Pārmērīga nebanku aizdevēju nozares ierobežošana var kaitēt ekonomikai 

Izskanējušie priekšlikumi par patēriņa kredītu likmes ierobežošanu nav pamatoti ar faktiem un nav veikta rūpīga analīze par ietekmi uz tirgu, tādējādi nepārdomāta to ieviešana var kaitēt ekonomikai, uzsver tirgus dalībnieki. Izskanējušie rosinājumi ierobežot likmes līdz 0,07% vai Latvijas Bankas (LB) minētais Igaunijas piemērs samazināt likmi līdz 0,125% apturēs tirgus attīstību, un atsevišķi finanšu pakalpojumi var kļūt nepieejami, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Db.lv, 2018. gada 07. septembris plkst. 8:35

Foto: pixabay

Ceturtdien Saeima 2.lasījumā atbalstīja vairākus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz būtiskus ierobežojumus nebanku aizdevēju tirgum. Tie paredz tādus ierobežojumus kā patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz atmaksāt kredītu vienā maksājumā, aizdevuma summa nedrīkstēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra, kas ir 215 eiro; stingrākas prasības aizdevējiem patērētāja maksātspējas vērtēšanā, kā arī kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei un citus.

Komentējot Saeimas balsojumu, Latvijas Alternatīvo Finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, saka, ka grozījumi ir priekšvēlēšanu laika spogulis. Viņš uzsver, ka 2. lasījumā ir apstiprināti dažādu partiju priekšlikumi, nevērtējot to savstarpējo mijiedarbību, kā arī ietekmi uz tirgu un patērētāju. Šobrīd nav skaidrs, ko likumdevējs vēlas panākt, virzot šīs izmaiņas. Ja arī 3. lasījumā tiks atbalstītas šīs izmaiņas, no tirgus pavisam pazudīs nelieli aizdevumi uz īsiem termiņiem, prognozē LAFPA vadītājs. Pēc viņa teiktā, tas nozīmē, ka pēc pusgada valsts varēs secināt, ka Latvijā patērētāju kreditēšanā ir notikusi tirgus kļūda un ir nepieciešama valsts atbalsta programma, lai nodrošinātu, ka tiek «atdzīvināts» patēriņa kreditēšanas tirgus. Līdzīga situācija jau bija izveidojusies ar hipotekāro kreditēšanu, kur kreditēšana galvenokārt notiek, pateicoties valsts atbalsta programmām. Otrs iespējamais scenārijs ir tāds, ka politiķi būs spiesti grozīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, paaugstinot kredītu kopējās izmaksas dienā, jo pie pašreizējā piedāvājuma no tirgus pazudīs aizdevumi līdz 500 eiro apmērā, kā arī kredīti, kas izsniegti uz īsiem termiņiem jeb līdz sešiem mēnešiem

Pirms neilga laika LB rosināja likmes ierobežojumu nedaudz augstāku - 0,125%, kas noteikts, balstoties uz Igaunijas tirgus tendencēm. Tajā pašā laikā LB atzīst, ka pārmērīga kredītu likmes samazināšana var negatīvi ietekmēt tautsaimniecības attīstību veicinošu finanšu produktu pieejamību. Arī šajā gadījumā nekādi plaši pētījumi par likmes ierobežojumu ietekmi uz tirgu nav veikti.

«LB, atsaucoties Ministru prezidenta izveidotās darba grupas priekšlikumu izstrādei normatīvā regulējuma pilnveidošanai patērētāju kreditēšanas jomā aicinājumam izvērtēt un sniegt viedokli par noteiktā ierobežojuma kredīta kopējām izmaksām patērētājam 0.07% dienā no kredīta summas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un reģionālo konkurētspēju, atzina, ka kredīta kopējo izmaksu maksimālās likmes samazināšana ir pamatota,» informē LB preses sekretārs Jānis Silakalns. Vienlaikus, pēc LB ekspertu domām, samazinājums jānosaka, ņemot vērā vairākus faktorus, proti, kopumā vājo kreditēšanas tirgus attīstību Latvijā, paaugstinātos kredītriskus un atšķirības finansējuma pieejamības apstākļos Latvijas tautsaimniecībā, nepilnības kreditoru tiesību aizsardzībā, Latvijas reģionālās konkurētspējas aspektus. Līdz ar to pārmērīga likmes samazināšana, pēc centrālās bankas domām, var negatīvi ietekmēt citu tautsaimniecības attīstību veicinošu finanšu produktu pieejamību un ierobežot piekļuvi tādiem kreditēšanas pakalpojumiem, kas nav saistāmi ar pārmērīgu parādsaistību riskiem ekonomiski neaizsargātām sabiedrības grupām (piemēram, līzingam un nebanku patēriņa kredītiem).

LB minētajam līmenim nepiekrīt Latvijā strādājošie aizdevēji, uzsverot, ka mūsu valstij nevajadzētu skatīties uz citu valstu likmēm, jo tirgus situācija ir atšķirīga, tāpat arī likumdošana katrā valstī ir dažāda, un, kas der vienai valstij, tas citai var radīt negatīvu efektu.

«Līdz galam nav saprotama ideja, kādēļ Latvijai jāskatās uz citām valstīm ar atšķirīgiem normatīviem regulējumiem, dažādām ekonomikām kā neapstrīdamiem paraugiem tam, kā kreditēšanas jomā situācija jārisina Latvijā,» uzsver 4finance Latvia izpilddirektors Gvido Endlers, piebilstot, ka, ja tomēr to dara, tad vērtējumam, ko sniedz LB, ir jābūt rūpīgi pārbaudītam, analizētam, tai skaitā modelējot sekas, kādas likmes radīs mājsaimniecībām, tautsaimniecībai un nozarē strādājošajiem, turklāt par pamatu ņemot Latvijas, nevis Igaunijas vai citas valsts situāciju. G. Endlers uzsver, ka Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, papildus minētajai procentu likmei, iespējams piemērot papildu izmaksas, komisijas, nodevas, kas jāmaksā, izmantojot valsts datu bāzes. Latvijā šīs izmaksas ir ieskaitāmas kredīta kopējā cenā. Turklāt, pēc viņa teiktā, Latvijā šīs izmaksas ir nesalīdzināmi lielākas kā Igaunijā, piemēram, informācijas ieguve no iedzīvotāju reģistra Igaunijā ir par 90% lētāka nekā Latvijā. «Tādējādi, kad LB izvēlas nosaukt 0,125%, neizpētot un nesalīdzinot tirgus situāciju makroekonomiskajā līmenī, tiek ignorēts, ka Igaunijā šī likme realitātē ir 0,165 %. Pievienojot visas papildu izmaksas, Igaunijā efektīvā aizdevuma procentu likme ir 75% gadā, līdzīgi kā Lietuvā.

Tādēļ, ja Latvija vēlas saglabāt komisijas maksu iekļaušanu kopējās kredīta izmaksās, tad atrauti izmantot Igaunijas dienas procentu likmi kā piemēru ir vienkārši neatbilstoši,» piebilst 4finance izpilddirektors. Viņam piekrīt arī SIA ExpressCredit valdes loceklis Didzis Ādmīdiņš, kurš pauž neizpratni, ka faktos nebalstītu pieeju izmanto pat tāda citādi respektabla iestāde kā LB. Kā piemēru viņš LB apgalvojumu, ka, ja aizdevums netiek atmaksāts un tiek nodots parādu piedziņai, pastāv risks, ka kredītņēmējs vairīsies no oficiāla darba, vēlēsies algu saņemt «aploksnē», tā veicinot ēnu ekonomiku un apgrūtinot saspringto situāciju ar darbaspēka pieejamību.« Tāds risks, pēc eksperta teiktā, var pastāvēt pie citiem apstākļiem, un, lai to izmantotu kā argumentu, būtu jābūt tādai pamatotai likumsakarībai, taču par to LB nerunā. Cilvēki nemaksā nodokļus tādēļ, ka neredz jēgu tos maksāt, nevis tādēļ, ka ir paņēmuši aizdevumu, uzsver eksperts.

Visu rakstu Ierobežošana var kaitēt ekonomikai iespējams izlasīt piektdienas, 7.augusta, laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

No šīs sadaļas
2018. gada 06. septembris plkst. 10:41

Šā gada pirmajā pusgadā periodā uzņēmuma VIA SMS group AS ir neto apgrozījums sasniedzis 10,5 miljonus...

2018. gada 05. septembris plkst. 15:10

Attīstības finanšu institūcija ALTUM sāk piedāvāt jaunu aizdevumu programmu «Mazie aizdevumi...

2018. gada 22. augusts plkst. 15:04

Šā gada pirmajā pusgadā caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām finansēti aizdevumi 478...

2018. gada 17. augusts plkst. 15:18

Mogo Finance un grupas uzņēmumi izsnieguši aizdevumus 59 miljonu eiro apmērā, kas ir par...

2018. gada 16. augusts plkst. 12:46

«Vai tiešām cilvēkiem liekas, ka, ja cilvēks aizņemas 200 eiro patēriņa kredītu, viņš dēļ...

2018. gada 15. augusts plkst. 17:07

Creamfinance Latvia viedoklis par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā saistībā...

2018. gada 15. augusts plkst. 15:38

14. augusta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde...

2018. gada 14. augusts plkst. 16:44

Atbalstot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem plānots noteikt jaunu...

2018. gada 14. augusts plkst. 16:24

Šodienas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu...

2018. gada 14. augusts plkst. 15:05

Patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz...