Transports un loģistika

Valdības deklarācijas transporta sadaļa tīk retajam biznesa pārstāvim

Egons Mudulis, 06.11.2014

Jaunākais izdevums

Transporta sadaļa pārāk vispārīga, nav pārliecības, ka paveiks apsolīto - tāds lielākoties ir DB aptaujāto biznesa pārstāvju vērtējums par nule kā apstiprinātajā valdības deklarācijā teikto par transporta nozari. Eskperti gan atzīmē, ka pats par sevi iecerētais nav nepareizs, taču viņiem ir dažādas iebildes par izplūdušajiem formulējumiem.

Gribētos gan dzirdēt «sauso atlikumu» pēc deklarācijā teiktā uzklausīšanas par ceļu būvi, norāda SIA Strabag direktors Māris Paiders. Tajā valdība, no vienas puses, apņemas īstenot autoceļu sakārtošanas programmu, nodrošinot ceļu un tiltu atjaunošanu. No otras puses, tiek solīts pastiprināt kvalitātes uzraudzību visās autoceļu būvniecības stadijās. «Vienīgais, ko no tā visa šobrīd jūtam, ir kvalitātes prasību pastiprināšana,» saka M. Paiders. Jautājums gan ir tāds, cik liela jēga ir no tā visa. Proti, ceļu garantijas laiks ir palielinājies līdz pieciem gadiem, taču tas negarantē ilgtspējību, un ceļi bez garantijas nestāvēšot 10–15 gadu. Tas esot uz pašu būvnieku sirdsapziņas, lai pēc pieciem gadiem uzreiz nebūtu jāveic remonti, kā tas šobrīd vērojams vairākos ceļu posmos. Pēc viņa teiktā, poltiķu solītajam ir grūti ticēt, jo neatkarīgās Latvijas laikā tā arī neesot sakārtots, piemēram, ceļš Kandava–Cēre, kas vedot uz stratēģiskas nozīmes karjeriem. Tai pašā laikā esot brīnišķīgi sakopts asfaltētais ceļš no Tukuma uz Kuldīgu caur Aizputi, kur gan esot visai maza autosatiksme. «Pilnīgs sviests,» par plānošanu ceļu būves jomā konkrētajos gadījumos saka Strabag direktors.

No Krievijas ekonomikas sabremzēšanās un embargo šobrīd negatīvas sekas jūtošā autopārvadājumu nozare deklarācijā tieši nav pieminēta. Būtu bijis jāieraksta, ka valdība apņemas popularizēt autopārvadājumu jomu, līdzīgi kā tas tiek darīts ar ostām, vērtē vidējo un mazo autopārvadātāju sabiedriskās organizācijas Latvijas transports vadītājs, SIA TAKA direktors Ziedonis Apariņš. Jārisina esot arī jautājumi par klientu aiziešanu, izmantojot kaimiņvalstu vai Somijas tranzīta koridoru. Te liela loma esot gan muitas attieksmei pret tranzītu, gan ostu un stividoru cenu politikai. Aviācijas nozarei valdība sola nodrošināt saskaņotu izaugsmi. «Ietilpīgs teikums, zem kura var palikt visu,» saka transporta jomas eksperts Tālis Linkaits. Tā kā pasažieru skaits lidostā Rīga šobrīd nepieaug, būtu jābūt skatam uz nākamajiem četriem gadiem par lidostas kā starptautiska (tranzīta) centra attīstību, tādēļ vai nu ir aktīvāk jāpiesaista stratēģiskais investors nacionālajai aviokompānijai airBaltic, jāpiesaista zemo cenu kompānijas, risinot jautājumu par Ryanair palikšanu, vai arī jāskatās uz tālākiem galamērķiem, piesaistot kompāniju no Āzijas. Kopumā gan ir sajūta, ka deklarācijā ambiciozi mērķi netiek izvirzīti un palēnām tiks turpināti iesāktie darbi.

Deklarācijā svarīgi būtu uzsvērt, ka Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas tiks attīstītas kā vienoti pārvaldāmi, konkurētspējīgi, nevis Latvijas robežās konkurējoši valsts loģistikas centri, norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) dibinātājs, Baltic Legal Practice OU partneris Tallinā Kalvis Vītoliņš. Pēc viņa teiktā, ostas līdz šim nereti varēja vienā Eiropas Savienības (ES) koridora Latvijas valsts daļā ar valsts vai ES finansiālu atbalstu realizēt objektus, kas cits citam lika pazemināt cenas cenas un atņēma klientus. «Šāds stāvoklis tiešām ir paradoksāls, bet no deklarācijas nav skaidrs, vai tas kaut kā mainīsies,» uzsver K. Vītoliņš.

Visu rakstu Valdības deklarācija tīk retajam lasiet ceturtdienas, 6. novembra, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Topošā valdība deklarācijā grib iekļaut solījumu likvidēt plānoto divu grozu sistēmu veselības aprūpē

LETA, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu likvidēt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, kas pērn tika noteikta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu vadītajās darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.

Idejas valdības deklarācijai vēl vērtēs Finanšu ministrija, jo starp tām ir arī daudzi finansiāli ietilpīgi pasākumi. Līdz ar to paredzams, ka deklarācijas melnraksts būs gatavs nākamnedēļ.

Veselības jomā valdības deklarācijā tiek piedāvāts iekļaut solījumu noteikt pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, kas tiek obligāti nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un dzīvesvietas.

«Mēs uzskatām, ka tiesības laikus saņemt veselības aprūpi ir vienas no cilvēktiesībām. Mūsu mērķis ir universāla veselības apdrošināšanas sistēma, kas tiek finansēta no dažādiem avotiem un pieejama katram Latvijas rezidentam neatkarīgi no viņa rocības un dzīvesvietas,» paudusi darba grupa, kas valdības deklarācijai izstrādāja priekšlikumus veselības aprūpes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 9.aprīlī, Liepājas pilsētas attīstības komitejā tiks izskatīts saistošo noteikumu projekts, kas nosaka jaunu braukšanas maksu sabiedriskajā transportā Liepājas pilsētas maršrutu tīklā, kā arī kārtību, kādā Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā pastāvīgi deklarētie iedzīvotāji var saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, informē Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra Liepājas sabiedriskais transports.

Saistošo noteikumu projekts nosaka braukšanas maksu Liepājas pilsētas sabiedriskajā transportā, kā arī braukšanas maksas atvieglojumus. Braukšanas maksu vienam braucienam tiek plānots turpmāk noteikt iepriekšpārdošanā 0,70 eiro (šobrīd 0,57 eiro), bet, pērkot pie vadītāja – 0,80 eiro (šobrīd 0,70 eiro). Abonementa biļešu maksu, līdzīgi kā līdz šim, tiek plānots noteikt diferencēti atkarībā no izvēlētā transporta veida (autobuss, tramvajs vai abi transporta veidi), kā arī izmantošanas biežuma (katru dienu, tikai darba dienās vai braukšanai dienas vidū, kad sabiedriskais transports ir mazāk noslogots), tādējādi ļaujot pasažieriem izvēlēties sev piemērotāko biļetes veidu. Tā, piemēram, mēnešbiļete braukšanai autobusā katru dienu izmaksās 30 eiro, turpretī braukšanai darba dienās – 22 eiro vai dienas vidū – 19 eiro. Līdzīgi maksa tiks diferencēta arī tramvaja mēnešbiļetēm attiecīgi 26 eiro, 22 eiro vai 17 eiro atkarībā no biļetes veida.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vidzemes plānošanas reģions: Reģionā par vismaz 150 plānots samazināt sabiedriskā transporta reisu skaitu

LETA, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) par vismaz 150 reisiem plānots samazināt esošo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu, paziņoja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.

Šāds secinājums VPR radies, salīdzinot Autotransporta direkcijas (ATD) iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējā maršruta tīklā esošajiem.

«Piemēram, veicot reisu salīdzinājumu, redzams, ka reisā Rīga-Valmiera ir par desmit reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par dzelzceļu kā «mugurkaulu» tur ir maz sakara, jo ar dzelzceļu sakrīt tikai reisa galapunkti. Tajā pat laikā ir samazināti arī četri Rīga-Cēsis reisi, kas arī darīts, sekojot jaunajai politikai - pārcelt pasažierus uz vilcieniem. Jā, konkrētajā maršrutā ceļā pavadītais laiks ir ievērojami īsāks, taču tajā pat laikā virknei pasažieru šis maršruts nav piemērots,» paziņoja VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Pašvaldību vadītāju deklarācijas: Truksnis pērn aizdevis vairāk nekā nopelnījis

Lāsma Vaivare, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka konkrētajam autobusa maršrutam ir jāatbilst divām, trim prasībām, lai tas tiktu ieviests kā bezmaksas - attiecīgajā vietā iedzīvotāju blīvumam jābūt ne vairāk kā četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, jābūt ne vairāk kā 2,5 pasažieriem maršrutā, savukārt valsts finansējuma daļai maršruta uzturēšanai jāveido vismaz 85%.

Pašreiz visām trim prasībām atbilst 18 maršruti, bet to skaits var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai, norādīja Godiņš.

«Tie ir ļoti nerentabli maršruti, tādi, kur tāpat ieņēmumu ir ļoti mazi. Lai saglabātu cilvēkiem mobilitātes iespēju un, lai viņi dzīvotu laukos, transports tiek piedāvāts bez maksas. Mērķis ir, lai cilvēki var pārvietoties un saņemt pakalpojumus, un viņam nebūtu jāizmanto privātais transports,» teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par 15 tonnu degvīna kontrabandu aizturēts no Saskaņas uz Saeimu kandidējušais Apariņš

LETA, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz 1.jūniju Valsts policija (VP) uzgājusi apmēram 15 tonnu kontrabandas degvīna kravu, un saistībā ar to aizturēts arī bijušais Saeimas deputāta amata kandidāts no partijas «Saskaņa» Ziedonis Apariņš.

Viņš kopā ar pašreizējo Rīgas domnieku Sandri Bergmani (S) un bijušo Saeimas deputātu Andri Morozovu (S) nodibinājuši biedrību «Latvijas transports», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Valsts policijā apstiprināja, ka naktī uz 1.jūniju tika konstatēta kontrabandas alkohola krava bez akcīzes markām 15 tonnu apjomā. Saistībā ar šo noziegumu tikušas aizturētas divas personas un uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 221.panta otrās daļas jeb alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) un realizāciju, ja tā veikta grupā.

Policijā norādīja, ka šobrīd turpinās izmeklēšana.

Morozovs, Bergmanis un Apariņš kandidēja 12.Saeimas vēlēšanās no partijas «Saskaņa» saraksta, bet Saeimā tika ievēlēts tikai Morozovs. Bergmani vēlāk ievēlēja Rīgas domē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Veicinās Latvijas – Baltkrievijas ekonomisko sadarbību

Žanete Hāka, 01.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piektdien tikās ar Baltkrievijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Marinu Dolgopolovu, lai pārrunātu aktuālos divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumus un šogad plānotos pasākumus abu valstu ekonomiskās sadarbības sekmēšanai, informē Ekonomikas ministrija.

Latvija tradicionāli sadarbojas ar Baltkrieviju tirdzniecības, tranzīta un loģistikas, tūrisma, vieglās rūpniecības un citās nozarēs, kura veicināšanā īpaši svarīgs priekšnoteikums ir abu valstu ģeogrāfiskais tuvums, plašie kontakti uzņēmēju līmenī un dažādi ekonomiskās sadarbības formāti – Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisija, Latvijas - Baltkrievijas Lietišķās sadarbības padome, kā arī Latvijas Ārējā ekonomiskā pārstāvniecība Baltkrievijā.

Ministrs ar atzīmēja Baltkrievijas plānus aktivizēt divpusējo ekonomisko sadarbību ar Latviju un aicināja paplašināt sadarbību ne tikai tradicionālajās jomās, bet arī IKT, izglītības un zinātnes, kā arī energoefektivitātes jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru mēnešu laikā izpildīti divi reisi, pārvadāti trīs pasažieri un ieņēmumi no pārdotajām biļetēm ir 2,10 eiro – šāds rezultāts ir pilotprojektam par sabiedrisko transportu pēc pieprasījuma.

Latvijā pilotprojekts par sabiedrisko transportu pēc pieprasījuma tika uzsākts 16. maijā 20 km garajā maršrutā Līvāni–Mežancāni–Līvāni. Pakalpojuma izmantošanas pārbaudīšanu plānots pabeigt 15. septembrī. Dienu pirms pilotprojekta noslēguma Līvānu novada vadība laikrakstam norāda, ka šādu iznākumu prognozējusi jau maijā.

«Mēs necerējām, ka atsaucība būs lielāka, ne velti reiss iepriekš notika tikai reizi nedēļā. Kopumā šaubāmies, vai pakalpojums – transports pēc pasūtījuma - iedzīvosies,» secina Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle. Skepses iemesli ir iedzīvotāju kontingents, kas dzīvo nomaļos apvidos, – tie pārsvarā ir seniori, kuriem nav autotransporta, un viņu raksturs attur no šāda pakalpojuma izmantošanas. «Iedzīvotājs padomā, ka nebūs ērti sev vienam saukt transportu, un to nedara. Otrs iemesls – nav iespējams paredzēt, kā vecais cilvēks jutīsies pēc dienas. Transports pēc pasūtījuma ir jāizsauc 24 stundas iepriekš, un cilvēks baidās saukt, domājot, ka būs jāmaksā sods kā par nepamatotu neatliekamās palīdzības izsaukšanu,» skaidro G. Kraukle. Otra iedzīvotāju grupa, kas dzīvo maršruta Līvāni–Mežancāni teritorijā, ir viensētu saimnieki, kuriem ir savs transports, un sabiedriskā transporta piedāvājums viņus neinteresē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Mazapdzīvotās teritorijās ieviesīs sabiedriskā transporta pakalpojumu pēc pieprasījuma

Rūta Cinīte, 22.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē valdība otrdien nolēma uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtību, izveidojot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma tajās teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu, kur bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji sakarā ar mazu autobusu piepildījumu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļa.

«Ņemot vērā, ka pēdējos gadus reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits ar katru gadu samazinās, pastāv liels risks, ka tuvākajā laikā arī reisos, kur šobrīd ir stabila pasažieru plūsma un apmierinoši finansiālie rādītāji, varētu rasties problēmas ar pasažieru piepildījumu. Jo zemāka ir sabiedriskā transporta pārvadājumu rentabilitāte, jo vairāk valsts budžeta līdzekļi ir nepieciešami to uzturēšanai. Zaudējumu kompensācijām paredzēto nepietiekamo valsts budžeta līdzekļu dēļ mazapdzīvotās lauku teritorijās aizvien vairāk tiek slēgti sabiedriskā transporta autobusu maršruti un reisi, kā rezultātā noteiktai iedzīvotāju daļai netiek nodrošinātas pārvietošanās iespējas. Tādējādi transports pēc pieprasījuma ir loģisks risinājums tam, lai saglabātu iedzīvotājiem mobilitātes iespējas arī mazapdzīvotās teritorijās apstākļos, kad ik gadu samazinās iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums, kā arī lai efektīvāk izlietot valsts budžeta līdzekļus, samazinot zaudējumu apmēru sevišķi nerentablajos maršrutos,» skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta komiteja šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu ar 2016.gadu ieviest diferencēto neapliekamo minimumu.

Neskatoties uz sociālo partneru iebildumiem, šo jautājumu virza skatīšanai valdības sēdē, kur tiks pieņemts politisks lēmums. Pret koncepcijas tālāku virzību iebilda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (V) atgādināja, ka diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu paredz valdības deklarācijā dotais uzdevums.

Jautājums vēl pirms valdības sēdes tiks skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kas notiks trešdien, 26.augustā.

Valdības komiteja šodien uzklausīja FM konceptuālo ziņojumu Priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, kurā ministrija rosināja atbalstīt priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no nākamā gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) nav apmierināts ar ministriju iesniegtajiem nozaru rīcības plāniem un uzdevis tos pārstrādāt, aģentūra LETA uzzināja Ministru kabinetā.

Nākamajā nedēļā, 7.aprīlī, bija paredzēta valdības tikšanās ar sociālajiem partneriem, lai apspriestu rīcības plānu, tomēr premjers šo tikšanos ir atcēlis, jo ministrijas nav izpildījušas uzdoto uzdevumu.

Ministrijām nozaru rīcības plāni bija jāiesniedz līdz 30.martam. Divas to nav izdarījušas vispār, bet pārējo ministriju iesniegto plānu kvalitāte neatbilst kritērijiem, par kuriem tika panākta vienošanās valdības deklarācijas apstiprināšanas laikā. "Tā vietā ministriju iesniegtajos plānos visbiežāk dominē deklaratīvas frāzes un pārstāsts par ikdienā veicamajiem darbiem," teikts Kučinska vēstulē sociālajiem partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz trekno gadu algām neaizsniedzas

Lāsma Vaivare, 24.09.2014

Turpmāk galerijā: Rīgas pašvaldības uzņēmumu vadītāju algas 2013. gadā, tūkst. eiro

SIA Rīgas ūdens valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa 53.6

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzdod precizēt maksātnespējas administratoriem noteikto ierobežojumu regulējumu

Dienas Bizness, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrijai jāsagatavo un līdz nākamās nedēļas sākumam Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jāiesniedz priekšlikumi grozījumiem likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. To otrdien, 19.janvārī, nolēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, vērtējot Satversmes tiesas spriedumu, kurā konstitucionālā tiesa norādījusi, ka maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus praktizē arī kā advokāti, patlaban kā valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi apdraud advokātu darbības principu ievērošanu.

«Tieslietu ministrijai šodien uzdevām iesniegt komisijā interešu konflikta novēršanas likuma grozījumus konkrētos pantos attiecībā uz amatpersonas deklarācijā norādāmo informāciju. Patlaban ir izveidojusies situācija, ka maksātnespējas administratoram, kurš vienlaikus praktizē arī kā advokāts, valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda ziņas, kas var atklāt informāciju par viņa klientu, tādējādi apdraudot advokāta konfidencialitāti,» situāciju raksturoja komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina pauda, ka apstrīdēto normu atbilstība Satversmei vērtēta tikai attiecībā uz maksātnespējas administratoriem, kuri ir arī advokāti, un ka ministrija ir apņēmusies komisijai piedāvāt risinājumu, lai netiktu pārkāptas advokātu profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas un Ventspils brīvostas grib pakļaut valstij

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Zane Atlāce-Bistere, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrijas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī Ventspils Brīvostas pārvaldi bijis iegansts valdībai operatīvi aktualizēt jau tās veidošanas laikā skarto ieceri par trīs lielāko ostu pārvaldības nodošanu valstij.

Šodien, 11.decembrī plkst.12 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai skatītu Satiksmes ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas ostas.

Liepāja paliek ārpusē

Kaut arī sākotnēji valdības plānā ietilpa valsts pārvaldē pārņemt visas trīs lielās ostas, Liepājai šobrīd izdevies izvairīties no varas grožu atdošanas valstij. Liepājas pilsētas mērs Jānis Vilnītis "Dienas Biznesam" skaidro, ka tas izdevies, pateicoties mērķtiecīgam darbam. Pēc J. Vilnīša teiktā, sarunās ar Satiksmes ministriju izdevies pierādīt Liepājas ostas gatavību sadarboties. Vēl kā arguments esošā statusa saglabāšanai tiek minēts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, kas teorētiski apgrūtina ātru valsts pārvaldes ieviešanu Liepājas ostā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tranzīts nav veikals, kuru var slēgt uz laiku

Inga Antāne - RTU lektore, zvērināta advokāte transporta un loģistikas jautājumos, neatkarīga eksperte, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta un loģistikas, tajā skaitā tranzīta, nozare veido 20% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, tajā nodarbināti teju 70 tūkstoši cilvēku, un 2016. gadā nozares pienesums valsts ekonomikai bija 4,2 miljardi eiro.

Vēl 2013. gadā Pasaules Banka, veicot izpēti par Latvijas lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) konkurētspēju, brīdināja par pieaugošo konkurenci. Tāpēc ir pēdējais brīdis Latvijas transporta sistēmu sagatavot nākotnei, lai tā spētu iekļauties un būt efektīvs kravu un pasažieru plūsmu nodrošinātājs pasaules lielākajām ekonomikām.

Tagad esam jaunās valdības apstiprināšanas priekšvakarā. Mums tiek piedāvāta arī valdības deklarācija par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto nozares konkurētspējas uzlabošanai. Tiek piedāvāts veidot «gudru transporta politiku», prioritāri paredzot Latvijas lielo ostu pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām un pārņemšanu valsts «aprūpē», a/s Latvijas dzelzceļš biznesa modeļa izvērtēšanu un iespējamu restrukturizāciju, dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotības izvērtēšanu un iespējamo īstenošanu ierobežotā apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais uzsvars nebūs uz tranzīta vai infrastruktūras jautājumiem, bet uz to, kas skar cilvēkus ikdienā kā pasažierus, autobraucējus, lai uzlabotu valsts, tās uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Fragments no intervijas

Kam jums to vajag? Jums bija pietiekami labi apmaksāti amati (Starptautiskās lidostas «Rīga» padomes loceklis un VASAB sekretariāta vadītājs), jūs bijāt cienīts transporta eksperts. Kāpēc iet politikā, turklāt nepalikt Saeimā, bet par ministru jomā, kur ir viens vienīgs problēmu purvs?

(Smejas.) Trešdien gāju mājās no Satiksmes ministrijas un domāju, vai man to vajadzēja. Taču atbilde ir, ka tie bija konsultatīvi amati. Padomus jau var dot, bet vajag arī kādu, kas tos uzklausa un īsteno. Kad redzi, ka rīcībpolitika iet nepareizā virzienā, kad daudzas lietas netiek darītas, tad nav citas izejas kā iet un mēģināt pašam to izdarīt. Ilūziju man nav, jo esmu bijis gan ministra, gan premjera padomnieks, un, ilgus gadus strādājot valsts pārvaldē, esmu to visu redzējis no otras puses. Deklarācijā esam ierakstījuši pietiekami reālus uzdevumus, ko, atbildīgi un nopietni strādājot, četru gadu laikā var īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa veidotā valdība pārņem stafeti no Māra Kučinska Ministru kabineta, bet problēmjautājumu loks no tā nemainīsies.

Tā DB aptaujātie uzņēmēji vērtē vakar Saeimas vairākuma (61 balss no 100) atbalstu guvušās valdības turpmāko darbību. Krišjānis Kariņš pārstāv 13. Saeimā vismazāko frakciju — tikai astoņas vietas, taču viņam izdevās sastādīt valdību atšķirībā no divreiz vairāk mandātu parlamentā guvušajām JKP un KP LV, kuru līderus Jāni Bordānu un Aldi Gobzemu Valsts prezidents bija nominējis valdības vadītāja amatam, taču viņiem tas izdevās.

Pēc vairāku aptaujāto domām, šajā jautājumā lielu lomu nospēlējusi K. Kariņa ilggadējā darba pieredze Eiropas Parlamentā, kaut arī šis faktors tika minēts kā trūkums, lai spētu saprast Latvijā notiekošo. Esot liela atšķirība starp to, par kādiem jautājumiem diskutē Strasbūrā un par kādiem – Rīgā. K. Kariņu ar apstiprināšanu Ministru prezidenta amatā apsveica arī Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas (ietilpa arī K. Kariņš) vadītājs Manfreds Vēbers. Viņaprāt, ir labi, ka pēc sarežģītām sarunām politisko partiju koalīcijai ir izdevies izveidot jaunu valdību šajos sarežģītajos laikos, un ETP grupa būs gatava vienmēr palīdzēt, kad Latvijai šāda palīdzība būs nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas Ceļu būvētājs prasa atdot nozarei solītos 42 miljonus eiro

Andris Bērziņš, Latvijas Ceļu būvētājs, 22.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) ir spiesta konstatēt, ka tikko pieņemtajā Laimdotas Straujumas valdības deklarācijā, kur melns uz balta ir rakstīts: «Īstenosim Autoceļu sakārtošanas programmu, nodrošinot valsts galveno, reģionālo, vietējo un lauku autoceļu, kā arī tiltu atjaunošanu, piesaistot Eiropas Savienības fondu, valsts budžeta un publiskās un privātās partnerības resursus, pakāpeniski palielināsim valsts budžeta finansējumu valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanai un uzturēšanai», teiktais, kā izrādās, ir apzināti meli.

Tāpat jāatgādina, ka pavisam nesen, 10.jūnijā Ministru prezidente, atklājot jaunizveidoto Autoceļu padomi, uzsvēra, ka ceļu sakārtošanas jautājums ir viens no primārajiem pašvaldības un reģionu iedzīvotājus uztraucošajiem jautājumiem, un izteica gandarījumu par autoceļu sakārtošanas programmu.

LCB nav pamata neticēt tam, ka šādi solījumi ir teikti, lai pēc tam tos pildītu, nevis apzināti par tiem aizmirstu.

Biedrība LCB vairākkārt ir kritiski izteikusies par valdības deklarācijā minēto Autoceļu sakārtošanas programmu 2014.-2020.gadam, norādot, ka tā garantē tikai to, ka 2018. gadā ceļi nebruks ātrāk, nekā tiks lāpīti, - ne vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Tranzīta nozare no premjera sagaida skaidras atbildes

BATL prezidente Inga Antāne, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) izsaka gandarījumu, ka asociācijas pirms gada iniciētās aktivitātes par nepieciešamību Rīgā rīkot 16+1 formāta samitu, lai aktivizētu sadarbību starp Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm un Ķīnu, vainagojušās panākumiem, un valdību vadītāju sanāksme kā arī biznesa forums noritējis augstā līmenī.

16+1 samits dos Latvijas un Ķīnas uzņēmējiem jaunas sadarbības iespējas, tomēr Latvijai pēc veiksmīgi aizvadītā samita nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā un jābūt gatavai šīs iespējas izmantot. Ministru prezidents Māris Kučinskis paziņojis, ka forumā bijušas daudzas sarunas un noslēgti daudzi nodomu protokoli. Tranzīta nozare no premjerministra sagaida skaidras atbildes uz jautājumiem – kas mainījies pēc samita Latvijas globālās konkurētspējas uzlabošanai tranzīta jomā, konkrēti kādas vienošanās panāktas, ar ko mēs valsts politikas līmenī esam kļuvuši interesantāki potenciālajiem sadarbības partneriem, un kādi ir plānoti turpmākie rīcības soļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viens mājsaimniecības loceklis mēnesī vidēji tērē 301 eiro

Žanete Hāka, 18.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2013. gadā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 301 eiro, kas ir par 19 eiro vairāk nekā 2012. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma datu analīze.

Saskaņā ar apsekojuma datiem pēdējos trijos gados vērojama mērena mājsaimniecību patēriņa pieauguma tendence, tomēr patēriņa izdevumi 2013. gadā joprojām bija zemāki nekā 2008. gadā.

Patēriņa izdevumi 2013. gadā faktiskajās cenās sasniedza 91% no 2008. gada līmeņa, bet salīdzināmās cenās vien 83%. Tajā pašā laikā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā pirmo reizi pārsniedza pirmskrīzes (2008. gada) līmeni. Tāda mājsaimniecību galapatēriņa atpalikšana no ekonomikas pieauguma saistāma gan ar nodarbinātības līmeni, kas joprojām ir zemāks nekā pirms krīzes, gan arī ar mājsaimniecību piesardzību uzņemties kredītsaistības, kas balstīja patēriņu līdz 2008. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vecgada dienā un Jaungada dienā būs izmaiņas sabiedriskā transporta darbībā

Lelde Petrāne, 28.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas satiksme informē, ka Vecgada dienā un Jaungada dienā būs izmaiņas sabiedriskā transporta, pašvaldības autostāvvietu un klientu apkalpošanas centru darbā. 31.decembrī un 1.janvārī sabiedrisko transportu (tramvaju, trolejbusu, autobusu) varēs izmantot bez maksas. Jaungada naktī tiks nodrošināti papildu reisi.

Sabiedriskais transports (tramvajs, trolejbuss, autobuss)

31.decembrī un 1.janvārī sabiedriskais transports brauks pēc brīvdienu grafika. Pasažieri šajās dienās sabiedriskajā transportā varēs braukt bez maksas.

Lai nodrošinātu ērtāku pasažieru nokļūšanu uz un no gadu mijas pasākumu norises vietām, naktī no 31.decembra uz 1.janvāri aptuveni no plkst. 20:00 līdz plkst. 4:00 tiks organizēti papildu reisi:

4., 5., 6., 7., 10. un 11. tramvaja maršrutā,

9., 14., 15., 17., 18., 22. un 27. trolejbusa maršrutā,

3., 11., apvienotajā 12., 23., 26. (pa Akmens tiltu), 18., 24., 25., 37., 40., 50., 51. un 53. autobusa maršrutā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas policija pirmdien «viesojās» Rīgas lidostā un veica kratīšanu, liecina db.lv rīcībā esošā informācija.

Starptautiskās lidostas Rīga Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane portālam biznesa portālam db.lv apstiprināja, ka Ekonomikas policijas darbinieki pirmdien no atstādinātā Drošības departamenta direktora Raimonda Lazdiņa bijušā kabineta izņēmuši seifu, kuru lietoja R. Lazdiņš.

Saskaņā ar lidostas pārstāves teikto, R. Lazdiņš nav izpildījis lidostas rīkojumu atdot seifa atslēgu, un šis seifs arī pirmdien izņemts.

«Lidosta nav informēta par procesa virzītāja lēmumu, tāpēc neko vairāk paskaidrot nevar,» vēl piebilsts lidostas atbildē.

Valsts policijas preses sekretārs Toms Sadovskis db.lv apstiprināja, ka pirmdien, iepriekš uzsākta kriminālprocesa ietvaros, policija veikusi kratīšanu Mārupes pagastā. Konkrēti - vai tā bijusi lidosta, apstiprināt viņš nevar. Līdz šim R. Lazdiņa vārds izskanējis saistībā ar tā dēvēto lidostas telefonsarunu noklausīšanās lietu. Jautāts, vai kratīšana veikta saistībā ar minēto lietu, T. Sadovskis atbildēji noliedzoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīgas satiksmes situācija ir uzlabojama, atrisinot pārvaldības krīzi

Valdis Siksnis, Callidus Capital vadošais partneris, 18.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešus notiekošais uzņēmumā Rīgas satiksme ir piesaistījis plašu sabiedrības uzmanību – korupcija, izsaimniekošana, uzpūsti izdevumi, aizdomīgi līgumi, slikta pārvaldība, pat iespējama maksātnespēja. Lielāko daļu šo apsūdzību/apgalvojumu ir jāizvērtē atbilstošām izmeklēšanas iestādēm, auditoriem, korporatīvās pārvaldības ekspertiem un visbeidzot vēlētājiem un politiķiem. Tomēr uzņēmuma finanšu stabilitāti, tostarp maksātnespējas risku, varam pienācīgi izanalizēt jau šobrīd.

Eiropas Savienībā iekšpilsētu sabiedriskā transporta nodrošināšana nav rentabls bizness, un tas saņem nozīmīgas subsīdijas no pašvaldību, centrālo valdību vai abiem budžetiem. Subsīdiju intensitāte var atšķirties, un tas galvenokārt ir atkarīgs no tā, cik apjomīgas atlaides tiek nodrošinātas dažādām pasažieru grupām. Ir daudz iemeslu, kāpēc sabiedriskais transports tiek subsidēts. Būtiskākie no tiem – tiek nodrošināta sociāli mazāk aizsargātu grupu mobilitāte, tiek mazināti sastrēgumi, ekoloģiski un vides aizsardzības apsvērumi.

Sabiedriskā transporta pakalpojums ir tipisks gadījums, kad plaši tiek izmantoti Sabiedriskā pakalpojuma līgumi. Faktiski visas lielākās Eiropas pilsētas ir noslēgušas šādus līgumus. Līguma ietvaros pašvaldība nosaka, kādos maršrutos, ar kādu regularitāti, kādā kvalitātē un par kādu cenu ir jānodrošina sabiedriskais transports. To visu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, savukārt pašvaldības pienākums ir kompensēt to izdevumu daļu, ko nenosedz biļešu pārdošanas vai citi saistīti ieņēmumi. Arī Rīgas pašvaldība ar Rīgas satiksmi 2011. gadā ir noslēgusi līdzīga satura sabiedriskā pakalpojuma līgumu. Šāds līgums ir ne tikai vienīgais juridiski korektais un ES vispārpieņemtais veids, kā Rīgas dome var Rīgas satiksmei nodot sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, bet tas ir arī ārkārtīgi svarīgs faktors, vērtējot Rīgas satiksmes maksātspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru