs nepretendē uz augstas klases zīmolu produktu tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā, Gravas ielā 1 atvērts jauns ekspresresotorāns Ņamma, kurā tiek piedāvāts plašs kulinārijas klāsts, tai skaitā uz vietas gatavotās picas un suši, informē uzņēmumā.

Jaunais ekspresrestorāns atrodas kuldīdzniekiem jau iepriekš zināmās telpās, blakus pārtikas preču veikalam ELVI. Telpas ir pilnībā renovētas un iekārtotas, informē Ņamma tirdzniecības vadītāja Jana Mičule.

«Ņemot vērā pozitīvu iepriekšējo sadarbību, darba līgumi ir pārslēgti ar visiem darbiniekiem, kas strādājuši iepriekšējā ēdināšanas iestādē. Kopumā ekspresrestorānā Ņamma strādā 14 darbinieku,» komentē J.Mičule.

Ņamma ir Latvijas ekspresrestorānu tīkls, kas darbojas kopš 2010.gada. Pirmais restorāns tika atvērts Ķekavā, tirdzniecības centrā Liiba. Šobrīd Latvijā ir jau pieci šāda veida restorāni: Ķekavā, Siguldā, Jelgavā un tagad arī Kuldīgā, nodrošinot apmēram 50 darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rūjienas MiniMelts saldējuma eksperiments izrādījies veiksmīgs

Laura Mazbērziņa, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rūjienas saldējums pilotprojekta ietvaros pagājušajā gadā Rīgā uzstādīja vairākus bumbiņsaldējuma MiniMelts pašapkalpošanās tirdzniecības automātus. Eksperiments izrādījies veiksmīgs.

MiniMelts automāti drīzumā tiks atjaunoti un uzlaboti - rītdien tie ceļos uz Poliju, kur tiks uzstādīta modernāka tehnika, uzzināja biznesa portāls db.lv.

Pircējiem tika piedāvāts MiniMelts saldējums ar četrām garšām, un automāti tika izvietoti iepirkšanās centros Olimpia, Domina Shopping, Galerija Azur, T/C Apelsīns, T/C Liiba.

Rūjienā ražoto MiniMelts saldējuma bumbiņu lielākais realizācijas tirgus pašlaik ir Polija, kurā ir 25 tirdzniecības automāti, divi uzstādīti arī Igaunijā un drīzumā tādi būs arī Holandē.

Rūjienas saldējums mazās saldējuma bumbiņas pēc ASV kompānijas Minimelts Co pasūtījuma ražo kopš pagājušā gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ieguldot 24 tūkstošus eiro, atvērts jauns Alk Outlet Dzērieni & Vīni

Lelde Petrāne, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Melnsila ielā atvērts jauns veikals-noliktava Alk Outlet Dzērieni & Vīni. Investīcijas, kas ieguldītas zīmolu dzērienu veikala-noliktavas atvēršanai, ir 24 tūkstoši eiro.

Pirmais veikals Alk Outlet Dzērieni & Vīni tika atvērts 2012.gada septembrī Ķekavā, tirdzniecības centrā Liiba. Šobrīd visā Latvijā ir 24 šāda tipa veikali: Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Limbažos, Gulbenē, Jelgavā, Kuldīgā, Ogrē, Talsos, Ventspilī, Valmierā un Smiltenē.

Uzņēmuma tirdzniecības koncepts paredz, ka veikali tiek izveidoti gan galvaspilsētā, gan dažādos Latvijas novados, piedāvājot pircējiem alkoholiskos dzērienus par zemām cenām. Starp pircējiem ir daudz nelielu kafejnīcu un restorānu, informē uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināts - ALKOUTLET DZĒRIENI&VĪNI turpina izplesties

Lelde Petrāne, 05.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Anniņmuižas ielā atvērts jauns veikals-noliktava ALKOUTLET DZĒRIENI&VĪNI, liecina medijiem sniegtā informācija. Jaunatvērtais veikals būs devītais veikals-noliktava ALKOUTLET DZĒRIENI&VĪNI galvaspilsētā un 30. Latvijā.

Jaunatvērtā veikala tirdzniecības zāles platība ir 135 m2. Veikala atvēršanā ieguldīto investīciju apjoms netiek atklāts.

Pirmais veikals ALKOUTLET DZĒRIENI&VĪNI tika atvērts 2012.gada septembrī Ķekavā, tirdzniecības centrā Liiba. Šogad durvis vēruši seši jauni veikali: Smiltenē, Rīgā, Salaspilī, Jūrmalā un Ādažos.

ALKOUTLET DZĒRIENI&VĪNI veikalu prakse liecina – starp pircējiem ir daudz nelielu kafejnīcu un restorānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atskats pagātnē: Kā cēla modes un izklaides centru Rīga Plaza

Lelde Petrāne, 24.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot Dienas Biznesa foto arhīvu piedāvājam atskatu pagātnē, kā 2008. un 2009. gadā Rīgā tika celts tirdzniecības centrs Rīga Plaza.

Kā vēstīja laikraksts Dienas Bizness, pērn, salīdzinot ar 2015. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Neliels apgrozījuma pieaugums vai saglabāti apjomi vērojami arī lielākajos tirdzniecības centros, kur lielāko lomu pieauguma kaldināšanā spēlē tieši nepārtikas segments.

Lielākie apgrozījuma pieaugumi sasniegti Rīga Plaza un Valleta tirdzniecības centros.

Rīga Plaza būvniecības fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ST spriedums par ierobežojumiem tirdzniecības centriem – atgādinājums par brīvas konkurences nozīmi

Raivis Leimanis, ZAB Ellex Kļaviņš zvērināts advokāts, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas (ST) šā gada 10. marta spriedums par tirdzniecības centriem noteikto ierobežojumu neatbilstību Satversmei ir viens no ļoti retiem gadījumiem, kad par antikonstitucionālu ir atzīts kāds no pandēmijas laikā noteiktajiem normatīvajiem ierobežojumiem klātienes komercdarbībai.

Šis ir unikāls spriedums, tādēļ konkrētā lieta un turpmākie ar to saistītie procesi veidos jaunu tiesu praksi Latvijas vēsturē. Spriedums dod iespēju lietas rosinātājiem pretendēt uz zaudējumu atlīdzināšanu no valsts un kļūs par vērtīgu atgādinājumu, ka brīva konkurence ir viena no mūsu pamatvērtībām.

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā 

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais...

ST lieta tika rosināta pēc mazumtirdzniecības uzņēmuma “Jysk” un divu tirdzniecības centru (“Domina” Rīgā un “Valleta” Valmierā) pieteikumiem, kurus ST apvienoja vienā lietā. Komersantu pieteikums bija par MK noteikumu “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Satversmei.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Apstrīdētie noteikumi noteica būtiskus tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecības platība ir lielāka par 7000 m2. Proti, lielajos tirdzniecības centros tika aizliegta visa veida veikalu darbība, izņemot atsevišķus noteikumos minētus veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces. Savukārt citiem veikaliem, kas atrodas ārpus tirdzniecības centriem, tostarp arī tiem, kuru kopējā tirdzniecības platība lielāka par 7000 m2, valdība strādāt neliedza.

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus 

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem...

Veikali, kas dēļ minētajiem ierobežojumiem nevarēja strādāt, neguva ieņēmumus un nevarēja samaksāt nomas maksu. Daudzi nomnieki tāpēc nespēja izpildīt savas saistības, tiem radās parādi, daži pārtrauca darbību tirdzniecības centros (izbeidza nomas līgumus), daži pat bankrotēja. Jaunus nomniekus tirdzniecības telpām nebija iespējams piesaistīt, tāpēc zaudējumus cieta gan veikali paši, gan arī tirdzniecības centri. Citiem veikaliem ārpus tirdzniecības centriem bija atļauts strādāt, kas norāda uz atšķirīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, un konkurences kropļošanu. Izpētot situāciju Eiropā, konstatējām, ka nekur citur nebija noteikti tik stingri darbības ierobežojumi tirdzniecības centriem. Vairumā gadījumu ierobežojumi attiecās uz nekontrolētu pulcēšanos, pamatā nosakot prasības telpu platībai, kā arī paredzot pienākumu valkāt sejas maskas.

Izskatot šo lietu, ST konstatēja, ka apstrīdētā MK noteikumu norma neatbilst Satversmei un atzina to par spēkā neesošu. Būtisks elements šajā lietā bija konstatēt to, ka abi tirdzniecības vietu veidi – lielajos tirdzniecības centros esošie veikali un tie lielie veikali, kas strādā ārpus tirdzniecības centriem – ir salīdzināmi. Kā noskaidroja tiesa, MK noteikumu izstrādes gaitā netika pienācīgi vērtēts un pamatots, kādēļ pandēmijas laikā vieniem tiek atļauts strādāt, bet otriem ne. Satversmes tiesa to uzskatīja par Satversmes 91. pantā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpumu.

Savukārt “Jysk” sūdzība bija par to, ka noteikumi aizliedza strādāt arī lielajos tirdzniecības centros esošiem veikaliem ar ārējo piekļuvi. Proti, “Jysk” veikalos bija iespēja nodrošināt atsevišķu ārējo ieeju, kas ļautu ierobežot pandēmijas izplatību līdzīgi kā citos veikalos ārpus tirdzniecības centriem. Tiesa konstatēja, ka šāds aizliegums ir nepamatots, jo Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielā tirdzniecības centra veikalu, kurš ir norobežots no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuram ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve, un jebkuru citu atsevišķās telpās iekārtotu veikalu, kuram ir atsevišķa ārējā piekļuve. Tāpēc par Satversmes 91. un 105. pantam neatbilstošu tika atzīta norma, kas pandēmijas ierobežošanas dēļ liedza strādāt tirdzniecības centros strādājošajiem lielajiem veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju.

Ņemot vērā, ka tirdzniecības centru ieņēmumi (nomas maksa) ir pilnībā atkarīgi no tajos esošo veikalu spējas strādāt, šajā gadījumā tika nodarīti zaudējumi gan pandēmijas ierobežojumu dēļ slēgtajiem veikaliem, gan arī tirdzniecības centriem. Likumsakarīgi ir sagaidīt, ka pēc šī sprieduma no valsts tiks prasīts kompensēt zaudējumus. To apmērs vēl ir jāprecizē, bet summas visticamāk būs mērāmas simtos tūkstošu eiro. Pieņemot, ka zaudējumus minēto ierobežojumu dēļ ir cietuši praktiski visi tirdzniecības centri Latvijā, loģiski būtu šo lietu izvērtēt plašākā kontekstā, meklējot visiem pieņemamu risinājumu, kas kaut daļēji kompensētu nevienlīdzīgo nosacījumu dēļ radušos zaudējumus. Brīva konkurence ir viens no ekonomikas attīstības pamata nosacījumiem, ko ar savu spriedumu vēlreiz ir apliecinājusi arī ST. Tāpēc šim spriedumam būtu jākļūst par atskaites punktu un atgādinājumu turpmāk, – situācijās, kad valsts kādu objektīvu iemeslu dēļ būs spiesta ierobežot vai kā citādi koriģēt komercdarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tele2 jaunā koncepta klientu apaklpošanas centra izveidē Valmierā investē 60 000 eiro

Dienas Bizness, 18.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Tele2 Valmierā atvēris pirmo jaunā koncepta klientu apkalpošanas centru (KAC) Vidzemē, investējot 60 000 eiro, informē uzņēmumā.

Tirdzniecības centra Valleta telpās esošais KAC pilnībā parveidots saskaņā ar Tele2 AB grupas Zviedrijā radīto un vēlāk Latvijas tirgum pieskaņoto dizaina konceptu.

Tele2 Mazumtirdzniecības departamenta direktors Arnis Pūciņš informē, ka Valmieras Tele2 KAC ir ļoti apmeklēts, vidēji mēnesī nodrošinot servisu vairāk nekā 15 000 esošajiem un topošajiem Tele2 klientiem.

Latvijā darbojas 41 Tele2 klientu apkalpošanas centrs 21 pilsētā. Pagājušā gada laikā Tele2 investēja vairāk nekā 755 000 eiro vērienīgā klientu apkalpošanas centru pārveides projektā Latvijā. Šogad Tele2 turpina klientu apkalpošanas centru pārveides projektu un bez Valmieras plāno atvērt vēl astoņus jaunā koncepta klientu apkalpošanas centrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Noteikti labākie tirgotāji

Žanete Hāka, 11.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies konkurss Latvijas Labākais tirgotājs 2015 un noskaidroti nozares labākie uzņēmumi, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

Uzvarētāji noteikti atbilstoši darbības grupām: aptiekas, veterinārās aptiekas un klīnikas, degvielas uzpildes stacijas, skaistumkopšanas saloni, sporta un atpūtas centri, viesnīcas un viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikalu grupā - mazie veikali, lielveikali un tirdzniecības tīkli, ēdināšanas uzņēmumu grupā - bistro, kafejnīcas–picērijas, kafejnīcas–konditorejas, kafejnīcas–veikali, kafejnīcas, krogi, restorāni un viesnīcu restorāni.

Latvijas Labākais tirgotājs 2015 kopumā piedalījās 198 uzņēmumi. Pēc vērtēšanas 66 uzņēmumi atbilda konkursa kritērijiem, jo saņēma vismaz 92 punktus no 100. Starp tiem 20 ir no Rīgas un 46 no novadiem. Atkarībā no saņemto punktu skaita Galvenā balva piešķirta viesnīcas restorānam Boutique Hotel&Restaurant MaMa Jūrmalā, kafejnīcai Lidojošā varde Rīgā, kafejnīcai Magdalēna Saldū, pilsētas galerijai Valleta Valmierā, viesu namam Liepupes muiža Salacgrīvas novadā, Liepupes pagastā, Zvaigznes grāmatnīcai Cēsīs, lielveikalam SKY Rīga, Duntes 19a. Par uzvarētājiem atzīti 48 uzņēmumi, laureāta diplomus izpelnījās 17 un vienam uzņēmumam piešķirts dalībnieka diploms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Latvijas Olimpiskās komandas tērpos mode saplūst ar tehnoloģijām

Rūta Lapiņa, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 22. novembrī, tika prezentēta Latvijas Olimpiskās komandas apģērbu kolekcija 2018. gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm Phjončhanā, kurā mode saplūst ar tehnoloģijām, atzīst uzņēmuma OTCF, kam pieder sporta preču zīmols 4F, un kas ir apģērbu kolekcijas ražotājs, vadītājs Igors Klaja.

«Mēs darījām visu iespējamo, lai šajā kolekcijā apvienotu mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, augstas kvalitātes elpojošus bezšuvju audumus, ūdensnecaurlaidīgus materiālus un tradicionālos latviešu elementus. Kolekcijas krāsas ir balts, pelēks un latviešu sarkanais tonis, kolekcijas dizains papildināts ar Latvijas Olimpiskās komandas identitātes zīmi - pinumu, kas simbolizē komandas spēku un vienotību», stāsta I. Klaja.

Kolekcija ir izgatavota no īpaši moderniem materiāliem – ūdensizturīgiem un tajā pašā laikā elpojošiem audumiem, softshell NeoDry ar DWR apdari, kas veiksmīgi aizsargā pret aukstumu un vēju, teflona apdare, kas novērš ūdens absorbciju. Lāzera griezumi lielākai izturībai, ūdens necaurlaidīgi rāvējslēdzēji ar speciālu apdari kabatām, magnētiskās aizdares, atstarojoša un dekoratīva apdruka, skārienjutīga sistēma cimdiem un daudz citu aizraujošu elementu, kas izmantoti Olimpiskās kolekcijas radīšanā. «Šajā kolekcijā mode saplūst ar tehnoloģijām. Inovatīvi risinājumi palīdz pārvarēt ekstremālos laika apstākļus. Standarta šuvju vietā mēs izlēmām izmantot metinātas šuves. Esam izmantojuši arī lāzergriešanas tehniku, lai palielinātu izturību,» saka I. Klaja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Biznesu reģionos bremzē atbilstošu namu trūkums

Armanda Vilciņa, 16.05.2022

Pēdējo divu gadu laikā no 20 investīciju darījumiem ar naudas plūsmu ģenerējošiem tirdzniecības centriem trešdaļa ir notikusi ārpus Rīgas. Kā divus lielākos darījumus var pieminēt TC Valdeka (Jelgava) un Rietumu centrs (Liepāja, attēlā), kurus no slēgtā nekustamā īpašuma ieguldījumu fonda Lords LB Baltic Fund III iegādājās vietējais investors.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērotu telpu atrašana ārpus Rīgas uzņēmējiem ir liels izaicinājums, atsevišķās pilsētās biznesa attīstīšanai atbilstošas platības nav pieejamas vispār.

Šo problēmu var risināt divējādi - pielāgojot konceptus atbilstoši situācijai reģionos vai arī piesaistot attīstītāju vai būvnieku, kas uzbūvēs telpas atbilstoši nomnieka vai gala lietotāja interesēm - tā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka CBRE Baltics Investīciju departamenta direktore Vineta Vigupe, piebilstot, ka otrs scenārijs gan izmaksās krietni vairāk. Tāpat jāņem vērā, ka tas prasīs ne tikai lielas sākotnējās investīcijas, bet arī ilgtermiņa attiecības ar telpu īpašnieku, atzīmē V.Vigupe.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Nekustamo īpašumu tirgū pandēmijas gadi pagājuši cenām un darījumu skaitam augot, materiālu...

Reģioni ir interesanti

Iespējas atrast piemērotas telpas reģionos ir ļoti atkarīgas no konkrētās tirdzniecības ķēdes zīmola koncepcijas, domā V.Vigupe. “Lielu lomu spēlē tas, kā koncepcija tiek piemērota konkrētajam reģionam. Ja tirgotājs ir gatavs pielāgoties, iespējas vienmēr var atrast, it īpaši gadījumos, kad lēmumu pieņemšana ir elastīga. Citādi tas ir lielo grupu ietvaros, kad visās pilsētās koncepcija ir vienāda, neatkarīgi no reģiona, jo tas var radīt sarežģījumus gan platību, gan nepieciešamo investīciju ziņā. Jāsaka, ka kopumā reģioni mazumtirgotājiem ir interesanti, tomēr, lai attīstītos šajā virzienā, ir jābūt ļoti labi izstrādātai stratēģijai, kā arī rūpīgi pielāgotiem mazākiem konceptiem un sortimentam,” atzīmē V.Vigupe.

Viņa stāsta, ka lielākās tirdzniecības ķēdes, kas šobrīd ir atvērušas savus veikalus reģionos, ir Pepco, 4F, Sportland un New Yorker. “Paplašināšanās reģionos galvenokārt atkarīga no nepieciešamās telpu platības, kā arī no tā, cik lielu fiksētu nomas maksu ir gatavi maksāt tirdzniecības pārstāvji kā nomnieki, tajā skaitā nomas maksā ieskaitot arī veiktās investīcijas telpu izbūvei, ja darbus veic īpašnieks. Jāatzīmē, ka pašlaik attīstības iespējas reģionos meklē arī vairākas lielākas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ķēdes. Viena no tām ir veikals DEPO, kurš plāno attīstīt un atvērt jaunu veikalu Rēzeknē. Tāpat lēmumu paplašināties varētu pieņemt arī tirdzniecības centrs Valleta, kas atrodas Valmierā,” teic CBRE Baltics pārstāve.

Izaicinājumu netrūkst

Attīstīt savu biznesu reģionos tuvāko gadu laikā plāno arī LPP Latvia, kas pārvalda Reserved, House, Cropp, Mohito un Sinsay zīmolu veikalus Latvijā. Uzņēmuma nomas un attīstības projektu vadītājs Alberts Aigars skaidro, ka šobrīd Latvia ir 20 veikali, kas vēsturiski koncentrēti Rīgas pilsētā - tirdzniecības centros un Vecrīgā.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un Latvijas pašvaldību savienības (LPS) organizētajā konkursā par Latvijas labākajiem tirgotājiem 2021.gadā atzīti 10 tirdzniecības nozari pārstāvoši uzņēmumi.

Kategorijā "Tirdzniecības centri" par labāko atzīts tirdzniecības centrs "Valleta" Valmierā, savukārt par labāko restorānu atzīta zemnieku saimniecība "Aveņi" Aveņmuižā, Iecavā.

Savukārt kategorijā "Lauku tūrisma objekts" pirmo vietu ieguva SIA "Rundāles dzirnavas" Pilsrundālē.

Par labāko veikalu atzīts SIA "Vamari -L" veikals "Rego" Līvānos, bet par labāko mazo veikalu kļuvis veikals "Eridana" Madonā.

Vienlaikus kategorijā "Lielveikali" par uzvarētāju kļuva "Mego" veikals Daugavpilī, Raipoles ielā.

Tāpat konkursā noskaidrots labākais tirdzniecības tīkls, un par to atzīts SIA "Sant - Lii" veikalu tīkls Jēkabpilī.

Kategorijā "Krogi" uzvarējis krodziņš "Bura" Madonā, bet kategorijā "Ceļmalas krogs" pirmo vietu ieguva SIA "Imiga" krogs "Panna Cafe" Koknesē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas uzņēmuma kravu kuģis aizturēts Maltā par 1,8 miljonu dolāru parādu

Gunta Kursiša, 16.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā reģistrētajam uzņēmumam SIA Uniship piederošais kravas kuģis Blankenese aizturēts Valletā, jo tā parāds dažādām kompānijām veido aptuveni 1,8 miljonus ASV dolāru jeb aptuveni 0,96 miljonus latu, vēsta bunkerworld.com.

Blankenese kuģo ar Maltas karogu. Kuģis ieradies Maltā 28. jūnijā un tur atrodas arī patlaban, liecina informācija shipspotting.com. Kuģa īpašnieks ir Latvijas uzņēmums Uniship.

2002. gadā reģistrētā SIA Uniship sniedz transporta palīgdarbību pakalpojumus, un 2010. gadā uzņēmuma apgrozījums veidoja 17,4 tūkst. Ls, bet zaudējumi bija 21,4 tūkst. Ls, liecina Lursoft dati. 2011. un 2012. gada finanšu pārskatu uzņēmuma vadība nav iesniegusi. Tāpat nav pieejama informācija par pašreizējām uzņēmuma amatpersonām. Zināms, ka laikā no 2011. gada oktobrim līdz 2013. gada maija beigām uzņēmuma vienīgā valdes locekļa amatā darbojās Aleksandrs Pavļikovs. Iepriekš, 2004. gadā, DB rakstīja, ka A. Pavļikovs ir pazīstamā uzņēmēja Viļa Vītola biznesa partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rīga atzīta par piekto labāko tūrisma galamērķi

Lelde Petrāne, 11.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga konkursā par Eiropas labāko tūrisma galamērķi 2015.gadā, saņemot 15 627 balsis, ierindojusies augstajā piektajā vietā. Pirmo vietu ar 42 396 balsīm ieņem Francijas pilsēta Bordo, informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Balsotāji Rīgu atzinuši kā ļoti skaistu un romantisku pilsētu ar apbrīnojamu arhitektūru, kā arī pilsētu, kurā iespējams relaksēties.

Šis ir pirmais gads, kad Rīga piedalījās e-tūrisma platformas europeanbestdestinations.com konkursā.

TOP 10 pilsētas skatiet raksta galerijā!

Kopumā trīs nedēļu laikā nobalsojuši 244 696 cilvēki, kas ir par 6% vairāk nekā aizvadītajā gadā, balsošanā piedalījušies cilvēki no 113 valstīm.

Par labākā tūrisma galamērķi kopumā sacentās 20 pilsētas: Amsterdama, Atēnas, Barselona, Berlīne, Bordo, Brisele, Insbruka, Lisabona, Ļubļana, Londona, Madride, Milāna, Parīze, Reikjavīka, Rīga, Roma, Stambula, Valleta, Vīne un Zagreba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Atklās Denim Dream veikalu Valmierā

Dienas Bizness, 28.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbību ārpus Rīgas uzsāks veikalu tīkls Denim Dream, rīt, 29.aprīlī, Valmierā atverot veikalu tirdzniecības centrā Valleta.

Jaunajā veikalā būs pieejami apģērbi un aksesuāri no Guess, Tommy Hilfiger, Pepe Jeans, Tom Tailor, RG, Molly Bracken un Glamorous. Piedāvājumā būs iekļauta arī Denim Dream privātā sieviešu apģērbu kolekcija, kuru veidojusi igauņu dizainere Svetlana Puzerjova.

Kopumā Baltijas valstīs šobrīd ir 28 Denim Dream veikali, no kuriem pieci atrodas lielākajos tirdzniecības centros Rīgā, viens – Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopoti konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs» (LLT) rezultāti. Konkursa finālisti pārstāv dažādus uzņēmējdarbības veidus – aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas, atpūtas kompleksi, viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes, bistro, kafejnīcas, konditorejas, krogi, restorāni un šogad pat motortrases, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

«Latvijas Labākais tirgotājs 2018» fināla vērtēšanai tika izvirzīti 32 objekti no kopumā 240 pieteiktiem. Konkursam nominētos uzņēmumus izvērtēja LTA apstiprināta ekspertu komisija, kurā tika iekļauti pārstāvji no iepriekšējos gados konkursā uzvarējušiem uzņēmumiem. Maksimālais punktu skaits ir 100, gala vērtējumā konkursa galveno balvu saņēma uzņēmumi, kas izpelnījušies ne mazāk kā 99 punktus, uzvarētājs: 92–98 punkti, laureāts: 81–91 punkti, dalībnieks: 65–80 punkti.

Šogad pasniegtas septiņas Galvenās balvas, par uzvarētājiem atzīti 13 uzņēmumi, vēl deviņi uzņēmumi saņēmuši laureāta diplomus un trīs - konkursa fināla dalībnieku diplomus.

Galveno balvu saņēma - atpūtas komplekss, «Grantiņi», Jelgavas novadā,veikals, «top», Kārsavas novadā, aptieka, «BENU aptieka 26», Liepājā, ASTARTE-NAFTA, DUS nr.34, Līvānu novadā, restorāns, «Lidojošā varde», Rīgā, grāmatu nams, «Valters un Rapa», Rīgā un pilsētas galerija, «Valleta», Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čeku loterija 3,5 gadu laikā palielinājusi valsts budžeta ieņēmumus par 10,9 miljoniem eiro, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Ar lielo gada izlozi svētdien, 19.februārī, ir noslēgusies VID rīkotā čeku loterija.

Trīs ar pusi gadu laikā loterijā ir piedalījušies 241 189 dalībnieki, iesniedzot kopumā 41,8 miljonus čeku, kvīšu, biļešu un tiešsaistes pirkumu rēķinu.

Analizējot iedzīvotāju iesniegtos čekus, VID ieguva informāciju par uzņēmumu nedeklarētajiem ienākumiem, no kuriem nebija nomaksāti nodokļi. Tādējādi, pēc VID aicinājuma, uzņēmumi ir precizējuši 2749 pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas, uzrādot iepriekš neuzrādītos ieņēmumus.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad uzņēmumi darbojas ar nereģistrētiem kases aparātiem, kad pakalpojumus sniedz uzņēmumi, kuriem ir apturēta saimnieciskā darbība, vai kad uzņēmumi nelegāli nodarbina darbiniekus un izmaksā "aplokšņu algas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo veikalu Baltijas valstu tirgū atvēris britu vīriešu modes zīmols Blue Inc London, informēja AS Baltika Group pārstāvji.

Pirmais veikals atklāts Rīgā, tirdzniecības centrā Origo. Veikala platība ir vairāk nekā 100 kvadrātmetri. Septembrī tiks atvērts otrais Blue Inc London zīmola veikals Valmierā, tirdzniecības centrā Valleta, bet oktobra sākumā Igaunijā durvis pircējiem vaļā vērs Tallinas tirdzniecības centrā Rocca al Mare. Lietuvā Blue Inc London parādīsies nākamā gada sākumā.

Tuvāko trīs gadu laikā plānots Baltijā atvērt vismaz desmit Blue Inc London zīmola veikalus.

«Blue Inc London pievienošana Baltikas Group zīmolu portfelim dos mums iespēju nonākt līdz aizvien ātrāk augošā vīriešu modes sektora jauniem klientiem,» stāsta Baltika Group marketinga un tirdzniecības divīzijas vadītāja Kati Kusmina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tikai laikrakstā Dienas Bizness: Lielāko tirdzniecības centru TOP

Dace Skreija, speciāli DB, 06.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru pirkšanas un pārdošanas darījumi, paplašināšanās plāni, pat jauns centrs ievērojami saasinās konkurenci

Uz kopējā t/c fona izceļas trīs, kas spējuši visvairāk audzēt apgrozījumu (par 6–7%) un arī apmeklētāju skaitu – Rīga Plaza, Domina Shopping un Valleta Valmierā.

T/c Domina Shopping vadītāja Ilze Brazeviča teic, ka ir izdevies piesaistīt turīgākus pilsētniekus, kuri seko līdzi dzīves stila un modes tendencēm, novērtē savu komfortu, kvalitatīvi pavadītu laiku. Pēdējos gados tirdzniecības centrs veltījis lielu uzmanību savas potenciālās mērķauditorijas izpratnei un precīzākai definēšanai un, tieši pamatojoties uz šo, uzlabots nomnieku sastāvs. 2015. gads ir vairāku iepriekšējo gadu mērķtiecīgas darbības rezultāts – pārdomāta nomnieku izvēle un rūpīgi plānota mārketinga stratēģija un aktivitāšu veikšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru krīze aizvien pasliktinās un nozare pieprasa tikšanos ar premjeru, kā arī nomas atbalsta piešķiršanu, informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un tirdzniecības centru – Domina Shopping, Origo, Galleria Riga, Sāga, Ozols, Dauga, Sky&More, Via Jurmala Outlet Village un Valleta – pārstāvji šodien nosūtījuši atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, signalizējot par kritisko situāciju nozarē un pieprasot tikšanos ar valdības pārstāvjiem.

Vēstules autori norāda, ka 2020. gada laikā tirdzniecības centru nesaņemtie nomas maksājumi radījuši vismaz 42 miljonu eiro zaudējumus, un pagājušās nedēļas izskaņā pieņemtais konceptuālais lēmums par daļēju veikalu atvēršanu, diskriminējot tirdzniecības centrus, krīzi tikai pasliktinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Hesbuger investējis 1,3 miljonus jaunā restorānā

Gunta Kursiša, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger Valmierā atklājusi jaunu ēstuvi. Tās izveidē Somijas uzņēmums investējis 1,3 miljonus eiro.

Šis ir otrs Hesburger restorāns, kas atvērts Valmierā, un tas atrodas Rīgas ielā 63. Pirmais tika atklāts 2009. gadā tirdzniecības centra Valleta telpās. Jaunās Hesburger ēstuves izveidošana radījusi 14 darbavietas, informē Hesburger pārstāvji.

Uz Valmieras otrā Hesburger restorāna jumta ir uzstādīti saules kolektori - iekštelpu apsildīšanai un karstā ūdens nodrošināšanai. Tāpat restorāna ēka aprīkota ar zemes siltumsūkņiem, kas nodrošina ēku ar zemes enerģijas siltumu.

Jau vēstīts, ka šā gada jūlijā Hesburger, ieguldot 1,4 miljonus eiro, atvēra pirmo Hesburger ēstuvi Rēzeknē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sporta apģērbu zīmols 4F atver pirmo veikalu ārpus Rīgas

Zane Atlāce - Bistere, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 4. novembrī, pulksten 10 Valmieras tirdzniecības centrā «Valleta» tika atvērts sporta zīmola 4F ceturtais veikals.

«Pirmie trīs mūsu veikali uzsāka darbu Rīgā šā gada pirmajā pusē, tagad ir pienācis laiks doties ārpus galvaspilsētas un piedāvāt mūsu sportisko kolekciju Latvijas iedzīvotāju uzmanībai vienā no lielākajiem reģionālajiem centriem — Valmierā,» saka uzņēmuma OTCF, kam pieder zīmols 4F, vadītājs Igors Klaja.

Pirmie trīs sporta apģērbu 4F veikali ir uzsākuši darbu Rīgā: pirmais atrodas Pārdaugavā — modes un izklaides centrā «Rīga Plaza», otrais tirdzniecības centrā «Origo», bet trešais atrodas iepirkšanās centrā «Domina Shopping».

Ceturtais veikals ietilpst 4F darba plānā Latvijas tirgū gan galvaspilsētā, gan ārpus tās.

Komentāri

Pievienot komentāru