Saeimas priekšā atrasta viduslaiku kapsēta

2018. gada 07. decembris plkst. 9:00
Autors: LETA
Sadaļa: Citas ziņas
Dalies ar šo rakstu

Vasaras beigās un rudenī veiktajos arheoloģiskajos izrakumos pie Sv.Jēkaba baznīcas Rīgā, «burtiski Saeimas durvju priekšā», atrakta plaša viduslaiku kapsēta, turklāt ir pamats domāt, ka virzienā uz Klostera un Jēkaba ielu zem bruģa joprojām guļ mirušo kauli, raksta «Latvijas Avīze».

Arheologs Artūrs Tomsons, kura vadībā notika izrakumi, pastāstījis, ka kārtīgas arheoloģiskas izpētes baznīcas tuvumā vai pašā baznīcā īsti nekad nav bijis. Šoreiz ķerties pie tās licis apstāklis, ka, rokot tranšejas inženiertehnisko komunikāciju guldīšanai pie baznīcas sienas, strādnieki uzdūrās cilvēku kauliem. Tomsona vadītajos izrakumos konstatēts ap 300 apbedījumu - daļa kaulu pārapbedīta, daļa nodota tālākai izpētei LU Latvijas Vēstures institūta bioarheoloģiskajā laboratorijā.

Viduslaikos mirušo apbedīšana gan baznīcā, gan kapsētās tām līdzās bija ierasta lieta. Doma baznīcai bija pat vairāki kapi, tomēr par dokumentos 1226.gadā pirmo reizi minēto Jēkaba baznīcu pētnieki esot bijuši piemirsuši. Tiek pieļauts, ka Jēkaba baznīcas draudzes kapsētā pārsvarā guldīti latvieši.

Kapsētas teritorija stiepjas uz Saeimas pusi, uz ziemeļiem, kas skaitījusies trūcīgo draudzes locekļu daļa. Savukārt uz Doma baznīcas pusi vērstā saulainā dienvidu puse jau skaitījusies prestižāka. Tomsons lēsis, ka daļa 19.gadsimta vidū uzbūvētā Vidzemes bruņniecības nama, tagadējās Saeimas, savulaik uzcelta jau virs kapsētas.

«Tas, ko izrakumos aizķērām, ir viduslaiku kapsētas pēdējā, beigu fāze, lielākoties 17.gadsimts un drusku 18.gadsimts, kas ir pati virskārta. Pēc tam virs tā kultūrslānis praktiski vairs nav audzis,» stāstījis arheologs. Apbedījumu slānis sākas jau drīz zem bruģa, ap 1,70-1,80 metru dziļumā uz Saeimas pusi. Dziļākais izrakumu punkts sniedzies nedaudz dziļāk par trim metriem. Tas ļāvis konstatēt 10-11 apbedījumu kārtas, kur pēdējā sasniegtā bijusi aptuveni no 15.gadsimta, bet dziļāk neesot rakts. 13.-14. gadsimta slānis palicis neskarts, bet par to liecinājuši atsevišķi priekšmeti, kas laika gaitā nonākuši augšējos zemes slāņos.

Savukārt priekšmetisko atradumu neesot bijis īpaši daudz - dakstiņu un keramikas lauskas, 16. gadsimta Rīgas brīvpilsētas un 17. gadsimta zviedru šiliņi. Kristīgajās tradīcijās, līķautā apbedot, kapu piedevas bijušas retas - pa kādai vienkāršai saktiņai, nazītim, uzpirkstenim, kauri gliemežvākam vai zvārgulītim. Pēc arheologa domām, interesantākais savrupatradums bijis no dzīvnieka naga pagatavots piekariņš.

Tomsons vēlētos, lai tuvākajos gados tiktu veikti izrakumi pašā baznīcas iekšienē, jo tie varot nest vēl lielākus pārsteigumus.

Dalies ar šo rakstu