Investors

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas akcionārs gatavo obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu

Dienas Bizness, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Patlaban AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) akcionārs gatavo uzņēmuma obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

RER no kompānijas akcionāra Measurestep Enterprises Limited saņēmis informāciju, ka, ņemot vērā, ka ir sasniegts Finanšu instrumentu likuma 66.panta 4.daļas 1.punktā noteiktais slieksnis obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, šobrīd tiek gatavots obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

Koncerna neto apgrozījums 2017.gadā sasniedza 29,04 miljonus eiro, kas ir par 8,8 miljoniem eiro vai 43,48% vairāk nekā 2016.gadā.

Koncerna bruto peļņa par 2017.gadu sasniedza 4,67 miljonus eiro, kas ir 1,49 reizes liels pieaugums pret 2016.gada bruto peļņas līmeni, bet neto peļņa par 2017.gadu sasniedza 0,52 miljonus eiro pret 0,47 miljonu eiro peļņu 2016.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas kapitālā 33,04% līdzdalību ieguvis Kiprā reģistrēts uzņēmums

LETA, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrovilcienu iekārtu ražotāja «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» kapitālā 33,04% līdzdalību ieguvis Kiprā reģistrēts uzņēmums «Measurestep Enterprises Limited», teikts kompānijas paziņojumā biržai «Nasdaq Riga».

«Measurestep Enterprises Limited» īpašumā kopumā ir 1 915 792 «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas» balsstiesīgo akciju.

«Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas» kapitālu veido 5 799 005 akcijas 1,4 eiro nominālvērtībā, tostarp publiskā apgrozībā ir 2 798 400 akciju.

Pēc biržas jaunākajiem datiem, 2017.gada oktobra beigās «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas» lielākie akcionāri bija «Krona Grup» (46%), «Mals Company Ltd.» (23%), «Crowning Finance Cyprus Limited» (17,4%), kā arī «Imfelant Productions Inc.» (10,05%). Taču 2017.gada decembrī «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» informēja, ka «Crowning Finance Cyprus Limited» palielinājusi līdzdalību tās kapitālā līdz 18,19%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca akcionāram piemēro sodu 10,8 tūkstošu eiro apmērā

Monta Glumane, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» akcionārs Sergejus Grečukas parakstījis administratīvo līgumu, kura ietvaros tam piemērota soda nauda 10 800 eiro apmērā par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem, informē FKTK.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK konstatēja, ka Sergejus Grečukas kontrolētā sabiedrība Measurestep Enterprises Limited FITL paredzētajā termiņā nebija izpildījusi FITL 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Measurestep Enterprises Limited 2018. gada 16. martā radās pienākums 10 darba dienu laikā iesniegt FKTK iesniegumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma veikšanu, taču Measurestep Enterprises Limited dokumentus iesniedza 14.05.2018., tādējādi FITL noteikto termiņu kavējot par vairāk nekā mēnesi.

Pārbaudes gaitā FKTK konstatēja arī faktu, ka 2018. gada 7.martā noslēgto darījumu rezultātā Sergejus Grečukas ieguva netiešo līdzdalību, kura saskaņā ar FITL 613. pantu ir paziņojama akciju sabiedrībai un FKTK ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā pēc dienas, kad iegūts attiecīgais balsstiesīgo akciju skaits. Paziņojums FKTK iesniegts 24.04.2018., bet oficiālajā regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā publicēts 11.05.2018, kavējot paziņošanas pienākumu vairāk nekā mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Noraida Grindeks mazākuma akcionāra prasību pret Lipmanu

LETA, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi bijušā AS «Grindeks» mazākuma akcionāra Leonīda Mohovikova prasību par 2120,40 eiro piedziņu no uzņēmuma līdzīpašnieka Kirova Lipmana saistībā ar akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma neizteikšanu, liecina publiski pieejama informācija portālā «manas.tiesas.lv».

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, apelācijas instances tiesa uzskatīja, ka Mohovikovs nav spējis pierādīt zaudējumus, kas viņam varētu būt radušies saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma nepildīšanu, ar kuru Lipmanam un viņa dēlam Filipam bijis pienākums izteikt mazākuma akcionāriem akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Iesniegumā pirmās instances tiesai Mohovikovs norādīja, ka viņš esot cietis zaudējumus, jo akcijas pārdevis par zemāku cenu, nekā tā būtu, ja piedāvājums tiktu izteikts.

Lipmana aizstāvis Pāvels Rebenoks šogad martā sacīja, ka FKTK 2014.gada lēmums tika apstrīdēts tiesā, tādējādi uz laiku daļēji apturot tā darbību, proti, norādītais administratīvais akts tiesvedības laikā bija zaudējis spēku daļā par noteikto tiesisko pienākumu izteikt akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu. Savukārt tiesvedības laikā mainījās faktiskie apstākļi, proti Filipa Lipmana māte Anna Lipmane pārdeva 0,04% no piederošajām «Grindeks» akcijām, radot situāciju, kurā Kirova Lipmana netiešā kontrolē atradās mazāk nekā 50% no uzņēmuma akcijām. Tādējādi brīdī, kad FKTK lēmums stājās spēkā, tas vairs nebija izpildāms. Aizstāvja viedoklim spriedumā pievienojās arī Administratīvā apgabaltiesa, norādot, ka FKTK lēmums uzskatāms par spēku zaudējušu, jo to vairs nevar izpildīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti tiek runāts par to, kā Latvijā veicināt mazo investoru vēlmi ieguldīt. Taču realitātē nelikumības pret mazākumakcionāriem joprojām ir ierasta lieta, turklāt tās atbalsta arī skandināvu bankas un starptautiskas auditoru kompānijas, laikrakstam Dienas Bizness norāda eksperti.

Uzņēmuma mazākuma akcionāru jomā pastāv virkne tiesību pārkāpumu – sākot no cenas noteikšanas galīgajā atpirkšanas piedāvājumā līdz pat uzraudzības trūkumam, kas bremzē vērtspapīru tirgus attīstību. Nereti tiek runāts par to, kā veicināt mazo investoru vēlmi ieguldīt, taču tajā pašā laikā līdzšinējā pieredze nozarē liecina, ka mazo akcionāru intereses netiek ņemtas vērā. Lai uzlabotu situāciju, nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, taču pagaidām uzlabojumi ir pārāk lēni un pārkāpumi atkārtojas.

Nav izvēles

Latvijā mazākuma akcionāri jau izsenis ir bijuši pastarīša lomā, un šajā jautājumā, neskatoties uz dažām likumdošanas izmaiņām, pēdējo gadu laikā būtiskus uzlabojumus neredz. Laikraksts Dienas Bizness regulāri no uzņēmumu mazākuma akcionāriem saņem sūdzības par dažādiem tiesību pārkāpumiem, un ieguldījumu pārvaldes kompāniju pārstāvji atzīst, ka situācija neuzlabojas – vērojama virkne pārkāpumu. Kāds Latvijas kuģniecības mazākuma akcionārs laikrakstam Dienas Bizness pastāstīja, ka nesen bez brīdināšanas pārdotas viņam piederošās akcijas. Viņš nelielu skaitu uzņēmuma akciju iegādājies pirms daudziem gadiem par privatizācijas sertifikātiem. Akcijas glabājušās vērtspapīru kontā AS SEB banka, taču pirms aptuveni mēneša tās parādījušās interneta bankā izceltā veidā, taču nekāda sīkāka informācija nav bijusi, līdz ar to viņš domājis, ka mainījusies vieta interneta bankā, kur var aplūkot sev piederošās akcijas. Kādu dienu tālrunī pienākusi īsziņa, ka akcijas pārdotas. Viņš pauž neizpratni gan par to, ka iepriekš mazākuma akcionāriem personīgi netika sniegta ne informācija par to, ka notiks akcionāru sapulce, kur lems par akciju atpirkšanu, gan par to, ka akcijas pārdotas automātiski, ne informējot, ne prasot atļauju to īpašniekam.Šis gadījums liek apdomāt un negatīvi skatīties uz ieguldījumiem uzņēmumu akcijās nākotnē, pauda nu jau bijušais uzņēmuma mazākuma akcionārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien sākusi skatīt valsts prasību pret zāļu ražotāja AS «Grindeks» akcionāriem Lipmaniem par pagājušajā gadā valstij piederošo «Grindeks» akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij nodarīti zaudējumi, vēsta Latvijas Televīzijas «Dienas ziņas».

Raidījums ziņoja, ka valsts cer piedzīt no akcijām negūto peļņu - vairāk nekā divus miljonus eiro.

Valsts pārstāvis tiesā, zvērināts advokāts un Privatizācijas aģentūras pārstāvis Mārtiņš Mežinskis pauda pārliecību, ka šoreiz mazākuma akcionārs ar šādu prasību Lipmaniem nezaudēs, lai gan līdzšinējā tiesvedībā ar šādu pašu prasību valsts zaudējusi. Tikmēr Lipmanu pārstāvji nešaubījās, ka arī šoreiz tiesa lems līdzīgi.

Uz ceturtdienas sēdi bija atnākuši arī citi «Grindeks» mazākuma akcionāri, kuri vēlējās saprast, vai viņiem ir jēga tiesāties ar Lipmaniem, vai nē, vēstīja raidījums. Tostarp ar šādu pat prasību tiesā vērsās arī mazākuma akcionārs Leonīds Mohovikovs, taču tiesa viņa prasību slēgtā sēdē noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FKTK piemērojusi AS Valmieras stikla šķiedra akcionāriem 131 250 eiro sodu

Dienas Bizness, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) AS «Valmieras stikla šķiedra» akcionāriem Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem, informē FKTK.

Nosakot akcionāriem piemērojamo soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā to finanšu stāvokli, kā arī to, ka akcionāri ir atzinuši pārbaudes rezultātā atklātos pārkāpumus.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK, konstatēja, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler likumā paredzētajā termiņā nebija izpildījuši FITL 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS «Valmieras stikla šķiedra» akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tika konstatēts, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler kopš 2005. gada, ir rīkojušies saskaņoti, tieši un netieši iegūstot vairāk nekā 50% AS «Valmieras stikla šķiedra» lielu balsstiesību īpatsvaru. FITL 66. pants (redakcija, kas bija spēkā 13.07.2006.) paredz, ka personām, kuras rīkojas saskaņoti un kuras tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 50 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, ir pienākums izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu. Pārbaudes gaitā FKTK konstatēja arī pārkāpumus informācijas par veiktajiem darījumiem ar akcijām atklāšanas jomā (informācija, kas bija jāsniedz saskaņā ar FITL 86.1 pantu) no Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) AS Grindeks akcionāriem Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā un vienojusies ar akcionāriem par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu līdz šā gada augusta beigām, informē FKTK.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK konstatēja, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans nav izpildījuši par Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS «Grindeks» akcionāriem adresētu obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Ņemot vērā FKTK konstatēto pārkāpumu, FKTK vienojās ar Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par administratīvā līguma noslēgšanu, paredzot akcionāriem soda naudu 131 250 eiro apmērā.

Līdz ar administratīvā līguma noslēgšanu Kirovs Lipmans un Filips Lipmans apņemas veikt arī obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu līdz 2019. gada augusta beigām. Vairāku mēnešu termiņš noteikts, ņemot vērā nepieciešamību rast finanšu līdzekļus obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Obligātajā atpirkšanas piedāvājumā atpirkti 474 tūkstoši Valmieras stikla šķiedras akciju

Dienas Bizness, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmiera stikla šķiedra padomes priekšsēdētājs Heincs Preiss-Daimlers un Beatrise Preisa-Daimlere 20.februārī izteica ir izteikuši obligāto AS Valmieras stikla šķiedra akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas noslēdzās 27.martā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Piedāvājuma izteicēji ir saistīti ar vairākiem uzņēmumiem, kas ir AS Valmieras stikla šķiedra tiešie akcionāri.

P-D Glasseiden GmbH Oschatz un P-D Management Industries-Technologies GmbH ir AS Valmieras stikla šķiedra akcionārs, ko netieši kontrolē Beatrise Preisa-Daimlere. Savukārt P-D Composites Handels- und Service GmbH tieši kontrolē Heincs Preiss-Daimlers.

AS Valmieras stikla šķiedra obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros tika piedāvāts atpirkt 474 tūkstošus mērķa sabiedrības akciju. Pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes piedāvātāju rīcībā būs 3,043 miljoni mērķa sabiedrības akcijas, kas veido 12,73% no sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita. Vienas akcijas atpirkšanas cena piedāvājumā bija 3,52 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Luksemburgas kompānija Novalpina Capital iegūs 88,5% Olympic Entertainment Group akciju

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksemburgā reģistrētā investīciju kompānija «Novalpina Capital», kuras meitasuzņēmums «Odyssey Europe» izteicis Igaunijas azartspēļu operatora «Olympic Entertainment Group» (OEG) akciju brīvprātīgo atpirkšanas piedāvājumu, 10.maijā iegūs 88,5% OEG akciju, un pēc tam plāno pārtraukt OEG akciju kotēšanu biržā.

Tie akcionāri, kuri pieņēma piedāvājumu, kas bija spēkā no 4.aprīļa līdz 2.maijam, nolēmuši pārdot 117,9 miljonus OEG akciju kopumā par 224 miljoniem eiro jeb 77,66% OEG akciju, paziņojusi Tallinas birža.

Šīs akcijas «Novalpina Capital» iegādāsies 10.maijā.

Kopš 19.marta, kad tika paziņots par ieceri izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, «Novalpina Capital» tirgū iegādājusies 16,5 miljonus OEG akciju jeb 10,88% no visām OEG akcijām. Šīs akcijas tika iegādātas par atpirkšanas piedāvājuma cenu 1,90 eiro par akciju.

Līdz ar to 10.maijā «Novalpina Capital» īpašumā būs 134,4 miljoni jeb 88,54% OEG akciju.

11.maijā paredzēta OEG akcionāru sapulce, kurā iecerēts pieņemt lēmumu pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroiekārtu ražotājs AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» pagājušajā nedēļā reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 15 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» par labu «VTB Bank (Europe) SE» ieķīlājusi visu mantu, nodrošinot bankas prasījumus pret uzņēmumu, kas izriet no 2019. gada 1.aprīlī noslēgtā aizdevuma līguma par 10 miljonu eiro aizņemšanos. Jaunā komercķīla reģistrēta 4.aprīlī. AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» šobrīd ir aktuālas kopumā 27 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» dibināta 1991.gadā, un tā specializējas dzelzceļu ritošajam sastāvam, metropolitēnam, pilsētas sabiedriskajam transportam paredzētu elektromotoru, ģeneratoru, transformatoru un citas produkcijas ražošanā. Uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Lietuvas pilsonis Sergejus Grečukas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti cienu tos tautsaimniecības ekspertus, kuri izsaka spriedumus par tām problē­mām, kuras patiešām pārzina un par kurām ir kompetenti runāt. Viņos ir vērts ieklausī­ties un no viņiem mācīties. Diemžēl publis­ki izsakās arī cilvēki, kuri gan sevi uzskata un sauc par ekspertiem, taču savus sprie­dumus balsta uz kaut kur saklausītu, nepilnīgu un ne­pārbaudītu informāciju. Pēc tam viņu teikto nekritiski atkārto nākamie «eksperti» un arī plašāka sabiedrība, līdz šādai pēc būtības viltus ziņai sāk ticēt daudzi.

Lai pamatotu savu apgalvojumu, ka Latvijā netiek aizsargāti mazie akcionāri, laikrakstā DB 9. aprīlī intervētais eksperts starp akciju sabiedrībām, kas ne­pamatoti neesot izteikušas obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un «atstumjot mazākuma akcionārus no taisnīgas peļņas sadales», nosauc arī farmācijas uzņē­mumu «Grindeks». Šādi apgalvojumi bez pamatojuma ar konkrētiem faktiem rada iespaidu, ka «Grindeks» nerūpējas par mazākuma akcionāriem.

Taču patiesība ir pilnīgi cita. AS «Grindeks» ir aptuve­ni četri tūkstoši mazākuma akcionāru, kuru pārlieci­noši lielākā daļa savas akcijas nopirka par santīmiem tajā laikā, kad valsts privatizēja uzņēmumu. Kad es kļuvu par «Grindeks» lielāko akcionāru, tā apgrozī­jums bija vien 10 miljoni latu. Salīdzinājumam – pa­gājušā gada deviņos mēnešos tas jau bija sasniedzis 95,9 miljonus eiro. Lai sasniegtu šādus rezultātus, uz­ņēmumā aizvadītajos gados esmu investējis aptuveni 90 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

Ivars Jakovels, Jelgavas domes neatkarīgais deputāts, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta uzdevumā – ar viņu tiesājas, pamanīju jau aptuveni pirms gada.

Mums katram var būt atšķirīgs viedoklis par Kirovu Lipmanu, bet gadījums bija patiešām kliedzošs. Iesākumā valsts iestāde - Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FKTK) izsniedza izziņu, ka uzņēmēja dēls drīkst iegādāties AS «Grindeks» akcijas un pēc to iegādes nevajadzēs izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem. Pēc tam iestāde apgalvoja tieši pretējo - ka tā darīt tomēr nedrīkstēja un Lipmanu ģimenei iestājies pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Iestāde jau ne par ko neatbild, savu viedokli tā var arī mainīt, un cietējs ir tas, kurš pārsteidzīgi uzticējies FKTK. Tā kā uzņēmējs nebija gatavs katru dienu pakļauties jaunai ierēdņu un politiķu garastāvokļa maiņai, tiesu darbos iesaistījās arī Privatizācijas aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Luksemburgas investīciju kompānija Novalpina iegādājusies Olympic Entertainment Group

LETA, 19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksemburgā reģistrētā investīciju kompānija «Novalpina» gatavojas izteikt piedāvājumu iegādāties visas Igaunijas azartspēļu operatora «Olympic Entertainment Group» (OEG) akcijas par 288,4 miljoniem eiro, un OEG lielākie akcionāri igauņu uzņēmēji Armins Karu un Jāns Korpusovs, kuriem kopā pieder kontrolpakete, jau ir piekrituši šim piedāvājumam.

«Novalpina» grupā ietilpstošā kompānija «Odyseey Europe» plāno izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, par vienu OEG akciju piedāvājot 1,90 eiro jeb par 3,26% vairāk nekā OEG akcijas vidējā biržas cena pēdējos sešos mēnešos, teikts OEG paziņojumā Tallinas biržai.

Tā kā OEG pavisam ir 151,8 miljoni akciju, atpirkšanas piedāvājuma vērtība ir ir 288,4 miljoni eiro.

Pēc akciju atpirkšanas «Odyssey Europe» plāno pārtraukt OEG akciju kotēšanu Tallinas biržā.

Piedāvājuma ietvaros «Odyssey Europe» jau ir noslēgusi vienošanos par akciju atpirkšanu ar Armina Karu kompāniju «HansaAssets», kam pieder 45% akciju, un Jāna Korpusova uzņēmumu «Hendaya Invest», kam pieder 18,9% akciju. Tā kā akcijas tiks atpirktas par piedāvājuma cenu 1,90 eiro par akciju, Karu par akcijām saņems 129,9 miljonus eiro, bet Korpusovs - 54,6 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Olympic Entertainment Group akcionāri nolemj izteikt akciju galīgo atpirkšanas piedāvājumu

LETA, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas azartspēļu operatora Olympic Entertainment Group (OEG) akcionāru sapulce pirmdien nolēmusi izteikt uzņēmuma akciju galīgo atpirkšanas piedāvājumu, OEG informējusi Tallinas biržu.

Pēc OEG uzraudzības padomes ierosinājuma, akcionāru sapulce pieņēmusi lēmumu, ka, OEG pievienojot tā lielākajam akcionāram - Luksemburgas investīciju kompānijas Novalpina Capital meitasuzņēmumam Odyssey Europe, tas pārņem visu mazākuma akcionāru akcijas, maksājot 1,40 eiro par akciju.

Par to, ka paredzēts izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu jeb īstenot tā dēvēto mazo akcionāru izspiešanu, OEG paziņoja 6.augustā.

Pēc biržas mājaslapā sniegtajām ziņām, Odyssey Europe pieder 90,01% OEG akciju. Pēc Igaunijas komerclikuma, ja lielākajam akcionāram pieder vismaz 90% uzņēmuma akciju, tam ir tiesības atpirkt visas mazākuma akcionāru akcijas, izsakot galīgo atpirkšanas piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

RER vadība: Pēc akciju atpirkšanas uzņēmuma vērtība nākotnē pieaugs

Db.lv, 04.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) biznesa plānā paredzēto tuvāko gadu straujo attīstību, valde pieļauj, ka RER vērtība nākotnē pēc akciju atpirkšanas pieaugs, uzskata kompānijas vadība.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ar 25. maijā nolēma atļaut RER akcionāram Measurestep Enterprises Limited izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, apstiprinot vienas akcijas atpirkšanas cenu – 6,51 eiro.

RER valde ir izvērtējusi piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām. RER valde pozitīvi vērtē to, ka piedāvātājs plāno turpināt RER komercdarbību saskaņā ar pastāvošo praksi, un tajā nav paredzētas būtiskās izmaiņas.

Pozitīvi vērtējams arī tas, ka Measurestep Enterprises Limited izteiktais piedāvājums neietekmēs RER nodarbinātības politiku – visas darba attiecības tiks turpinātas atbilstoši to noteikumiem. Tāpat piedāvātājs neplāno mainīt RER komercdarbības vietu vai veikt tās reorganizāciju un/vai pārstrukturēšanu, skaidro uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu atļaut AS Grindeks akcionāram Liplat Holding izteikt obligāto akciju sabiedrības akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Vienas akcijas cena obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir 12,59 eiro.

Vienas akcijas atpirkšanas cena noteikta saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma (turpmāk – FITL) 74. panta pirmās un otrās daļas prasībām, kā arī administratīvo līgumu, kuru 10.aprīlī FKTK noslēdza ar Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu.

Administratīvais līgums paredz, ka vienas akcijas cena obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā nevar būt zemāka par cenu, AS Grindeks aprēķināta, pamatojoties uz akcionāru sapulcē apstiprinātā 2017. gada konsolidētā pārskata datiem, dalot mērķa sabiedrības tīros aktīvus ar emitēto akciju skaitu.

SIA «Liplat Holding", kuras īpašnieki ir Kirovs Lipmans, Anna Lipmane un Filips Lipmans, pieder 72.64 % no AS Grindeks akcijām. SIA «Liplat Holding» izsaka mazākuma akcionāriem adresētu piedāvājumu atpirkt tiem piederošās AS Grindeks akcijas, tādējādi izpildot FITL un noslēgtā administratīvā līguma prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FKTK pieņem izskatīšanai Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas akcionāra akciju atpirkšanas piedāvājumu

Dienas Bizness, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi sabiedrības Measurestep Enterprises Limited iesniegumu atļaujas saņemšanai AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, informē FKTK.

Kipras sabiedrībai Measurestep Enterprises Limited kopā tieši un netieši pieder 97,23% no akciju sabiedrības «Rīgas Elektromašīnbūves Rūpnīca» balsstiesīgajām akcijām.

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas noteikta 6,51 eiro.

Piedāvājuma termiņš ir 30 dienas no dienas, kad piedāvājums ir publicēts oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

SIA Mūsu investīciju fonds pēc atpirkšanas piedāvājuma būs ieguvis 97,41% AS Brīvais vilnis akciju

Db.lv, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Mūsu investīciju fonds izteiktā AS Brīvais vilnis obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros tika piedāvāts atpirkt 81 469 sabiedrības akcijas, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes SIA Mūsu investīciju fonds rīcībā būs 3 019 205 AS Brīvais vilnis akcijas, kas veido 97,41% no sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Brīvais vilnis valde 28.februārī sasaukusi ārkārtas akcionāru sapulci, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sapulcē plānots lemt par AS Brīvais vilnis akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija decembrī nolēma atļaut SIA Mūsu investīciju fonds izteikt AS Brīvais vilnis obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

49,79% SIA Mūsu investīciju fonds pamatkapitāla pieder Arnoldam Babrim, savukārt 50,21% sabiedrības pamatkapitāla pieder Mārim Trankalim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arnolds Babris stāsta, kāpēc kļuva par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem

Māris Ķirsons, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmieras stikla šķiedra: Ņemot vērā pēdējo gadu attīstību, sabiedrības vērtība augs

Dienas Bizness, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra Nasdaq Riga publicējusi valdes viedoklipar sabiedrības obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un tā ietekmi uz sabiedrības interesēm.

2018. gada 20.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēma atļaut AS Valmieras stikla šķiedra akcionāriem Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu (turpmāk tekstā – Piedāvājums), apstiprinot vienas akcijas atpirkšanas cenu - 3,52 eiro.

Sabiedrības valde ir izvērtējusi piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām.

Sabiedrības valde pozitīvi vērtē to, ka piedāvātāji nav paredzējuši veikt izmaiņas sabiedrības valdes un padomes sastāvā. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka Heinz-Jürgen Preiss-Daimler un Beatrix Preiss-Daimler izteiktais piedāvājums neietekmēs sabiedrības nodarbinātības politiku – sabiedrības darbinieki saglabā darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem. Tāpat piedāvājums neietekmēs sabiedrības darbības stratēģijas, kā arī nākotnes plānu realizāciju, kā arī nav paredzēts mainīt esošo darbības profilu vai atrašanās vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājs AS «Grindeks» dividendēs maksās 1,28 eiro par akciju, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai «Nasdaq Riga» par trešdien akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Atbilstoši akcionāru sapulces lēmumam dividendēs no līdz 2017.gada 31.decembrim uzkrātās nesadalītās peļņas tiks izmaksāti 12 268 800 eiro. Par dividenžu aprēķina datumu noteikts 2019.gada 31.jūlijs, bet par izmaksas datumu - 2019.gada 1.augusts.

Trešdien lēmums tika pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu. «Grindeks» kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 9 585 000.

Kā ziņots, pēc akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma SIA «Liplat Holding» īpašumā iegūs 92,81% zāļu ražotāja «Grindeks» akciju.

Akciju atpirkšanas obligātā piedāvājumā kopumā tika piedāvāts atpirkt 1 933 269 «Grindeks» akciju.

Pēc akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma izpildes «Liplat Holding» rīcībā būs 8 896 147 jeb 92,81% no «Grindeks» akcijām. Līdz šim «Liplat Holding» piederēja 72,64% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PA iesniegs kasācijas sūdzību prasībā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu

Žanete Hāka, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa 2019.gada 3.aprīlī noraidīja VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) Latvijas valsts vārdā celto prasību pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam, tādēļ PA nolēmusi iesniegt kasācijas sūdzību, informē PA.

PA uzskata, ka tiesas spriedumiem šajā lietā ir būtiska nozīme tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanas veicināšanai obligātā akciju atpirkšanas gadījumos, kā arī sabiedrības un investoru izpratnes vairošanai par mazākuma akcionāru tiesību aizsardzības nostiprināšanu.

Saistībā ar apelācijas instances tiesas pasludināto spriedumu PA informē, ka jebkuras personas, tai skaitā, Latvijas valsts kā mazākuma akcionāra tiesības uz savu aizskarto civilo tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā ir nostiprinātas Civilprocesa likumā. Pēc iepazīšanās ar tiesas sprieduma motīvu daļu, PA ir secinājusi, ka tiesa materiālo tiesību normas ir nepareizi piemērojusi, tās nepareizi attiecinot uz tiesas konstatētajiem apstākļiem, kas arī novedis pie lietas nepareizas izspriešanas un ir Civilprocesa likumā noteiktais pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā. Iesniedzot kasācijas sūdzību par apelācijas instances spriedumu, PA lūgs Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu kolēģiju pieņemt lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu un lietas izskatīšanu atklātā tiesas sēdē, kā arī PA aicina atbildētājus atbalstīt šo lūgumu ar mērķi panākt tiesas sprieduma publiskošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiesa noraida prasību par divu miljonu eiro piedziņu no Grindeks akcionāriem Lipmaniem

LETA, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidījusi VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) prasību pret zāļu ražotājas AS «Grindeks» akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par pagājušajā gadā valstij piederošo «Grindeks» akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij tika nodarīti zaudējumi, informēja tiesā.

Savukārt PA plāno pārsūdzēt spriedumu.

Valsts pārstāvis tiesā zvērināts advokāts Mārtiņš Mežinskis norādīja, ka, iepazīstoties ar pirmās instances tiesas spriedumu, tika konstatēts, ka tiesas spriedumā ir sniegts nepareizs lietas apstākļu un pierādījumu juridiskais novērtējums, kā arī nepareizi piemērotas materiālo tiesību normas, līdz ar to pirmās instances tiesas spriedums tiks pārsūdzēts pilnā apjomā.

Savukārt PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs norādīja, ka tiesu instances jau iepriekš bija konstatējušas, ka lielākie akcionāri bija pārkāpuši likumu. «Nevar būt situācija, ka mazākuma akcionāri ir bezspēcīgi, ja vairākuma akcionāri rīkojas nelikumīgi. Šī tiesvedība ir būtiska mazākuma akcionāru tiesību nostiprināšanai. Jau šobrīd veiktais tiesas sprieduma izvērtējums dod pārliecību, ka ir pamats tā pārsūdzībai, kas arī tiks darīts,» sacīja Loginovs.

Komentāri

Pievienot komentāru