Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

Atļaus nodrošināt derīgo izrakteņu ieguvi «Rail Baltica» trasē atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam, paredz šodien Ministru kabineta (MK) atbalstītie grozījumi dzelzceļa projekta «Rail Baltica» teritorijas izmantošanas nosacījumos.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus noteikumos par nacionālā interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras «Rail Baltica» - teritorijas izmantošanas nosacījumiem. Grozījumu mērķis ir nodrošināt derīgo izrakteņu ieguvi «Rail Baltica» skartajā trasē, līdz tajā tiek uzsākti būvdarbi atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam.

Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izveidotā Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistra datiem, Latvijas teritorijā ģipšakmens atradnes sastopamas astoņu novadu teritorijās - Apes, Baldones, Ķekavas, Mālpils, Salaspils, Siguldas, Stopiņu, un Vecumnieku novados. Tikai Salaspilī šobrīd notiek ieguves darbi. Nozīmīgs potenciāls novērtēts ģipšakmens atradnēs «Saulkalne», Salaspils novadā, tām pārklājoties ar «Rail Baltica» projektam noteikto teritoriju. Vienlaikus ģipšakmens ieguvi ģipšakmens atradnēs «Saulkalne» ierobežo arī citi infrastruktūras objekti - maģistrālais gāzes vads Rīga-Paņeveža, kā arī autoceļš A4.

Derīgo izrakteņu ieguvju aktīva izmantošana atkarīga no pieprasījuma. Piemēram, patlaban ļoti pieprasīti ir būvmateriāli – smilts un smiltsgrants. Ieguvju izmantošanas aktivitāte liecina par ekonomisko situāciju valstī, saka Valsts vides dienesta Licenču daļas vadītāja vietnieks Torolfs Petersons intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kādos gadījumos licences izsniedz VVD un kādos – pašvaldības?

Pašvaldības izsniedz ieguves atļaujas attiecībā uz bieži sastopamiem derīgajiem izrakteņiem – smilti, smilti-granti, aleirītu, kūdras iegulām platībā līdz pieciem hektāriem vienam īpašniekam piederoša īpašuma robežās, mālam, mālsmiltij, smilšmālam un irdeniem saldūdens kaļķiežiem. Pārējo derīgo izrakteņu ieguvei (izņemot ogļūdeņražus, kad licenci izsniedz Ekonomikas ministrija) vajadzīgas VVD izsniegtas licences. Jāpiebilst, ja minētos bieži sastopamos derīgos izrakteņus iegūst pati pašvaldība, tad, protams, nepieciešama licence, kuru izsniedz VVD.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija noliegusi laikraksta New York Times publikācijā teikto, ka papildus Japānai Āzijas valsts valdība aizliegusi reto izrakteņu eksportu arī uz Eiropu un ASV, ziņo Bloomberg, citējot pa faksu saņemtu ziņojumu no Ķīnas ministrijas.

New York Times publikācijā, atsaucoties uz industrijas pārstāvjiem, bija teikts, ka Ķīna esot apturējusi retu minerālu sūtījumus ne tikai uz Japānu, bet arī uz ASV un Eiropu. Iepriekš Ķīna aizliegusi reto izrakteņu eksportu uz Japānu, jo abas valstu starpā bija teritoriāla rakstura nesaskaņas. Taču arī šajā gadījumā Ķīna turpina noliegt, ka aizkavējusi reto izrakteņu sūtījumus uz Japānu par spīti vairākiem ziņojumiem, kas to apstiprina.

Ķīna no savām raktuvēm iegūst aptuveni 90% no pasaulē iegūstamajiem retajiem izrakteņiem, kuru vidū ir 17 ķīmiski elementi, kas tiek izmantoti dažādās ierīcēs, kas tiek izmantotas gan komerciālajām, gan militārajām vajadzībām.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Ārvalstu investoru piesaistei derīgo izrakteņu ieguvei Latvijā ir nepieciešamas normatīvo aktu izmaiņas, īpaša koordinācijas komisija, kā arī pozitīvs sabiedrības viedoklis par šo jomu

Tāds ir Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes rezultāts pēc Kanādas kalnrūpniecības uzņēmuma Inventus Mining Corp direktora Roberta Skota Heteringtona prezentācijas. S. Heteringtons norādīja, ka Latvija ir neizpētīta zeme, kaut arī līdzīgos apstākļos esošajā Somijā un Norvēģijā ir ierīkotas derīgo izrakteņu raktuves, kuras rada būtisku ienākumu šīm valstīm un tajās dzīvojošajiem. Kompānija ir iepazinusies ar padomju laika ģeologu pētījumiem, arī ar tā dēvētajām urbumu serdēm, un iezīmējusi potenciālās ģeoloģiskās izpētes vietas, tomēr līdz konkrētu urbumu veikšanai vēl esot ejams tāls ceļš, kā arī jāatrisina virkne jautājumu. Kā viens no būtiskiem jautājumiem ir zemes dzīļu izmantošanas tiesības. Pēc Inventus Mining Corp direktora sacītā, Kanādā 90% zemes pieder valstij, tāpēc derīgo izrakteņu ieguves organizēšanai ir vajadzīga valdības atļauja. Viņš norādīja, ka ir dažādi modeļi, un, kuru izvēlas Latvija, tas esot pašas valsts ziņā. Proti, diez vai būtu pareizi, ja viena vai dažu zemes privātīpašnieku dēļ, kas īstenotu suņa sēdēšanu uz siena kaudzes (ne pats ēd, ne citam dod), tiek aizkavēta būtiska projekta attīstība.

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) labāko mediķu sumināšanas pasākumā “Gada balva medicīnā 2023” vietējā zāļu ražotāja AS “Olainfarm” īpašo speciālbalvu “Gada iedvesma” saņēma neiroloģe, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centra virsārste un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Viktorija Ķēniņa.

Kolēģi, studenti un pacienti viņu raksturo kā ļoti harizmātisku un aizrautīgu līderi, kura katrā lietā iesaistās simtprocentīgi.

Līdztekus darbam ar pacientiem un studentiem V. Ķēniņa ir arī Latvijas Neiroimunologu asociācijas valdes priekšsēdētāja un Latvijas Imunologu asociācijas un Neirologu biedrības biedre. Viņas pienesums reto neiroloģisko slimību pacientu ārstēšanā un aprūpē ir ļoti nozīmīgs Latvijas un starptautiskā mērogā.

“Neiroloģija ir ļoti komplicēta un sarežģīta medicīnas nozare. Pie neirologiem bieži nonāk tie pacienti, kuriem citi ārsti nav varējuši atrast veselības problēmu cēloni un attiecīgi arī efektīvāko veidu, kā palīdzēt. Tā kā reto neiroloģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā vēl ir daudz nezināmā, tādi ārsti kā Viktorija Ķēniņa un viņas komanda ir uzskatāmi par īstiem ledlaužiem, kuru darbs un pūles paver ceļu daudziem pacientiem saņemt labāko iespējamo ārstēšanu un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Viņa sniedz nenovērtējumu ieguldījumu ne tikai neiroloģisko slimību ārstēšanā un terapijas uzlabošanā Latvijā, bet arī ar savu pozitīvo, enerģisko un vienmēr profesionālo pieeju ir iedvesmojošs piemērs mums visiem, skaidri apliecinot, ka tad, ja ir vēlme, būs arī iespējas,” uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Bolīvijas pilsēta Potosi 17. gadsimtā kļuva pasakaini bagāta, jo tajā tika atrasts «sudraba kalns» jeb vērienīgas sudraba atradnes. Sudrabs gan pēc kāda laika beidzās, un pilsēta ieslīgusi nabadzībā, taču patlaban Kanādas kompānija South American Silver lēš, ka netālu no Potosas varētu būt aptuveni 230 miljonu unču sudraba atradnes, vēsta worldcrunch.com.

17. gadsimta septiņdesmitajos gados Potosa Bolīvijā bija viena no pasaules lielākajām un bagātākajām pilsētām – tā bija divreiz lielāka par Madridi, kuras iedzīvotāju skaits tolaik bija 100 tūkst. Potosas veiksmes atslēga bija sudrabs jeb, pareizāk sakot, sudraba kalns. Leģendas vēsta, ka pēc ēdienreizēm sudraba trauki tika mesti laukā pa logu, lai lieki nepūlētos ar to mazgāšanu. Tomēr sudraba krājumi beigušies, un 19. gadsimta sākumā pilsētas izrakteņu ieguves rūpniecību piemeklēja lejupslīde.

Patlaban pastāv iespēja, ka Bolīvija varētu vēlreiz piedzīvot «sudraba veiksmi». Kanādiešu kompānija South American Silver lēš, ka Potosas ziemeļos Malku Kotā (Mallku Khota) varētu atrasties aptuveni 230 miljonu unču sudraba, kura vērtība ir aptuveni seši miljardi ASV dolāru. Papildus tam tiek lēsts, ka atradnēs ir arī 1481 tonna indija un 1082 tonnas gallija, kas tiek izmantoti elektronikas ražošanā un modernās aizsardzības sistēmās.

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā, bet iebilst pret ieskatu, ka kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju, iespējams, varēja īstenot ātrāk.

Uzņēmuma informācijā norādīts, ka a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus Zemkopības ministrijai derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā un aktīvi līdzdarbosies to ieviešanā, tostarp sadarbojoties ar nozares atbildīgajām ministrijām zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāna izstrādē. Tomēr uzņēmums noraida Valsts kontroles ziņojumā ietvertos pārmetumus. Proti, a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) ieskatā Valsts kontroles piedāvātais kūdras nozares kopējā eksporta apjoma salīdzinājums ar uzņēmuma gūtajiem kūdras atradņu zemes nomas maksas ieņēmumiem ir nekorekts un rada nepatiesu iespaidu par nozares efektīvu pārvaldību.

Grants-smilts atradnē, kas atrodas Gaujas nacionālā parka terirotijā, dabas aizsardzības pārvalde no 2004. līdz 2010. gadam varētu būt zaudējusi aptuveni 213 tūkstošus latu, par derīgo izrakteņu, smilts-grants, atradņu iznomāšanu, par to no nomnieka ceļu būves firmas Binders prasot tikai nomas maksu.

Grants-smilts atradnē ceļu būves firma SIA CBF Binders sešu gadu laikā ieguvusi aptuveni 140 tūkstošus tonnu smilts un aptuveni 93 tūkstošus tonnu smilts-grants.

Grants-smilts cena atkarībā no tās kvalitātes svārstās no 1,40 līdz 2,20 latiem par kubikmetru. Smilts cena variē no 0,60 Ls par kubikmetru līdz 1,20 latiem kubikmetrā.

Tādējādi sešu gadu laikā, no atradnes GNP pārdodot tikai smilti, Dabas aizsardzības pārvade, rēķinot vidējās cenās, varētu gūt aptuveni 84 tūkstošus latu lielu peļņu un aptuveni 129 tūkstošus latu lielu peļņu, pārdodot granti-smilti. Kopumā Dabas aizsardzības pārvaldei gājuši secen aptuveni 213 tūkstošus latu liela peļņa.

Austrālijas ārējās tirdzniecības pārpalikums augustā ir palielinājies – neraugoties uz bažām par pasaules ekonomikas «bremzēšanos», pieaudzis Austrālijas ogļu un citu izrakteņu eksports, vēsta BBC.

Eksportēto preču apjomi augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieauguši par 8%, un importa apjoms pieaudzis par 3%. Tādējādi Austrālijas ārējās tirdzniecības pārpalikums veido 3,1 miljardu Austrālijas dolāru, kas ir otrs augstākais rādītājs vēsturē.

Tajā pat laikā Reserve Bank of Australia (RBA) nākusi klajā ar paziņojumu, ka saglabā starpbanku aizdevumu procentu likmes nemainīgas - 4,75%. Šādu lēmumu banka pamato ar to, ka pastāv bažas par ekonomikas izaugsmes tempu smazināšanos, kas var kaitēt Austrālijas derīgo izrakteņu eksportam.

Analītiķi norādījuši, ka Austrālijas derīgie izrakteņu eksports uz Āziju, ir bijis nozīmīgs faktors tam, ka kopējais eksports paliek nemainīgs, spītējot bažām par pasaules ekonomikas «bremzēšanos».

Valsts policijas GEkonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (VP GKrPP ENAP) amatpersonas kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem novembrī un decembrī veica pārbaudes saistībā ar savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu tirdzniecībā, konstatējot vairākus pārkāpumus.

Proti, vairākas privātpersonas vēlējušās realizēt divus krokodilu kārtas dzīvnieku un lūša izbāžņus, kā arī tirdzniecībā piedāvāti dzīvi eksotiskie dzīvnieki – savvaļas kaķis servals un plīvurpūce. Kopējā dzīvnieku un no tiem izgatavoto izstrādājumu cena bija 15 200 eiro.

Šā gada beigās VP GKrPP ENAP 2. nodaļas amatpersonas sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem veica vairākas pārbaudes, kontrolējot savvaļas sugu tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu. To laikā tika konstatēti tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu, kā arī savvaļas dzīvnieku turēšanas nebrīvē pārkāpumi. Veikto pārbaužu laikā likumsargi noskaidroja, ka privātpersonas vēlējušās pārdot divus krokodilveidīgo dzīvnieku izbāžņus, kuru cena par katru bija 100 eiro, dzīvu savvaļas kaķi servalu par 8 000 eiro, 6 000 eiro vērtu krokodila izbāzni, kā arī lūša izbāzni par 500 eiro. Dzīva plīvurpūce tirgota par 500 eiro.

Sakarā ar Ķīnas ierobežojumiem tā saukto reto metālu eksportam, augsto tehnoloģiju iekārtu ražotājiem jārēķinās ar izejvielu sadārdzinājumu.

Par to informē Vācijas Informācijas, telekomunikāciju un jauno mediju apvienība (BITKOM). Pasaulē netiek ražota tikpat kā neviena augsto tehnoloģiju iekārta, kurai nevajadzētu tā sauktos reto zemju metālus- eiropiju, lantānu un neodimu u.c. 95% no šiem metāliem tiek iegūti Ķīnā un tiek izmantoti, piemēram, datoru, platekrāna televizoru, mobilo telefonu un saules paneļu ražošanā. Tā kā pieprasījums pēc šiem metāliem pēdējo gadu laikā strauji pieaug, Ķīna samazinājusi šo metālu eksporta apjomus. Līdz ar to pēdējo sešu līdz divpadsmit mēnešu laikā lielākai daļai reto metālu cenas pieauga vairākkārt. Lai samazinātu atkarību no Ķīnas, BITKOM pastiprināti aicina pievērsties elektronisko atkritumu pārstrādei un meklēt citas sadarbības valstis, kur šie metāli tiek iegūti, piemēram, Japānu.

Samērīgi patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumi būtu nepieciešami, taču ir nepieciešama nopietnāka situācijas analīze un vienkārši akli skriet pakaļ igauņiem nav pareizais piegājiens, uzskata Bino.lv vadītājs Toms Jurjevs.

«Runājot par vecuma ierobežojumu, es noteikti atbalstu ierobežojumu, kas ierobežotu personām līdz 20 gadu vecumam saņemt dažāda veida aizdevumus. Taču domāju, ka šis jautājums būtu jāskata plašāk un vajadzētu arī ierobežot jauniešu iespējas izmantot banku kredītkartes un saņemt patēriņa kredītus. Jo tieši banku aizdevumi pārsvarā ir par ievērojami lielākām summām kā nebanku, tādēļ, ja mērķis ir pasargāt jauniešus no pārlieku lielām saistībām, tad tieši aizņemšanos bankās būtu īpaši jāierobežo, līdztekus ierobežojumiem aizņemties nebankās.» uzskata T. Jurjevs.

Latvijas Finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri jau vairākus gadus ir vienojušies neizsniegt aizdevumus personām jaunākām par 20 gadiem, viņš skaidro.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Indija plāno būvēt «pasaulē bīstamāko» dzelzceļa līniju, kas savienos ar derīgajiem izrakteņiem bagāto Afganistānas vidusdaļu ar Irānas ostām Arābijas jūrā, tādējādi cenšoties samazināt Kabulas atkarību no Pakistānas, raksta The Telegraph.

Par Indijas plāniem kļuvis zināms Stambulā notikušajā konferencē, kurā spriests par reģiona attīstību pēc plānotās ASV karaspēka izvešanas no Afganistānas 2014. gadā.

Laikraksts uzsver, ka Afganistānas vidusdaļā esošo derīgo izrakteņu vērtība varētu būt pat trīs triljonu ASV dolāru apmērā, tāpat Indija šādā veidā varētu mazināt Pakistānas ietekmi, kas vēsturiski ir bijusi Deli sāncense.

Indija varētu būvēt dzelzceļa līniju, kas savienotu Irānu ar Afganistānas Bamijanas provinci, kurā pirms pāris gadiem tika atklātas nozīmīgas derīgo izrakteņu iegulas. Bamijana atrodas aptuveni 80 kilometru attālumā no Afganistānas galvaspilsētas Kabulas.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Viena no nozarēm, kurā nozīmīgas izejvielas ir tieši derīgie izrakteņi, ir būvmateriālu ražošana. Latvijā ir sastopami 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā, – ģipšakmens, kaļķakmens, saldūdens kaļķis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, smilts–grants, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls un mālsmilts. Visvairāk mūsu valstī ir smilts atradņu, un kopā ar prognozētajām iegulām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra reģistrā ir reģistrētas 2023 šādas atradnes. Vismazāk reģistrēts ģipšakmens atradņu – divas, piektdien raksta laikraksts Diena.

Dienas aptaujātie būvmateriālu ražotāji vienlaikus paši iegūst arī derīgos izrakteņus. To atradnes uzņēmumiem vai nu pieder, vai arī tās tiek nomātas. Kā norāda uzņēmēji, derīgo izrakteņu ieguve ir samērā dārgs un darbietilpīgs process. Šīs izmaksas, protams, atspoguļojas arī būvmateriālu cenā, tomēr, kā atzīst ražotāji, ar Rietumeiropas valstu būvmateriālu cenām Latvijā ražotie būvmateriāli droši var konkurēt. Tāpat ražotāji norāda, ka prasības, lai iegūtu licenci derīgo izrakteņu atradnes izmantošanai, ir sarežģītas un laikietilpīgas, vienlaikus gan atzīst – prasības ir adekvātas, jo tās ir saistītas ne vien ar saimniecisko darbību, bet arī vides aizsardzību.

Amerikāņu miljardieri, inovatori un izbijuši NASA eksperti nodibinājuši noslēpumainu kompāniju, kura gatavojas «veidot jaunu kosmosa uzņēmējdarbību, kas zemes IKP pievienos triljoniem dolāru». Tikmēr izskanējuši minējumi, ka jaunā kompānija nodarbosies ar derīgo izrakteņu iegūšanu uz asteroīdiem.

Kompāniju Planetary Resources nodibinājuši inovāciju atbalsta fonda X-Prize dibinātājs Pīters Diamandis (Peter Diamandis) un uzņēmējs – kosmosa tūrisma organizētājs Ēriks Andersons (Eric Anderson), vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Minēto amerikāņu uzņēmuma «investoru un atbalstītāju» grupā atrodami iespaidīgi miljardieru vārdi, tostarp, Google līdzdibinātājs Lerijs Peidžs un interneta giganta izpilddirektors Ēriks Šmits, filmu režisors Džeimss Kamerūns, bijušais Microsoft programmatūras nodaļas vadītājs Čārlzs Simonji (Charles Simonyi), kā arī vairāki citi prominenti biznesmeņi. Jaunajam uzņēmumam savu atbalstu pauduši arī vairāki bijušie NASA eksperti.

Biohumusa ražotnes izveidi Ikšķilē traucē īstenot birokrātiskas prasības

SIA Līčezers AT valdes loceklis Aigars Taukulis kopīgi ar potenciālajiem investoriem jau pirms diviem gadiem bija gatavs realizēt slieku audzēšanas un biohumusa ražotnes projektu Ikšķiles novada teritorijā, taču birokrātijas dēļ tas ir iestrēdzis. Uzņēmējs ir sašutis par ierēdņu rīcību, kas liedz piesaistīt investīcijas un izveidot jaunas darbavietas laukos. Projektā paredzēts investēt 12 miljonus latu un pēc pieciem gadiem ieguldījumi būtu atpelnīti, lēš uzņēmējs. A. Taukulis gan neatklāj, kurš būtu potenciālais investors.

Līčezers AT projekts paredz Tīnūžu pagastā izveidot biohumusa ražotni ar kopējo jaudu 10000 t gadā. Ražotnē paredzēts izveidot komposta krātuvi 0,4 ha platībā, kur kā izejvielu izmantotu lapas, zāli un govju mēslus, taču krātuves izveide kavējas vairāku iemeslu dēļ. Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (LRVP) atteikusi sagatavot un izsniegt tehniskos noteikumus komposta krātuves izveidei īpašumā Aigutas, jo tas esot pretrunā ar valdības noteikumiem «Derīgo izrakteņu ieguves kārtība», Būvniecības likumu un Ikšķiles novada teritorijas plānojuma prasībām.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Ja īstenosies enerģijas kompāniju un Dienvidāfrikā valdošās partijas – Āfrikas Nacionālā kongresa (African National Congress) – plāns, drīzumā Lielajā Karū ieplakā rosīsies zinātnieki un ģeologi, lai pētītu iespējas iegūt slānekļa gāzi. Šiem plāniem gan ir izveidojusies spēcīga opozīcija, vēsta Reuters.

Saskaņā ar ziņu aģentūras pausto, gadsimtiem ilgi Lielais Karū bijis interesants māksliniekiem, medniekiem un izturīgākajiem lauksaimniekiem.

Slānekļa gāzes ieguves procesā tiek izrakti līdz četriem kilometriem dziļi urbumi. Slānekļa gāzes izspiešanai nepieciešams milzīgs ūdens daudzums un liels spiediens. Patlaban Lielajā Karū ir nepietiekams ūdens daudzums un jebkādas izmaiņas varētu kaitēt «trauslajai videi», norādījuši dabas aizstāvji. Slānekļa gāzes ieguves pētījumu opozicionāri norādījuši, ka pētījumiem jānotiek «drošā veidā». Opozicionāru vidū ir arī Dienvidāfrikas bagātākais cilvēks, miljardieris Johans Rūperts (Johann Rupert).

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis Kongresa pieņemto likumprojektu par jaunām sankcijām pret Krieviju, kā arī Irānu un Ziemeļkoreju, paziņojis Baltais nams.

Kā pavēstīja divi avoti Baltajā namā, Tramps likumu parakstījis trešdienas rītā aiz slēgtām durvīm un bez kameru klātbūtnes.

Pēc likuma parakstīšanas izplatītajā Trampa paziņojumā paustas bažas, ka likums ierobežo prezidenta spējas pieņemt lēmumus attiecībā uz ārpolitiku un varētu kaitēt ASV spējām strādāt ar sabiedrotajiem.

"Ierobežojot izpildvaras elastību, šis likums apgrūtina ASV iespējas slēgtas labas vienošanās amerikāņu tautai, un satuvinās ciešāk Ķīnu, Krieviju un Ziemeļkoreju," teikts Trampa paziņojumā. "Mūsu konstitūcijas radītāji ārlietas nodeva prezidenta rokās. Šis likums pierādīs tās izvēles gudrību."

Kā teikts paziņojumā, Trampa bažas attiecas uz četrām lietām - izpildvaras ierobežošanu, neapzinātu kaitējumu ASV kompānijām, kā arī ASV starptautiskajiem partneriem, un ierobežojumiem administrācijas elastībai strādāt saskaņā ar sabiedrotajiem attiecībā uz Krieviju.