«Sakopt vidi, savu tuvāko apkārtni latviešiem ir goda lieta. Tā ir laba, jau vēsturiski izveidojusies tradīcija – līdzīgi kā sacensties par sakoptākās lauku sētas vai pagasta titulu. Taču vides sakopšana ir arī dzīves nepieciešamība, un tās pašvaldības, kas vēlas ieguldīt šajā jomā, to arī dara,» apliecina Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.
Citviet Latvijā lapu grābšanas sezona jau rit pilnā sparā, turpretim Skrundā koki tikai sāk krāsoties. Ko darīt ar nobirušajām lapām – katrā vietējā saimniecībā ir savs atšķirīgs viedoklis. Viesojoties Igaunijā, Skrundas novada domes vadītāja novērojusi, ka kaimiņzemē rudens lapām piebiris parks šķiet dabisks process, kurā iejaukties nav obligāti. «Latvieši savukārt gatavi sagrābt katru lapiņu. Esam izveidojuši speciālu lapu laukumu,» stāsta L. Robežniece. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām lapu laukums jāierīko pēc līdzīgiem tehniskajiem noteikumiem kā šķirotajiem atkritumiem – teritorijai jābūt nožogotai, ar cieto segumu. «Vides pārvalde pašvaldībām iesaka veidot šādus laukumus, un mēs bijām radoši – atradām piemērotu vietu ražošanas teritorijā, sadarbībā ar Skrundas komunālo saimniecību startējām Vides investīciju fonda projektu konkursā, saņēmām atbalstu un laukumu izveidojām uz vecā angāra pamatiem,» stāsta Skrundas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Zane Eglīte. Projekta realizācija gan prasījusi kārtot daudz formalitāšu. Z. Eglīte norāda: «Mazām pašvaldībām lapu laukumu ierīkošanai nevajadzētu piemērot tādas pašas prasības kā lielajiem šķiroto atkritumu poligoniem. Vajadzētu vērtēt pēc situācijas.»
Skrundas novadā arī jaunieši iesaistīti lapu laukuma projektā. «32 skolēni kļuva par vides aģentiem, mājās skaitīja saražoto atkritumu daudzumu un mērīja to autobusos. Tie bija astoņi pilni autobusi atkritumu, ko šajās ģimenēs saražoja nedēļas laikā. Mēs aicinām iedzīvotājus taupīt resursus, samazinot konteineru vai atkritumu izvešanas reižu skaitu. Esam sapratuši, ka vecākus tik ātri pāraudzināt nevarēsim, taču par vides jautājumiem noteikti jārunā ar bērniem,» uzsver Z. Eglīte. Piemēram, sadarbojoties ar Zemessardzi un jaunsargiem, skolēni sakopuši pulkveža Oskara Kalpaka taku. «Kopīgās aktivitātes, ejot dabā, ir ļoti laba pieredze mūsdienu bērniem, un viņi tajās vēlas piedalīties. Tā mūsu novadā ir apzināta politika – skolas bērnus brīvajā laikā ar vides aktivitātēm atraut no datora,» uzsver L. Robežniece. Novadā lepojas, ka Nīkrāces pamatskola ieguvusi ekoskolas titulu un sadarbojas ar Liepājas Vides pārvaldi. «Varbūt novadā neesam paveikuši kaut ko grandiozu vides jomā, taču katrā vietā ieguldām pa mazumiņam, un izglītošana ir viens no ceļiem, kā rūpēties par vidi,» uzskata L. Robežniece.
Saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu Skrundā realizēti projekti, kurus atbalsta Klimata pārmaiņu finanšu instruments, – ielās kopumā nomainīti 82 gaismekļi, tā panākot kopējo oglekļa dioksīda samazinājumu 8,90 tonnu gadā. Pašvaldības vajadzībām iegādāti divi jauni elektromobiļi. Savukārt energoefektivitātes programmas ietvaros veikta siltināšana Nīkrāces pamatskolā, Skrundas vidusskolā un Skrundas kultūras namā. Abās skolās mainīta apkures sistēma par labu atjaunojamiem energoresursiem. «Tagad skolās darbojas granulu apkures katli. Izvērtēt, cik būsim ietaupījuši, varēsim tikai šīs apkures sezonas beigās, taču teorētiskie aprēķini liecina, ka būsim vinnētāji,» norāda L. Robežniece. Z. Eglīte piebilst: «Ja varam taupīt energoresursus un samazināt emisijas, kāpēc to nedarīt? Tiesa, dažkārt programmu nosacījumi, piemēram, siltināšanas projektiem, kas jārealizē ziemas periodā, nav atbilstoši mūsu klimata apstākļiem, no tā cieš paveikto darbu kvalitāte, un tas sadārdzina arī izmaksas, tomēr par to, ko esam paveikuši, varam tikai priecāties.»
Turpmākajos gados novada attīstības programmas investīciju plānā paredzēts ķerties arī pie meliorācijas. «Pie mums jau izsenis bijis liels purvs. Blakus pilsētas teritorijai atrodas vecā kūdras ieguves vieta. Iedzīvotāji sūdzas, ka pagrabos ir augsts gruntsūdens līmenis, tāpēc sadarbībā ar sertificētu meliorācijas speciālistu esam apsekojuši meliorācijas sistēmas un Lauku atbalsta dienestā iesnieguši projektu. Lai iztīrītu grāvjus, sakārtotu ūdensteci aptuveni 30 hektāru platībā, nepieciešams daudz līdzekļu. Ja izdotos piesaistīt projekta līdzekļus, tas būtu labs darbs,» uzsver L. Robežniece.
Plašāk lasiet rakstā Izglītošana ir veids, kā rūpēties par vidi ilgtermiņā pirmdienas, 19.oktobra laikrakstā Diena (8.,9.lpp)!
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
#1/2
«Lapu savākšanas laukumā nogādātās lapas pavasarī tiks izmantotas kā komposta materiāls,» stāsta Zane Eglīte.
#2/2
Intensīva zivrūpniecība Skrundas dīķos sākās 1916. gadā un turpinājās arī XX gadsimta otrajā pusē, stāsta zivsaimniecības Skrunda īpašnieks Arnis Zalcmanis, kurš vairāk nekā 300 hektāru plašajā teritorijā ar 50 dīķiem saimnieko jau 40 gadu.
