Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Izvērtējot 12.Saeimā ievēlēto partiju pausto nostāju un rīcību sadarbības veidošanas procesā Saeimas un valdības darbam, kā arī noslēdzot sarunu posmu ar visu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta partijas Vienotība, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pausto gatavību uzņemties nākamās valdības veidošanu un pieteikt kopīgi izvirzītu kandidāti Laimdotu Straujumu nākamā Ministru prezidenta amatam, informē Valsts prezidenta kanceles Preses dienests.

Valsts prezidents aicina partijas iespējami īsākā laikā vienoties par pamatuzdevumiem jaunajai valdībai, kā arī tās sastāvu, par prioritāru izvirzot ministru kandidātu iepriekšējo profesionālo pieredzi jomās, kas būs vitāli nozīmīgas Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015. gada pirmajā pusgadā.

Tiekoties ar partiju pārstāvjiem, A. Bērziņš ir uzsvēris, ka neatliekami risināmie un Latvijas nākotnei stratēģiski nozīmīgākie jautājumi ir saistīti ar valsts fiskālo un nodokļu politiku, drošību, kā arī enerģētikas politiku ne tikai energodrošības, bet arī visas tautsaimniecības konkurētspējas skatījumā. Tie ir cieši saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām un iespēju samazināt joprojām notiekošo emigrāciju, kas ir bīstama tendence Latvijas valsts nākotnei.

Šobrīd ir vispārēja pašvaldību krīze Saeimā, jo parlamentā nav deputātu ar iepriekšēju darba pieredzi pašvaldībās, apgalvo Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.

Divu gadu laikā 11.Saeimas deputāti ir daudz ko iemācījušies, bet, pēc Kučinska domām, «jauno seju» pieprasījums reizēm jau kaitina. Citās jomās tiek pieprasīti profesionāļi, bet politikā - neprofesionāļi bez iepriekšējas pieredzes. Agrāk Saeimā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, kuri pirms tam bija vadījuši pašvaldības, neformāli sadarbojās, lemjot par pašvaldību darba reglamentēšanu. Tagad Saeimā ir diezgan liels tukšums. Tas ir tik liels, ka ir visas iespējas to aizpildīt ar reģionālo partiju apvienību.

Kučinskis atzīst, ka viņu pašvaldību vēlēšanu rezultāti nepārsteidza. Taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka priekšvēlēšanu periods ir četri gadi. To var teikt arī par lielo pilsētu mēriem. Vadība ir nomainījusies tikai Daugavpilī, kur mēra amatā atgriezās Jānis Lāčplēsis, kurš reiz jau bija veiksmīgi vadījis šo pašvaldību. Īslaicīgo mēru maiņu mēnesi pirms vēlēšanām Jūrmalā neskaitu. Tas liecina, ka cilvēki vērtē mēru reālos darbus, iestājas par stabilitāti un aizvien mazāk padodas kādiem jauniem riskiem. Visiem lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem vairāk vai mazāk ir iepriekšējie darbi, ko parādīt vēlētājiem. Latvijas lielajās pilsētās ir stabilitātes pazīmes. Cits jautājums - kas būs uz Saeimas vēlēšanām, jo tās ir atšķirīgas vēlēšanas.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Šā gada pavasarī Uzņēmumu reģistrs (UR) brīdinājis 31 politisko partiju par likuma nosacījumu neievērošanu, saistībā ar ziņu nesniegšanu, jo lielākā daļa partiju līdz 1.martam nebija iesniegušas informāciju par savu biedru skaitu un viņu pilsonību.

Lai gan pēc brīdinājumu saņemšanas 28 partijas ir UR iesniegušas prasītās ziņas, 13 partijas iesniegumus nav varējušas noformēt atbilstoši likuma prasībām. Šīm 13 partijām noteikti termiņi konstatēto trūkumu novēršanai.

Ņemot vērā, ka trīs partijas – Rēzeknes Jaunsaimnieks, Latgales tauta un Pēdējā partija – ziņas vispār nav sniegušas un pagājuši jau vairāk nekā trīs mēneši likuma normu izpildei, UR vērsies tiesā ar prasību apturēt partiju darbību.

UR Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis atzīst, ka partijām būtu jārāda piemērs likuma normu ievērošanā un šāda attieksme ir ļoti slikts piemērs pilsoņiem.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvāko dienu laikā neiesaistīties valdības veidošanas procesā, tādējādi respektējot partiju pausto vēlmi turpināt konsultācijas, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Šonedēļ Vējonis tikās ar Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai runātu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Kancelejā norādīja, ka tikšanos laikā Rīgas pilī vairāku politisko partiju frakciju vadītāji pauda gatavību savstarpēji vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.

«Vējonis respektēs politisko partiju pausto vēlmi tuvākajās dienās turpināt konsultācijas, lai savstarpēji vienotos par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam,» uzsvēra kancelejā.

Konkrēts laika rāmis partiju konsultācijām nav dots.

Kā ziņots, partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) pārstāvis Artis Pabriks otrdien paziņoja, ka vairs nepretendē uz Ministru prezidenta amatu. AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka neuzstās uz premjera amata kandidātu no savas partijas.

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai (SC/GKR), apliecināja Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.

Vēlēšanās noteikto 5% barjeru pārvarējusi un domē iekļuvusi arī nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemai un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un partija Vienotība, kas ieguvušas attiecīgi 12 un deviņas vietas.

SC/GKR Rīgā ieguvusi 58,54% vēlētāju atbalstu, VL-TB/LNNK - 17,86% un Vienotība - 14,13%.

Citi politiskie spēki 5% barjeru nav pārvarējuši.

Par Latvijas Zaļo partiju balsojuši 3,99% vēlētāju, par Latvijas Zemnieku savienību - 1,88%, par Reformu partiju - 1,58%, par partiju Vienoti Latvijai - 0,48%, par partiju Par dzimto valodu! - 0,34%, par Rīcības partiju - 0,24%, par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju - 0,21%, par politisko partiju Alternative - 0,16% un par Vislatvijas sociāldemokrātu kustību Par neatkarīgu Latviju!, Latvijas kustību Solidaritāte - 0,14%.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Viens no topošās valdības zināmiem klupšanas akmeņiem ir tā sauktās Sadarbības padomes, kas aizvietotu Koalīcijas padomi, izveide, pret kuru iebilst KPV LV. Šī partija vienmēr ir uzsvērusi, ka Koalīcijas padome ir visa ļaunuma sakne un antikonstitucionāls veidojums. Tajā pašā laikā konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars jau 2015. gadā tvītoja: «Koalīcijas padome ir gandrīz visās ES valstīs. Ir sanācis papētīt. Un to uzskata par normālu.»

Jāteic, ka Latvijā Koalīcijas padome ir tikusi dēmonizēta, lai gan tas ir normāls partiju sadarbības formāts. KPV LV politiķi vienmēr uzsver, ka visi strīdīgie jautājumi ir jāizdiskutē Ministru kabineta slēgtajās sēdēs. Taču visos gadījumos tas nav iespējams, jo ministriem gluži vienkārši var nebūt mandāta runāt visas partijas vārdā par stratēģiskiem jautājumiem. Piemēram, teritoriālā reforma, par kuru noteikti būs diskusijas. Tā būs politiska izšķiršanās, par kuru jāvienojas partijām, to nevar izdarīt ministri valdības sēdē. Iespējams, būs jautājumi, kuros nepieciešami kompromisi. Atkal – ministriem var nebūt mandāta tos pieņemt. Ir stratēģiskas lietas, par kurām atbild politiķi – partiju līderi. Un ir nepieciešams formāts, kurā tie izrunājas un vienojas par konceptuāliem problēmjautājumiem. Var būt situācija, – kādas partijas ministram ir savs redzējums par nozares attīstību, piemēram, mazo lauku skolu likteni, kas ir pretrunā ar citas partijas programmatiskajiem uzstādījumiem. Šādas domstarpības partiju līmenī nevar atrisināt valdības sēdē. Tam ir nepieciešams cits formāts, kur tiekas partiju līderi.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Latvijā pastāv iespējamība, ka šauru ekonomisko grupu ietekme uz partiju darbību vēl joprojām tiek realizēta ar lielu ziedojumu starpniecību, kurus veic privātpersonas, kuru ienākumi, iespējams, nav pietiekami, lai to darītu, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB atzīst, ka partijas pēdējo gadu laikā arvien stingrāk ievēro formālās likuma prasības un pārkāpumi to finansēšanā tiek konstatēti retāk vai arī tie ir maznozīmīgāki, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā KNAB darbības stratēģijas 2013.-2015.gadam projektā.

Birojs secinājis, ka par augstākās politiskās korupcijas izplatības tendencēm liecina birojā sāktās krimināllietas, bet nav veikti pētījumi, kas atspoguļotu politiskās korupcijas izplatības tendences. Detalizētas informācijas trūkums mazina cīņas pret politisko korupciju efektivitāti. Vadošo partiju kases līdz šim galvenokārt pildījuši salīdzinoši lieli individuālu privātpersonu ziedojumi, kas var liecināt par šauru ekonomisko grupu ietekmi uz partiju darbību.

Trīs lielākās reģionālās partijas - Reģionu alianse, Latgales partija un Vidzemes partija ir konceptuāli vienojušās par reģionālo partiju apvienības Reģionu apvienība veidošanu. Jaunās apvienības mērķis ir veicināt reģionālo politisko spēku apvienošanos un kopīgu startēt 12.Saeimas vēlēšanās 2014.gadā. Jaunveidojamajai reģionālo partiju apvienībai aicina pievienoties arī citas reģionālās partijas, vēlētāju apvienības un reģionālos līderus.

Par ieceri veidot reģionālo partiju apvienību Reģionu apvienība ir vienojušies visu trīs partiju līderi, tai skaitā Andrejs Ence (Reģionu alianse), Aldis Adamovičs (Latgales partija) un Guntis Gladkins (Vidzemes partija), tiekoties Rīgā, 21.augustā.

Trīs partiju līderi uzskata, ka kopīgi veidojamās Reģionu apvienības svarīgākais uzdevums ir kļūt par galveno Latvijas reģionu interešu aizstāvi LR Saeimā un valdībā, izveidojot pragmatisku dialogu ar pārējiem politiskajiem spēkiem.

«Pašvaldību vēlēšanās reģionālās partijas ieguva ļoti daudz mandātus. Vēlēšanu rezultāti nepārprotami norāda, ka reģionālo partiju popularitāte un ietekme pieaug,»” jau komentējot Reģionu Alianse rezultātus aizvadītājās pašvaldību vēlēšanās, teica partijas Reģionu Alianse priekšsēdētājs un Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence. «Reģionālo partiju panākumi pašvaldību vēlēšanās ir pamudinājuši sasparoties arī citas partijas. Par reģionālajām partijām nu interesējas arī Saeimā pārstāvētās partijas, lai gan iepriekš tās pret reģionālajām partijām izturējās visnotaļ augstprātīgi. Šobrīd situācija ir mainījusies,» sacīja A. Ence.

Igaunijas parlaments trešdien nobalsoja par neuzticības izteikšanu premjerministram Tāvi Reivasam.

Par neuzticības izteikšanu Reivasam, kas nozīmē arī valdības demisiju, balsoja 63 parlamenta deputāti un pret balsoja 28.

Opozīcijas partiju, kas rosināja neuzticības izteikšanu Reivasam, līderi norādīja uz stagnāciju valstī kopš pie varas ir Reivasa valdība, kā arī viņa vadītās Reformu partijas nespēju iet līdzi laikam. Tāpat opozīcija apsūdzēja Reivasu un Reformu partiju par mīta, kuram paši noticējuši, radīšanu.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir uzaicinājusi visu parlamentā pārstāvēto frakciju vadītājus uz tikšanos trešdienas vakarā, lai ar katru no viņiem atsevišķi pārrunātu pašreizējo politisko situāciju valstī.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, iespējams, aizturējis arī savulaik ar partiju No sirds Latvijai (NSL) saistīto Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Raitums savulaik sadarbojies ar NSL un esot bijis atbildīgs par jautājumiem, kas saistīti ar partijas budžetu.

NSL līdere Inguna Sudraba aģentūrai LETA uzsvēra, ka Raitums nekad nav bijis partijas biedrs un partijā aktīvi nedarbojas.

Advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA nekomentēja, vai viņš ir aizstāvis Raitumam, taču nenoliedza, ka nodrošinot aizstāvību kādai KNAB aizturētai fiziskai personai lietā, kurā figurē divas publiski nosauktās personas - Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. «Es nodrošinu aizstāvību šajā procesā vienai personai, taču tās vārdu es nevaru nosaukt,» norādīja advokāts un piebilda, ka klients esot vakar aizturēts un aizturētā statusā ir joprojām.

Pirmo reizi Latvijas politiskās partijas sākušas saņemt valsts dotācijas, tāpēc šā gada janvārī piecām politiskajām partijām un to apvienībām atsevišķos kontos ir ieskaitīta pirmā valsts budžeta finansējuma daļa.

Politisko partiju apvienībai Saskaņas Centrs ieskaitīti 32,49 tūkst. Ls, Zatlera Reformu partijai – 23,86. tūkst. Ls, partiju apvienībai Partijas Jaunais laiks, partijas Pilsoniskā savienība un partijas Sabiedrība Citai Politikai apvienība –21,57 tūkst. Ls, apvienībai Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK –15,9 tūkst. Ls un apvienībai Zaļo un Zemnieku savienība –13,99 tūkst. Ls.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norāda, ka, ņemot vērā, ka politiskā partija LPP/LC izbeigusi savu darbību, biroja priekšnieks 12.janvārī pieņēmis lēmumu pārtraukt valsts budžeta finansējuma izmaksu.

Lieta pret Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) sākta par iespējamiem partiju finansēšanas pārkāpumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Trukšņa advokāts Jānis Rozenbergs, viņa klients šobrīd ir aizturētā statusā un veselības problēmu dēļ atrodas Jūrmalas slimnīcā, kur viņu apsargā KNAB darbinieki. Advokāts domā, ka Truksnis slimnīcā atradīsies vismaz līdz rītam, tomēr nekomentēja, kādas viņam ir veselības problēmas, uzsverot, ka tā ir sensitīva informācija.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka lieta pret Truksni sākta par iespējamiem partiju finansēšanas pārkāpumiem. Jūrmalas mēra advokāts to nekomentēja, vien apliecināja, ka viņa klientam netiek inkriminēta kukuļošana.

Rozenberga rīcībā nav informācijas, vai uzņēmēja Jūlija Krūmiņa aizturēšana kaut kā ir saistīta ar Truksni.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis "Jaunās vienotības" (JV) pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu (JV).

Rinkēvičs preses konferencē pauda pārliecību, ka Siliņa spēs veikt šo uzdevumu ātrā laikā. "Siliņas pieredze un zināšanas ir labs sākums, lai izveidotu darboties spējīgu Ministru kabinetu," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī norādīja, ka neformālās konsultācijās, kas ir notikušas, tostarp arī trešdien tiekoties ar piecu partiju pārstāvjiem, viņš guva pārliecību, ka Siliņai ir labas iespējas sastādīt pēc iespējas plašāku Ministru kabinetu un gūt atbalstu parlamentā. Tāpat tikšanās laikā Siliņa paudusi apņēmību strādāt pie tā, lai valsts attīstības mērķi, tostarp ekonomikā, izglītībā un drošības stiprināšanā, būtu tuvu tam, par ko amatpersonas runājušas konsultācijās.

Uzņēmums Metrigen sadarbībā ar ziņu aģentūru LETA radījis interneta rīku, kas vietnē Politweet.lv ļauj sekot piecu uz Rīgas domi kandidējošo partiju aktivitātēm sociālajā portālā Twitter.

Vietnē tiek rādīts politisko partiju sekotāju skaits Twitter, kā arī ziņojumu daudzuma un pieminējuma skaita dinamika. Dati tiek atjaunoti reizi diennaktī.

Iecere radīt šādu rīku radusies no intereses apzināt, cik aktīvi pirms Rīgas domes vēlēšanām partiju komunikācijā tiek izmantots Twitter. Uzņēmuma Metrigen līdzīpašnieks Uldis Katlaps norāda, ka izvēlētas piecas partijas, kas saskaņā ar izstrādātāju domām, var iekļūt Rīgas domē. Tāpat no 12 uz Rīgas domi kandidējošiem politiskajiem spēkiem pieci izvēlētie portālā Twitter ir ļoti aktīvi, bet atlikušajiem aktivitātes dati ir krietni mazāki.

Partiju apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) nepieņems «Jaunās konservatīvās partijas» (JKP) piedāvāto valdības modeli, jo nav vienošanās par darāmajiem darbiem, pirmdien pēc apvienības valdes sēdes paziņoja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.

Viņš teica, ka šāds lēmums pieņemts, jo JKP nav sniegusi «reālu piedāvājumu par darāmajiem darbiem». Krēslu sadalījums valdībā ir otršķirīgs solis, sacīja Pūce. Politiķis norādīja, ka vispirms ir jāvienojas par vērtībām, principiem, mērķiem un darāmajiem darbiem.

Vienlaikus AP rosinās sākt sarunas starp sešām partijām par darāmajiem darbiem, uzsvēra Pūce. Politiskais spēks sarunas par paveicamo plāno sākt ar partiju «KPV LV», JKP, nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un partiju apvienību «Jaunā Vienotība» (JV). Proti, ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām, izņemot «Saskaņu».

Liepājas partija un politisko partiju apvienība Saskaņas centrs parakstījusi līgumu par ciešāku sadarbību darbam Liepājas domē, kā prioritāti nosakot nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu Liepājas attīstību, ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un pilsētas Attīstības pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildi.

Tādējādi nākamajiem četriem gadiem ir nodrošināta stabila Liepājas domes darbība, koalīcijā apvienojot desmit no 15 domē ievēlētajiem deputātiem, norāda Liepājas dome.

Tāpat līgums nosaka abu partiju deputātu ētiskos standartus kopējā darbā, lēmumu saskaņošanas procedūras, savstarpējo atbildību, pienākumus un tiesības.

No Liepājas partijas puses sadarbības līgumu parakstījuši šajā sasaukumā ievēlētie deputāti G.Ansiņš, M.Ceirulis, S.Golde, U.Sesks, V.Skujiņš, H.Valcis un V.Vitkovskis, savukārt no partiju apvienības Saskaņas centrs puses līgumu parakstījuši ievēlētie deputāti J.Hadarovičs, R.Miloslavskis un N.Vorobeičiks.

Pēc tam, kad Jānim Bordānam (JKP) neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, šorīt Latvijas Radio sacīja «Attīstībai/Par» (AP) premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

Savukārt cits AP līderis - Juris Pūce - telekanālā LNT paskaidroja, ka Pabrika kandidatūra nav atmetama pilnībā, bet gan par to nav aktuāli runāt tieši pašreiz, jo nav notikušas partiju sarunas, kurās būtu noskaidrotas politisko spēku aktuālās pozīcijas un precizēts, vai nav savilktas kādas jaunas «sarkanās līnijas».

Pūce apgalvoja, ka AP esot gatava apspriest jebkādu valdības modeli, un, ja nav iespējams vienoties par Pabrika vadītu valdību, tad ir jāvienojas par kādu citu kandidātu.

Paužot redzējumu, kāpēc izgāzās Bordāna centieni izveidot valdību, Pabriks atkārtoti pauda AP viedokli, ka bijis vērojams paškritikas trūkumus no valdības veidotāju puses, kas izpaudies kā uzstādījums, ka visi, kas nav ar mums, ir pret mums. Tāpat esot bijusi redzama «diezgan graujoša nekompetence», īpaši budžeta jautājumos, kā arī fanātiska vēlme pārņemt kontroli pār drošības struktūrām.

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Žurnālisti ZRP līderim Valdim Zatleram atgādināja viņa iepriekš pausto, ka ZRP lēmumu par SC aicināšanu koalīcijā varētu izmainīt tikai «ar tankiem» un lūdza skaidrot, kas tad licis tomēr izvēlēties sadarbību ar nacionālo apvienību. Zatlers skaidroja, ka partija dibināta trīs mērķu realizēšanai - samazināt savtīgu interešu grupu ietekmi, realizēt reformas un saliedēt sabiedrību. ZRP labprāt atbalstījusi gan plašu četru partiju koalīciju, kā arī trīs partiju koalīciju ar SC, kurās vislabāk būtu realizējami šie mērķi un reformas, tomēr šie mēģinājumi nav izdevušies.

Četri politiskie spēki, kas patlaban veido valdošo koalīciju, ir pretlikumīgi tērējuši valsts budžeta finansējumu partijām, naudu izlietojot, piemēram, alkohola, pārtikas, putekļu sūcēja iegādei, sēru vainagiem un citām mantām, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) politisko partiju 2012.gada pārskata pārbaužu rezultāti.

Pārbaužu rezultātā pieņemti četri lēmumi par valsts budžeta finansējuma izlietošanu un maksājumu veikšanas kārtības ierobežojumu pārkāpšanu. Birojs konstatējis, ka politisko partiju apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) ir pretlikumīgi tērējusi valsts budžeta finansējumu, apmaksājot biroja mēbeļu, papīra, pildspalvu, durvju plāksnīšu, putekļu sūcēja, printera kārtridžu, saimniecības preču un citu lietu iegādi.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tērējusi no valsts budžeta piešķirto naudu, apmaksājot juridisko palīdzību, kā arī pārskaitījusi naudas līdzekļus no sava speciāla valsts budžeta konta uz savu ziedojumu kontu un sociālpolitiskajai novada attīstības biedrībai Līvāni.