Jaunākais izdevums

Valsts budžetu grib palielināt ar augstāku degvielas, alkohola, tabakas akcīzes nodokli, ieviest jaunu «bagātnieku» nodokli, kā arī minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu .

Tādu ainu iezīmē valdības sēdē lemtais. Paredzēts, ka trešdien par šiem jautājumiem diskusijas turpināsies Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē un gala vārds par tiem būs jāsaka Saeimai. LDDK plāno NTSP sēdē piedāvāt alternatīvus fiskālās telpas paplašināšanas veidus 2016.gadā. Pašlaik netiek izskatīta ideja par PVN pamatlikmes pacelšanu par vienu vai diviem procentpunktiem, kas valsts maku varētu papildināt aptuveni par 90 vai 180 milj. eiro, taču, ja citas iespējas netiks atrastas, nav izslēgts arī šī jautājuma izskatīšana.

Valdībā tika izskatīts priekšlikums no 2016. gada ieviest solidaritātes jeb t.s. «bagātnieku» nodokli, kas tiktu piemērots tām darba algām, kuru apmērs gadā pārsniedz 48 tūkst. eiro jeb 4000 eiro mēnesī un no kurām netiek maksāts sociālais nodoklis. Pēc Finanšu ministrijas informācijas šis nodoklis procentuālā apmērā būtu līdzvērtīgs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmei. Nodoklis tiktu dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju, bet tā ieņēmumi tiktu novirzīti valsts pamatbudžetā. Gadā šāds jaunievedums valsts maku papildinātu ar 40,9 milj. eiro. DB jau rakstīja, ka uzņēmēji šo ideju kritizēja un apšaubīja tā lietderību.

Valdībā tika vērtēts arī priekšlikums palielināt akcīzes nodokli alkoholam, kaut arī jau no šā gada 1. augusta akcīzes nodoklis tika palielināts visiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum, izņemot raudzētos dzērienus ar spirta saturu līdz 6 tilp.%. Tomēr jau no nākamā gada 1. aprīļa tiek paredzēta pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem. Turklāt kārtējais palielinājums tiek ieplānots 2017. gada 1. aprīlī un 2018. gada 1. aprīlī. Pēc Finanšu ministrijas informācijas Lietuvā akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem tika paaugstināts šā gada 1. martā, savukārt Igaunijā tas ik gadus tiek paaugstināts vidēji par 5% visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Valsts makā tādējādi nākamgad papildus varētu ienākt 3,6 milj. eiro, 2017. gadā – 5,9 milj. eiro. Vēl vairāk – 12,5 milj. eiro – valdība cer iegūt, paaugstinot akcīzes nodokli, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli bezsvina benzīnam, dīzeļdegvielai un naftas gāzēm. Tādējādi pēc Finanšu ministrijas datiem benzīna un sašķidrinātās cenas pieaugums būtu aptuveni 3 eiro centi uz litru, savukārt dīzeļdegvielas cenas pieaugums, iekaitot nodokļus, būtu ap 1 eiro centu uz litru. Akcīzes likmi rosināts palielināt arī atsevišķiem petrolejas un degvieleļļas veidiem. Līdz šim dīzeļdegvielai akcīzes nodoklis tika pārskatīts 2009. gada 1. februārī, bezsvina benzīnam – 2011. gada 1. jūnijā, bet LPG – 2014. gada 1. janvārī. Bez tam tiek vērtēta iespēja piemērot akcīzes nodokli elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem. Tiek rosināts elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem piemērot akcīzes nodokli, ko veido likme par 1 mililitru šķidruma – 0,01 eiro un likme par 1 miligramu nikotīna – 0,005 eiro. Kopumā pēc Finanšu ministrijas aplēsēm tas papildus dotu 0,3 milj. eiro.

Vētīts tika arī priekšlikums pārskatīt atbrīvojuma no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras pasākumiem, ja šo pasākumu mērķis ir gūt peļņu, neieguldot to turpmāko pasākumu īstenošanā vai uzlabošanā, piemēram, daļai izklaides komercpasākumu. Kopumā tādējādi valsts maks papildus iegūtu aptuveni 3,1 milj. eiro gadā. Savukārt 9,3 milj. eiro varētu gūt, piemērojot PVN dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam, kas šobrīd saskaņā ar PVN likumu netiek darīts.

Viens miljons eiro valsts makā papildus varētu ieripot, ja tiks akceptēta ideja paaugstināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes. Savukārt 33,6 milj. eiro ienāks valsts kasē 2016. gadā, ja uz 2017. gada 1. janvāri atliks transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņu.

Plašāk lasiet rakstā Valdība papildu naudu atrod visos nodokļos trešdienas, 26.augusta laikrakstā Dienas Bizness (5.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ar akcīzi grib aplikt arī šokolādi, cukuru un sāli, cerot iekasēt papildu 30 miljonus eiro

LETA, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Dienas tēma: Solidaritātes nodoklis atņems konkurētspēju

Māris Ķirsons, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ko konkurētspēja domā par nodokļiem?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase, 22.09.2016

Latvijas preču eksporta tirgus daļu kumulatīvā pieauguma tempa pārmaiņas un virzītāji.

Avots: Latvijas Bankas aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās krīzes laikā valdība bija spiesta palielināt nodokļus, lai uzlabotu valsts finanses.

Savukārt attīstības periodā nepieciešams no kvantitātes pārlikt uzsvaru uz kvalitāti. Ir sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas stratēģijas. Tiek plānots sekmēt konkurētspēju, mazināt nevienlīdzību un palielināt budžeta ieņēmumus. Turpmākajā rakstā par to, vai tas viss liecina par fokusa maiņu un to, cik lielā mērā tieši nodokļi ietekmē konkurētspēju.

Līdz nākamā gada aprīlim valdība plānojusi izdiskutēt un apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes 2017. – 2021. gadam. Tas ir ļoti gaidīts, lai arī lēni sperts solis. Augošas ekonomikas apstākļos saturiski pārskatīt nodokļus varēja sākt agrāk. Tomēr, iespējams, bija jānobriest sajūtai par to, ar kuru reģionu sevi salīdzinām un ar ko vēlamies konkurēt globālajā tirgū - gan eksportējot, gan piesaistot investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) izstrādājusi priekšlikumus, kā nosakot akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm to palielinot, rast papildu 9,5 miljonus eiro jauno politikas iniciatīvu īstenošanai.

Kā pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, budžeta ieņēmumus būtu iespējams palielināt, nosakot akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai un palielinot to bezalkoholiskajiem dzērieniem. Priekšlikumi iesniegti kopā ar ministrijas jaunajām politikas iniciatīvām.

Priekšlikums paredz piemērot akcīzes nodokli desām un tamlīdzīgiem izstrādājumiem no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm, pārtikas izstrādājumiem uz šo produktu bāzes, citādi gatavotiem izstrādājumiem vai konserviem no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm, sālītai, sālījumā, žāvētai vai kūpinātai gaļai un gaļas subproduktiem, kuru saturā sāls ir vairāk par 1,8 gramiem uz 100 gramiem gaļas produkta. Priekšlikums paredz šādiem produktiem akcīzes nodokli noteikt septiņu eiro apmērā par 100 kilogramiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nekustamā īpašuma izīrētāji nodokļus arī turpmāk varēs maksāt, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu

Lelde Petrāne, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, personīgo nodokļu rādītājā 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau septīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 16.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima konceptuāli atbalsta 2016.gada valsts budžeta projektu

Dienas Bizness, 03.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima otrdien, 3.novembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā pieņēma 2016.gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, kā arī 24 budžetu pavadošos likumprojektus. Valsts budžeta likumprojektus Saeima atzina par steidzamiem, informē Saeimas Preses dienests.

Nākamā gada konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 7,65 miljardu apmērā, kas salīdzinājumā ar šo gadu ir turpat par 183 miljoniem lielāki, savukārt ieņēmumi paredzēti par 115 miljoniem eiro vairāk, sasniedzot 7,37 miljardus eiro. Budžeta deficīts plānots viena procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Kā budžeta prioritātes nākamgad izvirzītas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana, iepriekš par budžeta projekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja strauji kritīsies degvielas patēriņš, tad valdība varētu pārskatīt lēmumu palielināt akcīzes nodokli, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa atgādināja, ka lēmums par akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam ir kompensējošais mehānisms kā nodrošināt nodokļu reformas rezultātā negūtos ieņēmumus valsts budžetā. Ministre gan arī uzsvēra, ka akcīzes palielināšana ir izsvērts kompromiss un likmes ir salāgotas ar kaimiņvalstīs esošajām.

Taču Reizniece- Ozola solīja, ka valdība rūpīgi sekos līdzi situācijai. Ja, piemēram, strauji kristīsies degvielas patēriņš, valdība varētu pārskatīt lēmumu palielināt akcīzes nodokli.

Jau vēstīts, ka ar grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli paredzēts kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Virza uz priekšu straujāku akcīzes nodokļa celšanu alkoholam un cigaretēm

LETA, 25.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu vēl straujāk celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm. Minētie priekšlikumi ietverti grozījumos likumā par akcīzes nodokli, kas tiks iesniegti Saeimā apstiprināšanai galīgajā lasījumā.

Iepriekš FM skaidroja, ka tas nepieciešams, jo plānots piemērot lielākas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides ziedojumiem. Akcīzes nodokļa priekšlikuma būtība ir straujāka likmju celšana alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm, proti 2018.gadā tiks noteiktas tās likmes, kas bija paredzētas 2019.gadā, un attiecīgi 2019.gadā tās likmes, kas bija paredzētas 2020.gadā.

Sēdes laikā labklājības ministrs Jānis Reirs (V) aicināja necelt tik strauji akcīzes nodokli, lai risinātu vienas jomas problēmas. Viņš pauda pārliecību, ka jāpaliek pie tāda akcīzes nodokļa pieauguma tempa, par kādu iepriekš tika panākta vienošanās. Turpretī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) skaidroja, ka straujāks akcīzes nodokļa pieaugums nepieciešams, lai kompensētu priekšlikuma par ziedojumiem nevalstiskajām organizācijām negatīvo fiskālo ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitālo uzņēmumu un pakalpojumu aplikšana ar nodokļiem

Inese Kalniņa - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, Dr.iur., 04.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālais vienotais tirgus ir viena no galvenajām Eiropas Komisijas politikas prioritātēm, jo tas uzlabos piekļuvi informācijai, samazinās darījumu izmaksas, palielinās patērētāju iespējas un samazinās ietekmi uz vidi, kā arī veicinās jaunu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības un pārvaldes modeļu ieviešanu, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi kopumā

Lai pilnībā īstenotu digitālā vienotā tirgus potenciālu, tam ir nepieciešams moderns un stabils nodokļu regulējums, kas stimulē inovācijas, novērš tirgus sadrumstalotību un dod iespēju visiem tā dalībniekiem gūt labumu no jaunās tirgus dinamikas. Pašreizējais nodokļu regulējums uzņēmumiem nav pietiekams, jo tas izstrādāts tradicionāliem uzņēmumiem, pieņemot, ka peļņa būtu jāapliek ar nodokli tur, kur fiziskas klātbūtnes apstākļos tiek radīta vērtība.

Savukārt digitālās darbības veikšanai globālajā mērogā fiziskā klātbūtne vairs nav nepieciešama. Minēto apsvērumu vadīta, EK ir iniciējusi divus normatīvos tiesību aktus par nodokļu uzlikšanu digitālajām darbībām ES. Ir izstrādāti direktīvu priekšlikumi digitālo uzņēmumu un digitālo pakalpojumu aplikšanai ar nodokļiem, kurus pērnā gada nogalē jau akceptējis Eiropas Parlaments, vienlaikus nododot tos Eiropas Padomei pieņemšanai vēl šī sasaukuma laikā līdz 2019. gada aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ieskats nodokļu vēsturē Latvijā

Māris Ķirsons, 15.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts pirmsākumos nodokļi un to likmes kalpoja ne tikai, lai nodrošinātu valsts finansiālās vajadzības, bet arī lai regulētu preču patēriņu un atbalstītu vietējos ražotājus

To liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā no 1918. līdz 1940. g. bija astoņi nodokļi, kurus visai attālināti var salīdzināt ar mūsdienās spēkā esošajiem. «Ir tādi, piemēram, akcīzes nodoklis, kurš ideoloģiski atbilst mūsdienu izpratnei par šo nodokli, kaut kas līdzīgs ir arī ar nekustamā īpašuma nodokli, taču ir tādi, kurus pat grūti saprast, piemēram, ienesīguma nodokļi, naudas kapitāla un augļu nodokļi, rūpniecības nodoklis un zīmognodoklis,» pētījuma rezultātu komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš stāsta, ka, pētot vēsturisko nodokļu sistēmu, bijis daudz pārsteigumu, jo pastāvēja ne tikai ienākumu nodokļa diferenciācija – progresivitāte atkarībā no ienākuma apmēra, bet arī no maksātāja vecuma, dzimuma un pat ģimenes stāvokļa. «Šodien daudz tiek runāts par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmu, bet mūsu vectēvi un vecvectēvi to jau bija ieviesuši pirms vairāk nekā 100 gadiem, turklāt ar šo nodokli neapliekamais minimums 2000 Ls apmērā ir iespaidīgs,» norāda J. Zelmenis. Viņš norāda vēl uz kādu paradoksu, proti, valsts ar nekustamā īpašuma un ienākuma nodokli neaplika sīkzemniekus – tos, kuru īpašumā bija līdz 17 ha zemes. «Pēdējos gados mūsdienu Latvijā daudz runājam par atbalstu Latgalei, bet pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1918. g. nekustamā īpašuma nodoklis Latgalē bija puse no likmes, kāda bija Vidzemē vai Kurzemē,» norāda nodokļu eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli uz degvielu «pārnest» nav iespējams

Māris Ķirsons, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa transformāciju, to ietverot kā papildu akcīzes nodokli degvielai, lai tādējādi nodrošinātu situāciju, ka tas, kas daudz brauc ar auto, tas arī vairāk maksā, nav dzīvotspējīga, jo tā rezultātā degvielas cena pieaugtu par 8 centiem litrā.

Tāds ir secinājums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes diskusijām par iespējām reformēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone atgādināja, ka sabiedrībā jau vairākus gadus virmo jautājums par iespēju transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli iekļaut degvielas cenā, jo ir ļoti atšķirīgas auto lietošanas pakāpes un daudzums, tajā paša laikā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis visiem ir vienāds (atbilstoši CO2 izmešu apmēriem).

«Tad ir jautājums, vai maksā par to CO2, ko rada automašīnas lietošana, vai par to CO2, ko rada, lai saražotu šo auto?» retoriski jautāja I. Indriksone. Viņasprāt, iekļaujot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli degvielas cenā, varētu neapgrūtināt laukos dzīvojošu pensionāru, kurš dažas reizes mēnesī dodas uz novada centru pie ārsta vai nokārtot kādas citas sev svarīgas lietas, bet maksā tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu tas, kurš ik dienu brauc ar auto, un vienlaicīgi nodrošināt taisnīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārvalstu investoriem bizness Latvijā kļuvis dārgāks

Oļegs Sējāns, uzņēmuma <i>TaxLink Baltic</i> partneris, 18.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība, kas Latvijā ir stājusies spēkā no 2018. gada 1. janvāra, paredz izmaiņas, kas diezgan sāpīgi skars ārvalstu investorus, kam pieder daļas Latvijas uzņēmumos. Turpmāk savā valstī, deklarējot saņemtās dividendes no Latvijas, ienākumu nodokli lielākajā daļā gadījumu nevarēs samazināt par nodokļu summu, kas jau ir ieturēta Latvijā. Līdz šim tas bija iespējams.

Dividende citas valsts pilsonim ir maksājums jeb ienākuma veids, ko regulē starp valstīm noslēgtā nodokļu konvencija. Konvencija novērš dubulto ienākuma aplikšanu ar nodokli. Tajā parasti ir paredzētas maksimālās ienākumu nodokļu likmes. Tas nozīmē - ja Latvijas uzņēmums izmaksā dividendes īpašniekam, kurš ir ārvalstu pilsonis, no tām maksimālā ienākumu nodokļu likme saskaņā ar konvenciju ir, piemēram, 10%, kas paliek Latvijai. Sastādot ienākumu deklarāciju savā valstī, tā tiek salīdzināta ar jau nomaksātajiem nodokļiem, un jāpiemaksā ir tikai starpība. Tātad, ja ārvalstu pilsoņa, kas ir Latvijas uzņēmuma īpašnieks, mītnes zemē nodokļu likme dividendēm ir, piemēram, 15%, papildus ir jāpiemaksā tikai 5%, jo 10% jau ir ieturēti Latvijā. Taču no 2018. gada, ārvalstu pilsoņi savā valstī maksājamo nodokli vairs nevarēs samazināt par Latvijā nomaksāto nodokli. Rezultātā pieaugs šo ārvalstnieku kopējais nodokļu slogs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Skābekļa piegriešana ekonomiskās izaugsmes brīdī

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 30.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2016. gada budžeta likumprojektu valdība ir pierādījusi, ka uzskata biznesu par bezgalīgi slaucamu govi

Pieņemot 2016. gada budžeta likumprojektu, valdība savu darbu ir izdarījusi. Tagad bumba ir Saeimas pusē un līdz ar to arī jautājums, vai visi nodokļi paliks tādi, kādi tie ir iestrādāti pašreizējā budžeta variantā.

Uzņēmēji 2016. gada budžetu ir daudz kritizējuši, un kā gan savādāk, ja tiek ieviesti jauni, pēc savas konstrukcijas apšaubāmi nodokļi, piemēram, solidaritātes nodoklis, uzņēmējiem dotie solījumi par darbaspēka nodokļu samazināšanu nav turēti, bet ieteikumi, ko uzņēmēji budžeta ienākumu pildīšanai ir snieguši caur divām savām ietekmīgākajām organizācijām – LTRK un LDDK –, nav ņemti vērā vai ir ņemti vērā tikai daļēji – gluži kā ar zobu sāpēm Finanšu ministrija ir piekritusi virzīt reverso PVN elektronikas precēm. Ne pārāk senā pagātnē Eiropas Komisija norādīja, ka Latvija ar PVN nav iekasējusi ap vienu miljardu eiro gadā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone pirms dažām dienām LNT bilda, ka neiekasēto nodokļu robs, jo sevišķi uz PVN rēķina, turpina palielināties. Bet kā uz to visu reaģē valdība? Palielina nodokļu slogu tiem, kas nodokļus jau maksā, un cer, ka šādā veidā caurumi budžeta ieņēmumos aizlāpīsies paši no sevis. Turklāt šāds tipisks krīzes laika budžets ir izveidots situācijā, kad mūsu valstī it kā joprojām turpinās ekonomiskā izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

Komentāri

Pievienot komentāru