Vairākums jeb 77% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar savu dzīvi, secināts Eiropas Komisijas (EK) publicētā kārtējā "Eirobarometra" pētījumā.

No aptaujātajiem 16% iedzīvotāju norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, savukārt 61% - ka ir diezgan apmierināti. Aptaujā norādīts, ka kopš 2018.gada rudens iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar dzīvi kopumā ir nemainīgs. Savukārt šāds apmierinātības līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur tas ir vienlīdz augsts kā pirms gada.

84% ES dalībvalstu pilsoņu kopumā ir ar savu dzīvi apmierināti, proti, 25% aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, bet 59% - ka ir diezgan apmierināti.

Latvijas kaimiņvalstīs arī vērojama stabilitāte apmierinātībā ar dzīvi kopumā, norādīts aptaujā. Piemēram, 73% Lietuvas un 85% Igaunijas pilsoņu 2019.gada nogalē ir bijuši apmierināti ar savu dzīvi kopumā. Salīdzinoši ar dzīvi visapmierinātākie ir Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Somijas pilsoņi - uz to katrā minētajā valstī norādījuši vairāk nekā 90% respondentu. Savukārt salīdzinoši zemākā apmierinātība ar dzīvi ir Bulgārijā - 54% un Grieķijā - 52% respondentu.

Jaunākajā DNB Latvijas barometra pētījumā, kas veikts Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas priekšvakarā, noskaidrots, ka vairāk nekā puse - 54% Latvijas iedzīvotāju - ir apmierināti ar dzīvi Latvijā, kamēr 41% atzinuši, ka ir neapmierināti.

Respondenti, raksturojot to, kāpēc ir apmierināti ar dzīvi Latvijā, visbiežāk norādījuši, ka te ir skaista vide, daba (72%). Salīdzinoši bieži minēti arī tādi iemesli kā laba ekoloģiskā situācija, tīra vide (52%), attīstīta kultūras dzīve (47%) un personiski iemesli (46%). Savukārt respondenti, kuri atbildēja, ka ir neapmierināti ar dzīvi Latvijā, visbiežāk to skaidroja ar vājām iespējām gūt pieņemamus ienākumus (70%), ar to, ka politiķi neņem vērā sabiedrības viedokli (55%), ir bezdarbs, grūti atrast darbu (51%) un pie varas ir nepiemēroti cilvēki (41%).

«Vairums cilvēku ir apmierināti ar dzīvi Latvijā, tomēr satraukumu no valsts politiskā viedokļa raisa fakts, ka apmierinājuma pamatā ir ģeogrāfiski, estētiski un ekoloģiski apsvērumi (patīk zaļā un skaistā daba), kamēr politiskā vide izvirzās pirmajā vietā, kad runa ir par netīkamajām iezīmēm. Par spīti pēdējā laikā pat konstitūcijas līmenī paceltajām diskusijām par nacionāliem jautājumiem vai atsevišķām privātās dzīves iezīmēm respondenti šīs problēmas neierindo starp būtiskākajām. Tas, iespējams, norāda, ka politiskais diskurss un publiskās cīņas ir ļoti tālas no pilsoņu ikdienas rūpēm un motivācijām un droši vien ir viens no iemesliem, kāpēc politiskais process tiek uzskatīts par nepatīkamu,» uzskata sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie eiro, ir apmierināti ar eiro naudas dizainu, kvalitāti un drošību, un pozitīvi novērtē eiro lietošanas ieguvumus – ērtības ceļot bez naudas maiņas un ar citām valstīm vieglāk salīdzināmās cenas.

Tomēr vienlaikus iedzīvotāji izjūt pārāk lielu sīknaudas daudzumu savos makos. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar Latvijas Banku šā gada februārī un martā veiktais pētījums.

Vairākas pētījumu kompānijas TNS šā gada sākumā veiktas aptaujas atklāj vienu kopīgu tendenci – vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pieraduši pie mūsu jaunās valūtas – eiro – un attiecas pret to pozitīvi. Viens no faktoriem, kas ir veicinājis iedzīvotāju pierašanu pie eiro, ir eiro monētu un banknošu dizains, ar kuru vidēji ir apmierināti 4 no 5 Latvijas iedzīvotājiem. Tostarp ar eiro monētu dizainu apmierināti ir 81% iedzīvotāju (56% monētu dizains diezgan apmierina un 25% ļoti apmierina), ar banknošu dizainu – 77% iedzīvotāju (57% banknošu dizains diezgan apmierina un 20% ļoti apmierina).

Iedzīvotāji Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ar toleranci izturas pret sabiedrības iesaistīšanos ēnu ekonomiku veicinošās aktivitātēs un aktīvi iesaistās šādās aktivitātēs arī paši- tāds ir galvenais secinājums no nesen publiskotā pētījuma, kuru veica Lietuvas Brīvais tirgus institūts sadarbībā ar Dr. Arni Sauku (Rīgas Ekonomikas augstskola- SSE Riga), Dr. Friederich Schneider (Johannes Kepler Universitāte, Austrija) un zinātniskajām institūcijām no Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, kā arī Zviedrijas.

Kā uzsver viens no pētījuma līdzautoriem Dr. Arnis Sauka: «Šis pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ne tikai ļoti augsta, bet arī lielāka kā pārējās divās Baltijas valstīs. Tam par iemeslu, cita starpā, ir iedzīvotāju negatīvā attieksme pret valsts sniegtajiem pakalpojumiem kā arī augsti darbaspēka nodokļi.»

Komentējot pētījuma datus, līdzīgu viedokli attiecībā uz galvenajiem iemesliem salīdzinoši augstākām ēnu ekonomikas aktivitātēm Latvijas iedzīvotāju vidū pauž arī Johannes Kepler Universitātes (Austrija) profesors Dr. Friedrich Schneider: «... Baltijas valstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji ēnu ekonomiku akceptē visvairāk. Kā galvenais iemesls tam varētu būt tas, ka daudz izteiktāk kā iedzīvotāji Lietuvā un Igaunijā Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka neredz jēgu maksāt nodokļus, jo valdības sniegtie pakalpojumi ir sliktas kvalitātes. Iedzīvotāji Latvijā ir arī izteikti neapmierinātāki ar lieliem algas nodokļiem, tāpēc izvēlas saņemt lielāku algu neoficiāli.»

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar savu dzīvi (67%), tostarp katrs desmitais aptaujātais norādījis, ka ar to ir pilnībā apmierināts. Tikmēr pretējas sajūtas pauduši 29% respondentu, atzīstot, ka nav apmierināti ar savu dzīvi. Šādu ainu rāda jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Visbūtiskākie faktori, kas rada apmierinātību ar dzīvi, aptaujāto skatījumā ir laba veselība (74%), materiālā labklājība (61%) un saticība ģimenē (51%). Nedaudz vairāk nekā trešdaļa aptaujāto norādījuši, ka apmierinātību ar dzīvi veicina drošības sajūta par rītdienu (32%).

Tiesa gan, jautāti nevis par kopējo apmierinātību ar dzīvi, bet gan apmierinātību ar savu un savas ģimenes materiālo labklājību, aptaujātie iedzīvotāji bijuši nedaudz skeptiskāki - 53% norādījuši, ka ir ar to apmierināti, bet neapmierinātību pauda 42% aptaujāto. 2011. gadā aina bija bēdīgāka - atbildot uz identisku jautājumu, ar savu un savas ģimenes labklājību apmierināti bija tikai 28% aptaujāto.

Kaut arī darbinieki nesūdzas par darba vidi, kolēģiem un priekšnieku, uzticība vienai darba vietai palikusi pagātnē. Salīdzinot ar cilvēkiem 35 – 64 gadu vecumā, tūkstošgades paaudze (21- 34 g.v.) divreiz biežāk maina darbu ik pēc diviem gadiem un uz pusi retāk gatavi vienā darbavietā pavadīt ilgāk nekā desmit gadus, liecina jaunākais Nielsen pētījums.

Naudas lietas satrauc visas pasaules iedzīvotājus, un īpaši tas redzams jautājumos, kas skar pensijas. Piemēram, 35% respondentu 50 - 64 gadu vecumā ir pilnībā vai daļēji apmierināti ar savu sagaidāmo pensiju, 47% - ar ienākumiem kopumā. 35-49 gadu vecuma grupā ar ienākumiem apmierināti ir 45%, ar pensijas prognozēm – 33%, bet jaunāko respondentu vidū (21-34 gadi) ar ienākumiem apmierināti 49%, ar nākotnes pensiju – 38%.

Latvijā situācija tiek vērtēta pozitīvāk, nekā pasaulē kopumā – 53% respondentu norādīja, ka ir apmierināti ar atalgojumu. 46% nesūdzas par sociālajām garantijām, kas saistītas ar veselības aprūpi. Mazāk pozitīvi tiek vērtēti pensiju plāni, kur apmierinātību pauž vien 31% respondentu, un uzkrājumu plāni, kur apmierināto ir vēl mazāk – 24%. Eiropas valstīs kopumā ar atalgojumu apmierināti ir 42%, Lietuvā – 46%, bet Igaunijā – 53%.

2015. gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz mazinājies, savukārt Lietuvā un Igaunijā ir bijis neliels ēnu ekonomikas apjoma pieaugums, secināts šodien publiskotajā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.

Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2015. gadā Latvijā ir 21,3%, Lietuvā - 15%, bet Igaunijā - 14,9%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir krities par 2,2% no IKP, taču ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir ievērojami lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs.

«Lai gan Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā galvenokārt ir samazinājums neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu un «aplokšņu» algu apjomos, šie rādītāji Latvijā joprojām ir vērtējami kā ļoti augsti,» atzīst pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Dr. Arnis Sauka. Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir Rīgā un tās apkārtnē, kam seko Kurzemes reģions.

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Vairākkārt jau ir izskanējis viedoklis, ka šogad valsts svētki – gan 11. novembris, gan 18. novembris – notikuši ārpolitisko notikumu ēnā, pieminot situāciju Ukrainā un arī draudus Latvijai. Ņemot vērā sacīto, šķiet interesanti salīdzināt, ko par patriotismu domā tie, kuri mājās galvenokārt sarunājas latviešu valodā, un tie, kuri sarunājas krievu valodā.

Pirmais secinājums – atšķirības pastāv. Jau, salīdzinot atbildes uz jautājumu, vai aptaujātie jūtas kā Latvijas patrioti, vērojams, ka sevi par tādiem uzskata 77% latviešu valodā runājošo (37% «noteikti uzskata»), bet krievu valodā runājošie - 51% (11% «noteikti uzskata») – tā liecina nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Jāpiebilst, ka, izvērtējot pētījuma rezultātus, abām grupām zināmā mērā atšķiras arī patriotisma izpratne – latviešu valodā runājošie biežāk norādījuši, ka būt patriotam nozīmē nebraukt prom no valsts īslaicīgu grūtību dēļ, svinēt oficiālos valsts svētkus, aizstāvēt savu valsti no ienaidniekiem, ja tas nepieciešams.

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Iepazīstoties ar nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultātiem, nāk prātā, ka zināmā mērā secinājumus par iedzīvotāju skatījumu uz valsts labklājību varētu veikt, balstoties uz pētījuma nemainīgās daļas - indikatoriem - vien: savas ģimenes materiālo stāvokli pozitīvi vērtē 11%, bet valsts ekonomisko stāvokli – 4% aptaujāto. Savukārt situācijas uzlabošanos pēc gada prognozē nedaudz vairāk kā ceturtdaļa iedzīvotāju.

Tiesa, dažādu sociāldemogrāfisko grupu vērtējums ģimenes materiālajam stāvoklim atšķiras: pozitīvāk noskaņoti iedzīvotāji vecumā līdz 34 gadiem (pozitīvie vērtējumi ir 14-19% robežās), bet, piemēram, 55 līdz 74 gadu veco iedzīvotāju vidū vien 6% savas ģimenes materiālo stāvokli ir atzinuši par labu. Atšķiras arī dažādos reģionos aptaujāto atbildes: pozitīvāk situāciju vērtējuši Kurzemē (18%) un Pierīgā dzīvojošie (17%), bet kritiskāk – Vidzemē un Latgalē aptaujātie (abos reģionos 5% pozitīvo atbilžu).

Lai arī, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, rādītāji svārstās, ir vērojamas tendences, ka kritiskāk noskaņoti ir cilvēki vecumā virs 45 gadiem, kā arī Latgalē un Vidzemē dzīvojošie. Lielāks pesimisms nekā caurmērā (ar dažiem izņēmumiem) ir vērojams, arī analizējot šo grupu atbildes par prognozējamajām situācijas izmaiņām gada griezumā. Jāatzīst gan, ka arī salīdzinoši pozitīvāk noskaņotajās grupās nevar runāt par apmierinātību ar esošo situāciju un izteikti optimistisku skatu nākotnē.

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

EY vispasaules Krāpšanas un korupcijas pētījuma ietvaros Latvijā veiktās aptaujas dati parāda, ka joprojām vairāk nekā puse jeb 58% privātā un valsts sektora vadības līmeņa profesionāļu uzskata korupciju Latvijā par plaši izplatītu, ierindojot Latviju augstāka riska Eiropas valstu grupā kopā ar lielāko daļu Austrumeiropas valstu.

Turklāt 79% pētījuma respondentu uzskata, ka korupcijas riski attiecas gan uz publisko, gan privāto sektoru.

Neskatoties uz būtiskiem centieniem mazināt korupciju Latvijā nu jau daudzu gadu garumā, redzam, ka Latvija korupcijas uztveres līmenī ir ļoti tālu no Eiropas rietumvalstīm. Turklāt pētījums norāda uz satraucošu faktu, ka Latvijas nozaru profesionāļu pārliecinošs vairākums atzīst: korupcija ir problēma arī privātajā sektorā. Tik būtiska korupcijas izplatība rada nopietnu slogu ekonomikas attīstībai, jo, līdztekus tiesiskiem aspektiem, korupcija kritiski mazina ekonomikas efektivitāti. Nemazinot korupciju, Latvijas ekonomika rietumvalstu attīstības līmeni pārskatāmā nākotnē nesasniegs, saka Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijā.

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Liela daļa organizāciju lēmumus par atalgojuma izmaiņām pieņem gada pirmajā ceturksnī. Lai sarunas par atalgojumu būtu produktīvas un apmierinātu gan darba devēju, gan darba ņēmēju prasības, svarīgi, lai organizācijas rīcībā būtu skaidra un saprotama informācija par to, kā veidojas atalgojuma fiksētā un mainīgā daļa, vai attiecīgā amata atalgojums organizācijā ir augstāks vai zemāks par attiecīgā amata atalgojumu tirgū u.tml.

Datos balstīti lēmumi par atalgojumu palīdz organizācijām izvairīties no vairākiem būtiskiem riskiem, piemēram, nesamērīgi augstu vai zemu atalgojumu noteikšanas, kas var ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju. Turklāt, darbinieki, kuri izjūt stresu atalgojuma dēļ, aptuveni divas reizes biežāk nolemj meklēt citu darbu, un ir teju astoņas reizes mazāka iespēja, ka viņi veiksmīgi izpildīs ikdienas pienākumus.

Izmantojot kvalitatīvus datus par atalgojumu (gan organizācijā, gan nozarē un tirgū kopumā), organizācija var saglabāt atalgojuma konkurētspēju, kā arī veicināt darbinieku apmierinātību. Sakārtota, viegli saprotama un pārskatāma atalgojuma sistēma būtiski atvieglo arī sarunas ar darbiniekiem par atalgojumu, kā arī jaunu talantu piesaisti. Minētos datus var iegūt dažādos veidos, taču svarīgi izvērtēt, vai datu ieguvē tiek izmantota atbilstoša metodoloģija, kas nosaka, vai dati ir ticami un atspoguļo pietiekami lielu tirgus daļu, attiecīgi – ļaujot organizācijai ne tikai argumentēti reaģēt uz darbinieku jautājumiem par atalgojumu, bet arī sakārtot atalgojuma sistēmu un pat būt proaktīviem sarunās par atalgojuma izmaiņām.

Pērn Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu praktiski nav mainījies, savukārt Lietuvā un Igaunijā krītas, secināts šodien publiskotajā Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksa pētījumā, kas veikts sadarbībā ar SEB banku.

Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ēnu ekonomikas lielums 2014. gadā ir 23,5%. Salīdzinot ar 2013. gadu, ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir samazinājusies tikai par 0,3% no IKP. Savukārt Igaunijas un Lietuvas 2014. gada ēnu ekonomiku veido 12,5-13,2% no IKP un tās ir turpinājušas savu ilgtermiņa tendenci pakāpeniski samazināt ēnu ekonomikas apjomu. Pētījumā secināts, ka kaimiņvalstu ēnu ekonomika ir samazinājusies par aptuveni 2,5-2,8%, salīdzinot ar 2013. gadu.

«Līdz ar to varam secināt, ka Latvijas ēnu ekonomika 2014. gadā ir gandrīz divreiz lielāka nekā kaimiņvalstīs, uzsver pētījuma autors,» SSE Riga docents Dr. Arnis Sauka.

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Arvien vairāk cittautiešu vēlas palikt dzīvot Latvijā, noskaidrots pētījumā par trešo valstu pilsoņu portretu Latvijā.

Pēdējo gadu laikā gan termiņuzturēšanās atļauju (TUA), gan pastāvīgo uzturēšanās atļauju (PUA) īpašnieki arvien biežāk plāno palikt Latvijā ilgāku laiku vai pavisam. Pētījumā norādīts, ka 2009.gadā palikt Latvijā uz dzīvi vēlējās 33,2% TUA īpašnieku, savukārt šogad to vēlējās jau 52,3%.

Aptuveni 11 reizes sarucis to TUA īpašnieku skaits, kuri Latvijā vēlētos uzturēties ne ilgāk par vienu gadu.

Savukārt PUA īpašnieku vidū šogad Latvijā uz dzīvi vēlējās palikt 81,1%.

Pētījumā noskaidrots, ka 60% trešo valstu pilsoņu ar TUA un PUA jūtas saistīti ar Latviju. Piederības sajūtu Latvijai ietekmē uzturēšanās ilgums Latvijā un latviešu valodas mācīšanās pieredze.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Prāmju satiksmes izveidošana starp Igaunijas Sāremā salu un Latviju būtu sociālekonomiski izdevīga, tomēr tā, visticamāk, būtu nerentabla, ja notiktu tikai uz komerciāliem pamatiem, secināts pētījumā, ko pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas Saarte Koostookogu pasūtījuma veikusi Igaunijas kompānija Arenguruum.

Pētījumā tika analizētas iespējas sākt satiksmi maršrutā Mentu - Ventspils un Kuresāre - Rīga. Kompānija Kihnu Veeteed ir ieinteresēta ar prāmi Reet nodrošināt satiksmi maršrutā Mentu - Ventspils, bet kompānija Sea Wolf Express ar peldlīdzekli A-902 - maršrutā Romasāre - Rīga.

Maršrutam Mentu - Ventspils atbilstoši optimistiskai prognozei pirmajos gados būtu nepieciešams vairāk nekā 100 000 eiro atbalsts gadā, tomēr tas astoņu gadu laikā kļūtu pašpietiekams. Pesimistiskā scenārijā gadā šim maršrutam būtu nepieciešami 300 000 eiro gadā, norādīts pētījumā.

Tajā uzsvērts, ka optimistiskā scenārija gadījumā maršruta Mentu - Ventspils atvēršana tūristu pieplūduma dēļ Sāremā dotu sociāliekonomisku labumu divus līdz trīs miljonus eiro gadā, bet piesardzīga scenārija gadījumā - vienu līdz divus miljonus eiro gadā. Pozitīvā gadījumā pa jūru Sāremā gadā ierastos papildu 10 000 līdz 20 000 tūristu, bet pesimistiskā gadījumā - 7000 - 11 000 tūristu.

Bankām ir jāpievērš lielāka uzmanība individuālai pieejai klientu apkalpošanas servisā - tā, analizējot tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultātus, secinājusi Baltic International Bank.

Aptaujā piedalījās 750 respondenti, tostarp Latvijas uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji. Dati liecina, ka 8% Latvijas kompāniju dibinātāju ir gatavi maksāt bankām vairāk par augstāku apkalpošanas līmeni. Turklāt, pētījuma autori no konsultāciju kompānijas The Boston Consulting Group (BCG) ir pārliecināti, ka personalizācija kļūst par nozīmīgāko mehānismu attiecībā uz banku un tās klientiem.

"Individuāla pieeja klientu apkalpošanā nav zaudējusi savu nozīmi, gan privātpersonu, gan uzņēmumu segmentā. Nenoliedzami, individuāla pieeja, kas ietver arī augstāku apkalpošanas līmeni, nozīmē, ka šis pakalpojums maksā vairāk, bet vienlaikus sniedz klientam piemērotu risinājumu gan investīciju jomā, gan finanšu pārvaldībā. Līdzīgi, kā neejam katru reizi pie cita ģimenes ārsta, arī savu finanšu līdzekļu pārvaldībā klients strādā ar konkrētu baņķieri. Individuāla pieeja klientu apkalpošanā nozīmē, ka, piemēram, kreditēšanā, izskatot kredīta pieteikumu, banka ir gatava iedziļināties un, ja nepieciešams, palīdzēt klientam strukturēt projektu un atbalstīt visos aspektos, lai projekts būtu dzīvotspējīgs un rentabls," komentē Baltic International Bank Stratēģiskās un biznesa attīstības pārvaldes vadītāja Dace Dūklava - Kokina.

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).