Jaunākais izdevums

Vīriešu apakšveļas zīmola tom àdam ambīcijas ir mainīt vīriešu veļas tirgu, rādot piemēru, ka ir iespējams virzīties uz ētiskāku produkciju

Cilvēki gadiem ilgi ir valkājuši apģērbu, ko šodien mēdz saukt par neētisku. Zīmola tom àdam (SIA Tom Adam) īpašnieks Toms Ādams Vītoliņš novērojis, ka Rietumos mainās sociālā apziņa par to, kas ir labs un slikts, it īpaši jautājumos, kas skar vides piesārņojumu.

Toms Ādams uzsver, ka zīmola veļa atšķiras ar ētiskām ražošanas metodēm, kas šī brīža vīriešu veļas tirgū nav plaši izplatīta prakse. «Izmantojam ekskluzīvus un īpaši izmeklētus itāļu audumus, kurus citi zīmoli veļas nozarē neizmanto. Bokseršorti ērti pieguļ miesai, un tie «nesabrauc» uz augšu kā liela daļa šo izstrādājumu. Mēs investējam laiku veļas testēšanā, meklējot labākos risinājumus, lai tā būtu pēc iespējas ērtāka. Peldšorti vizuāli izskatās kā uzvalka bikšu šortu versija, tādēļ ir iespējams ar tiem nopeldēties un nepārģērbjoties doties uz kādu tikšanos. Uz apakšveļas nav redzami logotipi vai uzraksti, tādā veidā ļaujot cilvēkam šo veļu asociēt vairāk ar savām sajūtām, ne zīmolu,» viņš stāsta.

Toms Ādams uzskata, ka, izglītojot cilvēkus un parādot atšķirību starp ētiski ražotu veļu un to, kas tiek ražota Kambodžā, ir iespējams piesaistīt klientus. Jāsāk ar mājaslapu – vizuāli, aprakstot un izklāstot radošo procesu. Uzņēmums komunicē ar līdzīgi domājošiem iepircējiem, kuriem uzticas, un viņi to spēj nodot pircējiem. «Domāju, ka nostrādā apziņa, ka mēs paši esam atbildīgi par to, ko iegādājamies. Un, ja mēs pērkam neētiskas drēbes, tad mēs atbalstām neētisko industrijas daļu un cilvēku ekspluatāciju,» saka Toms Ādams.

Produkcija tiek ražota Latvijā, jo Toms Ādams vēlas atbalstīt vietējo industriju un attīstīt jaunas nišas. Latvijā arī esot vienkāršāk nodibināt draudzīgas attiecības ar uzņēmumiem, kas, viņa skatījumā, ir viens no veiksmīgas kompānijas stūrakmeņiem. «Ražotāji bija ļoti atsaucīgi, tika izmēģināti aptuveni desmit šūšanas uzņēmumi, līdz tika atrasts īstais. Veļa un peldšorti tehniski ir diezgan specifiskas lietas, tādēļ nepieciešamas konkrētas šujmašīnas un know-how par šo jomu, lai būtu iespējams sašūt augstākās kvalitātes produktu,» viņš saka.

Visu rakstu Ar vēlmi mainīt vīriešu veļas tirgu lasiet 16. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunieši Latvijā daudz vairāk nekā viņu vienaudži Lietuvā un Igaunijā plāno saistīt savu dzīvi ar uzņēmējdarbību. Plāni nākotnē uzsākt savu biznesu ir 36% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt 4% no viņiem jau šobrīd nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Lietuvā uzņēmējdarbībai plāno pievērsties 30%, bet Igaunija – vien 24% jauniešu, secināts SEB bankas veiktajā Baltijas valstu aptaujā.

Ap 60% jauniešu, kuri vēlas attīstīt savu biznesu, ir vecumā no 23 līdz 25 gadiem, gandrīz puse no viņiem strādā, bet trešdaļa apvieno darbu ar mācībām. Lielākā daļa - ap 65% sagaida, ka, pateicoties biznesa plānu realizācijai, pēc pieciem gadiem viņu ienākumi uz rokas pārsniegs 1500 eiro mēnesī.

No visiem aptaujas dalībniekiem par savu biznesu vairāk domā vīrieši. Starp visiem aptaujas dalībniekiem biznesa plāni ir 43% vīriešu un 31% sieviešu.

Jomas, kurās Latvijas jaunieši vēlētos uzsākt savu biznesu, ir ļoti dažādas. Visvairāk minētās jomas ir IT, finanšu tehnoloģijas, dažādi pakalpojumi, tirdzniecība, skaistumkopšana, būvniecība, ēdināšanas pakalpojumi, kā arī ražošana, tajā skaitā – dažādi rokdarbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Zīmola Narovski masīvkoka galdi

Monta Glumane, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA Rino Grupa, kur no kokmateriāliem, kas iegūti Latvijā, rada masīvkoka galdus. Tie ir pieprasīti ne tikai šeit un Skandināvijā, bet arī Indijā

SIA Rino Grupa darbojas vairākās nozarēs, viena no tām ir masīvkoka galdu ražošana ar zīmolu Narovski. Uzņēmums darbību sācis Ogrē, lietotu kokapstrādes iekārtu tirdzniecības un ēvelētu kokmateriālu jomā. 2016. gadā tas par 250 tūkst. eiro iegādājies ražošanas telpas Jēkabpilī, un ražošanā papildus ieguldīti aptuveni 100 tūkst. eiro.

Masīvkoka mēbeļu ražošanas ideju uzņēmums sācis īstenot pirms pieciem gadiem, kad iepirkti pirmie liela izmēra baļķi. Zīmols Narovski radīts šā gada sākumā. «Šobrīd nevaru iedomāties citu biznesu, ko ar laiku varētu pārņemt kāda no manām trim meitām. Nosaukt zīmolu savā vārdā noteikti bija drosmīgs lēmums,» vērtē zīmola radītājs Kaspars Narovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūdis Rubenis izveidojis albumu Saruna ar mērķi saglabāt senču dzīvesstāstus pierakstītā formā un kolekcionēt tos kā vērtīgas ģimenes pērles

Pamatdoma – jaunatne šo albumu dāvina saviem vecvecākiem un vecākiem, lai viņi atbild uz grāmatā minētajiem jautājumiem. Tie raisa dažādas atmiņas un, atbildot uz šiem jautājumiem, cilvēki pieraksta savu dzīvesstāstu, un tad pārējie ģimenes locekļi tos var izlasīt un nodot mazbērniem. Rūdis uzskata, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas, jo tās paliek ne vien ģimenē, bet arī pašam aizpildītājam vēlreiz ļauj atcerēties savu dzīvi un tādējādi mierīgi atskatīties uz to, ne tikai visu laiku nemitīgi skriet uz priekšu. «Un tas piešķir lielāku jēgu visam, ko darām, jo varam apgūto piefiksēt un nodot tālāk. Jauniešiem ir vērtīgi izlasīt savu vecvecāku pieredzi un labāk saprast savu dzīvi, veikt salīdzinājumu. Tas ļauj labāk apzināties sevi, savu ģimeni, savas saknes,» viņš spriež un cer, ka šis albums rosinās daudzas sarunas ar vecvecākiem. Rūdis uzskata, ka mūsdienās cilvēki saknes novērtē vairāk nekā agrāk. Viņš to skaidro ar to, ka vēsturiski, sabiedrībai attīstoties, rodas resursu pārpalikums – ir vairāk brīvā laika, un tas dod iespēju pievērsties dažādiem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Barbershop kustības aizsācējs: Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts

Kristīne Stepiņa, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram vīrietim ir vajadzīgs savs friziermeistars, līdzīgi kā ģimenes ārsts vai zobārsts

Tā uzskata specializēto vīriešu frizētavu (barbershop) kustības aizsācējs Latvijā Edgars Rozenvalds, kurš no matiem un bārdām ķēries pie kājām. Viņš ir radījis zīmolu Rosenwald Shoes un izveidojis vīriešu apavu salonu.

Viņš nevis seko pieprasījumam tirgū un konkurē ar esošo piedāvājumu, bet rada jaunu. Biznesa idejas ir paša izsāpētas, un uzņēmējdarbībā lieti noder austrumos apgūtā klientu servisa filozofija.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad pirms pieciem gadiem Rīgā atvērāt barbershop, tā bija pirmā šāda veida frizētava. Tagad to ir savairojies kā sēņu pēc lietus. Kāpēc?

Jā. Latvijas tirgum tas ir raksturīgi. Pēc tam, kad tika atvērts pirmais solārijs, nebija ilgi jāgaida, kad tie saradās teju katrā mājā. Tāpat notika ar kebabnīcām, suši tirgotavām un t.s. izlaušanās istabām. Latvijā būtu nepieciešamas 20 šādas istabas, taču ir 160, tik daudz, cik tādu būtu vajadzīgs Maskavā. Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts. Labas idejas tiek kopētas. 2013. gadā, kad atvēru pirmo barberšopu, visi teica, ka šādas koncepcijas vīriešu frizētavas Latvijā nav dzīvotspējīgas, tādām ir potenciāls visur citur pasaulē, tikai ne pie mums. Es radīju zilo okeānu jeb pilnīgi jaunu piedāvājumu un pieprasījumu. Pirmais konkurents parādījās tikai pēc diviem gadiem. Pa to laiku mēs bijām izdarījuši pilnīgi visu, ko šajā nišā bija iespējams paveikt, – radījuši atbilstošu interjeru, servisu ar visām nepieciešamajām lietām, ielikuši pamatus tradīcijām. Bijām pirmā frizētava, kas sāka strādāt ar sociālajiem tīkliem un reklāmu, savā ziņā šokējot tirgus dalībniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedz Nauris, nedz Sanita Strujeviči pirms ģimenes biznesa uzsākšanas šajā jomā nebija saistīti ar skaistumkopšanu.Tik vien, kā Nauris bija izbaudījis vīrietim paredzēto procedūru kādā bārberšopā. Tas izrādījās pietiekams impulss, lai dzimtu uzņēmējdarbības ideja.

Sajutu, ka tā ir reāli forša lieta. Ja neesi bijis,pat nevari iedomāties to, ka aiziet pie friziera, sakopt matus un bārdu nozīmē stundu atpūsties no dzīves mūžīgajām skriešanām, relaksēties,» stāsta Nauris.«Sievietēm vienmēr ir bijušas savas procedūras,lai atslābinātos. Veči parasti pa fikso nogriež matus un iet tālāk. Apjaušot šo atšķirību, sapratu, ka tā ir forša lieta, kuru būtu vērts popularizēt un attīstīt,» atceras The Beard Barbershop saimnieks. Un šis impulss ideāli sapasēja ar mūžīgi urdošo ieceri pamēģināt veidot kaut ko savu.

Divi vienā

Nauris un Sanita vienā kursā studēja sabiedriskās attiecības Biznesa augstskolā Turība, tagad komunikācijas prasmes palīdz uzņēmuma popularizēšanāun veidojot attiecības ar klientiem. Sākotnēji meklētas telpas Pārdaugavā, jo «vīriešu frizētavas Rīgas centrā radušās kā sēnes pēc lietus». Nauris sapratis,ka cilvēkiem, kuri nedzīvo galvaspilsētas centrā,bārberšopa apmeklējums rada zināmas neērtības– jātērē laiks braucienam, jāmeklē un jāapmaksā autostāvvieta. Saskaitot šos apgrūtinājumus kopā,Nauris secinājis, ka bārdaiņus varētu interesēt vīriešu frizētava tuvāk mājām. Un kāpēc gan ne Mārupē?Sākotnēji telpu meklējumi šaipus Rīgas robežas bijuši neveiksmīgi, tāpēc pieņemts lēmums veikt pirmo mazo soli pretim savai iecerei – nevis atvērt savu vīriešu frizētavu, bet sākt ar bārdas kopšanas kosmētikas ražošanu mājas apstākļos. Sākumā bija kosmētikas gatavošanas eksperimentu un testēšanas periods, līdz 2017. gada septembrī Mārupes centrā durvis vēra savs salons. «Pašiem sava kosmētikas līnija un savas vietas atvēršana ir absolūti saistīti. Mums šķita svarīgi, ka mūsu salonā klientiem sniedzam ne tikai pieredzi, bet arī izmantojam produktus, kurus paši esam savām rokām maisījuši un ko esmu izmēģinājis uz savas bārdas,» saka Nauris.Pašu no bioloģiski sertificētām izejvielām gatavotās bārdas eļļas un balzami ir kā pakalpojuma pievienotā vērtība, ko sniegt klientiem. The Beard Cosmetics produkcija atrodama dažos veikalos Rīgā un ārpus tās, iepriekš tirgojušies arī Norvēģijā. Savs bārberšops pamazām dos iespēju nopietnāk attīstīt arī kosmētikas līniju, uzskata Nauris.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sieviešu diena nevis ar ziediem, bet vienādu algu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret šodien atzīmējamo Sieviešu dienu var būt dažādas attieksmes, sākot ar rasoliem un puķēm darba vietās un neiztrūkstošo torti Cielaviņa mājās un beidzot ar kategorisku noraidījumu kā pret padomju sarkanajiem svētkiem.

Tomēr neaizmirsīsim, ka 8. martā centrā nav nedz ziedi, nedz tortes, nedz vulgāri izprasts marksisms, bet 21. gadsimtā tik aktuālā tēma par līdztiesību, kuru nevajag jaukt ar vienādību. Kāpēc par to vērts runāt biznesa laikrakstā? Jo sieviešu līdztiesība ir ne tikai sociāls, bet arī ekonomisks fenomens. Sieviešu līdzdalība darba tirgū, ekonomiskajās norisēs un uzņēmējdarbībā ir spilgts liecinājums par konkrētās tautsaimniecības veselību.

Latvijā situācija nekādā gadījumā nav kritiski slikta, tomēr ir skaitļi, par kuriem vērts zvanīt trauksmes zvanus. Labklājības ministrija savos jaunākajos datos norāda,ka, veicot vienus un tos pašus darba pienākumus, sievietes saņem vidēji par 20% zemāku atalgojumu nekā vīrieši, Eiropas Savienībā – par 15 %, bet Latvijā – par 16 %. Un te nederēs izplatītie spriedelējumi, ka sievietes strādā mazāk apmaksātos darbos nekā vīrieši, jo 16% atšķirība algā ir par vienādiem darba pienākumiem. Tas nekādā ziņā nav kompliments Latvijas ekonomikai un biznesam. Latvijā ir krietni lielāks sieviešu īpatsvars ar augstāko izglītību nekā vīriešu – attiecīgi 35,6% un 22%. Tajā pašā laikā tikai 29% Latvijas sieviešu ieņem vadošus amatus un sievietes ir proporcionāli maz (~20-30%) pārstāvētas augstākajos lēmumu pieņemšanas līmeņos. Kā redzams, ir liela neatbilstība – ir būtiski vairāk sieviešu ar augstāko izglītību nekā vīriešu, taču vadītāju līmenī tikai trešā daļa ir sievietes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā jau vairāk nekā divas nedēļas atvērta vīriešu frizētava, bārs Garāža, kas radīts kā vīriešu patvērums no ikdienas. Lai sievietes šo vietu apmeklētu retāk, viņām dzērieni bārā ir par 10% dārgāki.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja Garāžas īpašnieks Elgars Roga, uzņēmums apzināti izplatījis baumas, ka sievietēm bārā ir 10% uzcenojums. «Nevar uzskatīt, ka sievietēm ir 10% uzcenojums, vienkārši vīriešiem ir mīnus 10%,» skaidro E.Roga. Pēc viņa domām, to nevar uzskatīt par diskrimināciju, jo prom neviena sieviete netiek dzīta.

Šī ir jau otrā uzņēmēja atvērtā vīriešu frizētava Liepājā, kur esot pieprasījums pēc šāda pakalpojuma. Mēnesī frizētava apkalpo aptuveni 400 klientus.

Garāža veidota kā vieta, kurā vīrieši var justies kā vīrieši. Pēc E.Rogas domām, sieviešu klātbūtnē vīriešiem ir jādomā, ko runāt, kā runāt, kā uzvesties. Viņš norāda, ka konflikti starp vīriešiem visbiežāk arī izceļas tieši sieviešu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sekojot idejai: Pievēršas vīrieša reproduktīvajai veselībai

Anda Asere, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ferterex īpašnieks Māris Belte izstrādājis ierīci, ar ko cer uzlabot vīriešu auglību.

«Ir pētījumi gan laboratorijas apstākļos, gan ar dzīvniekiem, kas pierāda, ka lāzera gaisma ietekmē spermatozoīdu kustīgumu. Man šķita, ka tas varētu būt interesanti, impulss atsevišķai ierīcei,» teic Māris Belte, SIA Ferterex īpašnieks.

Šis uzņēmums ir saistīts ar citu viņa projektu – terapeitisko lāzeru Bamboolaser. Sākot darbu pie tā, Māris secināja, – problēma ir tā, ka grūti atrast fokusu. Bamboolaser ir piemērots vispārējai izmantošanai, bet cilvēki kļūst skeptiski, kad redz tik daudz iespējamo izmantošanas veidu. «Taču šajā gadījumā neizmantoju lāzeru, bet gaismu izstarojošas diodes – LED gaismiņas. Arī LED diodēm ir efekts, bet vēl ir diskusijas par to, vai tās ir līdzvērtīgas lāzeram. Lāzerterapija ir senāka – pirmais lāzers tika izgudrots 1960. gadā, un drīz sekoja pirmie pētījumi un publikācijas. Lāzeru diodes ir līdzīgas LED, atšķirīgais ir tas, ka lāzera diodei ir rezonators, kas «sakārto» gaismas viļņus. LED tā nav, bet tāpat izstarotā gaisma ir monohroma, kam arī ir liela nozīme. Un ir aizvien vairāk liecību, ka LED strādā, – ja ne gluži tikpat pilnvērtīgi, tad vismaz ar ļoti pielīdzināmu efektu,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Iedzīvotāju vidējā auguma ziņā Latvija ierindojusies otrajā vietā pasaulē

LETA--INSIDER, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iedzīvotāju vidējā auguma garuma ziņā ierindojusies otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Nīderlandes, liecina informācija, kas apkopota pasaules veselības zinātnieku organizācijas «NCD-RisC» datu bāzē, vēsta izdevums «Insider».

Projektā, kas veikts sadarbībā ar Londonas Impērijas koledžu, apkopoti dati par atsevišķu valstu iedzīvotāju vidējo auguma garumu, atsevišķi arī izvērtējot vidējo vīriešu un sieviešu garumu.

Nīderlandē iedzīvotāju vidējais garums ir 175,62 centimetri. Vīriešu vidējais auguma garums šajā valstī ir 182,53 centimetri, bet sieviešu - 168,72 centimetri.

Latvija sarakstā ierindojusies otrajā vietā, un mūsu valstī iedzīvotāju vidējais auguma garums ir 175,61 centimetrs. Latvijas vīriešu vidējais auguma garums ir 181,42 centimetri, bet sieviešu - 169,79 centimetri.

Trešajā vietā ierindojusies Igaunija, kur iedzīvotāju vidējais auguma garums ir 175,13 centimetri. Vīriešiem Igaunijā tas ir 181,59, bet sievietēm - 168,67 centimetri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Valodnieki informē, kā latviskojams jaunās EK prezidentes uzvārds

LETA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunās prezidentes vārds latviešu valodā latviskojams kā Urzula fon der Leiena, informēja Valsts valodas centrā (VVC).

Iepriekš EK pārstāvniecība Latvijā mikroblogošanas vietnē «Twitter» norādīja, ka EK priekšsēdētājas vārds un uzvārds latviešu valodā atveidojams kā Urzula fon der Leiene.

VVC skaidroja, ka Ministru kabineta noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju nosaka, ka, veidojot sieviešu uzvārdus, par pamatu ņem vīriešu uzvārda formu un vīriešu dzimtes galotni aizstāj ar atbilstošo sieviešu dzimtes galotni.

Minētie noteikumi tāpat paredz, ka no vīriešu uzvārdiem ar izskaņu «-ens», kas neatbilst līdzskaņu celma sugasvārdiem, sieviešu uzvārdus veido ar galotni «-a», piemēram: Rībens - Rībena, Kacens - Kacena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā vīriešu veļas zīmola «tom àdam» peldšortu kolekcija ir veidota no pārstrādātas okeānā atrastas plastmasas, kas darīts, lai saudzētu vidi un piedāvātu patērētājiem ilgtspējīgas alternatīvas, jo viena no «tom àdam» prioritātēm ir ētiska ražošana.

Zīmola attīstītājs Toms Ādams Vītoliņš novērojis, ka pēdējā gada laika ilgtspējas tēma kļūst arvien aktuālāka un uzskata, ka cilvēki ikdienā piedomā par to, ka ir atbildīgi par lietām, ko ienes un atstāj šajā pasaulē. «Cilvēki arvien vairāk piedomā pie kaitējuma, ko nodarām, un sāk apzināties un interesēties par pozitīvām alternatīvām un dabai draudzīgu dzīvesveidu – ja varam izmantot salmiņus no bambusa vai makaroniem, kādēļ patērēt nepārstrādājamus tekstilmateriālus?» tā viņš.

Viena no «tom àdam» prioritātēm ir ētiska ražošana. Tādēļ nemitīgi tiek meklēti veidi, kā ražošana procesu padarīt ētiskāku un dabai draudzīgāku. «Gandrīz visi peldšorti tiek izgatavoti no poliestera. Šie audumi ir izgatavoti no plastmasas un tie nav biodegradabli, tātad tie būs uz šīs zemes vel ļoti ilgu laiku. Tāpat tie patērē daudz vairāk ūdens kā materiāla izveide no pārstrādātas okeānā savāktas plastmasas. Tādēļ mūsu mērķis ir sākt pašiem ar sevi un censties vismaz mazliet uzlabot šo situāciju,» saka T. Ā. Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Vidēji viens lietotājs vid.gov.lv pavada vairāk nekā vienu stundu

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmums Gemius publicējis valsts nozīmes iestāžu vietņu ar paplašinājumu gov.lv TOP 20 apmeklējumā no datoriem. Dati par augustu liecina, ka populārākā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietne, kuras Real Users skaits pagājušajā mēnesī sasniedzis 173 000 – 3 reizes vairāk lietotāju nekā pārējām Top 3 lapām.

Valsts iestāžu vietņu topu ar 173 000 lietotāju augustā atklāj Valsts ieņēmumu dienesta vietne vid.gov.lv, kam ar ievērojami mazāku Real Users skaitu – 49 000 lietotāju – seko Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapa nva.gov.lv un vsaa.gov.lv jeb Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra ar 45 000 lietotāju augustā. Valsts ieņēmumu dienesta vietni augustā apmeklējuši 56 procenti sieviešu un 44 procenti vīriešu. Procentuāli lielākā auditorijas daļa – 24 procenti – ir vecumā no 45 līdz 54 gadiem, savukārt 43 procenti visu lapas apmeklētāju dzīvo Rīgā. Vidēji viens lietotājs vid.gov.lv pavada 1 stundu un 5 minūtes, nva.gov.lv – 14 minūtes, bet vsaa.gov.lv – 7 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Desmit gadu laikā jauniešu skaits Latvijā sarucis gandrīz divas reizes

Žanete Hāka, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada sākumā Latvijā dzīvoja 122 tūkstoši jauniešu 18–24 gadu vecumā. Tas ir gandrīz divreiz mazāk nekā 2009. gadā, kad Latvijā bija 238 tūkstoši jauniešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

«Jauniešu skaits Latvijā samazinās straujāk nekā iedzīvotāju skaits, tāpēc būtiski sarūk viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Ja 2009. gadā jauniešu bija 11 %, tad 2019. gadā vairs tikai 6,4 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un tas ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā,» komentē CSP Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Baiba Zukula.

Jauniešu īpatsvars reģionos atšķiras – nedaudz lielāks nekā vidēji Latvijā tas ir Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē (attiecīgi – 7,2 %, 7,1 %, 6,7 % un 6,6 %). Pierīgā un Rīgā tas ir mazāks (attiecīgi – 6,0 % un 5,8 %) nekā vidēji valstī (6,4 %). No republikas pilsētām vislielākais jauniešu īpatsvars ir Liepājā (6,9 %), vismazākais – Jūrmalā (5,3 %). Savukārt novados vislielākā jauniešu proporcija ir Jaunpiebalgas (9 %), Rugāju (8,9 %), Riebiņu (8,7 %), Vārkavas (8,7 %), Brocēnu (8,3 %) un Naukšēnu (8,3 %) novados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan pasūtīt individuāli šūtus uzvalkus, gan iegādāties jau gatavus.

Ideja par salona atvēršanu uzņēmuma īpašniekiem bijusi jau kādu laiku. Sākotnēji uzņēmums plānoja nodarboties tikai ar individuāli šūtiem apģērbiem un apaviem, nodrošinot, ka klientu vizītes būs individuālas, slēgta tipa un veltītas konkrētajam cilvēkam.

"Sapratām, ka Latvijā auditorija ir mazliet citādāka, tāpēc nolēmām kļūt pieejamāki," atzīst BG Suits vadītāja Sandra Lipora. Līdz šim uzņēmums piecus gadus darbojās Blaumaņu ielā.

"Šeit esam atvērušies kā salons un veikals ar jau gatavo kolekciju, ar kuru pārkāpām saviem principiem, iedomām, ka visu šūsim tikai pēc cilvēka izmēriem. Sapratām, ka cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, apģērbs ir nepieciešams ātri un uzreiz. Sākām ar krekliem, tad sekoja arī gatavās kolekcijas apavi, kuru dizainu arī paši veidojām, sadarbojoties ar apavu zīmolu WIMS. Visus apģērbu dizainus esam veidojuši paši, gājuši tam cauri – kvalitātes kontrolei mūsu darbinieki ir nēsājuši visu, sākot no zeķēm, lai saprastu, vai klientiem būtu ērti valkāt," stāsta S.Lipora.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IKT nozarei jārāda priekšzīme dzimumu līdztiesības jautājumos

Anda Asere, 07.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare pašlaik strauji attīstās, ir inovatīva un progresīva un tai ir jārāda priekšzīme gan dzimumu līdztiesības, gan iekļaujošas sabiedrības un dažādības veicināšanā.

Tā uzskata Valērija Vārna, SIA "Tieto Latvia" (daļa no "TietoEVRY grupas") valdes priekšsēdētāja. Viņas skatījumā uzņēmumiem ir jāapzinās, ka atbalstoša un iekļaujoša darba vide veicina produktivitāti, sadarbību un darbinieku lojalitāti. Iekļaujoša darba vide sākas no vadības, tāpēc "TietoEVRY" par šo tēmu visiem vadītājiem rīko arī apmācības.

V. Vārna uzsver, ka uzņēmums dzimumu līdztiesībai pievērš lielu uzmanību. "Tie nav tikai vārdi uz papīra, bet gan praktiska darbība atbilstoši "TietoEVRY" vērtībām un stratēģijai. Šogad "TietoEVRY" ir saņēmis augstu novērtējumu "Bloomberg" dzimumu līdztiesības indeksā (Bloomberg Gender-Equality Index (GEI)), kur tika izteikta atzinība par uzņēmuma darbību iekļaujošas, līdztiesīgas un atvērtas darba vides nodrošināšanā. Uzņēmums ieguvis arī vairākus citus starptautiski atzītus apbalvojumus dzimumu līdztiesības jomā, piemēram, "EDGE", "Equileap" u.c.," viņa norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā sieviešu dienā Igaunijā dibinātā transporta pakalpojumu platforma "Bolt" vēlas pievērst uzmanību tam, ka sieviešu un vīriešu ienākumi Latvijā ir nevienlīdzīgi, norādīts kompānijas paziņojumā klientiem.

Saskaņā ar "Bolt" rīcībā esošajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem starpība starp sieviešu un vīriešu ienākumiem, darot to pašu darbu, ir 14,1%. Uzņēmuma skatījumā tas ir negodīgi, tāpēc tas visām sievietēm piedāvā 14,1% atlaidi nākamajiem pieciem braucieniem. Uzņēmums norāda, ka ir skaidrs, ka šāda rīcība neatrisinās problēmu, taču sākt par to runāt ir labs punkts, ar ko sākt.

Db.lv jau rakstīja, ka "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig) uzskata, ka lielāko kompāniju spēkos ir rādīt piemēru un iedvesmot citus uzņēmējus pievērsties savai ietekmei plašākā kontekstā par primāro biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ražotājs iekāpj tirgotāja kurpēs

Anda Asere, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu ražotājs "Dabas dots" atvēris pārtikas internetveikalu "Food24.lv", kur tirgo arī citu vietējo ražotāju produktus.

Līdz ārkārtas situācijai uzņēmējs Rolands Briņķis ar "visām četrām" bija "Dabas dots" biznesā - ražoja tējas dzērienus "Divine Tea". Taču, līdz ar krīzes iestāšanos, pēkšņi vienā dienā būtiski apstājās eksports un klienti neziņas dēļ iepauzēja sadarbību.

"Produkcijas apjomi, kas pamet noliktavu, ir kritušies, tāpat "nobruka" vairāki pasūtījumi no jauniem eksporta tirgiem, bet es gribētu ticēt, ka šie darījumi atrodas pauzes stāvoklī, nevis ir pavisam apturēti. Tāpēc sākām skatīties, kā pašiem vieglāk pārdzīvot šos mēnešus. Aktivizējām savu e-komerciju paši savā mājaslapā. Pēc pāris nedēļām redzējām, ka, piestrādājot pie reklāmas un klientu informēšanas, ir labi rezultāti un cilvēki labprāt pērk internetā arī šādu produktu. Tā radās ideja izveidot platformu, kura palīdzētu pārvarēt šo kritumu tradicionālajā tirdzniecībā un piedāvāt šo pakalpojumu arī citiem līdzīgi domājošiem vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas savu produkciju piedāvāt internetā," stāsta R. Briņķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīriešu veļas zīmols "tom àdam" drīzumā plāno uzsākt tirdzniecību uni-sex pidžamām, kas šūtas no ekoloģiski inovatīva auduma, kas ir radīts no rožu krūma, informē zīmola attīstītājs Toms Ādams Vītoliņš.

Daļa no pidžamām ir ražotas, izmantojot rožu krūmus, un otra daļa ir no "tencel", kas ir dabiska šķiedra, kuras izejmateriāls ir koksne. Asimilācijas cikls ļauj izmantotajam šķīdinātājam pārstrādāties gandrīz 100%. Tas nozīmē, ka ražošanas procesā nerodas indīgas vielas, kas varētu piesārņot gaisu vai ūdeni, norāda dizainers. Tādā veidā produkcija tiek padarīta ekoloģiski draudzīga.

Pēc T.Ā.Vītoliņa domām, tas būs ļoti piemērots apģērbs tieši šim laikam, kad visi uzturas mājās. Pidžamu audums tiek izstrādāts Portugālē, pie viena no senākajiem Portugāles kreklu audumu ražotājiem. Tas ir ģimenes uzņēmums, kas ir vēl viens svarīgs faktors sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Himalayan International" mēnesī saražo trīs tonnas suņu graužamsiera, no kā lielāko daļu eksportē.

Graužamsiers tiek ražots no biezpiena, ko apstrādā un trīs mēnešus kaltē, kā rezultātā rodas ļoti ciets produkts. "Tas ir gan kolosāls proteīna avots, gan palīdz uzlabot zobu kvalitāti – ir tāda sajūta it kā ka sunim mute būtu mazgāta ar zobu birsti," teic Aija Parlagreko, SIA "Himalayan International" līdzīpašniece.

Uzņēmums ražo arī barības piedevu, ko kā pulveri uzkaisīt suņu ēdienam, piemēram, kucēniem, barojošām mammām vai ļoti izvēlīgiem astaiņiem, kā arī uzpūsto graužamsieru jeb popkornu suņiem. A. Parlagreko teic, ka ieplānoti arī citi produkti.

Vienīgo izejvielu – biezpienu – uzņēmums iepērk no kaimiņos esošā uzņēmuma "Preiļu siers". "Mums ir izveidojusies fantastiska sadarbība. Esam izmēģinājuši arī citu uzņēmumu biezpienu, bet tieši tāds, kāds mums patīk, sanāk tikai no šī," saka A. Parlagreko. Lai saražotu tonnu graužamsiera, uzņēmums apstrādā apmēram trīsreiz vairāk biezpiena.

Komentāri

Pievienot komentāru