Jaunākais izdevums

Pagājuši pieci gadi kopš brīža, kad Latvijas Aitu audzētāju asociācijā (LAAA) izvirzīja ambiciozu plānu – 10 gadu laikā desmitkāršot aitu skaitu līdz miljonam.

«Iecerētais šobrīd šķiet neizpildāms, tomēr stratēģijā izpildītie mērķi ir aktuāli joprojām,» Dienas Biznesam pauda LAAA pārstāvis Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē Kaspars Kļaviņš. LAAA iecere, pirms pieciem gadiem rakstot Aitu audzēšanas attīstības stratēģiju Latvijā, bijusi patiešām ambicioza. 2013. gadā Latvijas aitkopjiem kopā bija ap 100 tūkstošiem aitu, bet stratēģija paredzēja aitu skaita palielināšanu līdz 1 miljonam, kas padarītu aitkopību par vērā ņemamu tautsaimniecības nozari.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Daudz ko esam panākuši un izdarījuši kopā ar Zemkopības ministriju, Lauksaimniecības datu centru, Lauku konsultāciju un izglītības centru un citām institūcijām. Pats savā saimniecībā jau 2016. gadā panācu, ka visas aitas ir skrepi rezistentas. Tā ir ekonomiskā aitu slimība, ar kuru cīnās visā pasaulē. Asociācijai strādājot kopā ar Veterināro departamentu, kā arī Pārtikas un veterināro dienestu, ir izdevies sakārtot likumdošanu šajā jautājumā. Kopumā virzāmies uz priekšu, un aitu kopskaits pieaug, tomēr 2013. gada ambīcijas un sapņi būs izplēnējuši. Nebūs 2023. gadā Latvijā miljons aitu,» Dienas Biznesam atzina K. Kļaviņš.

Nelielais aitu skaits Latvijā gan nodrošina labu cenu vietējā tirgū svaigai jēra gaļai – aptuveni 4 līdz 7 eiro kilogramā, tomēr ir nopietns šķērslis nozares eksportspējai. «Nopietns gaļas eksports ir tikai un vienīgi atbilstošas kvalitātes apjoma jautājums. Pirmkārt jau Latvijas tirgus nav piesātināts un kvalitatīvas jēra gaļas trūkst, nevis ir par daudz. Latvijas aitkopji tiešajā tirdzniecībā var pārdot pietiekami daudz un par salīdzinoši labu cenu. Lai Latvija spētu eksportēt, ir jābūt pietiekamam aitu skaitam, jo starptautiskajā tirgū ir jāiet ar unificētu un viendabīgu produkciju. Kautķermeņiem vienā kravā ir jābūt vienāda izmēra, bet Latvija galvenokārt aitu skaita dēļ to nespēj nodrošināt,» sacīja K. Kļaviņš, piebilstot, ka zina par vairākiem ne pārāk veiksmīgiem mēģinājumiem eksportēt Latvijas jēru gaļu uz citām ES valstīm. Patlaban uz ārvalstīm tiek izvesti nobarojami jēri vai arī jēru gaļa, ko eksportē atsevišķas kautuves paaugstināta ES pieprasījuma gadījumā.

Eksports lielākos apjomos spētu padarīt aitkopību par vērā ņemamu tautsaimniecības nozari, un tādēļ arī tika kalti plāni, kā panākt, lai Latvijā būtu vairāk un labākas kvalitātes aitu mātes.

Visu rakstu Sapnis par miljons aitām lasiet pirmdienas, 26.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Siguldas pilsdrupu estrādē atdzīvojušies Elitas Patmalnieces darbi

Monta Glumane, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas pilsdrupu estrādē atklāts multimediālais brīvdabas uzvedums "Sapnis", kura laikā, izmantojot video projekciju, gaismu, lāzeru un skaņas sintēzi, "atdzīvojas" mākslinieces Elitas Patmalnieces darbi, informē pasākuma producenti.

E.Patmalnieces darbi vērotājam ļauj iegrimt tajos un iejusties neparastā nomoda sapņu pasaulē. Mākslinieces krāsaino un dzīvespriecīgo darbu kolekcija kļuvusi par pamatu video stāstam - to papildina gaismas, lāzeri, dūmi un dažādi speciālie efekti.

"Es esmu pārliecināta, ka cilvēkiem viss šķitīs trakoti interesanti. Gribu, lai viņi pēc uzveduma dodas projām uzlādēti, priecīgi par dzīvi un aizmirst drūmo ziemu un tumsu. Dzīve taču ir tik skaista un interesanta," par uzvedumu saka E.Patmalniece.

Viņa norāda, ka fantāzijas uzvedumā "Sapnis" nomoda dāma Franciska un sapņu pavēlnieks Augusts aicinās skatītājus doties projām no virspusējas nedzirdēšanas, neieklausīšanās, tukšu pļāpu un ikdienu apsēdušo sīkumu pasaules.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Zīmola stāsts: Rīgas Motormuzejs atzīmē 30 gadu jubileju

Laura Mazbērziņa, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlis Rīgas Motormuzejam (RMM) ir īpašs mēnesis, jo pirms 30 gadiem, 1989.gada 22. aprīlī īstenojās seno spēkratu kolekcionāru un entuziastu sapnis par savu mājvietu – svinīgā ceremonijā, klātesot simtiem cilvēku, tika atklāts motormuzejs.

Ideja par seno spēkratu muzeju Latvijā dzima jau 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, kad neliela entuziastu grupa – Latvijas Antīko automobiļu klubs - iedibināja tam laikam vēl nebijušu kustību – seno spēkratu salidojumus un rallijus. Šie pasākumi pulcēja ne tikai seno spēkratu īpašniekus, bet arī skatītāju tūkstošus.

Muzeja ēka ir modernās arhitektūras piemineklis, tās fasādes daļa uzrunā kā stilizēta Rolls Royce markas automobiļa radiatora maska.

2016. gadā pēc trīs gadus ilgas rekonstrukcijas muzejs tika atvērts jaunā veidolā. Muzeja trijos stāvos izvietoti vairāk nekā simts automobiļi un motocikli, vairāki desmiti interaktīvo stendu, rotaļu zona bērniem, kafejnīca un konferenču zāle 200 personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ulubele sapņo par dzīvnieku viesnīcu, rehabilitācijas un mācību centru

Kristīne Stepiņa, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropai nepieciešams dullā Daukas gars

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) degpunktā, pašai to negribot, pārāk ilgu laiku ir atradies Brexit, kas, pēc ietekmīgā laikraksta The Guardian domām, nav pati lielākā ES problēma.

Laikraksts raksta: «ES lielākā problēma ir tā, ka tās ekonomiskais modelis noveco līdz ar iedzīvotājiem. Eiropā ir daudz pasaules klases uzņēmumu, bet pretēji ASV neviens no tiem nav radies pēdējo 25 gadu laikā. Eiropas zelta gados Volkswagen bija sāncensis Ford un Siemens varēja spēkoties ar General Electric. Bet pašlaik nav nedz Eiropas Google, nedz Facebook vai Amazon, un jauno tehnoloģiju ceturtajā industriālajā revolūcijā Eiropas vienkārši nav.»

Ja raugāmies uz veiksmīgākajiem un pelnošākajiem pasaules jaunuzņēmumiem, tad saraksta augšgalā eiropiešu nav. 5G tehnoloģiju jomā ķīniešu Huawei ir apmēram gadu priekšā Nokia un Ericsson. Ja raugās uz visinovatīvākajām valstīm pēc izsniegto patentu daudzuma uz vienu iedzīvotāju pēdējos piecos gados, tad pirmajā pieciniekā nav nevienas ES valsts, toties ir tādas nelielas valstis kā Izraēla un Dienvidkoreja. Tas liecina par to, ka Eiropa tiešām ir sagurusi, tajā nav jūtams uzrāviens. To visu vēl pastiprina Eiropas dienvidvalstu lielais parādu slogs un kopējā ekonomikas palēnināšanās. Viens no lielajiem Eiropas izaicinājumiem, kuru, atļaušos apgalvot, atrisināt ir daudz grūtāk, nekā tikt galā ar Brexit, ir eirozonas pārvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Karaliskā botāniskā dārza kolekciju Londonā papildinās Latvijā selekcionēti ceriņi

Zane Atlāce - Bistere, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā no 3. - 4. septembrim ieradīsies Apvienotās Karalistes Karaliskā botāniskā dārza (Kew Gardens) pārstāvji, lai saņemtu dāvinājumu - septiņas unikālas Latvijā selekcionētas ceriņu šķirnes.

Ceriņu šķirnes, ko radījis Latvijas ievērojamais selekcionārs Pēteris Upītis (1896-1976), karaliskajiem dārziem dāvina Dārzkopības institūts. Savukārt interesi savā īpašumā iegūt šīs īpašās ceriņu šķirnes izrādīja pats Karaliskais botāniskais dārzs. Vizīte tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Lielbritānijā un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.

Dāvinājumu saņemt Latvijā ieradīsies Kew Gardens direktors Ričards Deverells (Richard Deverell) un Kew Gardens Dārzkopības, apmācību un ekspluatācijas direktors Ričards Barlejs (Richard Barley). Institūts dāvinās septiņas P. Upīša selekcionētās ceriņu šķirnes: ‘Daudzpusīgais Zemzaris’, ‘Gaisīgais Sapnis’, ‘Kristīne Baltpurviņa’, ‘Liega’, ‘Pērle’, ‘Mazais Princis’ un ‘Vita’.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,254 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017. gada astoņiem mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 593,845 miljoniem eiro jeb 10,5%.

«VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2018.gada astoņos mēnešos 91,2% nodrošināja uzņēmumu ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa (PVN), akcīzes nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi,» skaidro VID.

Ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa šogad astoņos mēnešos bija 296,574 miljoni eiro, kas ir par 29,3% vairāk, nekā plānots. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus galvenokārt nodrošina 2018.gada pirmā pusgadā veiktie avansa maksājumi un iemaksas pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2017.gadu rezultātiem. 2018.gada jūliju mainījās uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtībā, tādējādi 2018.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, ieņēmumi ir nedaudz samazinājušies - par 0,58 miljoniem eiro jeb 0,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopējie kravu pārvadājumi pērn pieauga par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 5,5 miljoniem tonnu jeb 12,5 %, bet kravu apgrozība – par 19 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 8,7 miljoniem tonnu jeb 12,8 %, bet kravu apgrozība saglabājās iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 0,2 %). Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 21,3 %, bet kravu apgrozība – par 21,4 %.

Ostās pieaug kravu apgrozījums No Latvijas ostām 2018. gadā nosūtīja un ostās saņēma 66,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2017. gadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 36,4 miljoni tonnu, par 8,2 % vairāk, Ventspils ostā – 20,3 miljons tonnu jeb par 1,5 % vairāk, Liepājas ostā – 7,5 miljoni tonnu jeb par 14,4 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,9 miljoni tonnu, par 19,1 % vairāk nekā 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijā arestēts miljons eiro saistībā ar naudas atmazgāšanu Trasta komercbankā

LETA, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā «Krievijas mazgātavas» lietā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro saistībā ar naudas atmazgāšanu likvidējamā «Trasta komercbankā», informēja Valsts policijas (VP) preses pārstāve Sigita Pildava.

Vācijas tiesībsargājošās iestādes nākušas klajā ar paziņojumu par veiksmīgi noslēgušos naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kā rezultātā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro un konfiscēti vairāki īpašumi Vācijā, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro, kas šajā lietā atzīts par noziedzīgi iegūtu, aģentūru LETA informēja VP.

«Tā dēvētā Krievijas mazgātavas lieta ir spilgts piemērs starptautiskās sadarbības efektivitātei, izmeklējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas noziegumus. Šāda veida noziegumiem nepastāv valstu robežas un līdz ar to veiksmīga un efektīva izmeklēšana iespējama tikai sadarbojoties un strādājot kopā. Tas nozīmē augsti uzticamu un profesionālu attieksmi starptautiskā sadarbībā, kur citas valsts tiesiskās palīdzības lūgumi izpildāmi visaugstākajā līmenī, pretī saņemot tieši tādu pašu profesionālu attieksmi un rezultātu,» sacījis VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Pēteris Bauska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valsts pasta un loģistikas kompānijas «Eesti Post», kas strādā ar zīmolu «Omniva», zaudējumi janvārī-septembrī bijuši 700 000 eiro salīdzinājumā ar 300 000 eiro peļņu pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Kompānijas ieņēmumi janvārī-septembrī bijuši 89,9 miljoni eiro, kas ir par 18,4% vairāk nekā šajā laika posmā pērn.

«Eesti Post» operacionālie zaudējumi gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedza 500 000 eiro. Sniegums bijis sliktāks nekā iepriekš prognozēts, un to ietekmēja jaunā loģistikas centra atvēršana pagājušā gada pēdējā ceturksnī un šķirošanas līnijas atklāšana šā gada pirmajos trīs mēnešos, kā arī daļējs algu palielinājums zemākā līmeņa darbiniekiem trešajā ceturksnī, skaidroja kompānija.

Uzņēmuma valde norādīja, ka Igaunijas valstij piederošās kompānijas rentabilitāte ir šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir būtiski samazinājusies, jo ir krities darbības apjoms un palielinājušās darbaspēka un nolietojuma izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Eiropas Komisijai radušies jautājumi par Stradiņa slimnīcas projekta izmaksu pieaugumu

LETA, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijai (EK) radušies jautājumi par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta izmaksu pieaugumu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne.

Viņa sacīja, ka EK projekts ar kopējām izmaksām 91 miljona eiro apmērā tika iesniegts 2018.gada rudenī, tomēr tagad projekta izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro, un EK radušies jautājumi par to, kā Latvija plāno projektus.

Rancāne skaidroja, ka ļoti svarīgi skaidrot, uz kā rēķina noticis izmaksu pieaugums, jo tas nav būvniecības izmaksu pieaugums klasiskajā izpratnē, bet gan saistīts ar izmaiņām, kas nepieciešamas ar ilgtermiņa un racionālai telpu izmantošanai. Topošajā ziņojumā par izmaksu pieaugumu gan Veselības ministrija (VM) spējusi nodalīt klasisko izmaksu pieaugumu no «ambiciozākiem» risinājumiem, sacīja Rancāne.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nav tā, ka EK apstiprinātos projektus nav iespējams mainīt, tomēr mainītais projekts no jauna jāapstiprina valdībā un tad vēlreiz - EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban iepauzēts

LETA, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas projekts patlaban «iepauzēts», kamēr nav lielākas skaidrības par projekta finansiālo situāciju, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Saskaņā ar jaunākajiem slimnīcas aprēķiniem, projektam nepieciešami papildu 29,1 miljons eiro, kas ir par 1,6 miljoniem mazāk nekā sākotnēji lēsts, kas saistīts ar noslēgto līgumu ietaupījumu.

Rancāne deputātiem norādīja, ka pirmajā ziņojumā par projekta sadārdzināšanos ministrija nesaskatīja pietiekamu pamatojumu, tomēr patlaban pilnveides procesā ir jauns ziņojums, kurā būtiski papildināta informācija par sadārdzinājuma iemesliem. Rancānes ieskatā, tas ļaušot lēmējiem saprast, vai papildu izmaksas ir tā vērtas.

Pēc Rancānes paustā, jautājumi par finanšu avotiem, lai segtu projekta sadārdzināšanās izmaksas, jāskata budžeta kontekstā, turklāt svarīgi meklēt risinājumus, kas būtu neitrāli uz fiskālo telpu, iespējams, jārunā par finansējuma pārdalēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien atbalstīja valsts budžeta ilgtermiņa saistības 255,889 miljonu eiro apmērā AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkuma finansēšanai.

Jauno elektrovilcienu projekta, tostarp, 32 elektrovilcienu, rezerves daļu fonda pieciem gadiem un elektrovilcienu uzturēšanas iekārtu iegādes, kā arī vilcienu remontu centra izbūves kopējās izmaksas ir 255 888 753 eiro. No šīs summas elektrovilcienu iepirkuma līguma, kurā ietilpst arī personāla apmācības, iekārtas elektrovilcienu uzturēšanai un rezerves daļu fonds, summa ir 241 888 753 eiro un remontu centra jeb depo būvniecība provizoriski izmaksās 14 miljonus eiro.

MK šodien uzklausītais informatīvais ziņojums «Par jauno elektrovilcienu projektu» un rīkojuma projekts «Par Satiksmes ministrijas (SM) ilgtermiņa saistībām jauno elektrovilcienu projektam» paredz, ka SM uzņemas valsts budžeta ilgtermiņa saistības laikposmā no 2019. līdz 2024.gadam, lai nodrošinātu «Pasažieru vilcienam» finansējumu, kas nepārsniedz 255,889 miljonus eiro, noslēdzot līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda vagonka» ("Škoda").

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem no valsts budžeta piešķir 192,4 miljonus eiro

Žanete Hāka, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 13. septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un 2020.-2022. gada ietvaram.

Valdība apstiprināja 2020. gada fiskālo telpu 192,4 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2021. gadā un 2022. gadā tā attiecīgi ir apstiprināta 183 miljonu eiro un 395,4 miljona eiro apmērā.

Valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupas diskusiju rezultātā apzināti fiskālo telpu palielinošie pasākumi un priekšlikumi nozaru ministriju pieteiktajām prioritātēm.

Pārskatot nākamā gada valsts budžeta izdevumus, rasts finansējums kopējai fiskālajai telpai 48,1 miljons eiro 2020. gadā, 17,3 miljoni eiro 2021. gadā un 40,5 miljoni eiro 2022. gadā. Šo finansējumu novirzīšanu kopējai fiskālajai telpai valdība jau ir atbalstījusi 20. augustā.

Izvērtējot iespējas atbrīvot līdzekļus prioritāro pasākumu īstenošanai, attiecīgi palielinot fiskālo telpu, ir apzināti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda snieguma rezerves finansējuma un citu neizmantoto finansējuma atlikumu novirzīšanas iespējas valsts budžeta līdzfinansējuma daļas aizstāšanai plānotajos un uzsāktajos ES fondu projektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Knauf apgrozījums palielinājies, bet izmaksas augušas straujāk

Db.lv, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā celtniecības materiālu ražotāja un vairumtirgotāja SIA «Knauf» apgrozījums, salīdzinot ar 2016.gadu, pieaudzis par 8,2% jeb 4,443 miljoniem eiro un bija 58,451 miljons eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma tīrā peļņa pagājušajā gadā bija 8,773 miljoni eiro, kas bija par 2,2% jeb 192 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2016.gadā.

SIA «Knauf» pagājušo gadu vērtē kā labu, pateicoties stabilam būvmateriālu pārdošanas apjomam Baltijas valstu tirgū un jaunapgūto Norvēģijas un Zviedrijas tirgu.

SIA «Knauf» praktiski visus ieņēmumus - 98,7% no apgrozījuma - guvis no celtniecības materiālu pārdošanas, pārējie ieņēmumi gūti no pakalpojumu sniegšanas un citiem ar pamatdarbību saistītiem avotiem.

SIA «Knauf» produkcijas lielākais noieta tirgus ir Lietuva, tur pagājušajā gadā realizēta produkcija 27,149 miljonu eiro apmērā (pieaugums par 10,8%, salīdzinot ar 2016.gadu), Latvijā gūti ieņēmumi 18,338 miljonu eiro apmērā (pieaugums par 3,2%), savukārt Igaunijā gūti ieņēmumi 11,029 miljonu eiro apmērā (pieaugums par 5,7%). Citos tirgos uzņēmuma gūtie ieņēmumi ir mazāki par vienu miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājs «Olainfarm» reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlātas meitasuzņēmumu SIA «Latvijas aptieka» un SIA «Silvanols» kapitāldaļas, liecina «Lursoft» informācija.

Abas komercķīlas reģistrētas par labu «SEB bankai», un tās nodrošina prasījumus, kas izriet no 2014.gada jūlijā noslēgta kredīta līguma. Abām komercķīlām ir arī vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 13,384 miljoni eiro.

Ar vienu no komercķīlām ieķīlātas «Olainfarm» piederošās 703 810 «Silvanols» kapitāldaļas, bet ar otru komercķīlu ieķīlātas zāļu ražotājam piederošās 626 «Latvijas aptieka» kapitāldaļas. «Olainfarm» ir vienīgais abu uzņēmumu īpašnieks.

«Olainfarm» kā ķīlas devējs bez bankas rakstiskas atļaujas nedrīkst pieņemt lēmumu ne par «Silvanols», ne «Latvijas aptieka» reorganizāciju, likvidāciju, pamatkapitāla palielināšanu (izņemot, ja pamatkapitāla palielināšana notiek palielinot ieguldītās daļas vērtības) vai pamatkapitāla samazināšanu un attiecīgiem statūtu grozījumiem par iepriekšminēto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostas termināļos 11 mēnešos pārkrāva par 3,8% vairāk kravu

LETA, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils ostas termināļos šogad 11 mēnešos pārkrauts 19,471 miljons tonnu kravu, kas ir par 3,8% vairāk nekā pērn šajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Tostarp 2019.gada 11 mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauti 9,615 miljoni tonnu lejamkravu, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, 7,549 miljoni tonnu beramkravu, kas ir pieaugums par 17,4%, un 2,307 miljoni tonnu ģenerālkravu, kas ir kritums par 6,7%.

Naftas produkti šogad 11 mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauti 8,989 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 2,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, ogles - 5,44 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 17,8% vairāk, bet "roll on/roll off" kravas - 2,001 miljons tonnu, kas ir kritums par 3,4%.

Vienlaikus Ventspils ostas publiskotā informācija liecina, ka 2019.gada novembrī Ventspils ostā pārkrauti 1,347 miljoni tonnu kravu, kas ir par 25,4% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā mēnesī. Šogad novembrī Ventspils ostā visvairāk pārkrautas lejamkravas - 868 tūkstoši tonnu, seko beramkravas, kas pārkrautas 264 tūkstošu tonnu apmērā, un ģenerālkravas, kas pārkrautas 215 tūkstošu tonnu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Pasažieru vilciens» 30.jūlijā slēgs līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda») par jaunu elektrovilcienu piegādi, informēja uzņēmuma pārstāve Agnese Līcīte.

Līguma parakstīšana notiks plkst.10 Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā.

Līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi parakstīs «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, kā arī valdes locekļi Inga Vagele un Aldis Daugavvanags. Savukārt vilcienu ražotāju Škoda pārstāvēs tā valdes priekšsēdētājs Martins Bednarcs un valdes locelis Milošs Brončeks. Pasākumā piedalīsies arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Pēc vilcienu piegādes līguma parakstīšanas «Pasažieru vilciens» un «Škoda» pārstāvji informēs par noslēgtā līguma saturu, svarīgākajiem tajā iekļautajiem nosacījumiem, vilcienu piegādes grafiku un sniegs atbildes uz žurnālistu jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gemoss izveidojis jaunus zīmolus un plāno peļņu šogad noturēt līdzšinējā līmenī

Db.lv, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu un bāru aprīkojuma tirgotājs un riekstu un žāvēto augļu importētājs SIA «Gemoss» 2017.gadā sasniedzis apgrozījumu 25,040 miljonu eiro apmērā, kas bija par 7,5% jeb 1,749 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem pērn gan bija 1,493 miljoni eiro, kas bija par 17,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

2017.gadā SIA «Gemoss» nostiprinājis savas pozīcijas visos tirgus segmentos un izveidoja jaunus zīmolus «Just Nature» un «Cake N Bake», sacīts uzņēmuma gada pārskatā. Liepājā veikals pārcelts uz jaunām, plašākām telpām.

SIA «Gemoss» gada pārskats liecina, ka lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma pērn veidoja ieņēmumi no mazumtirdzniecības Latvijā, kas bija 11,503 miljoni eiro (samazinājums par 14,8%, salīdzinot ar 2016.gadu). Ieņēmumi no vairumtirdzniecības Latvijā pērn bija 8,971 miljons eiro (pieaugums par 52,6%), ieņēmumi no piegādes Eiropas Savienībā bija 3,259 miljoni eiro (pieaugums par 3,7%), savukārt ieņēmumi no eksporta bija 903 tūkstoši eiro (pieaugums par 72,1%). Uzņēmumam bijuši arī ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas, kas veidoja 509 tūkstošus eiro (pieaugums par 60,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Expobank līdz ar stratēģijas maiņu būtiski paplašina vietējo uzņēmēju kreditēšanu, norāda bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš.

Cik gadu darbojaties? Kāds biznesa modelis bijis līdz šim, un kādu esat iesākuši pērn?

Banka ir viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas komercbankām, kas 1991. gadā saņēma licenci, un kopš tā laika veiksmīgi darbojusies ar dažādiem nosaukumiem. Ar pašreizējo nosaukumu strādājam kopš 2012. gada līdz ar akcionāra maiņu. Kopš brīža, kad Latvija 2004. gadā iestājās ES, banka orientējās uz starptautisku lielu klientu – juridisku personu – apkalpošanu. Un šādi darbojāmies līdz 2016. gadam, kad uzsākām mainīt bankas biznesa modeli un klientu struktūru, kā rezultātā sākām pievērsties vietējiem klientiem un to vajadzībām.

Vēsturiski esam pārsvarā strādājuši finanšu eksporta virzienā, tādēļ arī Latvijas uzņēmējiem un arī privātpersonām līdz šim esam bijuši salīdzinoši maz zināmi. Turklāt Latvijas privātpersonas tikpat kā nebija mūsu klientu vidū. Savukārt līdz ar Latvijas finanšu sistēmas kapitālo remontu mainījies arī mūsu bankas biznesa modelis un mēs esam uzsākuši savas tirgus daļas palielināšanu tieši Latvijas finanšu tirgū, piedāvājot pakalpojumus gan juridiskajām, gan arī privātpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad oktobrī atguvis aktīvus 18,056 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2019.gada oktobrī atgūti 17,975 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 29 000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 52 000 eiro.

Kopš 2019.gada 12.septembra, kad «PNB banka» tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators atguvis kopumā 19,358 miljonus eiro.

Vienlaikus «PNB bankas» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 2,458 miljonu eiro apmērā, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 1,961 miljons eiro, uzraudzības un regulatīvie izdevumi - 47 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 26 000 eiro, bet citi maksātnespējas procesa izdevumi, tostarp nodokļi - 424 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Līdzšinējās valdības prioritātēm nākamgad nepieciešami 222 miljoni eiro

LETA, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējās valdības prioritātēm nākamgad nepieciešami 222 miljoni eiro, politiķus otrdien informējuši Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķis Krišjānis Feldmans šodien žurnālistiem pēc sarunas ar FM pārstāvjiem teica, ka nākamgad kā «vecās valdības mantojums palikuši nesegti nepieciešamie izdevumi 222 miljoni eiro». Politiķis pauda, ka tas viņam bijis pārsteigums. «Tās saistības, ko uzņēmusies aizejošā Māra Kučinska (ZZS) valdība, pašlaik būs jārisina jaunajai valdībai,» pauda politiķis.

Avoti Finanšu ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka tie ir prioritārie pasākumi, par kuriem iepriekš, pirms vēlēšanām ir panākta politiskā vienošanās, bet par līdzekļu piešķiršanu vēl nav pieņemti attiecīgi lēmumi, līdz ar to par tiem būs jālemj nākamajai valdībai. Lielākā daļa no šiem pasākumiem ir rekomendējoši, bet saskaņā ar likumu jāpilda Satversmes tiesas (ST) spriedums attiecībā uz tiesnešu atalgojumu un pagarinātā normālā darba laika atcelšanu mediķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēji 89,8 % jeb 1 miljons 391 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī šajā vecuma grupā, liecina jaunākie "Kantar Latvia Digital" pētījuma rezultāti.

Šā gada pavasara periodā vidēji 87 % jeb 1 miljons 347 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā internetu lieto regulāri – katru dienu, un regulāro interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gada pavasara periodu.

Regulāro interneta lietotāju īpatsvars visvairāk ir pieaudzis šādās demogrāfiskās grupās: vecumā no 50 līdz 59 gadiem, sieviešu un lauku iedzīvotāju vidū vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Šā gada pavasarī 87% sieviešu vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojušas internetu katru dienu, un tas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada pavasarī. Ikdienā vismaz reizi dienā lietojuši internetu 87% iedzīvotāju vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasara periodā. Savukārt 83% lauku teritoriju iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojuši internetu katru dienu, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru