Jaunākais izdevums

Pārņemot Honkongas saldo ēdienu tradīcijas, Santa Belte ar draugu Norbertu Zalpēteru izveidojuši SIA Tatti, kuras meistarstiķis ir burbuļvafeles.

SIA Tatti piedāvā burbuļvafeles, ko cep no pašu gatavotas mīklas, pilda ar saldējumu, papildina ar dažādām mērcēm, sezonas ogām un citiem labumiem, ko ikviens pats var izvēlēties. Uzņēmums savas vafeles piedāvā izbraukumos, tikko atvērtajā kafejnīcā Bauskā, bet nākotnē ir plānots piedalīties ielu ēdiena jeb street food pasākumos kaimiņvalstīs.

Šādas vafeles nāk no Honkongas, kur tas ir tradicionāls ielu ēdiens. «Mēs ar Norbertu kādu laiku dzīvojām Itālijā, mazā ciematiņā ar nosaukumu Tatti. Tas bija brīnišķīgs laiks, ļoti šarmanta vieta, tāpēc, domājot par uzņēmuma nosaukumu, ilgi galva nebija jālauza, uzreiz zinājām, ka nosaukums būs Tatti. Burbuļvafeļu ideja nav mūsu unikāls izgudrojums. Vēsturiski šīs vafeles nāk no Honkongas, bet jau vairākus gadus to gatavošana ir pasaules trends. Tā arī mēs ceļojot noskatījām burbuļvafeles kā kaut ko interesantu,» stāsta S. Belte. Abi 2017. gadā nopirka pirmo burbuļvafeļu pannu, tad arī tika izmēģinātas neskaitāmas receptes, līdz nonāca līdz īstajai. Apņēmības pilni, bez īpašām cerībām, tikai ar domu pamēģināt pirmo reizi piedāvājuši vafeles klientiem.

Jauna pieredze

«Šī pieredze ir pretēja tam, ko parasti apgūst, mācoties uzņēmējdarbību. Nesākām ar rūpīgu biznesa plānu, smalkiem aprēķiniem, mērķiem, vīzijām un tamlīdzīgām pamatlietām. Atceroties pašus pirmsākumus, ir nedaudz smieklīgi, jo sākām ar vienu panniņu, telti un galdiem, ko bijām aizņēmušies, saldējumu vitrīnu, ko rezervējām vienam pasākumam. Sākām gandrīz bez jebkādām investīcijām ar domu, ka tas ir kaut kas interesants, ar mīklu, kas mums pašiem garšoja, un Tatti burbuļvafeļu saldējuma noformējumu, kas šķita pievilcīgs. Izrādījās, ka tas patīk un garšo ne tikai pašiem un draugiem, bet arī daudziem citiem cilvēkiem,» teic S. Belte.

Uzņēmējdarbība attīstījās, tika papildināts aprīkojums, produkta noformējums, taču sākotnējā ideja ir saglabājusies – pārdot to, kas pašiem garšo un patīk. «Varbūt šādā veidā attīstība ir lēnāka, bet mums nav pilnīgi nekādu saistību pret investoriem vai kreditoriem,» viņa piebilst.

Šī Tatti būs trešā vafeļu sezona. «Šobrīd nav domas pāriet uz masu ražošanu. Lai šīs vafeles fasētu un pārdotu aukstas, ir jāmaina tehnoloģija un recepte. Šobrīd neesam atraduši tādu risinājumu, lai mēs šādā veidā tās gribētu realizēt,» komentē uzņēmēja.

Jauns virziens

Līdz šim Tatti bija iespējams sastapt tikai izbraukumos un dažādos pasākumos. Tomēr tagad viņus var sastapt arī jaunās telpās Bauskā, kur viņi atvēruši netradicionālu kafejnīcu. Tās darba laiks būs nedēļas nogalēs un svētku dienās. «Mēs joprojām gribam saglabāt to, ka burbuļvafeles ir kaut kas īpašs, ka tie ir svētki. Telpas nav lielas, aptuveni 40 kvadrātmetru, vafeles tāpat kā līdz šim būs pieejamas līdz- ņemšanai, bet 10–15 cilvēki arī uz vietas varēs padzert kafiju un nobaudīt Tatti burbuļvafeles. Šeit būs pieejamas ne tikai burbuļvafeles, bet arī saldējums, kafija, saldējuma kokteiļi u.c. lietas. Bauska ir pilsēta, kur esmu uzaugusi. Tā ir vieta, kur pirmo reizi tirgojām burbuļvafeles, kur cilvēki lika noticēt, ka šī ir vajadzīga lieta un no viena pasākuma idejas tā ir jāturpina, tāpēc Bauska ir īpaša,» pauž S. Belte. Tādējādi Tatti vafeles šobrīd var nobaudīt vien Bauskā, Rīgā un tās apkārtnē.

Tatti galvenā mērķauditorija ir bērni, jo viņiem patīk, kā vafeles izskatās. Bērniem patīk, ka viņi paši var izvēlēties saldējumu un to, ko tam likt virsū. S. Belte ir novērojusi, ka bērni ir sajūsmā par noformējumu un viņiem garšo saldumi, bet ne katrs bērns lielo porciju spēj apēst. «Mēs paši klientus arī apkalpojam un ar viņiem aprunājamies. Pie mums nāk vieni un tie paši cilvēki atkal un atkal, par ko ir liels prieks. Vienmēr ir rinda, bet tā gan ne vienmēr nozīmē tikai popularitāti, to ietekmē arī pasniegšanas ātrums. Katru vafeli cepam klienta acu priekšā. Nepasniedzam vafeles, kas ceptas pirms stundas vai agrāk. Tas prasa laiku, tāpat kā tas, ka ļaujam katram klientam individuāli izvēlēties gan saldējumus, gan mērces, gan garnējumus,» skaidro S. Belte.

Vairāki izaicinājumi

Tatti konkurenci neizjūt, lai gan burbuļvafeles šobrīd jau piedāvā daudzi. «Tas, ka mūs jauc ar citiem, varbūt ir tas nepatīkamākais. Ir cilvēki, kas neizstāv rindu un saka, – aizbrauksim pie citiem tur un tur, nesaprotot to, ka, tāpat kā maizi piedāvā simtiem ražotāju, arī burbuļvafeles piedāvā daudzi un tās ir pilnīgi atšķirīgas. Konkurence var būt ar līdzvērtīgu produktu. Ne ar aukstu, no rīta ceptu burbuļvafeli lielveikalā, ne ar burbuļvafeli, kas gatavota no pulvera, mēs nekonkurējam,» savās pārdomās dalās S. Belte.

Galvenās ikdienas problēmas un izaicinājumi uzņēmumam saistās ar izejvielām, piemēram, viena ražotāja milti var atšķirties. Ir svarīgi, lai būtu skaidrs sastāvs. Savukārt, piemēram, par vegānu vafelēm un saldējumu uzņēmēji pašlaik nedomā. Vafeļu gatavošanā netiek izmantoti ne konservanti, ne krāsvielas. Sākotnēji izmantots Latvijā ražots saldējums, bet šobrīd kā labāko risinājumu uzņēmēji ir atzinuši un jau otro sezonu izmanto Carte d’Or saldējumu.

Kopumā, neskaitot mīklas sagatavošanu, vafele tiek cepta aptuveni divas minūtes, tad tai mazliet jāatdziest un tiek piešķirta konusa forma, beigās tā tiek pildīta ar saldējumu.

S. Belte atzīst, ka Tatti galvenais izaicinājums ir saistīts ar salīdzinoši īsu Latvijas vasaru. Viņu komanda un resursi ir mazi un ne vienmēr var pagūt un piedalīties visos pasākumos, kuros gribētu. Ne vienmēr ir iespējams precīzi prognozēt nepieciešamās izejvielas katram pasākumam. Pagājušajā vasarā pirmais izaicinājums bija vienlaicīgi piedalīties divos milzīgos pasākumos dažādās Latvijas vietās. Gana sarežģīti ir arī pasākumi, kas notiek vairākas dienas pēc kārtas, pa vidu vēl jāpaspēj sagatavot mīklu un visu citu nepieciešamo. Tomēr uzņēmējus atbalsta ģimene un draugi, kas gatavi nepieciešamības gadījumā piepalīdzēt.

Šogad Tatti plāno piedalīties ielu ēdiena pasākumos arī ārpus Latvijas robežām, kas būs sava veida izaicinājums spēt visu sagatavot ārpus ierastās vides, arī klientu gaume varētu atšķirties. Vafeles plānots piedāvāt kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā. Mērķis nav pārvērst Tatti burbuļvafeles par masu produktu, tas paliks kā mazais bizness. Tatti darbinieki pagājušajā sezonā bija tikai ģimene, draugi un radi. Atkarībā no pasākumu daudzuma tiek piesaistītas papildu darbarokas. Standartā nepieciešami divi cilvēki, bet ir brīži, kad ir nepieciešams vairāk cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot gatavo maltīšu klāstu, Maxima ieviesusi sortimentā svaigi gatavotus burgerus un beļģu vafeles, kas būs pieejami tikai Maxima XXX veikalā iepirkšanās un izklaides centrā Akropole, informē uzņēmumā.

Jaunajā gardēžu piedāvājumā būs četru garšu svaigi gatavoti burgeri dažādām gaumēm: liellopa gaļas burgers, vistas burgers, dubultais burgers un īpašs piedāvājums veģetāriešiem - veģetārais burgers no baklažāniem, cukini un citiem dārzeņiem ar īpašu veģetāru mērci.

Burgeros tiks izmantota vietējā liellopu gaļa un pašu ceptas burgeru maizītes no tādām dabīgām sastāvdaļām, kā, piemēram, spinātiem un bietēm.

Sortiments papildināts arī ar jaunām sviestmaizēm - tunča sviestmaize ar kaperiem un olu, sviestmaize ar vistas gaļas kotleti ar gurķu-sinepju mērci un cūkgaļas cepeša sviestmaize.

«Ikdienā laika gatavot kļūst arvien mazāk un aizvien biežāk cilvēki izvēlas gatavas maltītes, ko var ērti apēst pa ceļam vai mājās. Street food kultūra jeb svaigi gatavotu un līdzņemšanai ērtu produktu piedāvājums ienāk arī lielveikalu sortimentā. Tādēļ Maxima ir radījusi jaunu street food sortimentu gardēžiem un papildinājuši gatavo maltīšu klāstu ar visā pasaulē iecienītajiem burgeriem un beļģu vafelēm, kā arī dažādojuši jau esošo produktu klāstu ar jaunām sviestmaižu garšām. Līdzās gatavajām maltītēm, sortimentu papildinās arī plašs amatnieku alus klāsts īpašā Amatnieku alus stendā,» stāsta «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Orkla Latvija investējusi 800 000 eiro jaunas vafeļu cepšanas krāsns iegādē

Žanete Hāka, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Orkla Latvija» investējusi 800 000 eiro jaunas krāsns iegādē, kas paredzēta vafeļu plākšņu cepšanai.

Vafeļu plāksnes izmanto, lai ražotu «Laimas» vafeļu konfektes un «Selgas» vafeles, kā arī vafeļu tortes. Ieguldījums ražotnes attīstībā, iegādājoties modernu vafeļu cepšanas krāsni, veicina konkurētspēju un palielina ražošanas kapacitāti, kā arī samazina energoresursu patēriņu.

«Uzstādot jaunu, energoefektīvu vafeļu cepšanas krāsni, tiek radītas jaunas iespējas tālākai attīstībai un izaugsmei, kā arī uzlabojumi ražošanos procesos palīdz mums kļūt ilgtspējīgākiem, samazinot ietekmi uz vidi. Katrs no mūsu investīciju projektiem ir rūpīgi pārdomāts ilgtermiņa plāns ilgtspējīgas ražošanas attīstībai Latvijā,» uzsver «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 3,6 miljonus eiro, Maxima atvērusi tehnoloģiju ziņā viedāko veikalu Latvijā

Elektroniskas cenu zīmes, digitāla preču atlikuma, sortimenta, produktu derīguma termiņa un rindu monitorēšana – šie un citi tehnoloģiju risinājumi ieviesti jaunākajā mazumtirdzniecības tīkla Maxima lielveikalā tirdzniecības un atpūtas centrā Akropole. Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers šo dēvē par vēsturisku soli Latvijas mazumtirdzniecības attīstībā, jo šis veikals veidots pēc nākotnes iepirkšanās modeļa ar uzsvaru uz viedajām tehnoloģijām, digitāliem risinājumiem, daudzveidīgu sortimentu un virkni inovāciju pircēju vajadzībām.

Viedās tehnoloģijas ir mazumtirdzniecības nākotne, un jaunākā Maxima XXX ir etalonveikals ar ieskatu, kāda šī nākotne būs, teic Maxima Latvija valdes locekle Kristīne Āboltiņa. Digitālās tehnoloģijas uzlabo ne vien pircēju iepirkšanās pieredzi, bet aizvien vairāk palīdz automatizēt procesus, līdz ar to mazumtirgotājiem šīs tehnoloģijas ir veids, kā risināt situāciju darba tirgū. Veikalā nodarbināti 200 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Torte Cielaviņa

Ilze Žaime, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties "Staburadzes" konditorejā un uzzināt, kā tiek gatavota torte "Cielaviņa".

Artilērijas ielā līdz ar "Staburadzi", kas šogad svin savu 110 gadu jubileju, tiek ražoti arī "Selga" cepumi un vafeles, "Laimas" zefīri, marmelādes un "Pedro" gatavās maltītes.

Kopš 2015.gada "Staburadze" ir daļa no "Orkla" grupas un tās meistari ik dienu izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu. Taču no vairāk nekā 80 produktu klāsta, ko ražo "Staburadzē", populārākais ir tieši torte "Cielaviņa". Ik dienas tā veido 10 līdz 15% no konditorejā saražotās produkcijas apjoma.

Lai gan "Cielaviņas" gatavotāji mainījušies paaudžu paaudzēs, viss tortes gatavošanas process vēl joprojām ir pilnīgi roku darbs. Tās pirmsākumi meklējami laikā, kad "Staburadzes" nosaukums bija "17. jūnijs", stāsta "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša. Laikraksta "Rīgas Balss" 1984. gada 25.maija numurā vēstīts, ka šī jaunā torte, kas receptūras un garšas ziņā bijusi līdzīga tortei "Draudzība", veikalu plauktos parādījusies 1984. gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD Ukrainas izcelsmes vafelēs konstatē būtiski paaugstinātu transtaukskābju daudzumu

Monta Glumane, 20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot robežkontroli, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Ukrainas izcelsmes konditorejas izstrādājumos – vafelēs «Plombir», konstatējis būtiski paaugstinātu transtaukskābju līmeni,informē PVD.

Vafeļu ražotājs ir «Мир лакомств», produkta oriģinālais nosaukums - Вафли «Со вкусом «Пломбир». PVD norādīja, ka produktā esošais transtaukskābju līmenis bija pārsniegts 30 reizes.

Pieļaujamais transtaukskābju daudzums ir noteikts četrās no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm – Latvijā, Dānijā, Austrijā un Ungārijā.

PVD informē, ka Latvijā noteiktais pieļaujamais transtaukskābju daudzums ir atkarīgs no kopējā tauku daudzuma produktā: 2 grami uz 100 gramiem kopējā tauku daudzuma (2g/100g), ja kopējais tauku daudzums produktā ir virs 20 %, 4g/100g, ja kopējais tauku daudzums produktā ir no 3 % līdz 20 %, un 10g/100g, ja kopējais tauku daudzums produktā ir zem 3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Jāņu vainagos dzīvesstila uzņēmēja Lolita Duge pin izturīgāko šķirņu piparmētras, kas izaudzētas viņas aptuveni pushektāra plašajā kultūrauga laukā

Lielajā zemnieku saimniecībā Terēņi 1200 hektāros aug ziemas kvieši, lopbarības pupas un rapsis. Tā ir stabila aizmugure saimnieces Lolitas Duges mazajam nišas uzņēmumam un riskam ļauties savai biznesa improvizācijai. Tā 2012. gadā sākās viņas pašas izlolots piparmētru stāsts ar pirmo veiksmīgi uzrakstīto projektu LEADER programmas līdzfinansējumam. Nu jau īstenoti vairāki un iegādāts žāvēšanas skapis, katls vārīšanai, 30 krēsli, lielais mikseris u.c. Darbs ar projektiem arī pirms tam L. Dugei nebija nekas svešs. Pirms piparmētru stāsta viņa strādāja valsts darbā, bet to sabalansēt ar saimniekošanu kļuva aizvien grūtāk. Visbeidzot, nespējot atteikties no vilinājuma vēl piedevām darīt kaut ko savu, saimniece nonāca svarīgas izvēles priekšā. Un to nebūt nenožēlo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartāla "Street Food" festivāls radis iespēju darboties arī krīzes apstākļos - sākot no 14. maija "Street -2m- Food" notiks katru nedēļu no trešdienas līdz piektdienai.

Katru dienu iespēja tiks dota tikai 4-5 tirgotājiem - "Street Food" dalībniekiem vienlaikus atrasties Kalnciema kvartāla pagalmā un tiks nodrošināta cilvēku aprites kontrole, lai tiktu ievērotas visas prasības par 2 metru distanci, iespējas dezinficēt rokas un vienlaicīgi kopā atrastos ne vairāk kā 2 cilvēki.

Tiek domāts arī par dažādiem radošiem risinājumiem, kas palīdzētu cilvēkiem ievērot distanci. Pagalmā tiks izvietoti galdi ēdiena baudīšanai turpat uz vietas, tāpat arī būs arī iespēja piebraukt ar auto un paņemt ēdienu līdzi.

Katrā reizē piedalīsies īpaši izvēlēti "Street Food" pārstāvji, kuru piedāvājums aptvers gan iecienīto burgeru-kebabu virzienu, turpat uz vietas gatavotas picas un vismaz vienu eksotisku virtuvi, kā arī saldumus, piemēram, pankūkas, vafeles vai mājas saldējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā top gatavās maltītes Maxima pārtikas fabrikā

Ilze Žaime, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu tīkls Maxima prezentējis jaunāko pārtikas ražotni Maxima Pārtikas Fabrika, kuras izveidē iepirkšanās un izklaides centrā Akropole investēti 320 000 eiro.

Šajā pārtikas fabrikā nodarbināti 32 darbinieki, tai skaitā konditori un suši meistari, kā arī kulinārijas izstrādājumu speciālisti.

«Pagaidām strādājam uz jaudas robežas, lai gan nākotnē mēs vēlētos ražot vairāk» min Pārtikas ražošanas departamenta direktors Vilnis Cīrulis. «Maxima Pārtikas Fabrika» koncepts ir radīts tā, lai pilnībā nodrošinātu «Maxima XXX» veikala Akropolē klientu pieprasījumu pēc gatavām maltītēm un konditorejas izstrādājumiem.

Fabrika nodrošina plašu maltīšu klāstu: otros ēdienus, grila maltītes, piedevas, dažāda veida svaigi gatavotus salātus, sviestmaizes, konditoreju, uzkodas, kā arī izvērstu suši sortimentu - kopumā 11 veidus. Db.lv jau vēstīja, ka tieši Akropoles veikalā tiek piedāvāti arī svaigi cepti burgeri un beļģu vafeles dažādās garšu variācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi plastmasas patēriņa tendencēm, kurām šobrīd tiek pievērsta liela vērība, pašmāju piena produktu zīmols «Grasbergs» lēnām pāriet uz videi draudzīgāku iepakojumu.

«Dieva dotā zeme ir jāsaglabā tīra,» teic ģimenes saimniecības «Zilūži» saimnieks Valts Grasbergs.

Grasbergu saimniecība ar piena produktu ražošanu un tirdzniecību nodarbojas jau sen, taču šā gada jūnijā pirmo reizi savā tirdzniecības vietā Valmierā uzņēmums sāka tirgot produktus bez iepakojuma. Pagaidām - tikai divu veidu biezpienu, taču uzņēmums plāno šādu tirdzniecību turpināt, lai samazinātu radīto atkritumu daudzumu.

Sākotnēji pircēju atsaucība nav bijusi liela, kam kā iemelsu var minēt to, ka cilvēkiem ir jāpierod pie šādas iespējas, kā arī to, ka jau iepakotu produktu iegāde ir ātrāka, kas svarīgi steidzīgiem pircējiem, sacīja V. Grasbergs. Taču šobrīd atsaucība esot augusi un pastāvīgie pircēji regulāri ierodas tirdzniecības vietā ar līdz paņemtiem traukiem, kā arī daži pircēji, iespējams, speciāli sākuši iepirkties tieši tur, kur prece pieejama bez iepakojuma. Šādi iegādāta produktu cena ir arī nedaudz zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās “Orkla Biscuit Production” cepumu un vafeļu ražotnes būvnieku konkursa kārtībā izvēlēta būvkompānija “Merks", informē uzņēmumā.

Līgums, kura kopsumma ir teju 32 miljoni eiro, paredz jaunas cepumu un vafeļu ražotnes būvniecību Ādažos. SIA “Merks” sagatavošanās darbus būvniecībai uzsāks šā gada oktobrī.

“Šī ražotne ir iecerēta kā ilgtspējīgas ražošanas paraugs visā “Orkla” grupā. Jaunajā ražotnē tiks ražoti cepumi un vafeles Skandināvijas un Baltijas valstīm, kā arī nākotnē citiem tirgiem, veidojot vafeļu un cepumu ražošanas kompetenču centru mūsu reģionā,” teic SIA “Orkla Biscuit Production” un “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

“Šis ir lielākais un nozīmīgākais pārtikas ražotnes objekts “Merks” darbības vēsturē ar kopumā 31 000 kvadrātmetru platību. Esam gandarīti būt izvēlētiem par partneriem, tādējādi turpinot iepriekšējo veiksmīgo sadarbību ar pasūtītāju un Ādažu novada pašvaldību. Mūsu spēcīgā profesionāļu komanda darīs visu, lai realizētu projektu plānotajā laikā un pēc visaugstākās kvalitātes standartiem,” saka “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Restorāns Bibliotēka No1 piesaka jaunu zīmolu Klaips

Lelde Petrāne, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns «Bibliotēka No1» ir radījis jaunu zīmolu - «Klaips» - un atvēris pirmo gastrobāru Ādažos. Plānots, ka jaunā koncepta gastrobāri nākotnē tiks atvērti arī Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Gastrobāra izveidē investēti aptuveni 100 tūkstoši eiro.

Jaunā koncepta autors ir «Bibliotēka No1» vadītājs Oskars Skara, kas veidojis gan rekonstruētā restorāna, gan arī jaunā gastrobāra «Klaips» interjeru. Savukārt, jaunā koncepta ēdienkarti radījis «Bibliotēka No1» šefpavārs Kaspars Barsukovs.

«Mūsu komandas pārliecība ir, ka arī citās Latvijas pilsētās cilvēki ir pelnījuši daudzveidīgu, svaigu un kvalitatīvu ēdienu par atbilstošu cenu. Tāpēc esam radījuši jaunu zīmolu – gastrobārs «Klaips», kas demokrātiskā, bet ļoti stilīgā veidā turpina Bibliotēka No1 filozofiju par labāku dzīvi katru dienu,» paskaidro O. Skara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Oficiāli atklāts Centrālais Gastro Tirgus - apskati cenas un piedāvājumu!

Natālija Poriete, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien Centrāltirgū oficiāli atklāts gastronomijas tirgus «Centrālais Gastro Tirgus».

Šis ir pirmais šādas koncepcijas gastrotirgus Latvijā. Atklāšanā Centrāltirgus direktors Artis Druvinieks sacīja, ka beidzot Centrālais tirgus kļuvis par vietu, kur var ne tikai iegādāties pārtikas produktus, bet arī garšīgi pavadīt brīvo laiku.

Savukārt gastrotirgus idejas autors Viktors Ravdive atzina, ka pirmā nedēļa, kuras laikā tika testēta koncepcija, nav bijusi viegla, taču viņš noskaņots optimistiski, un uzskata, ka pilsētai tas ir nepieciešams. «Man ir lieliska Resto-rātors komanda, ar kuru mēs īstenojām šo ideju, tādēļ esmu pārliecināts, ka viss izdosies,» viņš sacīja. Portālam DB Ravdive atklāja, ka aptuveni nedēļas laikā tiks atrisināts arī jautājums par ēdiena piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru