Lai uzņēmums spētu darboties veiksmīgi, tā vadītājam ir jāparedz dažādas problēmsituācijas un riski un jāzina, kā no tiem izvairīties vai kā tos risināt. Šāda plānošana attiecas uz visiem uzņēmuma darbībai būtiskajiem faktoriem, tostarp ugunsdrošību.

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par to, lai darba vieta atbilstu ugunsdrošības prasībām un darbinieki saņemtu regulāru teorētisko un praktisko apmācību, neatkarīgi no tā, vai pasākumus veic vadītājs pats vai deleģē tos citai personai. FN Serviss ugunsdrošības eksperti iesaka veltīt pietiekami daudz laika darba vides piemērošanai un, rūpējoties par savu uzņēmumu, neattiekties pret ugunsdrošību kā pret birokrātisku procedūru. Raksta turpinājumā uzziniet, kādas ir ugunsdrošības pamatprasības uzņēmumā, kas katram darbiniekam būtu jāzina par ugunsdrošību un kādi ir rīcības pamatprincipi, ja darba vietā izcēlies ugunsgrēks.

Ugunsdrošības instrukcija – normatīvo aktu pamatpaketē

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Latvija seko kaimiņvalstu piemēram un no jaunā gada katrā mājoklī dūmu detektori būs obligāta prasība.

No 2020. gada 1. janvāra stāsies spēkā nozīmīgas Ugunsdrošības noteikumu prasības – visos mājokļos (gan privātmājās, gan dzīvokļos) ir jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu. 2016. gadā, kad stājās spēkā esošā Ugunsdrošības noteikumu redakcija, noteikumos tika paredzēts pielāgošanās laiks līdz 2020. gada 1. janvārim, kad prasības par ugunsdrošību mājoklī no ieteikumiem kļūs par obligātu prasību.

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtās informācijas, jaunākais pētījums par ugunsdrošību atklāj, ka 63% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi, lai viņu mājokļos būtu ugunsdzēsības aparāts, bet tikai 13% iedzīvotāju tāds mājoklī ir. Līdzīga situācija ir ar dūmu detektoriem – 68% iedzīvotāju ir svarīgi, lai tas būtu uzstādīts mājokļos, tomēr tikai 9% iedzīvotāju tas ir izdarīts. Kā iemesli un šķēršļi, kas liedz iegādāties ugunsdzēsības aparātus un dūmu detektorus, tiek minēti gan finansiālie faktori, gan laika trūkums.

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Augstās energoresursu un apkures cenas daudzus pamudinājušas sākt plānot ēku ārsienu siltināšanu. Kādus siltināšanas materiālus izvēlēties? Akmens vate, putu polistirols un vēl citi – kurš no tiem ilgtermiņā būs labāka izvēle? Lasi un uzzini vairāk!

Fasādes siltināšana – kāpēc tā nepieciešama

Vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo ēkās, kas celtas pirms vairākām desmitgadēm un neatbilst mūsdienu energoefektivitātes rādītājiem. Samazinot siltuma zudumus, iespējams būtiski ietaupīt –, lai nodrošinātu komfortablu iekštelpu temperatūru, vajadzēs patērēt mazāk energoresursu un attiecīgi mazāk maksāt.

Siltināšanas materiālu veidi

Foto: Freepik.com

Plānojot ēkas siltināšanu, galvenais jautājums ir, kuru no siltināšanas materiāliem izvēlēties – ikvienam no tiem ir savas priekšrocības, taču ir arī trūkumi un lietošanas specifika, kas jāņem vērā.

Ministru Kabinets šodien, 5.februārī, atbalstījis Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Ugunsdrošības noteikumos, kas nosaka ēku, telpu un dzīvokļu īpašnieku, valdītāju, pārvaldnieku, kā arī īrnieku un nomnieku pienākumus ugunsdrošības jomā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Projekts nosaka, ka ugunsdrošību dzīvojamā mājā vai dzīvoklī nodrošina tā īpašnieks (valdītājs), pārvaldnieks, īrnieks. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekam (valdītājam) vai pārvaldniekam ir pienākums nodrošināt ugunsdrošību koplietošanas telpās, nodrošināt ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un normatīvo aktu prasībām, izstrādāt ugunsdrošības instrukciju un iesniegt to dzīvokļu īpašniekiem (valdītājiem) vai īrniekiem, kā arī uzturēt kārtībā lūkas, ārējās kāpnes un pārejas uz blakus sekcijām dzīvojamo māju lodžijās.

Tāpat grozījumi paredz konkretizēt ugunsdrošības prasības daudzstāvu dzīvojamās mājās un svītrot vairākas prasības, kas zaudējušas aktualitāti.

Atsevišķi komersanti, pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu, tā secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību.

Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī «transakcijas maksu», «komisijas maksu» vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu.

Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa «pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu» vai tml. papildu maksu. Piemēram, norādot, ka «Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99 % apmērā.» Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu.

Lieliem un biržas sarakstos iekļautiem uzņēmumiem būtu jāatklāj ikvienā dalībvalstī gūtā peļņa, maksātie nodokļi un saņemtās valsts subsīdijas, Eiropas Parlaments pieprasa trešdien apstiprinātajā direktīvas projektā.

EP deputāti vēlas uzlabot pārredzamību nodokļu jomā un veicināt to, lai akcionāri uzņemtos ilgtermiņa atbildību par uzņēmumu darbību, kā arī spētu ietekmēt uzņēmumu vadības atalgojumu.

«Mūsu nostāja vērsta uz to, lai uzņēmumi un investori pieņemtu vairāk ilgtermiņa interesēs vērstus lēmumus un ieviestu vairāk pārredzamības Eiropas uzņēmumu pārvaldībā un investoru,» norādīja ziņotājs Sergio Cofferati (S&D, IT) pēc balsojuma.

«Mēs ierosinām nozīmīgus instrumentus, kas var palīdzēt apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Atklātībā nonākusī informācija par Luksemburgas lēmumiem attiecībā uz lielu uzņēmumu nodokļiem liecina, ka mums ir jāizmanto iespēja uzlabot situāciju,» viņš teica.

Papildus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanai Saeimas deputāts, Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis reizēm veic arī pastnieka pakalpojumus: izmantojot savu statusu, viņš izprasa no ierēdņiem informāciju un pēc tam to nogādā pretrunīgi vērtētiem miljonāriem.

Kā raksta portāls Pietiek.com, tā rīcībā nonākušie dokumenti, kas jau nodoti Valsts ieņēmumu dienestam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, atklāj gadījumu, kad šā gada martā Zaķis no Ekonomikas ministrijas amatpersonas saņēmis informāciju par diviem objektiem Jūrmalā un to nodevis tālāk būvuzņēmuma A.C.B. saimniekam Valdim Lejniekam.

Elektroniskā pasta vēstule rāda – šā gada 13. martā Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktores vietnieks Kaspars Lore ar pavadvārdiem «kā telefoniski vienojāmies, pārsūtu VAS Privatizācijas aģentūra informācijas lapu par nekustamo īpašumu Jūras ielā 49 un Vikingu ielā 3, Jūrmalā» nosūtījis uz Zaķa elektroniskā pasta adresi apjomīgu informāciju par šiem diviem īpašumiem.

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Augot apkures cenām, pieaug arī iedzīvotāju īres parādi. Šīs problēmas nomocīts, namu apsaimniekotājs Latio Namsaimnieks klientiem izsūtījis rēķinus, kuru otrā pusē atzīmēti dzīvokļi, kuriem izveidojies parāds vairāk nekā 100 latu apmērā.

Apsaimniekotājs norāda, ka tādā veidā cenšas pildīt likuma prasības un informēt iedzīvotājus par notiekošo namā. Tomēr Datu valsts inspekcija uzsver, ka šādu informāciju var izpaust tikai dzīvokļu īpašniekiem un tikai tad, ja īpašnieki to pieprasa.

Kā Db.lv pastāstīja Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs, informējot par parādniekiem, iedzīvotājiem ļauts uzzināt, kāda situācija ir radusies namā un tiem pēc tam nav nepatīkams pārsteigums, kad, piemēram, Latvijas Gāze par iekrātajiem parādiem izlemj atslēgt ēkai savus pakalpojumus.

Viņš arī atzina, ka saistībā ar parādu maksāšanu nekas nav mainījies un uzņēmums savu peļņu iegulda parādnieku rēķinu nomaksāšanā. Jautāts vai šādā situācijā dzīvokļu īpašnieki, kuru telpas nokļuvušas sarakstā, neizlems vērsties pret uzņēmumu ar tiesvedību, A. Gontarevs norādīja, ka tās ir viņu tiesības. Viņš pastāstīja, ka ir grūti izlavierēt starp visiem likumiem un likumdošana nav koordinēta.

Medijos informācija par kredītbirojiem ir ļoti skopa. Lai arī EM (Ekonomikas Ministrija) iesniegusi informatīvo ziņojumu «Kredītinformācijas apmaiņas tiesiskie aspekti un institucionālais modelis», skaidrojošas un analizējošas informācijas par šo jautājumu medijos ir minimāli.

Latvijā šis jautājums netiek apspriests, bet jāizlemj ir daudzas būtiskas nianses, kas ietekmēs pilnīgi visus iedzīvotājus. Sabiedrībā pagaidām valda mērena vienaldzība pret notiekošo, lai arī diskusijām par šiem jautājumiem būtu jānotiek tieši šobrīd, kamēr visi jautājumi ir lemšanas procesā un katrs var izteikt savas vajadzības, vēlmes un viedokļus.

Šīs tēmas izprašanai un pētīšanai nedaudz pievērsās Panorāma sižetā, lvportals.lv un žurnāls Kapitāls aprīļa 2012 numurā. Grūti spriest vai pārējiem šī jautājuma sakarā ir pilnīga skaidrība vai tomēr neizpratne par to, kas notiek un kas tiek plānots?

Valsts policija nereti saņem informāciju par gadījumiem, kad personas, izmantojot automašīnu īpašnieku sociālajos tīklos publicētu detalizētu informāciju par viņiem nozagto auto, uzdodas par autozagļiem un pieprasa samaksāt noteiktu naudas summu it kā par automašīnas atgriešanu. Policija aicina auto īpašniekus rūpīgi izvērtēt, kādu informāciju publicēt sociālajos tīklos, un nekādā gadījumā nepaļauties uz šādiem piedāvājumiem.

Nozagto auto īpašnieki nereti sociālajos tīklos izvieto detalizētu informāciju par nozagtās automašīnas pazīmēm. Šo informāciju mēdz izmantot negodprātīgas personas, kas, uzdodoties it kā par auto zagļiem, sazinās ar informācijas ievietotāju un pieprasa maksāt izpirkuma maksu par automašīnas atgriešanu, piedraudot, lai cietušais nevēršas policijā. Kā liecina policijas rīcībā esošā informācija, gandrīz visos gadījumos šīs personas vēlas iedzīvoties uz nelaimē nonākušā cilvēka rēķina.

Policijas rīcībā nav precīzas informācijas, cik personas ir paļāvušās uz līdzīgiem piedāvājumiem un samaksājušas prasīto naudu, taču aicina ikvienu par automašīnas zādzību, pirmkārt, nekavējoties ziņot policijai. Ja gadījumā pēc tam nākas saskarties arī ar līdzīgiem naudas izkrāpšanas mēģinājumiem, nekavējoties jāsazinās ar izmeklētājiem un jāsniedz informācija par notikušo. Izmeklētāji piefiksēs nepieciešamos datus un pārbaudīs personas, kas izteikušas šādu piedāvājumu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Pircējs, piegādātājs – kvalitatīva informācija – kvalitatīvs risinājums.

Aizvien vairāk gan pasaules, gan Latvijas tirgū izskan vārds „Publiskais iepirkums”. Tā ir iepirkuma procedūra, kurā valsts sektors iepērk produktus vai pakalpojumus no privātajiem uzņēmumiem.

Publiskos iepirkumus nacionālajā līmenī reglamentē divi tiesību akti – Publisko iepirkumu likums un likums „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”. Latvijā iepirkumus, kuru līgumcena pārsniedz 10000 LVL bez PVN, publicē Iepirkumu Uzraudzības Birojs, savukārt iepirkumu publicēšana, kuru līgumcena ir zem 10 000 latu, ir katras valsts vai pašvaldības iestādes atbildība.

Mercell pasaulē

Apstiprinot labas prakses kodeksu, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai, balstot to uz kredītspējas riska sliekšņiem, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Ar kodeksu tiek paplašināts arī to aizņēmēju loks, kuriem nozares uzņēmumi aizdevumus neizsniegs.

Piektdien, 20. aprīlī, kodeksam pievienojās un to parakstīja nebanku kreditēšanas nozares tirgus līderi – AS «4finance», SIA «Creamfinance Latvia», kā arī SIA «ExpressCredit».

Labas prakses kodeksu izstrādāja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam, kas paredz profesionālajām biedrībām tiesības izstrādāt nozares kodeksu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzībai. Parakstot kodeksu, tas kļūst saistošs uzņēmumiem, kas pievienojušies kodeksam.

«Aicinām arī citus nozares uzņēmumus, tai skaitā tos, kuri nav asociācijas biedri, pievienoties šim kodeksam, lai nodrošinātu godīgu komercpraksi, vērtējot klientu maksātspēju,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Komisijas maksa, ko bankas pieprasa no mazumtirgotājiem par citu banku karšu maksājumu apstrādi, ir jāierobežo, pieprasa Eiropas Parlaments ceturtdien pieņemtajos grozījumos.

Deputāti pieņēma arī ierosinājumus pasākumiem ar mērķi palielināt tiešsaistes maksājumu drošību un mazināt to izmaksas.

ES mazumtirgotāji ik gadu vairāk nekā 10 miljardus eiro samaksā komisijas maksājumos bankām par karšu apstrādi, liecina Eiropas Komisijas sniegtā informācija. Šo maksājumu apjoms nav zināms pircējiem, un tie arī ir atšķirīgi dažādās ES dalībvalstīs, jo tos neregulē vienoti ES tiesību akti. Summu, ko mazumtirgotājiem pieprasa bankas par katru ar karti veiktu darījumu, viņi parasti pieskaita preču vai pakalpojumu cenām.

Komisijas maksa, ko bankas pieprasa par darījumu apstrādi, piemēram, Visa un MasterCard kredītkaršu sistēmā, jāierobežo līdz 0,3% no darījuma vērtības, savukārt par debetkaršu apstrādi nevajadzētu prasīt vairāk nekā 7 eiro centus vai 0,2% no darījuma vērtības (zemākā no abām summām).

Ceturtdien, 8.septembrī plkst 08:30 Latvijas taksometru arodbiedrība organizēs taksometru vadītāju “brīdinājuma braucienu” ap Ministru Kabineta ēku, lai «pievērstu valdības uzmanību taksometru nozarē esošajām problēmām, un protestētu pret nepārdomātu likumu un normatīvo aktu pieņemšanu».

8.septembrī Ministru Kabineta ēkā notiks Valsts sekretāru sanāksme. Tuvākajā laikā paredzēts tālāk virzīt izmaiņas likumos, kas būtiski ietekmēs taksometru nozari Latvijā.

Latvijas taksometru arodbiedrības valdes loceklis Genādijs Aksjonovs norāda, ka iepriekš taksometru vadītāji «ar lielu nepacietību un ieinteresētību bija gaidījuši novārtā atstātās taksometru pārvadājumu nozares sakārtošanu, taču, iepazīstoties ar ministriju iniciatīvām, ir skaidrs, ka jaunie priekšlikumi radīs vēl lielāku haosu nozarē, un daudzos gadījumos vēl vairāk sarežģīs situāciju».

«“Ar savu “brīdinājuma braucienu” mēs nevēlamies radīt satiksmes sastrēgumus un problēmas rīdziniekiem, ne arī taksometru klientiem rīta agrumā. Mēs vēlamies, lai mūs sadzird un pamana. Izskatās, ka ierēdņi, lemjot par taksometru nozari, neuzskata par vajadzīgu uzklausīt un ņemt vērā nozarē strādājošo viedokli,»” stāsta Genādijs Aksjonovs.

Teju puse (48%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta īpašumu restitūciju visām kopienām, kuras to pieprasa, liecina pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar LNT raidījuma 900 sekundes šā gada augustā veiktais pētījums.

29% aptaujāto uzskata, ka īpašumu restitūcija noteikti nebūtu jānodrošina visām kopienām, kuras to pieprasa, bet 19% - ka restitūcija visām kopienām, kas to pieprasa, drīzāk nebūtu jāatbalsta.

Savukārt trešā daļa (35%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka īpašuma restitūcija būtu jānodrošina visām kopienām, kuras to pieprasa (17% - noteikti jā; 18% - drīzāk jā).

Pētījums atklāj, ka 17% aptaujāto nav konkrēta viedokļa sājā jautājumā.

Aģentūra TNS veica pētījumu, veicot gadījuma atlasi, izslēdzot pašpieteikšanos.

Eiropas Komisija (EK) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pieprasa atmaksāt kopumā 346,5 miljonus eiro no piešķirtajiem līdzekļiem lauksaimniecības nozares attīstībai. Lielākā summa jāatmaksā Grieķijai, proti, 124 miljoni eiro, vēsta EurActive.

Līdzekļu atmaksu EK pieprasa gadījumos, kad nauda tērētā mērķiem, kas nav bijuši iemesli naudas piešķiršanai.

Grieķija, kurai jāatmaksā 124 miljoni eiro, tiek vainota nepietiekamā līdzekļu sadales kontrolē attiecībā uz kokvilnas ražošanas nozari. Valstī novērojami «smagi un pastāvīgi trūkumi» lauku reģionu attīstības atbalsta maksājumu kontrolē, norāda komisija.

Otra lielākā līdzekļu atmaksa pieprasīta no Polijas, proti, 92 miljonu eiro apmērā, ko EK pamato ar «trūkumiem» maksājumos laika posmā no 2006. līdz 2007. gadam.

Spānijai jāatmaksā 47,5 miljoni eiro saistībā ar neattiecinātu līdzekļu izdali augļu un dārzeņu ražotājiem.

Db.lv piedāvā iepazīties ar ministru atbildēm uz jautājumu: "Kuru ieguldījuma plānu un līdzekļu pārvaldītāju pensiju otrajā līmenī Jūs esat izvēlējies?"

Aizsardzības ministrs Atis Slakteris - Aizsardzības ministrijas sabiedrisko attiecību departamenta pārstāve Vineta Kleine, atbildot uz Db.lv jautājumu, atsūtīja sekojošu atbildi: "Jūsu jautājums nav saistīts ar Ata Slaktera aizsardzības ministra amatu vai aizsardzības sistēmu kopumā, tāpēc atbildi Jums nevarēšu sniegt."

Ārlietu ministrs Artis Pabriks - INFORMĀCIJU NESNIEDZA.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks - INFORMĀCIJU NESNIEDZA.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods - Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā informēja, ka ministrs kā līdzekļu pārvaldītāju ir izvēlējies SEB Unibanku, ministrs uzreiz nevarēja atcerēties, kurš ieguldījumu plāns viņam ir, bet laikam esot SEB aktīvais plāns.

Pastāv draudi, ka maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka kreditoru prasījumus nebūs iespējams apmierināti par apmēram 50 milj. Ls latu, jo šī summa, iespējams, pretlikumīgi pārskaitīta trešajām personām, savā paziņojumā uzsver Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikmēr šo informāciju noliedz, sakot, ka visas izmaksas notikušas saskaņā ar lēumu par saistību izpildes ierobežojumiem. Savukārt informācijiu par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas deputāts Uldis Augulis pauž: «Uzskatām, ka šādā gadījumā ir nodarīts kaitējums arī Latvijas valsts budžetam, jo Latvijas Krājbankā savus finanšu līdzekļus ir noguldījuši arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kopumā aptuveni 70 milj. Ls apmērā. Izskatās, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valdība grib atkārtot savas iepriekš pieļautās kļūdas komunikācijai ar sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā. Neviena atbildīgā valsts amatpersona joprojām oficiāli nav šādu informāciju nedz noraidījusi, nedz arī apstiprinājusi.»

Jūrmalas domes sēdē aptuveni 10 cilvēki ar aizlīmētām mutēm un melniem baloniem piedalās partijas Progresīvie akcijā ar mērķi aktualizēt pašvaldības lomu Slokā notikušajā ugunsgrēkā nelegālās atkritumu izgāztuves lietā.

Kā ziņots partija Progresīvie bija pieteikusi Jūrmalas domē piketu ar mērķi aktualizēt jautājumu par Slokas ugunsgrēku un prasīt Jūrmalas domi izvērtēt savu atbildību nelegālā atkritumu glabātavas lietā. Pikets netika saskaņots, tāpēc partija aicināja iedzīvotājus piketa vietā apmeklēt šodienas domes sēdi, lai klausītos, vai un ko domnieki spriedīs par šo katastrofu un Jūrmalas domes atbildību šajā lietā.

Aģentūra LETA novēroja, ka domes sēdē ieradās aptuveni 10 cilvēki, kuri bija aizlīmējuši mutes ar baltu līmlenti un kuriem rokās bija melni baloni. Uz atsevišķu pārstāvju krekliem bija redzams uzraksts Progresīvie.

Cilvēkiem rokās bija plastmasas maisi ar atkritumiem un viņi pēc sēdes izdalīja informāciju par iepriekš pieteikto piketu ar jautājumu «Kā pikets saistībā ar Slokas ugunsgrēku traucē Jūrmalas domei?»

Rīgā turpmāk būs aizliegts apkurē izmantot akmeņogles, savukārt visas apkures iekārtas būs jāreģistrē.

Minēto paredz šodien Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei.

Saistošie noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.

Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.

Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.

22. septembrī, laikā no plkst. 10.00 līdz 19.00 notiks atvērto durvju diena daudzdzīvokļu namā Siguldā, O. Kalpaka ielā 13. Īpašas ievērības cienīga ir projekta uzvara A/S "Balta" vērtētajā kategorijā "Drošākais mājoklis" konkursā "Labākais jaunais projekts 2006".

Patlaban pārdošanā palikuši astoņi, īpaši ērti dzīvokļi, kas piemēroti lielām ģimenēm. Atvērto durvju dienas ietvaros būs iespēja apskatīt nama paraugdzīvokli, novērtēt dzīvokļu plānojumu un saņemt atbildes uz interesējošajiem jautājumiem. SIA "Forburga" valdes priekšsēdētājs Gints Iesalnieks pastāstīja, ka "Lai arī līdz šim ir pārdota lielākā daļa dzīvokļu, brīvi ir palikuši astoņi. Mūsu mērķis ir atvērto durvju dienās satikt gan potenciālos pircējus, gan cilvēkus, kas vienkārši ir ieinteresēti un grib apskatīt māju. Jo līdzšinējā pieredze rāda, ka cilvēki pārdomā un tomēr pērk, ne tikai apskata. Runājot par O. Kalpaka ielas projektu, patīkams jaunums ir saņemtās iedzīvotāju atsauksmes, kas ir īpaši pozitīvas. Iedzīvotāji pauž apmierinātību ar iegādātajiem dzīvokļiem un izsaka pateicību par projektu vadītāja Armīna Burģa darbu."