Jaunākais izdevums

«Mēs gribētu redzēt reģionālo reformu, kas dotu iespējas pašvaldību līmenī plānot un darboties ar lielākiem resursiem, tā radot arī lielāku efektivitāti,» par vienu no Latvijas ekonomikas neapgūtā potenciāla aspektiem sarunā ar db.lv par bankas pirmā pusgada biznesa rādītājiem un Latvijas ekonomikas efektivizāciju saka SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

«SEB itin daudz sadarbojas ar pašvaldībām, bet efektivitātes rezerve noteikti ir pārvaldības modelī – reģionālajā plānošanā un pārvaldībā, kas ir pārāk sarežģīta,» saka I. Tetere. «Valsts līmenī ekonomikas efektivitāte noteikti ir meklējama pašvaldību pārvaldībā un reģionālajā plānošanā. Ar diviem miljoniem iedzīvotāju mēs nevaram atļauties 119 pašvaldības.»

Kā sadarbības piemēru ar pašvaldībām I. Tetere min SEB grantu programmu (ie)dvesma ar 60 tūkstošu eiro lielu fondu, kurā kopā ar piecām pašvaldībām – Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines un Siguldas novadiem – banka ir izsludinājusi jaunu pieteikšanos. Pērn šāda sadarbība bija ar trim pašvaldībām. «Mēs atlasītajām biznesa idejām nodrošinām inkubācijas periodu, kad tā tiek strukturēta, tiek veidots biznesa plāns un atrasti sadarbības partneri. Beigās vairākas no šīm idejām saņem arī finansiālu atbalstu. Pašvaldības tajā aktīvi iesaistās, lai redzētu, kas viņu vidē ir vajadzīgs.»

Savukārt Valmierā sadarbība ir bijusi dzīvojamā fonda deficīta risināšanā. «Šis pagaidām ir vienīgais šāds pilotprojekts Latvijā, bet mēs runājam ar Ekonomikas ministriju, ka varētu šai jomā veidot kaut ko jaunu un ar valsts līdzdaļu,» komentē I. Tetere. «Tas varētu attīstīt dzīvojamo fondu, kas nav tikai privātajā sektorā, bet kaut kāda līmeņa sadarbībā ar valsti.»

Nekustamo īpašumu attīstītāji Latvijā orientējas uz premium segmentu (DB 20.06.), «un pat attīstītāju ekonomiskais segments Latvijas situācijai savā ziņā tomēr ir premium. Jo 1500–1800 eiro par kvadrātmetru ir cena, par kādu to ekonomisko projektu var uzcelt,» vērtē I. Tetere. «Ja salīdzina ar pirktspēju, tad šī cena tomēr nav pieejama plašam vidusslānim, bet gan labi atalgotajiem.»

Runājot par sadarbību ar pašvaldībām, I. Tetere norāda arī uz SEB klientu centra pārcelšanu uz Rēzekni. «Atrast darbaspēku Rīgā mums kļuva grūti, savukārt Rēzeknē bija ļoti kvalitatīvs darbaspēks. Iznākumā SEB sava klientu centra lielāko daļu jau ir pārcēlusi uz turieni. Tas nozīmē, ka uz jūsu telefona zvanu SEB klausuli paceļ Rēzeknē, un no turienes notiek arī rakstiskā e-pastu komunikācija ar klientiem.»

Tas ir bijis iespējams, pateicoties sadarbībai ar Valsts Nodarbinātības aģentūru un pašvaldību. «Finansējums ir mūsējais, un beigās jau tas jebkurā gadījumā notiek pēc tirgus nosacījumiem, tomēr pašvaldības ieinteresētība vismaz iesākumā ir svarīga,» saka bankas vadītāja.

Viņa vērtē, ka pašreizējā reģionālajā sadrumstalotībā «arī labu gribošam mazas pašvaldības vadītājam ir ļoti maz resursu, un viņam ir grūti pacelties pāri vietējiem apstākļiem un pateikt – mēs varam raudzīties un darīt plašāk. Mēs, SEB, jau labprāt palīdzētu un sadarbotos, bet mazākās pašvaldībās ar trim vai pieciem tūkstošiem iedzīvotāju resursu ir tik maz, ka beigās mēs pat telpu nevaram atrast. Varbūt blakus pašvaldībā tāda ir, bet tas jau ir kaut kas cits, un potenciāli labā iniciatīva apsīkst.»

Rakstu Izaicinājumi paģērē sadarbību lasiet 10. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tendences mainās – šobrīd modē elastīgs darba laiks

Ingrīda Drazdovska - DB redaktore, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko nozīmē efektivitāte, kā to uzlabot un kā nepārspīlēt, eksperti sprieda Dienas Biznesa un Bite Latvija rīkotajā seminārā Risinājumi veiksmīgai uzņēmējdarbībai – efektivitāte, inovācija, tehnoloģijas.

Efektivitāte palīdz strādāt produktīvāk, ietaupīt laiku, piedāvāt labāku produktu klientiem, un lielā mērā šo procesu palīdz attīstīt tehnoloģijas.

«Efektivitāte ir nebeidzams process. Tas ir interpretējams jēdziens – kādam tā ir laika ekonomija, citam kvalitatīvāks produkts. Uzņēmumiem efektivitāte ļoti cieši saistās ar iespēju samazināt izmaksas, kas nozīmē arī iespēju vairāk nopelnīt,» saka Daina Lūka, SIA Bite Latvija Biznesa segmenta produktu attīstības komandas vadītāja. Viņa uzsver, ka, padarot procesus efektīvus, ir jāsaprot, kas ir fokuss.

Bite parasti nedara visu reizē. Tas palīdz iedzīvināt efektīvo procesu uzņēmuma iekšienē – jo vienkāršāks tas būs un pa daļām, jo darbinieki to vairāk izmantos. «Arī mazas izmaiņas var dot lielu labumu,» piebilst D. Lūka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgā plāno uzbūvēt augstāko koka ēku Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā.

Projekta pasūtītājs ir betona grīdu uzņēmuma Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss, kas savu ideju salikt vienkopus Latvijas dabas bagātību koku ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem uzticējis diviem jauniem un perspektīviem arhitektiem Kārlim Mičulim un Fricim Vilnim (arhitektu birojs Vilnis Mičulis).

Mārtiņu uzrunājusi jauno puišu Šveicē un Nīderlandē gūtā pieredze, kā arī jūtamā jauda un progresīvā domāšana - nav tādas lietas, ko nevar atrisināt. «Mums apkārt ir liels zināšanu apjoms, un bieži lietas, kuras Latvijā dēvējam par inovācijām, ārzemēs jau ir ierasta prakse. Gribam, paši mācoties, šīs zināšanas ienest Latvijā,» teic F.Vilnis.

Neizmantots potenciāls

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums «Vivid Tech» radījis un ieviesis jaunu tehnoloģisku inovāciju mazumtirdzniecības nozarē - interaktīvas cenu zīmes ar skārienjutīgu displeju.

Pirmās 50 cenu zīmes jau ir uzstādītas veikalā «Spirits and Wine», bet jūnijā interaktīvās cenu zīmes būs pieejamas jau visos četros šajos veikalos Rīgā. Interaktīvās cenu zīmes sniedz informāciju par preces cenu, kā arī ļauj klientam iepazīties ar dzēriena garšas buķetes niansēm, receptēm, stāstu par dzēriena tapšanu un tā pirmsākumiem, kā arī ar konkrētās preces atlikumu veikalā.

«Vivid Tech» pārstāvis Andris Lūkins atklāj, ka šāda ideja radusies jau pirms vairākiem gadiem, bet izstrādes process ildzis aptuveni trīs gadus: «Nekur pasaulē mazumtirdzniecības jomā nav sastopams kas tāds. Jā, ir veikali, kuros papīra cenu zīmes aizstāj digitālas lentas, bet neko vairāk kā informāciju par preces cenu tās nesniedz.» Veikals «Spirits and Wine» ir pirmais, kurš šo tehnoloģiju ievieš mazumtirdzniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporācijas un lielie uzņēmumi tiek vērtēti kā galvenie inovācijas dzinējspēki; uzsvars ir uz inovāciju kā sistēmu

Par kompāniju inovācijas pētījumiem un ieviešanu atbildīgo amatpersonu vērtējumā aizvien lielāka nozīme šai jomā tiek piešķirta starptautiskajām korporācijām, lielajiem uzņēmumiem un arī valstu kapitālsabiedrībām. Tā secina jaunākais General Electrics (GE) Globālās inovācijas barometrs – pētījums, kas tiek veikts no 2010. gada.

No barometrā iekļautajām 20 valstīm Latvijai tuvākie datu apkopojumi ir veikti Polijā, Vācijā un Zviedrijā. Starptautisko korporāciju nozīmīgums inovatīva biznesa radīšanā pēdējos gados kopumā ir audzis par 4%, kamēr mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nozīmes vērtējums ir ievērojami krities. Nedaudz zemāks ir arī šīs jaunuzņēmumu jeb startapu nozīmes vērtējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Rada inovatīvus grīdas dēļus

Māris Ķirsons, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Amber Wood iesniedzis pieteikumu Eiropas patentam jaunam divslāņu grīdas dēļu savienojumam, tā izgatavošanas tehnoloģijai, kas ļauj šo produktu ražot teju vai neierobežotā garumā.

«Uzņēmums savu inovatīvo risinājumu ir pārbaudījis, saražojot testa divslāņu grīdas dēļus 5–6 metru garumā, un tie ir piegādāti ārvalstu klientiem,» stāsta SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Inovācija slēpjas grīdas apakšējā slāņa – bērza saplākšņa – savienojumā. «Divslāņu grīdas līdz šim lielākais trūkums bija kvalitatīvu, garu dēļu neesamība, jo to ierobežoja apakšējās – saplākšņa – kārtas izmēri. Savienojuma vietā dēlis agrāk vienmēr bija pavājināts, tādēļ bieži pārlūza, bet tagad šim defektam ir izdevies rast risinājumu,» uzsver I. Akerfelds. Šī novitāte būtībā ļauj ražot divslāņu grīdas dēļus neierobežotā garumā, turklāt tie ir savienojami ar uzņēmuma ražoto produkciju. «Divslāņu grīdas gadījumā – tikai lietojamā virskārta ir no ozola vai oša, savukārt apakšējā tapas savienojuma daļa ir bērza saplāksnis, tādējādi cēlkoka patēriņš ir mazāks (aptuveni trīs reizes) un tā izmantošana ir maksimāli efektīva ar ievērojami mazāku atlieku apjomu, turklāt divslāņu grīda, neraugoties uz temperatūras un mitruma izmaiņām, nedeformējas un «nestaigā»,» jaunā produkta priekšrocības nosauc I. Akerfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijas uzņēmumiem ļauj attīstīt jaunus produktus, ko piedāvāt arī eksportā un veicināt valsts labklājību

«Jebkurai valstij ir svarīgs eksports, ko lielā mērā veicina inovācija un kas ļauj uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Augstas pievienotās vērtības produkti ir konkurētspējas pamats. Tāpēc liela nozīme ir arī valsts radītajam regulējumam un likumiem, jo īpaši, ja kaut ko gribam izdarīt pirmie pasaulē. Labums beigās ir visiem. Tomēr jārēķinās, ka arī konkurenti uz vietas nesēž,» tā Alīna Mežciema, SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) projektu vadības daļas vadītāja.

Pēdējos trīs gados paralēli telekomunikāciju pakalpojumiem LMT attīsta dažādus jaunus, inovācijā balstītus risinājumus, un uzņēmuma stratēģija ir vērsta uz to, lai attīstītu kompānijas kopējo inovētspēju, nevelkot robežu starp cilvēkiem, kuri strādā vai nestrādā pie jauninājumiem, veicinot sadarbību ar jaunuzņēmumiem, citiem tehnoloģiju uzņēmumiem, lielajām kompānijām, akadēmisko sektoru, valsts un pašvaldību iestādēm. «Koncepcija paredz strādāt atvērtā ekosistēmā, kur ir brīva ideju un atklāsmju plūsma, tādējādi veicinot kopējo ekosistēmas inovētspēju,» saka A. Mežciema. Viņa skaidro, ka uzņēmuma attīstība citos virzienos saistīta ar to, ka tas vēlas iet līdzi laikam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LMT viedtelevīzija nominēta starptautiskajai nozares balvai Global Mobile Awards 2019 (GLOMO Awards), paziņojusi starptautiskā telekomunikāciju nozares asociācija GSMA.

LMT Mājas viedtelevīzija saņēmusi nomināciju divās kategorijās: «Labākā mobilo tehnoloģiju inovācija» (Best Mobile Technology Breakthrough) un «Eiropas 5G celmlauzis» (European 5G Pioneer).

«GLOMO ir pasaules mēroga iespēja atzīmēt visiedvesmojošākos un inovatīvākos risinājumus mūsu nozarē, izceļot tos uzņēmumus un personības, kas ir celmlauži it visā – no 5G līdz jaunām biznesa iespējām un inteliģentai savienojamībai,» norādīja GSMA vadītājs Džons Hofmans. «Balvas piesaista ļoti daudz augstas kvalitātes pieteikumu, tāpēc saņemt nomināciju ir liels panākums,» paziņojumā uzsvēra Džons Hofmans.

«Viedtelevīzija, kas darbojas mobilajā platformā, ir viens no mūsu visizaicinošākajiem projektiem, kuru pilnībā attīstījām atbilstoši LMT jaunajai inovāciju stratēģijai. Turklāt tas ir viens no pirmajiem šāda veida risinājumiem Eiropā. Prognozēju, ka līdz ar 5G tīkla attīstību pieprasījums pēc viedtelevīzijas arvien pieaugs. Jau šobrīd katrs ceturtais LMT Internets mājai pakalpojuma lietotājs izmanto arī LMT viedtelevīziju. Priecājos, ka mūsu paveikto novērtē arī starptautiskā līmenī,» uzskata Juris Binde, LMT prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pasaulē vadošā palešu ietīšanas iekārtu ražotāja Robopac jaunākie produkti ienāk arī Latvijā

Raksts tapis sadarbībā ar <i>Profipak SL SIA</i>, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada Plakanciemā jau vairāk kā desmit gadus darbojas uzņēmums SIA Profipak SL , kas ir starptautiskās iepakojuma iekārtu ražošanas kompānijas Robopac S.p.A oficiālais pārstāvis Latvijā.

Uzņēmuma ekspozīciju zālē ir apskatāmas vairākas iekārtas no vairāk nekā 40 dažādu Robopac S.p.A iepakošanas iekārtu klāsta, kuras ikvienam klientam ir iespēja uz vietas notestēt un pārliecināties, kura no iekārtām ir piemērota tieši konkrētas jomas uzņēmumam, ņemot vērā gan darbības specifiku, gan arī ražošanas apjomus.

Maijā beigās Milānā notikušajā starptautiskajā iepakojuma izstādē IPACK-IMA kompānija Robopac S.p.A prezentēja savas jaunākās iekārtas un sistēmas - Masterplat LP un iepakošanas iekārtu attālinātās vadības sistēmu Air conect , kuras no oktobra vidus ir jau pieejamas arī klientiem Latvijā.

Lai gūtu ieskatu gan par jaunajām, gan jau klientiem zināmajām Robopac S.p.A iekārtām, uz sarunu aicinājām SIA Profipak SL pārdošanas speciālistu Edgaru Dinsbergu, kurš tikko atgriezies no mācībām Robopac S.p.A rūpnīcā, kur papildināja zināšanas gan par jau zināmajiem, gan arī jaunākajiem Robopac S.p.A ražojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit gaidas veicina divpusējās saiknes, ieskaitot sadarbību zinātnē un inovācijā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lielbritānijas zinātnes un inovācijas Baltijas atašeja amats ir ticis lietuvietei Miglei Masaitītei (Miglė Masaitytė), līdz ar to arī reģionālais birojs būs Viļņā. Sarunā ar DB par sadarbības perspektīvām un britu Zinātnes un inovācijas tīklu (Science and Innovation Network jeb SIN) piedalās arī SIN Ziemeļvalstu un Baltijas reģionālais menedžeris Maikls Mūdijs (Michael Moody).

Fragments no intervijas

Pirms neilga laika kļuva zināms par britu zinātnes un inovācijas atašeja jauno amatu Baltijā (DB 12.01.), un nu tas ir nodibināts Lietuvā. Kāpēc tur?

Maikls Mūdijs: Mēs skatījāmies uz visām Baltijas valstīm, un nebija skaidra iemesla, kāpēc viena būtu labāka par citām. Tāpēc mēs izsludinājām konkursu uz vakanci visās trijās valstīs, un tad jau vērtējām kandidatūras – kam būs labākais pieredzes un zināšanu fons par šo darbu. Tāpēc atašeja postenis Viļņā ir sagadīšanās. Bija deviņi pretendenti – pa trijiem no katras valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau septiņpadsmito gadu pēc kārtas Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu sarakstu Gazele.

Jaunākajā sarakstā apkopoti dati par uzņēmumu sasniegumiem laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam. Šie uzņēmumi tika godināti Dienas Bizness un Bite rīkotajā seminārā «Risinājumi veiksmīgai uzņēmējdarbībai – efektivitāte, inovācija, tehnoloģijas», kur dažādi eksperti stāstīja par efektivitāti biznesā.

Visstraujāk augošais uzņēmums Rīgā ir SIA Bilatris, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Kompānijas apgrozījums apskatītajā periodā ir audzis par 1774,29%, sasniedzot 5,39 miljonus eiro.

Visstraujāk augošais uzņēmums Kurzemes reģionā ir SIA Tikala ID, kas nodarbojas ar kokmateriālu vairumtirdzniecību. Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam uzņēmuma apgrozījums audzis par 1008,51%, sasniedzot 2,77 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Galvenais, ka darbs ir izpildīts.

Lai gan mēdz runāt, ka tehnoloģijas atņem darbu cilvēkiem, tajā pašā laikā tās dod dažādas priekšrocības, piemēram, iespēju strādāt no mājām

«Mūsdienu tehnoloģijas ir pavērušas daudz labu iespēju. Kādreiz, kad bija stacionārie datori, obligāti vajadzēja būt birojā, lai strādātu, bet šobrīd tā vairs nav. Uzņēmuma darbs neapstājas, ja neesmu uz vietas. Kaut vai sēžot rindā pie zobārsta, varu atbildēt uz e-pastiem, sarīkot videokonferenci, veikt datu analīzi utt. Internets ir pavēris daudz iespēju, taču mēs šajā pārmaiņu procesā vēl esam tikai pašā sākumā. Mēs ne tuvu neesam izmantojuši visas iespējas,» uzskata telekomunikāciju kompānijas Bite vadītājs Kaspars Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izvēļu arhitektūra ir projektējama

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politika un inovācija Biheiviorisma ekonomikas atziņas palīdz radīt efektīvu rīcībpolitiku; to novērtē aizvien vairāk valdību, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīcībpolitikas efektivitāte no ātruma ierobežojumu ievērošanas līdz mājokļu siltināšanai, hronisku slimību ārstēšanai un nodokļu iekasēšanai var tikt panākta ar psiholoģijas atziņu pielietojumu, saka Lielbritānijas Cilvēku uzvedības pētniecības organizācijas (Behavioural Insights Team jeb BIT) Iekšlietu un starptautisko programmu direktors Saimons Ruda (Simon Ruda). Latvijā viņš viesojās sarunu festivālā Lampa, kā arī, lai tiktos ar Latvijas amatpersonām.

Fragments no intervijas

Parasti politikas veidošanas maiņa notiek līdz ar kādu krīzi. Kad un kāpēc sākās BIT?

Pirmo reizi par BIT sāka domāt 2004. gadā. Pašreizējais BIT vadītājs Deivids Halpērns (David Halpern) tad bija galvenais analītiķis premjerministra Tonija Blēra stratēģijas komandā. Viņš uzrakstīja ziņojumu, kā ietekmēt iedzīvotāju uzvedību. Bet tolaik tas netika labi uzņemts, jo kreisi centriskā valdība jau bija visai iesaistīta visās cilvēku dzīves jomās, un tobrīd bija pretrunīgi vērtētais plāns par «tauku nodokli» neveselīgajai pārtikai. Laikraksti pret to sacēlās, un šai situācijā, kad valdībai tika pārmesta pārlieka jaukšanās cilvēku dzīvēs, BIT ideja bija nepieņemama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādība nav tikai statistika par to, cik sieviešu vai dažādu tautību cilvēku strādā uzņēmumā – tas ir resurss, kas ļauj palīdzēt labāk saprast savus klientus un biznesam augt

Tā uzskata Indijā dzimusi norvēģu rakstniece, dažādības vadības eksperte un konsultāciju kompānijas Seema dibinātāja Lovelēna Rihela Brenna (Loveleen Rihel Brenna) un pētniece, konsultante un biznesa antropoloģe Agnese Cimdiņa. Viņas norāda – dažādi pētījumi liecina, ka dzimumu un etniskā dažādība uzņēmumos palielina efektivitāti, bet nenoliedz, ka dažādības vadība ir izaicinājums – vadītājam jāsaprot dažādi kultūras aspekti, lai šis process būtu veiksmīgs.

Vairāk par dažādības vadību un nepieciešamību pēc dažādības L. Rihela Brenna un A. Cimdiņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Cosybed Beverīnas novadā, kas līdz šim strādāja faktiski tikai Lielbritānijas tirgum, gatavojas restartēt savas attiecības ar pašmāju tirgu.

Neviens jau nezina, kā būs. Neteiksim, ka esam sabijušies, bet aptuveni trešo daļu tirgus no Anglijas centīsimies pagriezt uz citām valstīm Eiropā,» stāsta gultu rāmju un to detaļu ražošanas uzņēmuma vadītājs Raitis Kalniņš.

Angļiem cena, Eiropai – produkts

Pašlaik Beverīnas novada Mūrmuižā strādājošais uzņēmums jau sadarbojas ar Dāniju un Franciju. Sevišķi Francijas gulētāji atzīst masīvkoka mēbeles,un tieši tādas ražo Cosybed. Gaidot notikumu attīstību saistībā ar Brexit, jau pagājušā gada vidū Cosybed sāka stūrēt jaunu noieta tirgu un arī mēbeļumodeļu virzienā. «Līdz šim esam strādājuši ar standarta produktiem, bet, ņemot klāt jaunus tirgus, ir jāpilnveido produktu klāsts un jāmaina darbastils. Viss ir vienkārši – angļi pērk labu cenu, Eiropā pērk labu produktu. Un mēs esam gatavi pielāgoties, » skaidro Raitis, piebilstot, ka Cosybed produkti līdz šim veidoti vidējam un ekonomiskajam segmentam.Līdz ar pazemes grūdieniem Lielbritānijas mēbeļu tirgū varētu mainīties arī šī koncepcija, un uzņēmuma produkcija, iespējams, varētu mērķēt uz augstākiem plauktiem, tuvāk vidusslānim, kas nozīmē pievērsties sarežģītāku mēbeļu ražošanai, izmantojot arī plātņveida materiālus.Aizvadītā vasara netipiski silta bija arī Lielbritānijā, cilvēki lielāko daļu laika pavadīja laukā, tāpēc tika izpirktas ķīniešu dārza mēbeles, bet iekštelpumēbeļu tirgus šķita apstājies, stāsta Raitis. Šis signāls bija iemesls ieklausīties tirgus situācijā, saglabājot Lielbritāniju kā «maizes darbu», bet «desai» cenšoties nopelnīt citur.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EK plāno investēt miljardu eiro klimata krīzi risinošos pētniecības un inovācijas projektos

LETA, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien izsludinājusi miljardu eiro vērtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pētniecības un inovācijas projektiem, kas piedāvā risinājumus saistībā ar klimata krīzi un palīdz aizsargāt Eiropas unikālās ekosistēmas un bioloģiski daudzveidību.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" finansētais Eiropas zaļā kursa uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kas no sestdienas, 19.septembra, būs atvērts reģistrācijai, veicinās Eiropas atlabšanu no koronavīrusa krīzes, pārvēršot zaļās problēmas par inovācijas iespējām.

EK norādīja, ka šis zaļā kursa uzaicinājums atšķiras no iepriekšējiem pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" uzaicinājumiem. Ņemot vērā risināmo problēmu steidzamību, tā mērķis ir panākt skaidrus un jūtamus rezultātus īstermiņā un vidējā termiņā, bet ar ilgtermiņa pārmaiņu perspektīvu.

Paredzams, ka saskaņā ar šo uzaicinājumu finansētie projekti sniegs taustāmus ieguvumus desmit jomās, kurās atspoguļoti Eiropas zaļā kursa galvenie darbības virzieni. Tās ir vērienīgākas klimatiskās ieceres, tīra un droša enerģija par pieņemamu cenu, rūpniecības mobilizēšana pārejai uz nepiesārņojošu aprites ekonomiku, energoefektīvas un resursefektīvas ēkas, ilgtspējīga un vieda mobilitāte, stratēģija no "lauka līdz galdam", bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, nulles piesārņojuma, no toksiskām vielām brīva vide. Tāpat ir iekļautas divas horizontālas jomas - zināšanu stiprināšana un iedzīvotāju iespēju palielināšana - piedāvā ilgtermiņa perspektīvu, lai panāktu Eiropas zaļajā kursā paredzētās pārmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kohēzijas budžetam ir jābūt ambiciozākam, un jebkādiem samazinājumiem šai politikai kopumā nevajadzētu iet tālāk par Brexit radīto ietekmi apmēram 6% apmērā; Latvija griezienam nepiekrīt.

Tāda ir Latvijas nostāja, runājot par priekšlikumiem kohēzijas politikai pēc 2020. gada, norāda Finanšu ministrija (FM). Šā gada maijā Eiropas Komisija publicēja regulu priekšlikumu nākamajai Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmai. Savukārt jūlijā tika publicēti arī regulu priekšlikumi kohēzijas politikai pēc 2020. gada. FM atzīmē, ka kopumā Latvija augstu novērtē Eiropas Komisijas ieguldīto darbu un laicīgo regulu priekšlikumu sagatavošanu. Tomēr Eiropas Komisijas piedāvājums ir pamats diskusijām, un noteikti ir aspekti, kurus iespējams pilnveidot. Ir arī nepieciešams izšķirt divas lietas: regulējuma normas, kas nosaka atbalsta tvērumu, un ieviešanas principus un priekšlikumu par finansējuma apjomu kohēzijas politikai un konkrētām dalībvalstīm. ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzības novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām. Nevar neminēt, ka sarunas par nākamo daudzgades budžetu nebūs vieglas. Naudas ir mazāk, ņemot vērā Lielbritānijas, kas bija viena no lielāko iemaksu veicējām, izstāšanos no ES. Tomēr vajadzību apmēri nav mazinājušies. Visticamāk, ka daļa valstu, kuru ekonomika ir augusi straujāk, piedzīvos finansējuma griezienu. Mazāks atbalsts projektu realizācijai, iespējams, varētu sagaidīt arī Lietuvu un Igauniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Jauna litija-sēra baterija varētu ļaut tālrunim darboties piecas dienas bez uzlādes

Lelde Petrāne, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijas pētnieki informē, ka izstrādājuši akumulatoru, kas ļautu ar viedtālruni darboties piecas dienas bez ierīces uzlādēšanas un ar elektrisko automašīnu bez uzlādes nobraukt 1000 kilometru attālumu, ziņo CNN.

Ja tehnoloģija tiks plaši izmantota, tas būs nozīmīgs sasniegums zaļākas un efektīvākas enerģijas meklējumos.

Melburnas Monašas Universitātes komanda apgalvo, ka tās izstrādātā litija-sēra baterija ir "visefektīvākā pasaulē" un četras reizes pārspēj tradicionālās baterijas.

Pētnieki vēsta, ka šobrīd stāv uz "inovācijas komercializācijas robežas", un akcentē tās priekšrocības cīņā pret klimata pārmaiņām.

Patlaban lielākoties tiek izmantotas litija jonu baterijas.

Tomēr litija - sēra akumulatoriem ir daudz īsāks kalpošanas laiks. Tos izmanto lidmašīnās un automašīnās, taču iepriekšējie mēģinājumi panākt to masveida ražošanu un litija jonu akumulatoru izkonkurēšanu ir cietuši neveiksmi. Savukārt Austrālijas zinātnieki apgalvo, ka viņu radītā inovācija palielina akumulatora izturību, vienlaikus nesamazinot tā sniegumu, tādēļ tiek cerēts, ka tas radīs revolūciju transportlīdzekļu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Fenix Outdoor investē 100 000 eiro salonveikala izveidē Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru brīvdabas apģērbu, apavu un inventāra ražotājs un tirgotājs" Fenix Outdoor Emerging Markets GmbH" (Fenix Outdoor) Latvijā ir investējis vairāk nekā 100 000 eiro, atverot vairumtirdzniecības salonveikalu Rīgā.

Tas radīts, balstoties uz līdzšinēji veidotiem konceptiem citās pasaules valstīs, kas sniedz iespēju nozares mazumtirgotājiem iepazīties ar uzņēmuma pārstāvēto zīmolu Fjällräven, Hanwag, Primus, Brunton un Royal Robbins kolekcijām un produktiem vienuviet.

Fenix Outdoor ir starptautiska grupa, kuras darbības lauks ietver pilnīgu ciklu - sākot ar produktu dizaina radīšanu un ražošanu, līdz pat gatava produkta nodošanai tiešajam patērētājam vai mazumtirdzniecības partneriem.

Biznesa koncepts ir attīstīt un tirgot brīvdabas produktus ar uzticamu mazumtirgotāju tīklu starpniecību.

"Lai gan zīmolu klāsts, ko apvieno Fenix Outdoor, ir liels, tos vieno mērķis - piedāvāt ilgtspējīgus un mūsdienīgus produktus aktīvai laika pavadīšanai dabā, kā arī ikdienai. Mūsu pārstāvētie zīmoli īpašu uzmanību pievērš atbildīgai resursu izvēlei un izmantošanai. Piemēram, Fjällräven nākamā gada rudens/ziemas sezonā klajā nāks Vardag apģērba līnija, kuras radīšanā ir izmantota organiska kokvilna, un šīs līnijas būtiskākais elements - G-1000 Eco materiāls. Šī Fjällräven zīmola radītā inovācija ir pārstrādāts poliesters kombinācijā ar organisko kokvilnu, kas nodrošina augstu izturību, elpojošās īpašības, aizsardzību pret vēju un vieglu lietu, kā arī ātru žūšanu," teic Fenix Outdoor pārdošanas vadītājs Baltijas valstīs un Baltkrievijā Lauris Piņķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Autotirdzniecības nākotne ir internetā

Jānis Goldbergs, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotirdzniecības darba lielāko daļu iespējams veikt interneta vidē, pēc pirmās uzņēmuma rīkotās tiešsaistes auto izstādes "Dienas Biznesam" apliecināja SIA "Norde" valdes priekšsēdētājs Dainis Bremze.

"Norde" rīkotā tiešsaistes izstāde notika šā gada 17. aprīlī. Šī inovācija sniedza uzņēmuma klientiem iespēju aplūkot interesējošos automašīnu modeļus virtuālajā vidē, neizejot no mājām. Protams, ka rīkot izstādi šādā formā pamudinājusi Covid-19 krīze, kad klātienē izstādes rīkot nav iespējams. D. Bremze apstiprināja, ka tiešsaistē izstādi vērojuši vairāk nekā 100 cilvēku, bet ierakstu aplūkojuši 3,5 tūkstoši skatītāju.

"Norde" izstādē prezentēja "Nissan", "Renault" un "Dacia" automašīnu jaunākos modeļus, kurus arī pārdod. Jebkuras izstādes viens no mērķiem ir pārliecināt klientu iegādāties mašīnu. Jautāts, vai šis mērķis sasniegts, D. Bremze uzsvēra, ka pārdošana nav bijusi izstādes pamatuzstādījums, tomēr vērtējama kā nozīmīgs aspekts arī pārdošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Banka izveidojusi pasaulē pirmo digitālo kolekcijas monētu

Žanete Hāka, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Banka jūlija beigās plānojusi pircējiem piedāvāt pirmo digitālo kolekcijas monētu pasaulē - LBCOIN, liecina centrālās bankas paziņojums.

"Pirms diviem gadiem mums bija tikai drosmīga ideja. Tagad mēs šķiram jaunu lappusi numismātikas vēsturē, paplašinot centrālo banku digitālo valūtu potenciālu. Šī inovācija radīs reālus ieguvumus sabiedrībai, veidojot jaunus digitālos risinājumus nākotnē. Uz monētas attēlotais 1918.gada Neatkarības akts simbolizē pamatus, kas toreiz tika ielikti mūsdienu Lietuvai," teikts bankas paziņojumā.

Digitālo monētu Lietuvas Banka izlaidīs 23.jūlijā. Pircēji pieteikties monētai var jau iepriekš - viņiem tiks izveidots speciāls e-maciņš, uz kuru centrālā banka pārskaitīs iegādātos LBCOIN.

No pirmās līdz sestajai tirdzniecības dienai viens pircējs varēs iegādāties vienu LBCOIN, bet vēlāk šis skaits vairs netiks ierobežots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

2020. gadā plānots jauns atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

HKScan melnās plastmasas iepakojumus aizstās ar videi draudzīgākiem

Zane Atlāce - Bistere, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļvalstu gaļas pārstrādes grupa HKScan līdz 2019. gada beigām Zviedrijā un Somijā aizstās visus melnās plastmasas iepakojumus ar citām krāsām un, iespējams, arī ar citiem, videi draudzīgākiem materiāliem, teikts uzņēmuma paziņojumā.

Melnā plastmasa nav pārstrādājama, jo otrreizējā pārstrādē izmantotā optiskā šķirošanas sistēma nevar noteikt melno oglekļa pigmentu, ko izmanto plastmasas krāsošanai.

Somijā jau notiek melnā plastmasas iepakojuma aizstāšana, tur uzņēmums pārgājis uz dzeltenās plastmasas izmantošanu Kariniemen® zīmola produktiem.

Lēmums pāriet no melnā plastmasas iepakojuma Zviedrijā un Somijā ir pirmais lielais solis, domājot par ietekmi uz vidi un materiālu atkārtotu izmantošanu. Turpmākajos plānos ir līdzīgus soļus spert arī Dānijā un Baltijas valstīs.

Zviedrijā ir izstrādāts jauns Mamma Scans gaļas bumbiņu iepakojums, kas samazina plastmasas izmantošanu par 30 tonnām gadā. Dānijā Rose® ir ieviesusi jaunu iepakojumu, kas izgatavots no caurspīdīgas, pārstrādātas plastmasas. Baltijā vistas un cūkgaļas šašliks un marinēta gaļa tiek pārdota viegli pārvadājamos maisiņos, nevis plastmasas spaiņos, samazinot plastmasas izmantošanu par aptuveni 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru