Jaunākais izdevums

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tuvāko dienu laikā neiesaistīties valdības veidošanas procesā, tādējādi respektējot partiju pausto vēlmi turpināt konsultācijas, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Šonedēļ Vējonis tikās ar Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai runātu par turpmāko valdības veidošanas procesu.

Kancelejā norādīja, ka tikšanos laikā Rīgas pilī vairāku politisko partiju frakciju vadītāji pauda gatavību savstarpēji vienoties par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.

«Vējonis respektēs politisko partiju pausto vēlmi tuvākajās dienās turpināt konsultācijas, lai savstarpēji vienotos par atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam,» uzsvēra kancelejā.

Konkrēts laika rāmis partiju konsultācijām nav dots.

Kā ziņots, partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) pārstāvis Artis Pabriks otrdien paziņoja, ka vairs nepretendē uz Ministru prezidenta amatu. AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda, ka neuzstās uz premjera amata kandidātu no savas partijas.

Neraugoties uz partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) oficiālo nostāju, ticamākais kandidāts Ministru prezidenta amatam, kas varētu gūt arī vismaz neliela vairākuma atbalstu, ir politiķis Krišjānis Kariņš (JV).

Vairākas partijas sarunā ar Valsts prezidentu paudušas, ka varētu izvērtēt Kariņa kandidatūru. Prezidents esot vaicājis arī par bezpartejisku premjera kandidatūru, tomēr partiju vairākums šādu ideju neatbalsta.

Savukārt JV Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis norādījis, ka vispirms jādod iespēja izveidot valdību lielākām frakcijām. Ja valstī būs politiskā krīze, un citas lielākas partijas nespēs izveidot valdību vai tām nebūs atbilstoša kandidāta, tad JV var šo darbu paveikt, sacīja Latkovskis, uzsverot, ka pašlaik Latvijā nav politiskās krīzes.

Neoficiāli tiek pausts, ka koalīcijas kodolu sākotnēji varētu veidot AP Jaunā konservatīvā partija (JKP), nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, kā arī JV. Šīm partijām parlamentā ir 50 balsu. Atkarībā no tālākām sarunām un arī JKP «sarkanajām līnijām» pret Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), varētu būt runa arī par ZZS iesaisti un kādām «KPV LV» balsīm.

Pagaidām neesot vienošanās par atbildības jomu sadalījumu topošajā valdībā. Izskanējis, ka no JV tiekot saņemti pretrunīgi signāli par to, cik reāla būtu Kariņa kandidatūra premjera amatam.

Valsts prezidents otrdien tikās ar Saeimas frakciju vadītājiem, lai pārrunātu politisko partiju redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu, tai skaitā iespējamo atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam. Tikšanās notika dienu pēc tam, kad Vējonis atsauca «KPV LV» pārstāvja Alda Gobzema nomināciju premjera amatam, secinot, ka viņam nav vairākuma atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, paredz valdības atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

Pēc VARAM paustā, lai iedzīvotāji pilnvērtīgi varētu īstenot savas tiesības un pienākumus, neatkarīgi no atrašanās vietas izmantojot valsts radītos elektroniskos pakalpojumus, kā arī veikt elektronisko dokumentu apriti, eID kartes nepieciešams noteikt kā primāro personas apliecinošo dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

TOP 10 Google meklējumi Latvijā 2018.gadā

Laura Mazbērziņa, 12.12.2018

10. vietā - Latviešu televīzijas seriāls «Viņas melo labāk», kas tiek pārraidīts kanālā TV3.

Foto: facebook.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta meklētājprogramma Google apkopojusi meklētāko informāciju 2018.gadā, piedāvājot pārskatu par šā gada nozīmīgākajiem notikumiem un populārākajiem vārdiem Latvijas interneta lietotāju vidū, tādējādi atspoguļojot sabiedrības ikdienas paradumus un demonstrējot tēmas, kas šogad bijušas īpaši aktuālas.

Kā populārākie notikumi 2018. gadā pirmajās vietās ierindojušies vairāki gan Latvijā, gan arī pasaulē nozīmīgi sporta notikumi, piemēram, Pasaules kauss futbolā, Pasaules čempionāts hokejā, kā arī Olimpiskās spēles. Tāpat starp sabiedrībai aktuāliem notikumiem 2018. gadā atzīmējami ne tikai Dziesmu svētki, Latvijas simtgades svinības un Saeimas vēlēšanas, bet arī veikala IKEA atvēršana Latvijā.

Populārāko Google meklējumu sarakstu Latvijā 2018. gadā skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko attiecību nozarei šis gads ir bijis ražīgs neatkarīgi no tā, kurā jomā aģentūra specializējas, – vai tā būtu kultūra, politika vai ekonomika

Visiem darba pietika. «Dziesmu un deju svētki, valsts simtgades svinības bija lielie notikumi, kas vienoja tautu, un šajā ziņā sabiedrisko attiecību (SA) cilvēkiem, kas specializējas kultūras jomā, bija daudz, ko darīt. Protams, jāmin arī Saeimas vēlēšanas, kur neiztikt bez SA atbalsta. Visbeidzot – lielas izmaiņas ekonomikā, kas saistītas ar jauno nodokļu reformu, kura skar ikvienu iedzīvotāju un uzņēmēju. Jāpiemin arī OIK reforma, pārmaiņas veselības aprūpē, e-veselības ieviešana un 1% veselības nodokļa ieviešana, lai risinātu sasāpējušās problēmas nozarē,» šī gada nozīmīgākās aktualitātes akcentē SIA Mediju Tilts (Burson Cohn & Wolfe ekskluzīvais pārstāvis Latvijā) valdes priekšsēdētāja Laura Minskere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā Saeimas sasaukumā neievēlētais līdzšinējais parlamenta deputāts Jānis Klaužs (ZZS) tiesā apstrīdējis 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus, un Augstākā tiesa (AT) viņa pieteikumu par 13.Saeimas vēlēšanu rezultātu atcelšanu izskatīs otrdien, 30.oktobrī.

AT Administratīvo lietu departaments skatīs arī citu saistītu Klauža prasījumu par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) 2018.gada 18.oktobra lēmuma «Par iesniegumu» atcelšanu.

18.oktobra lēmumā CVK neapmierināja Klauža lūgumu pārskaitīt par viņu nodotās balsis.

AT aģentūra LETA noskaidroja, ka abi Klauža pieteikumi ir savstarpēji saistīti, tādēļ tiks skatīti vienā procesā. Tāpat tiesā norādīja, ka otrdienas tiesas sēdē pieteikumi tiks skatīti pēc būtības. Atbilstoši likuma normām šādi pieteikumi ir jāizskata septiņu dienu laikā.

Deputāta prasījumi tiks skatīti mutvārdu procesā plkst.10.

Kā ziņots, Klaužs iepriekš vērsās Drošības policijā un CVK, apšaubot 13.Saeaimas vēlēšanu rezultātus, jo viņam ievilkto plusiņu skaits balsu skaitīšanas naktī ievērojami samazinājies, kamēr kolēģiem samazinājies reģistrēto svītrojumu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā deviņu mēnešu laikā pēc Satversmes tiesas sprieduma un 82 dienas līdz brīdim, kad pašreizējās zemes piespiedu nomas maksas apjoms vairs nebūs spēkā, attiecīga likumprojekta Saeimā vēl nav.

Situācija var attīstīties trīs dažādos scenārijos, sliktākajā gadījumā maksas apjoms būs lielāks.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs atzīst, ka šis jautājums skar vairāk nekā 150 tūkst. cilvēku un tā ir ļoti jutīga norma. «Atpakaļceļa nav un nebūs; šodien teikt, ka risinājums būs labvēlīgāks dzīvokļu īpašniekiem, nevaru,» komentē S. Dolgopolovs. Tā kā šie cilvēki ir arī vēlētāji, politiķi šo problēmu ignorēt nevarēs, vienlaikus līdz nākamajām vēlēšanām ir vairāki gadi, ja neskaita Eiropas Parlamenta vēlēšanas šā gada maijā. Jāņem vērā, ja jaunā valdība ir tikko akceptēta un pašlaik tiek gatavots 2019. gada valsts budžeta projekts, kam arī tiek veltīts daudz jauno ministru (arī politisko spēku) laika, un viņiem līdz šī valsts svarīgā dokumenta akceptēšanai varētu nebūt tik daudz laika darboties zemes piespiedu nomas maksas jautājumā. Tajā pašā laikā jaunpienācējiem ir vēlme iedziļināties piespiedu nomas problēmā, to analizēt un tikai tad izdarīt savu izvēli. Pēc dažu aptaujāto domām, cīņa ar vēstures sekām ātri nebeigsies un to savā labā mēģinās izmantot vēl ne viena vien politiķu paaudze, jo ātra un vienkārša risinājuma nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) nepieņems «Jaunās konservatīvās partijas» (JKP) piedāvāto valdības modeli, jo nav vienošanās par darāmajiem darbiem, pirmdien pēc apvienības valdes sēdes paziņoja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.

Viņš teica, ka šāds lēmums pieņemts, jo JKP nav sniegusi «reālu piedāvājumu par darāmajiem darbiem». Krēslu sadalījums valdībā ir otršķirīgs solis, sacīja Pūce. Politiķis norādīja, ka vispirms ir jāvienojas par vērtībām, principiem, mērķiem un darāmajiem darbiem.

Vienlaikus AP rosinās sākt sarunas starp sešām partijām par darāmajiem darbiem, uzsvēra Pūce. Politiskais spēks sarunas par paveicamo plāno sākt ar partiju «KPV LV», JKP, nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un partiju apvienību «Jaunā Vienotība» (JV). Proti, ar visām Saeimā iekļuvušajām partijām, izņemot «Saskaņu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam

Māris Ķirsons, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Igaunija varētu ierobežot Ķīnas tehnoloģiju izmantošanu 5G tīklu veidošanā

LETA--ERR, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija izstrādā lēmumu, kas ļautu ierobežot to vai citu uzņēmumu tehnoloģiju izmantošanu telekomunikāciju tīklos, un tas būtībā var nozīmēt, ka Ķīnas kompānijas "Huawei" tehnoloģijas nedrīkstēs izmantot 5G tīklu veidošanā Igaunijā, vēsta sabiedriskās raidorganizācijas ERR ziņu portāls.

Šādi ierobežojumi nepieciešami, lai varētu turpināties konkurss par nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla frekvenču sadali.

Kā uzsvēris atbildīgais par Igaunijas valsts kiberdrošības politiku Rauls Riks, Ķīnas tehnoloģijas pieder pie paaugstināta riska kategorijas. Ņemot vērā, ka valsts ne vienmēr spēj kontrolēt tehnoloģiju, tai jāpieņem fundamentāls lēmums attiecībā uz to, vai tā uzticas tam vai citam ražotājam, viņš norādījis.

"Ja kompānijas akcijas tiek kotētas biržā, ja tās pārvaldība ir caurskatāma, ja tā atrodas Eiropas Savienībā, ar to vienmēr var sazināties, vienmēr var ātri un viegli atrisināt problēmas, tad ar šādu ražotāju saistītie riski ir krietni zemāki. Taču, ja kompānija atrodas ārpus ES, nav pārstāvēta biržā un tās vadība nav caurskatāma, riski ir augstāki. Visiem šiem kritērijiem ir sava nozīme," skaidrojis Riks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlēšanās ir uzvarējušas divas jaunās partijas. Divas partijas ir pateikušas, ka ir gatavas uzņemties atbildību veidot valdību. To ir paziņojuši JKP līderis Jānis Bordāns un KPV LV premjera kandidāts Aldis Gobzems. Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jāuztic valdības veidošana vienam no viņiem.

Pašreizējo valdību veidojošās partijas ieņem pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Principā no zemes virsas ir noslaucīta vecā Saeima. Divas trešdaļas no Saeimas deputātiem būs jauni. Ir daudz ticis spekulēts par to, būs vai nebūs Latvijā «Breksits Nr.2». Nevar neredzēt, ka šis «Breksits» arī Latvijā ir noticis.

Demokrātija ir jārespektē. Ir acīmredzami, ka ne Vienotībai, ne ZZS, ne NA nav nekādu tiesību runāt par valdības veidošanu. Viņiem ir jābūt laimīgiem, ja viņus kāds uzaicina būt par balastu valdības izveidošanai balsu dēļ.

Ar maksātnespējas administratoru mafiju saistītos Rasnaču un Parādnieku pašu vēlētājs ir izmetis vēstures mēslainē, bet Gaidis Bērziņš nolēca no trases jau pirms tam, juzdams deguma smaku. «Labo darbu čempione» Dana Reizniece-Ozola ir izlīdusi caur adatas aci, tiekot iekšā Saeimā, neskatoties uz to, ka Rīgā nespēja savākt pat 5%. Vēlētāji viņu faktiski ir diskvalificējuši, taču mūsu vēlēšanu likuma īpatnības ir ļāvušas «donnai Danai» iegūt kaut ko līdzīgu «mīkstajam mandātam». Par katastrofāli zemo ZZS rezultātu vēlēšanās nav jābrīnās, ja tā nespēj savākt 5% galvaspilsētā Rīgā, kas ir pilnīgi skaidrs vērtējums varas partijai, kas vada valdību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV) ir gatava sākt konsultācijas ar pārējām partijām, lai noskaidrotu, vai ir stabils vairākums, kas varētu vienoties par topošās valdības kopīgi darāmajiem darbiem, žurnālistiem pēc JV valdes sēdes sacīja politiskā spēka priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš.

No šīm konsultācijām varēšot secināt, vai valdības vadību varētu uzņemties Kariņš. Ir skaidrs tas, ka valdības veidošanas procesā kādas partijas nav varējušas, bet citas - teikušas, ka nav gatavas uzņemties valdības vadīšanu, sacīja Kariņš.

Tāpat viņš teica, ka vairāki politiskie spēki izteikuši atbalstu viņa kandidatūrai, un JV kopumā ir gatava uzņemties jaunās valdības vadību.

Kariņš gan uzsvēra, ka viņš vēl nav Valsts prezidenta nominētais premjera kandidāts, kā arī nav šo jautājumu ar prezidentu pārrunājis. «Mēs kā politiskais spēks reaģējam uz to, ko citas politiskās partijas publiskajā telpā ir teikušas,» norādīja Kariņš.

Tuvākajās dienās JV sagatavos savu redzējumu un sāks aicināt partijās uz divpusējām konsultācijām par jaunās valdības topošajiem darbiem. Pēc Kariņa domām, būtu «tikai pareizi un loģiski», ja visi «centra labējie, eiropeiskie spēki» varētu kopā sadarboties. Līdz šīm vienošanos esot kavējušas dažu partiju «sarkanās līnijas» par sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem, uzskata Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) ir atbalstījusi Ministru prezidenta amatam nominētā politiķa Alda Gobzema (KPV LV) izslēgšanu no advokatūras, apstiprināja LZAP vadītājs Jānis Rozenbergs.

Viņš apstiprināja, ka Gobzema izslēgšana bija saistīta ar LZAP disciplinārlietu komisijas lēmumu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar Gobzema vērstajiem izteikumiem pret nogalināto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku, kā arī tas esot pieņemts bez paša Gobzema klātbūtnes.

Advokatūras likumā teikts, ka pēc disciplinārlietas izskatīšanas disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu advokātam vai par disciplinārlietas izbeigšanu.

Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt dažādus sodus - izteikt piezīmi, rājienu, noteikt citu prakses vietu vai aizliegt praktizēt noteiktā vietā uz laiku līdz trim gadiem, aizliegt izpildīt advokāta pienākumus uz laiku ne ilgāku par gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gobzems: Ja KPV LV nokļūs opozīcijā, tad Latvijas parlaments tādu opozīciju nebūs pieredzējis

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» nokļūšana opozīcijā neļaus atslābt citām 13.Saeimā iekļuvušajām partijām, jo ar partijas aktīvo rīcību Latvijas parlaments tādu opozīciju nebūs pieredzējis, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja partijas premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems.

Gobzems atgādināja, ka vēlētājs šajās vēlēšanās ir devis skaidru signālu, proti, viņi Latvijas politikā vēlas redzēt jaunas sejas un pārmaiņas, par ko liecina fakts, ka jaunajā Saeimā nomainās 65 deputāti.

«Tāpēc ir grūti iedomāties, ka savulaik pie varas esošās partijas šādu signālu valdības veidošanas procesā ignorētu. Tomēr, ja mūsu partija paliktu opozīcijā, tad ar mūsu aktīvo darbību tajā Latvijas parlaments vēl nekad tādu opozīciju nebūs pieredzējis,» prognozēja Gobzems.

13.Saeimā ievēlētajām partijām paredzēts šodien sākt apspriešanos par sadarbību pēc parlamenta vēlēšanām.

Sākotnēji paredzēts, ka vairākos politiskajos spēkos notiks iekšējās sanāksmes, kurās tiks pārrunāti vēlēšanu rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vjačeslavs Dombrovskis: Man ir morāli nepieņemami, ka tiek vilktas sarkanās līnijas

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «Saskaņa» premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis būtu gatavs uzņemties arī rīcībspējīgu mazākumvaldību.

Šorīt intervijā Latvijas Radio Dombrosvkis atgādināja, ka 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi partija «Saskaņa» un likumsakarīgi Valsts prezidentam Raimondam Vējonim būtu jāpiedāvā valdību veidot partijai, kas uzvarējusi.

«Man ir morāli nepieņemami, ka tiek vilktas sarkanās līnijas pret cilvēkiem, kuri atbalstījuši citu partiju, jo Latvijas simtgadē ir jādomā par cilvēku apvienošanu, nevis šķelšanu,» sacīja Dombrovskis.

Viņaprāt, jauno valdību bez «Saskaņas» nevar izveidot un sarkano līniju vilkšana jaunas valdības veidošanas procesā ir strupceļš, lai gan viņš atzina, ka būtu gatavs vadīt rīcībspējīgu mazākumvaldību. «Mazākumvaldības darbības laikā es pieliktu visas pūles, lai panāktu, ka tā vairs nebūtu mazākumvaldība,» piebilda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) ir atsaucis sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un tuvākajās dienās piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību», pavēstīja politiķis.

«Ir savilktas sarkanās līnijas krustām šķērsām, un acīmredzot ir pamats uzskatīt, ka deputāti labprātāk grib saņemt aptuveni 3000 eiro algu, bet nevirzīties uz priekšu, baidīties pieņemt nepopulārus lēmumus, strādāt, veidot valdību,» pēc tikšanās ar politisko partiju pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Gobzems. Viņa vērtējumā pašlaik sarunas ir nostājušās pozīcijā, ka atbalsta balsis viņa valdībai ir un vienlaikus to it kā nav.

Līdz ar šādu soli Gobzems Ministru kabinetā piedāvā samazināt ministru skaitu. Tādējādi viņš atgriežoties pie priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, atsakoties no pēcvēlēšanu laikā īstenotajiem kompromisiem, skaidroja Gobzems. «KPV LV» pirms vēlēšanām solīja ministriju skaitu samazināt līdz sešām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» Saeimas frakcija paudusi atbalstu Ministru prezidenta amata kandidātam Aldim Gobzemam (KPV LV) kā valdības veidošanas sarunu vedējam.

Pēc frakcijas sēdes tās priekšsēdētājs Atis Zakatistovs norādīja, ka šodien frakcijas sēdē tika izskatīts viens jautājums - par aktuālo situāciju valdības veidošanā. Frakcija ir izteikusi atbalstu pašreizējām sarunvedējam un premjera amata kandidātam Gobzemam.

Plašākus komentārus viņš nesniedza, norādot, ka šī informācija ir tas, ko frakcija vēlējusies paust.

Pirms tam publiskajā telpā bija parādījušies minējumi, ka «KPV LV» varētu šķelties, par ko, iespējams, liecinot Gobzema un partijas cita līdera - Artusa Kaimiņa - viedokļu atšķirības valdības veidošanas jautājumos - gan par Zaļo un zemnieku savienības ņemšanu vai neņemšanu valdībā, gan par «profesionāļu valdības» piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ašeradens: KPV LV pārstāvjiem nav vienota viedokļa par valdības veidošanu

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru